• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Papildu protokols Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības - mieram", līgumam par to bruņoto spēku statusu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.03.1999., Nr. 92/95 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23064-papildu-protokols-ziemelatlantijas-liguma-organizacijas-dalibvalstu-un-valstu-kas-piedalas-programma-partnerattiecibas---mieram...

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras 1988.gada protokolu

Vēl šajā numurā

24.03.1999., Nr. 92/95

PAR DOKUMENTU

Veids: starptautisks dokuments

Pieņemts: 19.12.1997.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Papildu protokols Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", līgumam par to bruņoto spēku statusu

 

Ņemdamas vērā 1995.gada 19.jūnijā Briselē parakstīto ‘Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu’ un tā protokolu;

Ņemdamas vērā nepieciešamību iedibināt un noteikt NATO militāro štābu un to personāla statusu valstu, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram", teritorijā ar mērķi sekmēt attiecības ar "Partnerattiecības — mieram" individuālo dalībvalstu bruņotajiem spēkiem;

Ņemdamas vērā nepieciešamību piešķirt partnerattiecību valstu bruņoto spēku personālam, kas piesaistīts vai pievienots NATO militārajiem štābiem, atbilstošu statusu; un

Ņemdamas vērā, ka apstākļi kādā konkrētā NATO dalībvalstī vai partnerattiecību valstī var radīt nepieciešamību regulēt iepriekš minētos jautājumus, piemērojot šī Protokola noteikumus;

Šī Protokola Puses vienojas par turpmāko:

I pants

Šī Protokola nolūkiem jēdziens

1) ‘Parīzes Protokols’ apzīmē 1952.gada 28.augustā Parīzē parakstīto ‘Protokolu par starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas Līgumu, statusu’.

a. ‘Līgums’, lai kur šis jēdziens lietots Parīzes Protokolā, jāsaprot kā 1995.gada 19.jūnijā Briselē parakstītā ‘Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "partnerattiecības — mieram", līguma par to bruņoto spēku statusu’ līguma ietvaros piemērojamais līgums par NATO bruņoto spēku statusu.

b. Jēdzieniem ‘spēki’ un ‘civilā sastāvdaļa’, lai kur tie lietoti Parīzes Protokolā, ir nozīme, kas piešķirta Parīzes Protokola 3.pantā, un tie ietver arī no citām valstīm — Pusēm, kas piedalās programmā "Partnerattiecības — mieram" šādas personas, kuras piesaistītas vai pievienotas NATO militārajiem štābiem.

c. ‘Apgādājamais’, lai kur šis jēdziens lietots Parīzes Protokolā, apzīmē šī panta b. punktā definēto spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka laulāto, vai šāda dalībnieka bērnu, kas atrodas tā apgādībā.

2) ‘PfP SOFA’ , lai kur šis jēdziens lietots šajā Protokolā, apzīmē 1995.gada 19.jūnijā Briselē parakstīto ‘Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu un valstu, kas piedalās programmā "partnerattiecības — mieram", līgumu par to bruņoto spēku statusu’.

3) ‘NATO’ apzīmē Ziemeļatlantijas līguma organizāciju.

4) ‘NATO militārie štābi’ apzīmē Sabiedroto spēku štābus un citus starptautiskos militāros štābus vai organizācijas, kas atbilst Parīzes Protokola 1.pantā un 14.pantā aprakstītajiem.

II pants

Neierobežojot valstu, kas ir NATO dalībvalstis vai dalībnieces "Partnerattiecības — mieram" programmā, bet nav šī Protokola Puses, tiesības, attiecībā uz NATO militāro štābu un to militārā un civilā personāla aktivitātēm ikvienas Puses teritorijā Puses piemēros noteikumus, kas identiski Parīzes Protokolā ietvertajiem ar atšķirībām, kādas atrunātas šajā Protokolā.

III pants

1) Papildus tai teritorijai, uz kuru attiecas Parīzes Protokols, šis Protokols attiecas uz visu šī Protokola Pušu teritoriju, kā tas aprakstīts PfP SOFA II panta 1.punktā.

2) Šī Protokola nolūkiem Parīzes Protokolā esošajās atsaucēs uz Ziemeļatlantijas līguma areālu jāietver arī šī panta 1.punktā minētās teritorijas.

IV pants

Lai šo Protokolu piemērotu jautājumos, kuros iesaistītas partnerattiecību valstis, Parīzes Protokola noteikumi, kas paredz atšķirīgu viedokļu iesniegšanu izskatīšanai Ziemeļatlantijas Padomei, jāsaprot kā prasība iesaistītajām Pusēm vest sarunas savā starpā bez kādas ārējas jurisdikcijas iesaistīšanas.

V pants

1) Šo Protokolu var parakstīt ikviena valsts, kas parakstījusi PfP SOFA

2) Šis Protokols ir ratificējams, pieņemams vai apstiprināms. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti deponējami Amerikas Savienoto Valstu valdībā, kas informē visas valstis, kuras to parakstījušas, par katru šādas deponēšanas gadījumu.

3) Tiklīdz divas vai vairākas valstis ir deponējušas savus ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentus, šis Protokols stājas spēkā attiecībā uz šīm valstīm. Attiecībā uz ikvienu citu valsti, kas parakstījusi šo Protokolu, tas stājas spēkā datumā, kad šī valsts deponējusi savu dokumentu.

VI pants

Ikviena šī Protokola Puse var denonsēt šo Protokolu, par šādu denonsēšanu rakstiski paziņojot Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kas par katru denonsēšanu informē visas valstis, kuras to parakstījušas. Denonsēšana stājas spēkā vienu gadu pēc tam, kad Amerikas Savienoto Valstu valdība saņēmusi paziņojumu par denonsēšanu. Pēc viena gada termiņa notecēšanas šis Protokols zaudē spēku attiecībā uz valsti, kas to denonsējusi, ja vien nav jāatrisina vēl nenokārtotas prasības, kas radušās pirms denonsēšanas spēkā stāšanās dienas, bet starp pārējām Pusēm Protokols paliek spēkā.

To apliecinādami, apakšā parakstījušies, būdami pienācīgi pilnvaroti, ir parakstījuši šo Protokolu.

Parakstīts Briselē, 1997.gada 19.decembrī, vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, kurš deponēts Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvos, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Amerikas Savienoto Valstu valdība nosūta šī Protokola apliecinātas kopijas visām valstīm, kas to parakstījušas.

Protokols par starptautisko militāro štābu, kas izveidoti saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu, statusu

Parīze, 1952.gada 28.augusts

 

1949.gada 4.aprīlī parakstītā Ziemeļatlantijas līguma Puses,

Ņemdamas vērā, ka, pamatojoties uz Ziemeļatlantijas līgumu, ar atsevišķu vienošanos to teritorijās var tikt izveidoti starptautiski militāri štābi, un

Vēlēdamās noteikt šādu štābu un to personāla statusu Ziemeļatlantijas līguma teritorijā,

Ir vienojušās par šo 1951.gada 19.jūnijā Londonā parakstītā Līguma par to bruņoto spēku statusu Protokolu:

I pants

Šajā Protokolā jēdziens

a. ‘Līgums’ apzīmē Ziemeļatlantijas līguma Pušu 1951.gada 19.jūnijā Londonā parakstīto Līgumu par to bruņoto spēku statusu;

b. ‘Virspavēlniecība’ apzīmē Sabiedroto spēku Virspavēlniecību Eiropā, Sabiedroto spēku Atlantijā komandiera štābu un ikvienu līdzvērtīgu starptautisku militāru štābu, kas izveidots saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu;

c. ‘Sabiedroto spēku štābs’ apzīmē ikvienu Virspavēlniecību un ikvienu starptautisku militāru štābu, kas ir tieši pakļauts Virspavēlniecībai un kas izveidots saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu;

d. ‘Ziemeļatlantijas Padome’ apzīmē ar Ziemeļatlantijas līguma IX pantu izveidoto Padomi vai ikvienu tās palīginstitūciju, kas pilnvarota rīkoties tās vārdā.

II pants

Saskaņā ar turpmākajiem šī Protokola noteikumiem Līgums attiecas uz Sabiedroto spēku štābiem ikvienas šī Protokola Puses teritorijā Ziemeļatlantijas līguma areālā un uz šādu štābu militāro un civilo personālu un to apgādājamiem, kas aprakstīti definīcijās šī Protokola III panta 1.punkta a., b. un c. apakšpunktā, kad šāda personāla uzturēšanās ikvienā šādā teritorijā saistīta ar dienesta pienākumu pildīšanu vai, apgādājamo gadījumā, ar to laulātā vai vecāku dienesta pienākumu pildīšanu.

III pants

1. Nolūkā attiecināt Līgumu uz Sabiedroto spēku štābiem jēdzieniem ‘spēki’, ‘civilā sastāvdaļa’ un ‘apgādājamais’, lai kur tie lietoti Līgumā, ir turpmākā nozīme:

a. ‘spēki’ apzīmē personālu, kas pieder pie ikvienas Ziemeļatlantijas līguma Puses sauszemes, jūras vai gaisa bruņotajiem spēkiem un ir piesaistīts Sabiedroto spēku štābam;

b. ‘civilā sastāvdaļa’ apzīmē civilo personālu, kas nav ne bezvalstnieki, ne pieder kādai valstij, kura nav Ziemeļatlantijas Līguma Puse, ne pieder uzņēmējai valstij, ne tajā pastāvīgi dzīvo un ir (i) nodarbināti kādas Ziemeļatlantijas līguma valsts bruņotajos spēkos, un ir piesaistīti Sabiedroto spēku štābam vai (ii) nodarbināti Sabiedroto spēku štābā tajos amatos, par kuriem nolēmusi Ziemeļatlantijas Padome;

c. ‘apgādājamais’ apzīmē šī punkta a. un b. apakšpunktā definēto spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieka laulāto vai šāda dalībnieka bērnu, kas atrodas viņa vai viņas apgādībā.

2. Sabiedroto spēku štābi uzskatāmi par spēkiem Līguma II panta, V panta 2.punkta, VII panta 10.punkta, IX panta 2.,3.,4.,7. un 8.punkta un XIII panta izpratnē.

IV pants

Tiesības un pienākumi, kurus Līgums piešķir vai uzdod sūtītājai valstij vai tās varas iestādēm attiecībā uz tās spēkiem vai to civilajām sastāvdaļām, vai apgādājamiem, attiecībā uz Sabiedroto spēku štābiem, to personālu un to apgādājamiem, uz kuriem Līgums attiecas saskaņā ar šī Protokola II pantu, tiek realizēti vai piešķirti attiecīgajai Virspavēlniecībai un tai pakļautajām atbildīgajām institūcijām, izņemot:

a. tiesības, kas piešķirtas sūtītājas valsts militārajām varas iestādēm saskaņā ar Līguma VII pantu realizēt kriminālo un disciplināro jurisdikciju, katrā gadījumā realizē tās Puses militārās varas iestādes, kuras militāro likumu subjekts ir iesaistītā persona;

b. pienākumi, ko sūtītājai valstij vai tās varas iestādēm uzdod Līguma II pants, III panta 4.punkts, VII panta 5 a. un 6 a. punkts, VIII panta 9. un 10. punkts un XIII pants, piešķirami gan Sabiedroto spēku štābiem, gan ikvienai valstij, kuras bruņotie spēki vai bruņoto spēku ikviens dalībnieks vai nodarbinātais, vai šāda dalībnieka vai nodarbinātā apgādājamais ir iesaistīts;

c. Līguma III panta 2.a. un 5. punkta un XIV panta nolūkam spēku dalībnieku un to apgādājamo gadījumā sūtītāja valsts ir tā valsts, kuras bruņoto spēku dalībnieks tas ir, vai civilās sastāvdaļas dalībnieku vai to apgādājamo gadījumā katrā ziņā tā valsts, kuras bruņotajos spēkos dalībnieks ir nodarbināts;

d. pienākumi, ko sūtītājai valstij uzdod Līguma VIII panta 6. un 7. punkts, piešķirami valstij, kuras bruņoto spēku dalībnieks ir persona, kuras darbība vai nolaidība radījusi pamatu prasībai, vai, civilās sastāvdaļas dalībnieka gadījumā, tai valstij, kuras bruņotajos spēkos tā ir nodarbināta, vai, ja nav šādas valsts, Sabiedroto spēku štābam, kura dalībnieks ir iesaistītā persona.

Katrā gadījumā gan valstij, kuras pienākumi noteikti šajā punktā, gan iesaistītajam Sabiedroto spēku štābam ir sūtītājas valsts tiesības arbitra iecelšanai saskaņā ar VIII panta 8.punktu.

V pants

Ikvienam Sabiedroto spēku štāba dalībniekam jābūt savai personas apliecībai, kuru izsniedzis štābs un kurā norādīts personas vārds, dzimšanas datums un vieta, valstiskā piederība, rangs vai pakāpe, numurs (katrā gadījumā), fotogrāfija un derīguma termiņš. Šī apliecība uzrādāma pēc pieprasījuma.

VI pants

1. Līguma VIII pantā Līgumslēdzējām Pusēm uzdotais pienākums atteikties no prasībām attiecas gan uz Sabiedroto spēku štābiem, gan uz ikvienu iesaistīto šī Protokola Pusi.

2. Līguma VIII panta 1. un 2. punktā minētajos nolūkos,

a. manta, kas pieder Sabiedroto spēku štābam vai kādai šī Protokola Pusei un ko lieto Sabiedroto spēku štābs, tiek uzskatīta par Līgumslēdzējai Pusei piederošu mantu, ko lieto tās bruņotie spēki;

b. zaudējums, ko radījis šī Protokola III panta 1.punktā definēto spēku vai civilās sastāvdaļas dalībnieks vai ikviens cits Sabiedroto spēku štābā nodarbinātais, tiek uzskatīts par Līgumslēdzējas Puses bruņoto spēku dalībnieka vai nodarbinātā radītu zaudējumu;

c. Līguma VIII panta 3.punktā lietotais izteiciens ‘pieder Līgumslēdzējai Pusei’ attiecas uz Sabiedroto spēku štābu.

3. Prasības, uz kurām attiecas Līguma VIII panta 5.punkts, ietver prasības (izņemot no kontraktiem izrietošās un prasības, uz kurām attiecas minētā panta 6. un 7.punkts), kas radušās no ikviena Sabiedroto spēku štābā nodarbinātā darbības vai nolaidības, vai no ikvienas citas darbības, nolaidības vai notikuma, par kuru Sabiedroto spēku štābs ir juridiski atbildīgs un kurš radījis zaudējumus uzņēmējas valsts teritorijā trešajām personām, kas nav šī Protokola Puses.

VII pants

1. Atbrīvošana no nodokļiem, kādu Līguma X pants piešķir spēku vai civilās sastāvdaļas dalībniekiem attiecībā uz to algām un citiem ienākumiem, attiecas uz šī Protokola 3. panta 1. a. un b.(i) punkta definīcijās aprakstītā Sabiedroto spēku štāba personāla algām un citiem ienākumiem, ko tie gūst kā šāds personāls no dienestiem, kuriem tie pieder vai kuros tie ir nodarbināti; izņemot, šis punkts nevienu šādu dalībnieku vai nodarbināto neatbrīvo no nodokļiem, ko uzlikusi tā valsts, kurai viņš pieder.

2. Sabiedroto spēku štābā tajos amatos, par kuriem nolēmusi Ziemeļatlantijas Padome, nodarbinātie atbrīvojami no nodokļiem, ar kādiem tiek apliktas to algas un citi ienākumi, ko tie gūst kā šādi nodarbinātie no Sabiedroto spēku štāba. Tomēr ikviena šī Protokola Puse var noslēgt vienošanos ar Sabiedroto spēku štābu, saskaņā ar kuru tā nodarbinās Sabiedroto spēku štābā tikai personas, kuras tai pieder, (izņemot, ja Puse tā vēlas, arī personas, kuras pastāvīgi nedzīvo tās teritorijā), kuriem algas un citus ienākumus tā maksās no saviem līdzekļiem un saskaņā ar tarifiem, kādus tā noteikusi. Iesaistītā Puse var aplikt ar nodokļiem šādi izmaksātās darba algas un citus ienākumus, bet tos neapliek ar nodokļiem pārējās Puses. Ja kāda šī Protokola Puse noslēdz šādu vienošanos un pēc tam tā tiek grozīta vai izbeigta, šī Protokola Puses vairs nav saistītas ar šī punkta pirmo teikumu neaplikt personu, kuras tām pieder, algas un citus ienākumus ar nodokļiem.

VIII pants

1. Lai veicinātu kopējo aizsardzību un to ekskluzīvam labumam, Sabiedroto spēku štābi, ciktāl tas iespējams, atbrīvojami no nodokļiem un nodevām, kas saistītas ar Sabiedroto spēku štābu izveidošanu, celtniecības darbiem, uzturēšanu un darbību, un ikviena šī Protokola Puse apņemas uzsākt sarunas ar ikvienu Sabiedroto spēku štābu, kas darbojas tās teritorijā, lai noslēgtu līgumu, kurš piešķirtu spēku šim noteikumam.

2. Sabiedroto spēku štābi uz tiem pašiem noteikumiem bauda tādas pašas tiesības, kādas ar Līguma XI pantu piešķirtas spēkiem.

3. Līguma XI panta 5. un 6. punkta noteikumi neattiecas uz personām, kuras pieder uzņēmējai valstij, ja vien šīs personas nav kādas šī Protokola Puses, kas nav uzņēmēja valsts, bruņoto spēku dalībnieki.

4. Šajā pantā lietotais jēdziens ‘nodokļi un nodevas’ neietver maksu par sniegtajiem pakalpojumiem.

IX pants

Izņemot ciktāl Ziemeļatlantijas Padome nenolemj citādāk,

a. jebkuras materiālās vērtības, kas iegūtas par Sabiedroto spēku štāba starptautiskajiem līdzekļiem no tā pamatbudžeta un Sabiedroto spēku štābam vairs nav nepieciešamas, tiek atsavinātas kārtībā, kādu apstiprinājusi Ziemeļatlantijas Padome, un ieņēmumi dalāmi starp Ziemeļatlantijas līguma Pusēm vai kreditējami tām proporcijās, kādās tās piedalījušās štāba kapitālizdevumu segšanā. Uzņēmējai valstij ir pirmpirkuma tiesības uz ikvienu nekustamo īpašumu, kas tiek atsavināts tās teritorijā, nodrošinot, ka tā piedāvā ne mazāk izdevīgus noteikumus kā kāda trešā persona.

b. ikviens zemes gabals, ēkas vai pastāvīgas iekārtas, ko uzņēmēja valsts nodevusi Sabiedroto spēku štāba lietošanā bez maksas (izņemot nominālmaksājumus) un kas štābam vairs nav nepieciešamas, nododamas atpakaļ uzņēmējai valstij, un lietošanas dēļ radušos katru šādas mantas vērtības pieaugumu vai zudumu nosaka Ziemeļatlantijas Padome (ņemdama vērā ikvienu piemērojamo uzņēmējas valsts likumu), un starpība tiek sadalīta starp Ziemeļatlantijas līguma Pusēm vai kreditēta, vai debitēta tām proporcijās, kādās tās piedalījušās štāba kapitālizdevumu segšanā.

X pants

Ikviena Virspavēlniecība ir juridiskā persona; tā ir tiesīga slēgt kontraktus un iegūt, un atsavināt īpašumus. Tomēr uzņēmēja valsts var šādu tiesību realizēšanu padarīt atkarīgu no īpašām vienošanām starp to un Virspavēlniecību vai ikvienu Sabiedroto spēku štābu, kas rīkojas Virspavēlniecības vārdā.

XI pants

1. Saskaņā ar Līguma VIII pantu Virspavēlniecība var uzstāties tiesvedībā kā prasītājs vai atbildētājs. Tomēr uzņēmēja valsts un Virspavēlniecība vai ikviens tai pakļauts Sabiedroto spēku štābs, kuru tā pilnvarojusi, var vienoties, ka uzņēmēja valsts rīkosies Virspavēlniecības vārdā jebkurā no uzņēmējas valsts tiesu tiesvedībā esošajām lietām, kurā šis štābs ir kāda no pusēm.

2. Izpildu pasākumi vai darbības, kas vērstas uz to īpašuma vai līdzekļu konfiscēšanu vai arestu netiks vērstas pret nevienu Sabiedroto spēku štābu, izņemot Līguma VII panta 6.a. punkta un XIII panta nolūkā.

XII pants

1. Lai dotu iespēju rīkoties ar tā starptautisko budžetu, Sabiedroto spēku štābs var rīkoties ar ikvienu valūtu un kontiem ikvienā valūtā.

2. Pēc Sabiedroto spēku štāba pieprasījuma, ja tas Sabiedroto spēku štābam nepieciešams, šī Protokola Puses veicinās Sabiedroto spēku štāba līdzekļu pārvešanu no vienas valsts uz citu un ikvienas valūtas, kāda ir Sabiedroto spēku štāba rīcībā, konvertēšanu ikvienā citā valūtā.

XIII pants

Sabiedroto spēku štāba arhīvi un citi dienesta dokumenti, kas atrodas šī štāba aizņemtajos īpašumos vai atrodas ikviena štāba dalībnieka, kurš pienācīgi pilnvarots, valdījumā, ir neaizskarami, ja vien štābs nav atteicies no šīs imunitātes. Pēc uzņēmējas valsts pieprasījuma un šīs valsts pārstāvja klātbūtnē štābs pārbauda ikviena dokumenta saturu, lai apliecinātu, ka uz tiem attiecas imunitāte saskaņā ar šo pantu.

XIV pants

1. Pēc Ziemeļatlantijas Padomes lēmuma šis Protokols vai Līgums, vai ikviena to sadaļa var tikt attiecināta uz ikvienu starptautisku militāru štābu vai organizāciju (kas nav aprakstīta šī Protokola I panta b. un c. punktos), kas izveidota saskaņā ar Ziemeļatlantijas līgumu.

2. Kad sāks darboties Eiropas aizsardzības kopiena, šis Protokols var tikt attiecināts uz Eiropas aizsardzības spēku personālu, kas piesaistīts Sabiedroto spēku štābam, un šī personāla apgādājamiem tad un tādā veidā, kā noteiks Ziemeļatlantijas Padome.

XV pants

Visas šī Protokola interpretācijas vai piemērošanas domstarpības starp šī Protokola Pusēm vai starp ikvienu šādu Pusi un ikvienu Sabiedroto spēku štābu risināmas sarunu ceļā starp strīda pusēm, bez kādas ārējas jurisdikcijas iesaistīšanas. Domstarpības, kuras nevar atrisināt tiešā sarunu ceļā, nododamas izskatīšanai Ziemeļatlantijas Padomei, izņemot, ja šajā Protokolā vai Līgumā ir ietverts skaidri izteikts noteikums, kas paredz ko citu.

XVI pants

1. Līguma XV un no XVII līdz XX pantam piemērojami šim Protokolam kā tā sastāvdaļas, tomēr tā, lai saskaņā ar šiem noteikumiem Protokolu varētu pārskatīt, apturēt tā darbību, ratificēt, pievienoties tam, denonsēt vai attiecināt neatkarīgi no Līguma.

2. Šo Protokolu var papildināt ar divpusēju līgumu starp uzņēmēju valsti un Virspavēlniecību, un uzņēmējas valsts varas iestādes var vienoties ar Virspavēlniecību par to, ka pirms ratifikācijas administratīvā ceļā ir piemērojams ikviens šī Protokola vai Līguma, kurš ir piemērojams saskaņā ar šo Protokolu, noteikums.

To apliecinādamas, apakšā parakstījušās pilnvarotās personas, ir parakstījušas šo Protokolu.

Parakstīts Parīzē 1952.gada 28.augustā vienā oriģināleksemplārā angļu un franču valodā, kurš deponēts Amerikas Savienoto Valstu valdības arhīvos, abiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem. Amerikas Savienoto valstu valdība nosūta apliecinātas kopijas visām valstīm, kas to parakstījušas vai tam pievienojušās.

 

 

 

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!