• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Pašvaldību savienības 22. ikgadējā kongresā, Koknesē — ar kopīgu vadmotīvu: "attīstību vadīt pašiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.05.2011., Nr. 79 https://www.vestnesis.lv/ta/id/230549

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ķīnas parlamenta priekšsēdētāja vietnieka vizīti Latvijā

Vēl šajā numurā

24.05.2011., Nr. 79

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Pašvaldību savienības 22. ikgadējā kongresā, Koknesē — ar kopīgu vadmotīvu: "attīstību vadīt pašiem"

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāja Inese Matvejeva; Valdis Zatlers ieinteresētā sarunā ar kongresa dalībniekiem

Foto: Saeimas preses dienests; VPK

 

20.maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 22.kongress, kura galvenais vadmotīvs bija – attīstību vadīt pašiem. Kongresu ar savu klātbūtni pagodināja un iedvesmojošas uzrunas teica Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas deputāti Vitauts Staņa, Aivars Volfs un Edgars Zalāns, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis, satiksmes ministrs Uldis Augulis, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele un izglītības un zinātnes ministra biroja vadītāja Inese Matvejeva.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis, uzrunājot kongresa delegātus, pateicās Latvijas pašvaldībām un to iedzīvotājiem par izturību smagajā krīzes laikā, kas varētu būt krietni vieglāks, ja politiķi un valdība spētu labāk aizstāvēt valsts nacionālās intereses.

LPS priekšsēdis A.Jaunsleinis un LPS komiteju vadītāji savos atskaites ziņojumos kongresam ierosināja konstruktīvus priekšlikumus gan Saeimai un valdībai, gan pašvaldībām un iedzīvotājiem. Kongresa laikā pieņēma trīs rezolūcijas "Par attīstības vadības principu maiņu", "Par strukturālo reformu likumdošanā" un "Par ceļiem".

Rezolūcijā "Par attīstības vadības principu maiņu" LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu, sākot ar jauno ES programmēšanas ciklu, papildināt nozaru vadības principu, paredzot: nodalīt vismaz trešo daļu Latvijai piekrītošās ES budžeta kvotas, nosakot katrai pašvaldībai savu ES projektu kvotu pēc principa "nauda seko iedzīvotājam"; katrai pašvaldībai patstāvīgas tiesības izmantot savu ES budžeta kvotu tādu projektu īstenošanai, kas atbilst "ES 2020" mērķiem un tiek īstenoti virzienos, kuri tiek apstiprināti likumā par ES fondu izmantošanu 2014.–2020.gada budžeta ciklā; paredzēt attīstības virzienus, ņemot par pamatu 1.pielikumu, visām pašvaldību grupām nodrošinot, ka ikvienai pašvaldībai ir iespēja piedalīties ES fondu apguvē atbilstoši savām prioritātēm un savai attīstības programmai; attiecināt jauno komplekso pieeju, kurā nozaru vadības princips tiek papildināts ar teritoriālās vadības principu arī uz citām valsts atbildībā esošajām investīciju programmām. Latvijas Pašvaldību savienības kongress aicinās katru Latvijas pašvaldību pieņemt domes lēmumu par atbalstu jaunajai politikai, kas paredz, ka tikai pašvaldības patstāvīgi var izvēlēties ES mērķu sasniegšanai vispiemērotākos pasākumus, kas vislabāk atbilst vietējiem resursiem un vietējām iespējām.

Rezolūcijā "Par strukturālo reformu likumdošanā" LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu: atcelt Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, kas attiecas uz pašvaldībām; izstrādāt un nekavējoši īstenot normatīvā regulējuma vienkāršošanas programmu, lai sasniegtu rezolūcijas noteiktos rezultatīvos rādītājus; strukturālās reformas gaitā decentralizējamajām funkcijām grozīt tās regulējošo Ministru kabineta noteikumu statusu uz ieteikumiem, nodrošinot pašvaldībām iespēju izvēlēties – turpināt pildīt tajos regulētās normas ieteikumu statusā vai noteikt vietējiem apstākļiem piemērotāku regulējumu patstāvīgi.

Rezolūcijā "Par ceļiem" LPS kongress aicina Saeimu un Ministru kabinetu: būtiski palielināt investīcijas visu nozīmju ceļiem, lai nodrošinātu Latvijas konkurētspēju ar Lietuvu, Igauniju un citām ES valstīm; atzīt, ka ceļu attīstība visā pasaulē kopš pagājušā gadsimta 30.gadiem līdz pat mūsdienām ir efektīgs līdzeklis ekonomisko krīžu pārvarēšanai un attīstības paātrināšanai pēckrīzes periodā; atteikties no plāniem veikt finanšu stabilizāciju uz autotransporta infrastruktūras rēķina; neatliekami īstenot LPS 21.kongresā piedāvātos ceļu attīstības pasākumus; atjaunot Autoceļu fondu.

Šogad kongresā 18 nopelniem bagāti cilvēki saņēma LPS atzinības rakstus un krūšu nozīmes. LPS atzinības rakstu piešķir par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts un LPS attīstībā.

Kongresa noslēgumā dalībnieki apmeklēja "Likteņdārzu", kas jau ir zināms kā piemiņas vieta visiem tiem cilvēkiem, kuri Latvijai zuduši 20.gadsimtā.

Ilze Mutjanko, LPS padomniece

 

Valsts prezidents:

20.maijā Koknesē notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības kongresā Valsts prezidents Valdis Zatlers atzīmēja, ka tieši novadu pašvaldības realizē 80% varas Latvijā un ir vistuvāk stāvošās vēlētājiem.

"Apmeklējot 115 Latvijas apdzīvotās vietas, esmu ieraudzījis katra novada vienreizīgumu. Katrā no tiem ir savs dzīvesveids un tradīcijas," atzina V.Zatlers.

Kongresā Valsts prezidents aicināja Latvijas novadu pārstāvjus veikt pirms diviem gadiem pabeigtās administratīvi teritoriālās reformas izvērtējumu, pašvaldībām izstrādājot skaidrus vērtēšanas kritērijus un tālākās attīstības plānus.

V.Zatlers norādīja uz divām problēmām, ar kurām pašvaldībām šobrīd nākas saskarties. Pirmā – ar demogrāfiju saistītos izaicinājumus nevarēs atrisināt tikai ar likumiem un pabalstiem vien. Svarīga ir vide, kurā dzīvo mūsu iedzīvotāji, un lielu lomu tās sakārtošanā veic tieši pašvaldības.

V.Zatlers atgādināja, ka divas apņemšanās – "katram bērnam bērnudārzu" un "neviens skolēns ārpus skolas" – ir izpildāmi mērķi ģimeņu atbalstam. Pievēršoties otrajai problēmai – nodarbinātības veicināšanai, Valsts prezidents uzsvēra, ka šobrīd vērojama pretrunīga situācija. No vienas puses, uzņēmēji sūdzas par darba roku tūkumu, no otras, bezdarba līmenis valstī joprojām sasniedz vairāk nekā 13%. Liels pieprasījums pēc darbaspēka ir arī investoriem.

Uzrunas beigās V.Zatlers novēlēja pašvaldībām atrast risinājumu šo pretrunu novēršanai, īpaši pārdomājot profesionāli tehnisko skolu iesaistes lomu.

Koknesē notikušajā kongresā Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis pauda cerību, ka Valsts prezidents V.Zatlers tiks pārvēlēts uz otro prezidentūras termiņu.

 

Valsts prezidenta preses dienests

 

Saeimas priekšsēdētāja:

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 20.maijā Koknesē, uzrunājot Latvijas Pašvaldību savienības 22.kongresa dalībniekus, norādīja, ka tikai ciešā sadarbībā ar pašvaldībām var panākt valsts turpmāko attīstību.

"Patlaban, kad iezīmējas pārēja no stabilitātes politikas uz attīstību, politiķiem ir svarīgi piedāvāt valsts attīstības vīziju. Pašvaldībām ir jābūt valdības un parlamenta aktīvākajiem sadarbības partneriem, kas stimulē un virza mūsu valsti uz pārmaiņām un attīstību. Tikai strādājot kopā, mēs varam panākt rezultātus un veidot Latvijas nākotni. Man gribētos, lai mēs ne tikai svētku runās, bet arī ikdienas darbā atcerētos, cik cieši esam saistīti un cik lielā mērā mūsu panākumi ir atkarīgi no kopīgas sapratnes par kopīgajiem Latvijas mērķiem," norādīja S.Āboltiņa.

Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētāja salīdzināja valsti ar varenu ozolu, kurā Saeima ir ozola stumbrs, kas sargā Satversmē iesakņotās vērtības un likumu garu, bet sazarotā lapotne sastāv no ministrijām, Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, kas nodrošina budžeta zīļu ražu. "Savukārt pašvaldības ir ozola saknes, ar kurām šī valsts turas pie zemes, gūstot tās spēku un stabilitāti," raksturojot pašvaldību lomu valstī, sacīja Saeimas priekšsēdētāja S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvijas valsti būvē katrs no mums, bet pašvaldības kā vietējās varas struktūras atrodas vistuvāk tautai, nodrošinot un stimulējot sabiedrību aktīvāk iesaistīties politiskajos procesos. "Mūsu valstsLatvijanav tikai sarkanbaltsarkanais karogs, Brīvības piemineklis, politiķi un valdība. Latvija – tie esam mēs paši, visi Latvijas iedzīvotāji kopā: mūsu bērni, mazbērni un mūsu vecāki. Tāpēc, lai spētu panākt redzamas pārmaiņas mūsu valstī un stabili nostātos uz attīstības ceļa, mums jāsāk ar sevis, savas attieksmes un savas apkārtnes mainīšanu. Mums pašiem ir jāuzņemas iniciatīva, lai mainītu situāciju savā pilsētā, novadā un valstī. Sāksim rītdienu ar mazām, bet ikdienā tik svarīgām lietāmun visi kopā mēs paveiksim lielus darbus mūsu Latvijā!" pauda S.Āboltiņa.

S.Āboltiņa pateicās Latvijas Pašvaldību savienībai par līdzšinējo sadarbību un atbalstu šā gada budžeta izstrādes un pieņemšanas laikā. Viņa atzina, ka pašvaldības ir stabils un uzticams sadarbības partneris parlamenta ikdienas darbā, un aicināja arī turpmāk pašvaldību pārstāvjus aktīvi iesaistīties parlamentārajās debatēs par stratēģiskiem valsts attīstības jautājumiem.

 

Saeimas preses dienests

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:

"Pašvaldībām ir būtiska ietekme uz valsts attīstību, un, lai veicinātu izaugsmi, ir jāpalielina pašvaldību loma, īstenojot strukturālās reformas valsts pārvaldē," 20.maijā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 22.kongresā norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Ministrs atzīmēja, ka reģionālā līmeņa pašvaldību – apriņķu – izveide būs efektīva vien tad, ja valsts pārvalde tiks decentralizēta un vairākas funkcijas, ko līdz šim pilda ministrijas, tiks uzticētas reģioniem.

"To iespējams īstenot, stiprinot pašreizējo plānošanas reģionu kapacitāti un nododot tiem daudz vairāk līdzekļu un funkciju," sacīja R.Vējonis.

Arī apgūstot nākamā perioda Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, kā viena no prioritātēm jānosaka reģionālā attīstība, dodot pašvaldībām iespēju ar ES fondu atbalstu īstenot savas attīstības stratēģijas un palielināt atbildību par savu reģionu attīstību.

"Vēlos arī pateikties pašvaldībām, kas lielā mērā uz saviem pleciem ir iznesušas to slogu, kas radās krīzes periodā. Jo īpaši paldies tāpēc, ka valdība bija spiesta pieņemt daudz nepopulāru, arī kļūmīgu lēmumu un tieši pašvaldības bija tas posms, kas līdzsvaroja sociālo spriedzi."

Nobeigumā R.Vējonis atkārtoti pateicās LPS par veiksmīgo sadarbību. "LPS un arī citas pašvaldību organizācijas arī turpmāk būs būtisks ministrijas partneris, un es ceru, ka kopīgā darbā izdosies ne vien risināt pašvaldību ikdienas darba problēmas, bet arī sekmēt reģionālo attīstību," sacīja ministrs.

 

Maija Pētermane, ministra padomniece

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!