SAPRAŠANĀS MEMORANDS PAR NORVĒĢIJAS FINANŠU INSTRUMENTA IEVIEŠANU 2009.–2014. GADĀ

starp
Latvijas Republiku,
turpmāk tekstā – Saņēmējvalsts,
un
Norvēģijas Karalisti,
turpmāk tekstā – Norvēģija,
turpmāk tekstā kopīgi – Puses,

TĀ KĀ Norvēģijas Karalistes un Eiropas Savienības līgums par Norvēģijas finanšu instrumentu 2009.–2014. gadam izveido finanšu instrumentu (turpmāk tekstā – Norvēģijas finanšu instruments 2009.–2014. gadam) izveido finanšu instrumentu, ko Norvēģija izmantos, lai mazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā;

TĀ KĀ Norvēģijas finanšu instruments 2009.–2014. gadam stiprinās saites starp Norvēģiju un Saņēmējvalsti par labu šo valstu tautām;

TĀ KĀ lielāka sadarbība starp Norvēģiju un Saņēmējvalsti palīdzēs nodrošināt stabilitāti, mieru un uzplaukumu Eiropā, pamatojoties uz labas pārvaldības principiem, demokrātiskām institūcijām, tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu un ilgtspējīgu attīstību;

TĀ KĀ Puses piekrīt izveidot sadarbības sistēmu, lai nodrošinātu efektīvu Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014. gadā;

Puses VIENOJUŠĀS par turpmāko.

1. pants
Mērķi

1. Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam galvenie mērķi ir mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības Eiropas Ekonomikas zonā un stiprināt savstarpējās attiecības starp Norvēģiju un saņēmējvalstīm prioritātes sektoros, kas uzskaitīti 2. pantā. Tādēļ šā Saprašanās memoranda Pušu nolūks ir izvēlēties finansējuma piešķiršanai programmas, kas veicina šo mērķu sasniegšanu.

2. Finanšu palīdzība ir pieejama šādos prioritātes sektoros:

(a) oglekļa uztveršana un uzglabāšana;

(b) inovācija videi labvēlīgas rūpniecības jomās;

(c) pētniecība un stipendijas;

(d) humānā un sociālā attīstība;

(e) tieslietas un iekšlietas;

(f) pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un trīspusējas sadarbības veicināšana.

2. pants
Tiesiskais pamats

Šis Saprašanās memorands lasāms kopā ar šādiem dokumentiem, kuri kopā ar šo Saprašanās memorandu veido Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam tiesisko pamatu:

(a) Nolīgums starp Norvēģijas Karalisti un Eiropas Savienību par Norvēģijas finanšu mehānismu laikposmam no 2009. gada līdz 2014. gadam (turpmāk tekstā – Līgums);

(b) Noteikumi par Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2009.–2014. gadā (turpmāk tekstā – Noteikumi), ko izdevusi Norvēģija saskaņā ar Līguma 8.8. pantu;

(c) programmu līgumi, kas tiks noslēgti katrai programmai;

(d) jebkādas Norvēģijas Ārlietu ministrijas atbilstoši Noteikumiem pieņemtās vadlīnijas.

3. pants
Finanšu ietvars

1. Saskaņā ar Līguma 2. pantu kopējais finanšu palīdzības apjoms ir 800 miljoni eiro, ikgadējās iemaksās pa daļām 160 miljonu eiro apmērā no 2009. gada 1. maija līdz 2014. gada 30. aprīlim (ieskaitot).

2. Saskaņā ar Līguma 5. pantu 1. punktā minētajā laika periodā Saņēmējvalstij kopumā būs pieejami 38.4 miljoni eiro.

3. Saskaņā ar Līguma 8.7. pantu un Noteikumu 1.8. pantu vadības izmaksas Norvēģija sedz no iepriekš minētās summas. Sīkāki norādījumi par to izklāstīti Noteikumos. Finanšu piešķīruma neto summa, kas ir pieejama Saņēmējvalstij, ir 35.52 miljoni eiro.

4. pants
Lomas un atbildība

1. Norvēģija nodrošina līdzekļu pieejamību Saņēmējvalsts piedāvāto, kritērijiem atbilstošo programmu finansēšanai, kam ir piekritusi Norvēģijas Ārlietu ministrija Līguma 3. pantā minēto prioritāro sektoru ietvaros un programmu jomās, kas noteiktas šā Saprašanās memoranda B pielikumā. Norvēģija un Saņēmējvalsts var konsultēties par iespējamām un konkrētām programmām pirms oficiālā programmu priekšlikuma iesniegšanas Norvēģijas Ārlietu ministrijai.

2. Saņēmējvalsts nodrošina pilnu līdzfinansējumu ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam atbalstītajām programmām saskaņā ar B pielikumu un programmu līgumiem.

3. Norvēģijas Ārlietu ministrija īsteno Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam vadību un pieņem lēmumus par finanšu palīdzības piešķiršanu saskaņā ar Noteikumiem.

4. Norvēģijas Ārlietu ministrijai palīdz Finanšu instrumenta birojs (turpmāk tekstā – FIB). FIB atbild par Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam ikdienas darbību un darbojas kā kontaktpersona.

5. pants
Atbildīgo iestāžu pilnvarošana

Saņēmējvalsts ir pilnvarojusi Nacionālo vadošo iestādi (turpmāk tekstā – NVI) darboties tās vārdā. NVI atbild par Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam mērķu sasniegšanu, kā arī par Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam ieviešanu Saņēmējvalstī atbilstoši Noteikumiem. Saskaņā ar Noteikumu 4.2. pantu NVI, Sertifikācijas iestāde, Revīzijas iestāde un par neatbilstību ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu atbildīgā nacionālā iestāde ir noteiktas A pielikumā.

6. pants
Daudzgadu plānošanas ietvars

1. Saskaņā ar Noteikumu 2.1. pantu Puses ir vienojušās par ieviešanas ietvaru, kas sastāv no šādiem finanšu un saturiskiem parametriem:

(a) saraksta ar programmu jomām, par kurām panākta vienošanās, Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014.gadam paredzētā finanšu piešķīruma katrai jomai;

(b) noteiktām programmām, to galvenajiem mērķiem un iznākumiem, ja attiecināms, kā arī jebkuriem īpašiem jautājumiem attiecībā uz mērķa grupām, ģeogrāfiskām vietām vai citiem jautājumiem;

(c) noteiktiem programmu ieviesējiem, ja attiecināms;

(d) iniciatīvām stiprināt Saņēmējvalsts un Norvēģijas savstarpējās attiecības, tajā skaitā nosakot programmu jomas, kurās jāsagatavo donoru partnerības programmas atbilstoši 3.2.pantam, nosakot donoru programmu partnerus, šādām programmām paredzēto finansējumu, kā arī programmas vai to komponentes, kas ir vērstas vienīgi uz donoru partnerības projektiem;

(e) atsevišķos gadījumos iepriekš noteiktiem projektiem, kas jāiekļauj attiecīgajās programmās;

(f) noteiktām neliela apjoma grantu shēmām, ja attiecināms.

2. Ieviešanas ietvars ir aprakstīts B pielikumā.

7. pants
Ikgadējās sanāksmes

Saskaņā ar Noteikumu 2.3. pantu ikgadējā sanāksmē piedalās Norvēģijas Ārlietu ministrija un NVI. Ikgadējā sanāksme Norvēģijas Ārlietu ministrijai un NVI ļauj pārbaudīt iepriekšējā pārskata periodā panākto progresu un vienoties par pasākumiem, kurus nepieciešams īstenot.

8. pants
Grozījumu veikšana pielikumos

1. A pielikumu var pārskatīt ikgadējās sanāksmēs. Ja ikgadējās sanāksmēs ir panākta vienošanās par A pielikuma grozījumiem, par šādiem grozījumiem nav nepieciešams veikt oficiālās izmaiņas šajā Saprašanās memorandā. Šādus grozījumus apstiprina ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas un NVI vēstuļu apmaiņu.

2. Grozījumus B pielikumā var apstiprināt ar Norvēģijas Ārlietu ministrijas un NVI vēstuļu apmaiņu.

9. pants
Kontrole un informācijas pieejamība

Norvēģijas Ārlietu ministrijai, Norvēģijas Valsts kontroliera birojam un to pārstāvjiem ir tiesības veikt tādas tehniskās vai finanšu pārbaudes vai uzdevumus, kādus tie uzskata par nepieciešamiem, lai pārbaudītu programmu un projektu plānošanu, ieviešanu un uzraudzību, kā arī līdzekļu izmantošanu. Saņēmējvalsts nodrošina jebkuru nepieciešamo palīdzību, informāciju un dokumentāciju.

10. pants
Pamatprincipi

1. Šā Saprašanās memoranda ieviešanu visos aspektos nosaka Noteikumi un to turpmākie grozījumi.

2. Norvēģija un Saņēmējvalsts cieši sadarbosies, lai sasniegtu Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam mērķus. Puses vienojas nodrošināt maksimālu pārredzamību, uzskaitāmību un līdzekļu pienācīgu izlietojumu, kā arī labas pārvaldības principus, ilgtspējīgu attīstību, dzimumu līdztiesību un vienādas iespējas visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam ieviešanas posmos.

3. Saņēmējvalsts veic proaktīvus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šiem principiem visos Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam ieviešanas posmos.

11. pants
Stāšanās spēkā

Šis Saprašanās memorands stājas spēkā nākamajā dienā pēc tam, kad to ir parakstījusi pēdējā Puse.

********

Šis Saprašanās memorands parakstīts divos oriģināleksemplāros angļu valodā.

Parakstīts Rīgā 2011.gada 28.aprīlī	Parakstīts Rīgā 2011.gada 28.aprīlī
Latvijas Republikas vārdā	Norvēģijas Karalistes vārdā
[Andris Vilks]	[Knut Storberget]

 

A PIELIKUMS

Nacionālā vadības un kontroles struktūra

1. Nacionālā vadošā iestāde

Latvijas Republikas Finanšu ministrija pilda Nacionālās vadošās iestādes funkcijas. Nacionālās vadošās iestādes vadītāja funkcijas pilda Latvijas Republikas Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos.

Finanšu ministrija ir Latvijas valdības nozares ministrija un ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē. Tā veido finanšu politiku, vada un koordinē tās ieviešanu, pārvalda ārvalstu finanšu palīdzību un pilda citas ārējos normatīvos aktos noteiktās funkcijas.

Finanšu ministrijas struktūrvienības, kas atbild par Nacionālās vadošās iestādes funkciju izpildi, ir Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments. Katru departamentu vada direktors, kas ir tieši pakļauts Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos, kurš savukārt vada abu iepriekšminēto departamentu darbu un ir Nacionālās vadošās iestādes vadītājs. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos ir tieši pakļauts Finanšu ministrijas valsts sekretāram. Finanšu ministrijas valsts sekretārs ir Finanšu ministrijas administratīvais vadītājs un ir tieši pakļauts finanšu ministram. Finanšu ministrs ir Finanšu ministrijas politiskais vadītājs un Latvijas Republikas valdības loceklis.

Nacionālās vadošās iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 4.3.pantā. Papildus Noteikumu 4.3.pantam Nacionālā vadošā iestāde:

· Nodrošina nacionālā līmeņa tiesību aktu izstrādi attiecībā uz Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu;

· Nodrošina Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanas un uzraudzības sistēmas izveidi;

· Izveido un ievieš ziņošanas sistēmu par neatbilstībām Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros;

· Uzrauga Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu atbilstoši Noteikumiem un nacionālajiem tiesību aktiem.

2. Sertifikācijas iestāde

Latvijas Republikas Valsts kase pilda Sertifikācijas iestādes funkcijas. Valsts kases pārvaldnieks pilda Sertifikācijas iestādes vadītāja funkcijas.

Latvijas Republikas Valsts kase ir tieši pakļauta Finanšu ministrijai. Valsts kases funkciju izpildi vada Valsts kases pārvaldnieks. Valsts kases struktūrvienība, kas atbild par Sertifikācijas iestādes funkciju veikšanu, ir Valsts kases Eiropas lietu departaments.

Valsts kases Eiropas lietu departamentu vada direktors, kas ir tieši pakļauts Valsts kases pārvaldniekam. Valsts kases pārvaldnieks ir pakļauts Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos, kurš savukārt ir tieši pakļauts Finanšu ministrijas valsts sekretāram.

Sertifikācijas iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 4.5.pantā. Papildus Noteikumu 4.5.pantam Sertifikācijas iestāde:

· Ziņo Nacionālajai vadošajai iestādei par neatbilstībām vai aizdomām par neatbilstībām finanšu plūsmās, ko pārvalda Programmas apsaimniekotājs Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros.

3. Revīzijas iestāde

Latvijas Republikas Finanšu ministrijas Audita un revīzijas departaments pilda Revīzijas iestādes funkcijas. Audita un revīzijas departamenta direktors, kurš ir tieši pakļauts Finanšu ministrijas valsts sekretāram, pilda Revīzijas iestādes vadītāja funkcijas.

Revīzijas iestādes vadītājs apstiprina un paraksta Revīzijas iestādes sagatavotos dokumentus, tai skaitā audita ziņojumus, audita stratēģiju un gadskārtējos kontroles ziņojumus. Revīzijas iestāde darbojas atbilstoši Starptautiskajiem revīzijas standartiem, Iekšējā audita profesionālās prakses starptautiskajiem standartiem un Ētikas kodeksam.

Revīzijas iestādes pienākumi un atbildība ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 4.6.pantā. Papildus Noteikumu 4.6.pantam Revīzijas iestāde:

· Nodrošina nacionālās audita politikas izstrādi un uzraudzību Norvēģijas finanšu instrumenta ietvaros;

· Nodrošina nacionālā līmeņa tiesību aktu izstrādi attiecībā uz Revīzijas iestādes funkciju izpildi;

· Nodrošina to izvērtējumu kvalitāti un uzticamību, ko veic Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienības;

· Uzrauga Norvēģijas finanšu instrumenta auditu ietvaros sniegto audita ieteikumu ieviešanu.

4. Par neatbilstību ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu atbildīgā valsts iestāde

Nacionālā vadošā iestāde atbild par neatbilstību ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu. Minētās funkcijas veic Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments, kas ir daļa no Nacionālās vadošās iestādes.

Nacionālās vadošās iestādes pienākumi un atbildība saistībā ar ziņošanu par neatbilstībām ir atrunāta Noteikumos, konkrēti to 11.3.pantā. Papildus Noteikumu 11.3.pantam Nacionālā vadošā iestāde:

· Nodrošina, ka visi neatbilstību ziņojumi un neatbilstību novēršanas pasākumi tiek izskatīti, un, ja nepieciešams, uzsāk un veic auditus, lai gūtu pārliecību par to pasākumu efektivitāti un pietiekamību, kas tiek veikti, lai konstatētu un novērstu neatbilstības un atgūtu neatbilstoši izlietoto finansējumu.

5. Uzraudzības komiteja

Uzraudzības komiteja tiek izveidota sešu mēnešu laikā pēc Saprašanās memoranda parakstīšanas. Tās pienākumi un atbildība noteikta Noteikumos, konkrēti to 4.4.pantā.

6. Stratēģiskais pārskats

Saskaņā ar Noteikumu 2.2. pantu NVI reizi gadā iesniedz Norvēģijas Ārlietu ministrijai Stratēģisko pārskatu par Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.–2014. gadam ieviešanu Saņēmējvalstī. Pusēm ir jācenšas organizēt ikgadējās tikšanās katru gadu maija mēnesī.

7. Organizatoriskā shēma

 

B PIELIKUMS

Ieviešanas ietvars

Saskaņā ar Noteikumu 2.1. pantu Puses ir vienojušās par šajā pielikumā izklāstīto ieviešanas ietvaru.

1. Ieviešanas ietvara finanšu parametri

Latvija	Piešķīrums, Norvēģijas FI
Pragrammas joma
Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā	€ 11,328,000
Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai	€ 384,000
Divpusēja sadarbība pētniecības jomā	€ 4,500,000*
Divpusēja stipendiju programma	€ 492,000*
Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas valsts iestādēm, vietējām un reģionālām iestādēm	€ 4,992,000
Korekcijas pakalpojumi, tajā skaitā ar ieslodzījumu nesaistītas sankcijas	€ 13,056,000
Citi piešķīrumi
Tehniskā palīdzība Saņēmējvalstij (1.9. pants)	€ 576,000
Līdzekļi savstarpējām attiecībām nacionālā līmenī (3.5.1. pants)	€ 192,000
Neto piešķīrums [Saņēmējvalsts]	€ 35,520,000

* Indikatīvs saskaņā ar programmu Divpusēja sadarbība pētniecības jomā, Divpusēja sadarbība stipendiju jomā nosacījumiem

2. Īpašas intereses

Divpusējās attiecības starp Latviju un Norvēģiju ir jāstiprina ar mērķi stimulēt ilgtermiņa sadarbību, sevišķi zemāk norādītajās programmu jomās ar donoru programmu partneriem, kā arī citos veidos, piemēram, ar partnerību projektu līmenī visās atbalstāmajās programmu jomās.

Programmu ierosinājumu novērtējumā tiks pienācīgi ņemti vērā atbilstošie Eiropas Padomes cilvēktiesību un pārvaldības standarti (tādi kā tie, kurus uzrauga CPT, GRECO, GRETA, ECRI u.c.), ieskaitot Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju.

3. Ieviešanas ietvara patstāvīgie parametri

Zemāk aprakstītajām programmām ir jābūt izstrādātām un atbilstoši Norvēģijas Ārlietu ministrijas apstiprinājumam ieviestām Saņēmējvalstī.

A. Programmas joma: Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā

Programma: Inovācijas "zaļās" ražošanas jomā

Sagaidāmie rezultāti:Eiropas ekonomikas "zaļošanas" biznesa iespēju realizācija; palielināt "zaļo" darba vietu radīšanu un uzņēmējdarbību.

Programmas piešķīrums: € 11,328,000

Programmas īstenotājs: Ekonomikas ministrija

Donoru programmas partneris: "Norvēģijas inovāciju aģentūra"

Galvenais virziens: Programmas mērķis ir inkubatoru radīšana inovācijām "zaļās" ražošanas jomā. Tam jākalpo par savienojošo mehānismu starp "zaļajiem" uzņēmējiem un tirgu. Pār-piešķiršanas shēmai jābūt iekļautai programmā.

B. Programmas joma: Globālais fonds pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un un trīspusējās sadarbības veicināšanai

Programma: Apmierinoši darba apstākļi

Programmas piešķīrums : € 384,000

Programmas īstenotājs: "Norvēģijas inovāciju aģentūra"

C. Programmas joma: Divpusējā pētniecības sadarbības un stipendijas programma

Programma: Latvijas - Norvēģijas pētniecības atbalsta fonda un stipendiju programma

Programmas piešķīrums: € 4,992,000

Programmas īstenotājs: Izglītības un zinātnes ministrija

Donoru programmas partneri: Norvēģijas Pētniecības padome un Augstākās izglītības Internacionalizācijas centrs

Galvenais virziens: Programmai ir jāietver divi atsevišķi novirzieni:

1. Pētniecības sadarbībai ir jāietver sociālās/humanitārās zinātnes. Šīs programmas novirziena saturs un papildus jomas tiks noteiktas vēlāk un ekspertu konsultāciju ietvaros;

2. Stipendijas, uz kurām tiesības pretendēt būs studentiem no visiem augstākās izglītības līmeņiem un studiju programmām.

Īpašie nosacījumi: Finansējuma sadalījums starp 23. programmas jomu (Divpusējā pētniecības sadarbība) un 24. programmas jomu (Divpusējā stipendijas programma) ir indikatīvs un tiks apstiprināts programmas līgumā. Pētniecības programmu komponentam ir jātiek ieviestam saskaņā ar noteikumu 12. pielikumu, savukārt stipendiju komponentam saskaņā ar Stipendiju programmu vadlīnijām.

D. Programmas joma: Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība ar Norvēģijas publiskajām institūcijām, vietējām un reģionālām varas iestādēm

Programma: Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm.

Programmas piešķīrums: € 4,992,000

Programmas īstenotājs: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Donoru programmas partneri: Norvēģijas Vietējo un reģionālo varas iestāžu asociācija (KS)

Galvenais virziens: Palielināt reģionālajā attīstībā iesaistīto publisko institūciju kapacitāti un stiprināt sadarbību starp Latvijas valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un līdzīgām iestādēm Norvēģijā.

Iepriekš definēti projekti: Projekts starp Latvijas Pašvaldību savienību un Norvēģijas Vietējo un reģionālo pašvaldību asociāciju paredz sniegt atbalstu vietējo pašvaldību darbības analīzes un vērtēšanas sistēmas izstrādei un ieviešanai, kā arī veikt vispusīgas, atbilstošas un padziļinātas apmācības, mācoties no Norvēģijas valsts un reģionālās pārvaldes pieredzes.

Īpaši nosacījumi: Programmas ietvaros ir paredzēti vairāki projekti, kuru mērķis ir paaugstināt Latvijas valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestāžu stratēģiskās plānošanas un pakalpojumu sniegšanas kapacitāti. Programmas ietvaros tiks veidota sistēma vietējo pašvaldību pakalpojumu analīzei, novērtēšanai un pilnveidošanai, kā arī tiks attīstīta teritoriālās plānošanas prakse visos pārvaldes līmeņos. Programmas mērķis tiks sasniegts pārņemot attiecīgo Norvēģijas pārvaldes iestāžu labo praksi.

E. Programmas joma: Korekcijas pakalpojumi, tajā skaitā ar ieslodzījumu nesaistītās sankcijas

Programma: Latvijas korekcijas dienestu un Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu reforma

Programmas piešķīrums: € 13,056,000

Programmas īstenotājs: Tieslietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministriju

Donoru programmas partneris: Norvēģijas korekcijas dienesti

Iepriekš definēti projekti: 1) Alternatīvu brīvības atņemšanai sekmēšana (ieskaitot iespējamo pilotprojektu elektroniskajai uzraudzībai);

2) Jauna nodaļa Olaines cietumā, ieskaitot būvniecību un personāla apmācību. Šai nodaļai ir jāaizstāj līdzšinējo standartiem neatbilstošo cietumu kapacitāti citviet Latvijā un jābalstās uz pētījumiem un progresīva soda principiem;

3) Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas vietu standartu uzlabošana, t.sk., aktivitātes infrastruktūras uzlabošanai; līdzšinējās prakses administratīvajai aizturēšanai samazināšana/likvidēšana; prakses maiņa, atgriežot apcietinājumā esošos ieslodzītos turpmākai izmeklēšanai; atbilstošu apmācību nodrošināšana darbiniekiem, kas strādā īslaicīgās aizturēšanas vietās.

Īpaši nosacījumi: Vismaz 30% programmas piešķīruma būtu jānovirza aktivitātēm, kas nav ieguldījumi infrastruktūrā vai aprīkojuma iegādē. Piemēram, apmācībām kapacitātes stiprināšanas un sistēmu attīstības aktivitātēm. Programmas izstrādes un ieviešanas laikā Puses izmantos Eiropas Padomes pieredzi un kompetenci.