Par Latvijas un Īrijas sadarbību migrācijas jautājumos

19. un 20.maijā Īrijā uzturējās Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes delegācija priekšnieka Viļņa Jēkabsona vadībā. Vizītes laikā notika vairākas tikšanās ar Īrijas Tieslietu ministrijas pārstāvjiem un tika apspriesti gan imigrācijas, gan bēgļu lietu jautājumi, kā arī apmeklēts patvēruma meklētāju centrs Dublinā.

20.maijā Latvijas delegācija tikās ar Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienesta vadību – ģenerāldirektoru Noelu Votersu, Vīzu dienesta vadītāju Bariju Okonoru un citām amatpersonām, lai pārrunātu aktuālos abu valstu migrācijas dienestu sadarbības jautājumus.

Tikšanās laikā, kurā piedalījās arī Latvijas vēstniecības Īrijā padomniece Vija Buša, vislielākā vērība tika pievērsta jautājumam par uzturēšanās atļauju pieprasīšanu Īrijā, pamatojoties uz noslēgtām fiktīvām laulībām. Tika pārrunātas iespējas veikt efektīvāku un operatīvāku informācijas apmaiņu par Latvijas pilsoņu Īrijā noslēgtajām laulībām ar trešo valstu pilsoņiem (galvenokārt Pakistānas un Indijas pilsoņiem), uz kuru pamata pieprasītas uzturēšanās atļaujas Īrijā.

Kopš Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienests aprīlī ir sācis sniegt informāciju vēstniecībai Īrijā pieprasītajām uzturēšanās atļaujām Latvijas valstspiederīgo laulātajiem, sākot no 2006.gada, konstatēts, ka 39 (jeb 32%) gadījumos no 122 personas nav paziņojušas par ārvalstī noslēgto laulību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Vismaz divos no šiem gadījumiem personas ir noslēgušas jaunu laulību Īrijā, esot laulībā, kas iepriekš noslēgta Latvijā, bet 4 gadījumos Īrijā noslēgtās laulības jau tikušas šķirtas Latvijā. Savukārt 7 gadījumos, reģistrējot bērnu, ziņās par tēvu iekļauj nevis laulāto, bet citu personu datus.

Šobrīd notiek pārbaudes, vai tikušas pārkāptas Latvijas Civillikuma normas, kas paredz, ka par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā, uzskatāms bērna mātes vīrs. Tādējādi, iespējams, ir sniegtas nepatiesas ziņas, par ko paredzēta atbildība Krimināllikumā.

Noslēgtajās laulībās 8 gadījumos bērni dzimuši un reģistrēti arī Īrijā, par tēvu reģistrējot nevis laulāto, bet citu personu, par ko paziņots atbildīgajām Īrijas institūcijām. Uzsāktā informācijas apmaiņa tiks turpināta, un tā uzskatāma par ievērojamu soli fiktīvo laulību ierobežošanā, jo turpmāk informācija par Īrijā noslēgtajām laulībām tiks aktualizēta Latvijā, iekļaujot ziņas Iedzīvotāju reģistrā. Tas savukārt ierobežos iespējas slēgt vairākas laulības vienlaikus vai, reģistrējot bērnu dzimšanu, sniegt likumam neatbilstošas ziņas.

Īrijas Naturalizācijas un imigrācijas dienests iepazīstināja ar statistiku, saskaņā ar kuru 2010.gadā, pamatojoties uz laulību ar Latvijas (ES) pilsoni, Īrijā uzturēšanās atļaujas pieprasīja 436 ārzemnieki – trešo valstu pilsoņi, no kuriem 176 Pakistānas pilsoņi (41,2% no visiem Pakistānas pilsoņu uzturēšanās atļauju pieprasījumiem Īrijā) un 55 Indijas pilsoņi. Līdz ar to Latvijas pilsoņi pagājušajā gadā bija pirmajā vietā pēc to ģimenes locekļu iesniegto uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaita Īrijā. Šī tendence saglabājas arī šajā gadā, kad pirmajos četros mēnešos, pamatojoties uz laulību ar Latvijas pilsoņiem, Īrijā pieprasītas 109 uzturēšanās atļaujas, no kurām 48 – Pakistānas pilsoņiem. Šogad Latvijas pilsoņu laulātos uzturēšanās atļauju pieteikumu skaita ziņā apsteiguši tikai Apvienotās Karalistes pilsoņu laulātie. Saskaņā ar ekspertu viedokli daudzas no laulībām šajos gadījumos varētu būt slēgtas fiktīvi, tas ir, ar nolūku iegūt uzturēšanās atļauju Eiropas Savienības dalībvalstī.

Latvijas Republikas vēstniecība Īrijā