Par Latvijas valdības paveikto ekonomikas stabilizācijā un strukturālo reformu īstenošanā

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, Ārvalstu investoru padomes Latvijā augsta līmeņa tikšanās goda līdzpriekšsēdētājs, "GE Money Bank" mātesuzņēmuma "General Electric" Ziemeļu reģiona prezidents Hanss Enoksons un Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšsēdētājs Ahmeds Šarkhs piektdien, 20.maijā, Ministru kabineta Zaļajā zālē Ministru kabineta un Ārvalstu investoru padomes Latvijā augsta līmeņa tikšanās reizē Foto: Jānis Siliņš

Par valdības padarīto ekonomiskās izaugsmes atjaunošanā

20.maijā notika valdības ikgadējā tikšanās ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL). Tās laikā ārvalstu investori atzinīgi novērtēja Latvijas valdības paveikto darbu ekonomikas stabilizācijā un strukturālo reformu īstenošanā, kā arī aicināja noturēt ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos.

Ministru prezidents V.Dombrovskis uzsvēra: "Ārvalstu investīcijas ir ātrākas ekonomikas atkopšanās, darbavietu radīšanas un uz eksportu orientētas ekonomiskās izaugsmes avots. Valdība augstu vērtē ārvalstu investoru atbalstu prioritāšu noteikšanā, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un uzlabotu Latvijas pievilcību investīcijām." Ārvalstu investoru padomes augsta līmeņa tikšanās goda līdzpriekšsēdētājs GE Money Bank mātesuzņēmuma General Electric Ziemeļu reģiona prezidents Hanss Enoksons pauda nostāju: "Ārvalstu investori novērtē diskusiju ar valdību un atklātības līmeni Latvijā, kas salīdzinoši ar citām valstīm ir augstā līmenī. Jāuzsver, ka biznesa, valdības un izglītības iestāžu cieša sadarbība ir galvenie ekonomiskās izaugsmes faktori."

Tikšanās laikā investori izteica atbalstu valdības mērķim no 2014.gada ieviest eiro, kas būtu apliecinājums konkrētu, efektīvu un ilgtspējīgu ekonomisko mērķu sasniegšanai. V.Dombrovskis norādīja: "Valdība ir stingri apņēmusies izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai 2014.gadā un paļaujas uz ārvalstu investoru atbalstu šim mērķim."

Tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja valdības padarīto makroekonomiskās situācijas uzlabošanā un starptautiskā aizdevuma nosacījumu izpildē. Investori aicināja valdību aktīvi veikt nākamos soļus uzņēmējdarbības un investīciju klimata uzlabošanā, ilgtermiņa stratēģisko mērķu īstenošanā, kā arī ņemt vērā demogrāfiskās tendences. Ministru prezidents uzsvēra, ka vēl 2012.gada budžetā būs jāveic konsolidācija, vienlaikus ir panākta ekonomikas stabilizācija, līdz ar to vairāk var koncentrēties uz attīstību un vidējā termiņa mērķiem.

Ārvalstu investori uzsvēra labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valstij piederošos uzņēmumos un profesionālu valsts īpašumu pārvaldību. 2010.gadā Latvijā pirmo reizi tika publiskota daļa informācijas par valstij piederošiem aktīviem, un līdz šā gada beigām tiks izstrādāta valsts uzņēmumu pārvaldības stratēģija, lai veidotu dinamisku 21.gadsimta ekonomiku un veicinātu investīciju piesaisti.

ĀIPL atzinīgi vērtēja valdības panākto progresu attiecībā uz Lielo un stratēģisko investīciju projektu koordinēšanas padomes izveidi un investīciju piesaistes metodoloģijas Polaris ieviešanu, kas paredz kopējas un saskaņotas Latvijas nozaru ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu darbības, īstenojot nozīmīgus vietējo un ārvalstu investīciju projektus.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka jāturpina strukturālo reformu īstenošana Latvijas konkurētspējas saglabāšanai un uzlabošanai. ĀIPL uzskata, ka būtu nepieciešama atsevišķu nozaru evolucionāra pārveidošana un teritoriālās kapacitātes koncentrēšana, tādējādi mazinot negatīvo demogrāfisko tendenču ietekmi, kas rada papildu spiedienu uz nodokļu jomu, sociālā nodrošinājuma sistēmu, ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeņa uzturēšanu.

ĀIPL uzsvēra, ka ēnu ekonomikas samazināšana, publiskā iepirkuma veikšana atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajiem publiskā iepirkuma pamatprincipiem, efektīvi organizēta valsts sektora darbība ar skaidriem valsts un privātā sektora sadarbības principiem, konsekvence lēmumu pieņemšanā, birokrātisko noteikumu un administratīvo prasību līdzsvarošana, kā arī prognozējamības, pārskatāmības un efektivitātes veicināšana valsts pārvaldē ir galvenie neatliekamie pasākumi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un radītu gan pašmāju, gan ārvalstu uzņēmējiem pozitīvu motivāciju ievērot valstī spēkā esošo normatīvo regulējumu. Minētie pasākumi veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, vienlaikus saglabājot zemu inflācijas līmeni un palielinot ienākumus gan valstij, gan uzņēmumiem.

Tikšanās laikā ĀIPL iesniedza valdībai rakstiskas rekomendācijas un priekšlikumus – viedokļa ziņojumus par makroekonomisko situāciju, nodokļu sistēmu un nodokļu administrēšanu, par kapitāla tirgu attīstību, par ilgtspējīgu mobilitāti un par valsts iepirkuma regulējuma grozījumiem. Tikšanās noslēgumā tika apstiprināts Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes piecpadsmitās augsta līmeņa tikšanās komunikē, kurā atzīmētas pārrunātās tēmas un attīstības mērķi, lai turpinātu dialogu pie uzņēmējdarbības vides un investīciju klimata uzlabošanas valstī. Ārvalstu investori pauda gatavību turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu valstī, apspriežot ar valdību gan konkrētus, gan vispārīgus stratēģiskus ierosinājumus un sekojot to īstenošanas norisei. Nākamā Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes tikšanās plānota 2012.gada pavasarī.

No Latvijas valdības puses tikšanās reizē piedalījās Ministru prezidents, ārlietu ministrs, ekonomikas ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministre, satiksmes ministrs un veselības ministrs.

Latvijas valdības un ĀIPL augsta līmeņa tikšanās notiek kopš 1999.gada. Valdības un ārvalstu investoru dialoga mērķis ir uzlabot uzņēmējdarbības vidi un sekmēt ārvalstu investīcijas Latvijā. Latvijas valdības un ĀIPL ikgadējās sanāksmēs piedalās ministri, augstākās amatpersonas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā biedru uzņēmumu augstākie vadītāji, kuri pārrauga ārvalstu investīcijas Latvijā.

Augsta līmeņa tikšanos no Ārvalstu investoru padomes puses apmeklēja tādu Latvijas uzņēmumu mātesorganizāciju augsta līmeņa vadītāji kā British American Tobacco, Cemex, Coca-Cola Company, Dalkia Latvia, DnB NORD Banka, Ernst & Young Baltic, Eversheds International Limited, Fazer Group, Fortum Corporation, GE Money, Indtec Baltic Coal, Knauf, Latvija Statoil, Linstow, Narvesen Baltija, NCH Advisors, Neste Latvija, PricewaterhouseCoopers, Rimi Baltic, RSA Group, SEB banka, Stockholm School of Economics, Stora Enso, Swedbank, Telia Sonera, Volvo Truck Latvia, kā arī desmit ārvalstu tirdzniecības palātu (Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Dānija, Igaunija, Nīderlande, Norvēģija, Somija, Šveice, Vācija un Zviedrija) pārstāvji.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments;
Ģirts Greiškalns, ĀIPL izpilddirektors

Par centieniem ekonomiskās situācijas celšanā

Ekonomikas ministrs Artis Kampars 20.maijā piedalījās ikgadējā valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sanāksmē, kurā informēja par valsts ekonomisko situāciju, tai skaitā par valdības paveikto ārvalstu investoru padomes rekomendāciju ieviešanā, un norādīja valdības ieceres un prognozes ekonomikas attīstībai nākotnē.

"Ārvalstu investoru padome Latvijā ir tā institūcija, kas var dot kvalitatīvu ekspertīzi valdības idejām un darbam, tādēļ valdībai ir ļoti svarīgi būt atvērtai un uzklausīt gan padomes analītiķu kritiku, gan ieteikumus, jo mūsu mērķis ir kopīgs – stabila, pārskatāma un prognozējama valsts attīstība, lai Latvija būtu ilgtermiņā droša finanšu partnere ārvalstu investoriem," sanāksmē norādīja A.Kampars.

Ministrs, uzstājoties sanāksmē, norādīja uz pozitīvajiem rādītājiem Latvijas iekšzemes kopproduktā, kas jau sešus ceturkšņus pēc kārtas pieaug un, salīdzinot ar ekonomikas zemāko punktu 2009.gada nogalē, ir palielinājies par 3,8%, tā apliecinot ne strauju, tomēr pakāpenisku un mērķtiecīgu izaugsmi.

"Esam situācijā, kad pēc krīzes pamazām sāk atjaunoties arī iekšējais pieprasījums, tomēr tautsaimniecības atveseļošanās pamatā ir eksports, kura apjoms, kā jau daudzkārt norādīts, pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Ekspertiem gan mūsu valstī, gan ārvalstīs nav šaubu, ka šāds attīstības virziens Latvijai ir vispiemērotākais, fokusējoties uz atsevišķām nozarēm un nišas produktiem vai pakalpojumiem, kuros mums ir pieredze un spējam būt labākie," sacīja ekonomikas ministrs.

Statistika liecina, ka 2010.gadā apstrādes rūpniecības apjoms Latvijā ir palielinājies par 15,4% un pozitīva tendence turpinās arī šā gada pirmajos mēnešos. Vislielākais ieguldījums apstrādes rūpniecības izaugsmē ir kokapstrādei, metālapstrādei, kā arī elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozarei.

A.Kampars uzrunā ĀIPL norādīja, ka izaugsmi eksportā noteica ne vien pieprasījums ārējos tirgos, bet arī ražotāju spēja palielināt produktivitāti, kas ir nozīmīgs signāls ilgtermiņā. Savukārt, komentējot nodarbinātības rādītājus, ministrs norādīja: lai arī tie ir nedaudz uzlabojušies, valdība pašlaik nevar būt ar tiem apmierināta un šajā virzienā ir aktīvi jāstrādā, motivējot un radot iespējas uzņēmējiem veidot jaunas darba vietas. Pēc A.Kampara teiktā, šajā jautājumā ļoti nozīmīga loma ir valsts spējai piesaistīt ārvalstu investīcijas.

Tāpat ministrs atzina par pamatotu kritiku saistībā ar strukturālo reformu ieviešanas gaitu un uzsvēra: lai tautsaimniecība attīstītos straujāk, reformu procesam jānotiek daudz aktīvāk.

"Valdības darba kārtībā viens no aktuālākajiem darbiem ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana un birokrātisko šķēršļu samazināšana. Biznesa vide Latvijā patlaban ir krietni virs vidējā pasaulē, par ko liecina augstā 24.vieta Pasaules Bankas "Doing Business" reitingā, tomēr mēs esam apņēmušies šo reitingu uzlabot un 2013.gadā būt vismaz 19.vietā pasaulē. Lai to sasniegtu, izšķirīgi svarīgi ir ieviest reāli funkcionējošu e-pārvaldi un pieņemt jauno Būvniecības likumu," uzsvēra ministrs.

Elīna Bīviņa, ekonomikas ministra padomniece

Par izglītības ieguldījumu valsts izaugsmē

19. un 20.maijā Rīgā notika Latvijas augstāko amatpersonu un Ārvalstu investoru padomes Latvijā 15.augsta līmeņa tikšanās. Tikšanās ietvaros notikušajā paneļdiskusijā "Latvijas jaunā realitāte: Vai demogrāfiskie un fiskālie ierobežojumi ietekmēs strukturālās reformas?" Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics akcentēja kvalitatīvas izglītības un izglītotu valsts iedzīvotāju nozīmi Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā.

M.Gruškevics uzsvēra, ka pēdējos gados valsts budžets izglītībai ir samazinājies vairāk nekā uz pusi, taču, neraugoties uz to, šajos ekonomiskajos apstākļos, īstenojot reformas izglītībā, izdevies ne tikai saglabāt izglītības kvalitāti un pieejamību, bet arī dažādot izglītības piedāvājumu. Socioloģiskās aptaujas liecina, ka iedzīvotāju uzticēšanās izglītībai ir ļoti augsta – 70% visvairāk uzticas izglītības iestādēm, un šis rādītājs apsteidz, piemēram, baznīcai un plašsaziņas līdzekļiem izteikto uzticību.

Pēdējos gados notiek pozitīvas pārmaiņas arī profesionālajā izglītībā – šobrīd vidēji 35% pamatskolas absolventu izvēlas izglītību turpināt profesionālās izglītības, bet 65% – vispārējās vidējās izglītības iestādēs. Veicot mērķtiecīgas un izvērtējumā balstītas reformas gan profesionālās izglītības infrastruktūras, gan izglītības programmu uzlabošanā, šo proporciju plānots mainīt 50:50.

66% vidusskolu absolventu turpina mācības augstākās izglītības iestādēs. Stratēģijas "Eiropa 2020" mērķis ir 2020.gadā panākt, ka 40% Eiropas valstu iedzīvotāju vecuma posmā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši augstāko izglītību. 2009.gadā Latvijā šajā vecuma posmā augstāko izglītību ieguvis 30,1% iedzīvotāju, Eiropā vidēji 32,3%.

Saskaņā ar valdībā apstiprināto Pasākumu plānu nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam reformas augstākajā izglītībā vērstas uz studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošanos, augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizāciju un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanu, augstākās izglītības internacionalizāciju un eksportspējas paaugstināšanu un augstākās izglītības un zinātnes sektora sasaisti ar tautsaimniecību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā 15.augsta līmeņa tikšanās komunikē

Preambula

1. Mēs, Latvijas valdība un Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL), sapulcējāmies abpusējām konsultācijām un dialogam, lai apspriestu Latvijas ekonomisko attīstību un progresu kopš mūsu pēdējās tikšanās.

2. Šodienas augsta līmeņa tikšanās notika Ministru kabinetā, un to kopīgi vadīja Latvijas Republikas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, šīs tikšanās līdzpriekšsēdētājs, un Hanss Enoksons, GE Nordic Region prezidents un Ārvalstu investoru padomes Latvijā goda priekšsēdētājs.

Progress

3. Mēs atzīstam, ka valdība ir izmantojusi tai pieejamos instrumentus, lai virzītu ekonomiku uz vispārēju stabilizāciju, un ka Latvija līdz šim ir izpildījusi strukturālos kritērijus, kas noteikti SVF un EK atbalstītajā programmā, kā arī novērtējam Latvijas apņēmību saglabāt stabilitāti. Mēs izsakām atbalstu valdības mērķim līdz 2014.gadam ieviest eiro, kas nozīmētu konkrētu ar ekonomikas kvalitāti/efektivitāti un ilgtspējību saistītu mērķu sasniegšanu.

4. Mēs atzinīgi vērtējam valdības panākto progresu attiecībā uz Lielo un stratēģisko investīciju projektu koordinēšanas padomes izveidi un investīciju piesaistes metodoloģijas Polaris ieviešanu, kas paredz kopējas un saskaņotas Latvijas nozaru ministriju, pašvaldību, infrastruktūras uzņēmumu un valsts iestāžu darbības, īstenojot nozīmīgus vietējo un ārvalstu investīciju projektus.

5. Būtisks un ar ekonomikas attīstību tieši saistīts priekšnosacījums ir skaidrs un efektīvs būvniecības process, tādēļ mēs izsakām atbalstu un aicinām valdību uzņemties līdera lomu, virzot uz priekšu darba kārtību teritorijas plānošanas un būvniecības jomas uzlabojumu pabeigšanai, lai nodrošinātu būvniecības procesa efektivitāti, vienotību un prognozējamību.

6. Kopš pēdējās sanāksmes mēs esam novērojuši aktivitāti un progresu, jo īpaši saistībā ar Latvijas valsts konkurētspējas ziņojuma izstrādi, kurā iesaistīti pasaules līmeņa konkurētspējas eksperti. Tiek izstrādāts rīcības plāns uzņēmējdarbības uzlabošanai, izvirzot par mērķi panākt augstāku vērtējumu Pasaules Bankas uzņēmējdarbības vides reitingā Doing Business; to varētu nostiprināt, pievienojot Pasaules ekonomikas foruma piešķirto globālās konkurētspējas indeksu Global Competitiveness Index. Valdības prioritāte ir Rīcības plāna nodokļu nemaksāšanas un ēnu ekonomikas apkarošanai īstenošana papildus citiem pasākumiem saistībā ar nodokļu sistēmu un nodokļu administrēšanu, mazās uzņēmējdarbības veicināšanu un izglītības sistēmas reformēšanu, lai panāktu starptautisku konkurētspēju.

Attīstības mērķi

7. Mēs apspriedām makroekonomisko situāciju Latvijā, un, lai Latvija saglabātu esošo attīstības tempu un uzlabotu valsts konkurētspēju, mēs uzsveram vajadzību turpināt strukturālo reformu īstenošanu, nodrošinot ātrus rezultātus un pat apsverot iespēju veikt atsevišķu nozaru evolucionāru pārveidošanu un teritoriālās kapacitātes koncentrēšanu. Ņemot vērā pašreizējās demogrāfiskās tendences, kas rada papildu spiedienu uz nodokļu jomu, sociālā nodrošinājuma sistēmu, ekonomikas izaugsmi un dzīves līmeņa ilgtspējību kopumā, šādi rīkojoties, būtu iespējams attīstībā strauji apsteigt konkurentus.

8. Lai varētu nodrošināt brīvas un godīgas konkurences sniegtās priekšrocības vietējā mērogā, kā arī "atvērties" jauniem starptautiskās tirdzniecības tirgiem, mēs vienojāmies, ka ir jāsaglabā ambīciju līmenis attiecībā uz birokrātisku noteikumu un administratīvo prasību samazināšanu, lai padarītu uzņēmējdarbības vidi prognozējamāku un neradītu Latvijā papildu izmaksas uzņēmumiem. Tas palīdzētu saglabāt zemu inflācijas līmeni un palielināt ienākumus gan valstij, gan uzņēmumiem.

9. Mēs atzīstam, ka valsts iepirkumu īpatsvars ekonomikā nozīmīgi ietekmē turpmāku tautsaimniecības labvēlīgu attīstību. Tādēļ, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, ir svarīgi īstenot valsts iepirkuma procesu atbilstīgi Eiropas Savienībā spēkā esošajiem valsts iepirkuma pamatprincipiem, proti, pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, savstarpējas atzīšanas un proporcionalitātes principam.

10. Mēs atzīstam vajadzību aktīvi izstrādāt Valsts stratēģisko transporta plānu "ilgtspējīgai mobilitātei", lai sekmētu Latvijas Republikas ekonomikas izaugsmi un veicinātu transporta tīklu integrāciju, ilgtspējību, teritoriālo kohēziju un atvērtību. Šim plānam vajadzētu palīdzēt panākt pārredzamību, tālredzīgu pārvaldību un dažādu transporta nozares iestāžu organizatorisku pārstrukturēšanu, kā arī identificēt ar transportu saistīto nozaru sinerģiju, kas ne tikai atbilstu turpmākajām infrastruktūras vajadzībām, bet arī visaptveroši stimulētu tautsaimniecības attīstību.

11. Mēs apspriedām un atzinām to, cik lieli būtu potenciālie ieguvumi Latvijas ekonomikai, ja Latvijas kapitāla tirgu attīstības līmenis tiktu palielināts līdz kaimiņvalstu līmenim. To varētu veicināt arī, ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus saskaņā ar labākajiem starptautiskajiem piemēriem valstij piederošos uzņēmumos un profesionālu valsts īpašumu pārvaldību, lai palielinātu investoru un uzņēmēju uzticību Latvijas uzņēmējdarbības vides godīgumam, pārredzamībai un prognozējamībai.

Noslēgums

12. Mēs vienojāmies, ka nākamā gada laikā detalizētāk izskatīsim rekomendācijas, kas izteiktas sagatavotajos ĀIPL Ziņojumos par (i) makroekonomisko situāciju, nodokļu sistēmu un nodokļu administrēšanu, (ii) priekšlikumiem valsts iepirkuma regulējuma grozījumiem, (iii) kapitāla tirgu attīstību, (iv) ilgtspējīgu mobilitāti, un mūsu apņemšanās joprojām būs uzlabot uzņēmējdarbības vidi un investīciju klimatu valstī, apspriežot gan konkrētus, gan plašus stratēģiskus ierosinājumus un sekojot to īstenošanas norisei.

13. Mēs atzīstam, ka ir vajadzīgs turpmāks dialogs un organizēsim nākamo Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā sanāksmi 2012.gada pavasarī.

Piezīmes

14. Latvijas valdību tikšanās reizē pārstāvēja Ministru prezidents, kā arī ārlietu, ekonomikas, izglītības un zinātnes, labklājības, lauksaimniecības un veselības ministrs.

15. No Ārvalstu investoru padomes Latvijā puses tikšanās reizē piedalījās šādu uzņēmumu augstākā vadība: British American Tobacco, Cemex, Coca-Cola Company, Dalkia Latvia, Ernst & Young Baltic, Eversheds International Limited, Fazer Group, Fortum Corporation, GE Money, Indtec Baltic Coal, Knauf, Latvija Statoil, Linstow, Narvesen Baltija, Neste Latvija, NCH Advisors, DnB NORD Banka, PricewaterhouseCoopers, Rimi Baltic, RSA Group, SEB banka, Stockholm School of Economics, Stora Enso, Swedbank, Telia Sonera, Volvo Truck Latvia, kā arī desmit ārvalstu tirdzniecības palātu Latvijā priekšsēdētāji, kas pārstāv Apvienoto Karalisti, ASV, Dāniju, Igauniju, Somiju, Nīderlandi, Norvēģiju, Šveici, Vāciju un Zviedriju.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā augsta līmeņa tikšanās. 2010.gada rekomendāciju izpilde

Kopš Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā tikšanās 2010.gadā valdība ir mērķtiecīgi turpinājusi reformas, rūpējoties par ilgtspējīgai fiskālās politikas veidošanu, uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, valsts pārvaldes optimizāciju un aizsākusi izglītības sistēmas reformas.

• No 2008. līdz 2011.gadam veikti ievērojami budžeta konsolidācijas pasākumi (kopumā 16,6% apmērā no IKP), gan samazinot izdevumus, gan palielinot ieņēmumus. Budžeta deficīta mērķis 2011.gadam ir 4,2% no IKP, savukārt 2012.gadam – 2,5% no IKP, tādējādi izpildot Māstrihtas kritērijus un virzoties eiro ieviešanu 2014.gada 1.janvārī.

• Valsts budžeta konsolidācijas un citu īstenoto pasākumu rezultātā izdevies stabilizēt Latvijas ekonomiku un atgriezties pie pozitīvas iekšzemes kopprodukta izaugsmes, kas turpinās jau 6.ceturksni pēc kārtas. Plānots, ka 2012.gada valsts budžets būs pēdējais fiskālās konsolidācijas budžets.

• 2010.gadā ieviesti vairāki pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai un administratīvā sloga samazināšanai – samazinātas uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas, atvieglota nodokļu uzskaite un maksāšana mikrouzņēmumiem, kā arī citi pasākumi. Kopumā kopš 2010.gada 1.maija līdz 2011.gada 1.maijam Latvijā reģistrētas 15 240 jaunas SIA, kas ir par 50% vairāk nekā tādā pašā laika periodā gadu iepriekš.

• Kopš valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā iepriekšējās tikšanās veikti arī vairāki pasākumi nodokļu politikas un nodokļu administrācijas jomā atbilstoši ĀIPL sniegtajām rekomendācijām saistībā ar nodokļu sloga pārdali no tiešajiem ar darbaspēku saistītajiem nodokļiem uz netiešajiem ar patēriņu saistītajiem nodokļiem. Ieviesta uzņēmumu ienākumu nodokļu atlaide lielajiem investīciju projektiem, kuros investīciju apjoms trīs gadu laikā pārsniedz 5 miljonus latu, kā arī veicot citus nodokļu jomu regulējošo normatīvo aktu grozījumus.

• Lai veicinātu Latvijas ekonomikas aktivitātes, būtiski paātrināts ES fondu apguves temps – 2008.gadā 90,5 miljoni latu, 2009.gadā – 388,5 miljoni latu, bet 2010.gadā – 453,8 miljoni latu.

• 2010.gadā tika apstiprināts Ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns, kuru realizējot plānots gūt papildu ieņēmumus valsts budžetā 60 miljonu latu apmērā. Pasākumu plānā tika iekļauti arī ĀIPL minētie uzdevumi – fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšana, sodu pārskatīšana, atbalsts godīgiem uzņēmējiem. Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums ir izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā, un plānots, ka tas spēkā stāsies ar 2012.gadu.

• 2010.gadā spēkā stājās jaunais Maksātnespējas likums, saīsinot maksātnespējas procesu no 3 gadiem uz nedaudz vairāk par 1 gadu, procesa izmaksas samazinātas uz pusi.

• Šā gada 24.martā izskatīts Saeimā pirmajā lasījumā Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekts. Lai paātrinātu attīstības ieceres īstenošanu, gan Teritorijas attīstības plānošanas likumprojekts, gan Būvniecības likumprojekts paredz iespēju apvienot detālplānošanu ar būvprojektēšanu. Saeimā iesniegts jaunais Būvniecības likumprojekts, kurš būvniecības saskaņošanas procedūru skaitu samazinās no 24 uz 6 un saīsinās saskaņošanai paredzēto laiku no 186 uz 69 dienām.

• Augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai Pasākumu plānā nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010.–2012.gadam iekļauts uzdevums veikt studiju programmu kvalitātes, resursu pietiekamības un ilgtspējas starptautisku izvērtēšanu. Darba devēju lomas palielināšanai profesionālo programmu satura formulēšanā 2011.gada 19.aprīlī ir noslēgta Vienošanās starp Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Rektoru padomi, Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Studentu apvienību par studiju vietu struktūras pakāpenisku pārveidošanu atbilstoši darba tirgus prasībām.

Ministru kabineta locekļi un Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji pie valdības ēkas Brīvības bulvārī 36 piektdien, 20.maijā Foto: Jānis Siliņš