Saeimas 2011.gada 19.maija sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums. Sākums – Saeimas materiālu 35.laidienā („LV”, Nr.79, 24.05.2011.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 19.maija sēdi.

Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” pirmajā lasījumā.

Mēs uzsākām debates, kuras tagad turpināsim. Kolēģi, lūdzu tomēr ieņemt vietas, lai varētu turpināt debates! Arī Šķēles kungs... Paldies. Un Reinikas kundze...

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atkārtošanās, protams, ir neizbēgama, un runa būs veltīta tomēr, kā jau vairākumā gadījumu, šoreiz Šlesera kunga argumentiem. Domāju, ka tā ir liela izlikšanās no jūsu puses, runājot par drošību. Drošība nekur pasaulē nav absolūta, it nekur! Gerkena piemērs: sēta, suņi, personīgā apsardze... taču aiznesa 400 000 vērtu seifu tā, ka neviens pat nemanīja, un vēl šodien tas nav atrasts. Bet jūs par 10 000 te runājat... par drošību, par to, kādas te briesmas draud cilvēkiem...

Zviedrijā helikopters nosēdās uz bankas jumta, paņēma miljonus un aizlidoja. Advokāts Platacis nodarbojās ar miljonu lietām un pazuda bez vēsts. Drošība... Nevajadzētu izlikties!

Es neuzskatu, ka jums svarīgākais iemesls, kādēļ jūs šo likumprojektu gribat apturēt, ir drošības jautājums. Visu laiku cilvēces vēsturē diženumam blakus iet maziskums, bet ļaunumam blakus iet labums. Un nevajag uzbrukt policijai! Es, būdams Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, divreiz esmu bijis spiests par to izteikties. Katrā sabiedrībā ļaunums un labums ir blakus, un arī jebkurā ministrijā ir cilvēki, kas strādā izcili un kas strādā slikti; ir cilvēki, kas strādā godīgi, un ir arī tādi, kas strādā ar domu iegūt kaut ko... kaut kādus noziedzīgus līdzekļus. Un mūsu policija faktiski pierādīja, ka tā ir izcila policija. Jēkabpilī iebrauca pieci bandīti – īsti bandīti! – pārģērbušies formās... Atgādināsim, ka priekšā bija cits automobiļa numurs, bet aizmugurē – cits, deviņi ieroči... Un vienas stundas laikā nav ne ieroču, ne bandītu, ne apdraudējuma sabiedrībai. Tā ka nepārspīlējiet, Šlesera kungs, šo drošības jomu! Labāk, es domāju... nu, ja jums ir tik daudz atklātības un spēka, tad nāciet priekšā un pastāstiet, kāds ir iemesls tam, kādēļ jūs negribat šo likumu virzīt uz priekšu.

Andris Šķēle nupat starpbrīdī man pateica un, es domāju, pareizi pateica... Viņš uzskata, ka šis likums vēl nav pilnīgs, nav pilnveidots un savā ziņā vājš, bet, tā kā mums cita likuma nav... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kāpēc nav?”) ka Eiropas priekšā mēs atpaliekam un negribam to parādīt, nu tad virzīsimies uz priekšu un virzīsim uz priekšu arī šo vājo likumu!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Šlesera kungs lūdza mani paskaidrot par drošību. Mēģināšu ar piemēru. Šlesera kungs droši vien nav pats trūcīgākais cilvēks Latvijā, bet tomēr, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, skaidrā naudā glabā tikai 10 tūkstošus dolāru un 6 tūkstošus latu. Stikla burkā acīmredzot, kā viņš pirmīt izteicās. Šlesera kungs, kāpēc jūs domājat, ka citi godīgi cilvēki Latvijā glabā skaidrā naudā vairāk?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SC frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazliet no vēstures.

Pirmo reizi likumprojekts par tā sauktajām nulles deklarācijām tika izstrādāts Iekšlietu ministrijā un izskatīts valdībā 1995.gada pavasarī, un tika pieņemts arī pirmajā lasījumā parlamentā. Bet pēc tam mums sākās šī ļoti garā epopeja – 16 gadu garumā, kad nekādi nevarējām pieņemt šo likumprojektu.

Pirmais jautājums: vai likumprojekts ir nepieciešams? Neapšaubāmi! Šis likumprojekts bija un ir nepieciešams. Tas bija nepieciešams jau 1995.gadā, bet, lai cik tas dīvaini būtu, paši lielākie šā likumprojekta kritizētāji bija atsevišķi Ģenerālprokuratūras pārstāvji un arī Augstākās tiesas pārstāvji. Es tolaik ļoti labi sapratu viņu bažas, tāpēc ka viens otrs cēla lielas pilis vairāku miljonu vērtībā, saņemdams nelielu prokurora vai tiesneša algu.

Tagad ir jautājums: ko darīt ar šo likumprojektu? Man, godīgi sakot, būtu... Ja mēs runājam par Ministru kabineta kopējo darba kvalitāti, tad man būtu aicinājums: varbūt vajadzētu pieņemt šeit lēmumu, ka Ministru kabinets tikai ideju veidā iesniedz risinājumus... iesniedz vienu vai otru ideju, piesaka likumprojektu par tādu un tādu problēmu, un tālāk lai strādā Saeima.

Šis likumprojekts daudzējādā ziņā neiztur nekādu kritiku.

Ļoti aktuāls ir jautājums par legālo prezumpciju. Acīmredzot par šo jautājumu būs mums atsevišķi jādiskutē uz otro lasījumu.

Šobrīd, lai kāds tas likumprojekts arī būtu, diemžēl tas būtu jāatbalsta, lai mēs varētu virzīties uz priekšu, ņemot vērā uz otro lasījumu arī tos argumentus, kurus, lai cik tas dīvaini būtu, izteica arī Šlesera kungs, runājot par drošību. No šā likumprojekta nekas tāds neizriet, tāpat kā neizriet arī atbilde uz vēl veselu virkni citu jautājumu.

Nobeigumā es tomēr aicinu Ministru kabinetu strādāt kvalitatīvāk, lai nebūtu brāķa likumprojekta, par kuru mums būtu jādiskutē, vai tas vispār būtu jāatbalsta.

Ideja ir laba, bet ir jautājums – kāds ir izpildījums?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi! Runa ir gan par likumu, gan par argumentāciju. Vairākas reizes no Viņķeles kundzes puses izskanēja argumentācija saistībā ar korupcijas apkarošanu.

Es pateikšu to, ko jūs esat redzējuši, es tikai atgādināšu.

Tad, kad iedzīvotājus aptaujā un pilnīgi konkrēti vaicā, kāda ir viņu saskarsme ar korupciju, 15,8 vai 16 procenti atbild, ka iestādes vadītājs vai darbinieks personiskajām vajadzībām izmanto dienesta resursus, aprīkojumu, iekārtas, auto un tā tālāk. Un, otrkārt, 15 procenti atbild, ka labi apmaksātā darbā valsts vai pašvaldības iestādē tiek pieņemts ar priekšnieku saistīts cilvēks.

Tā ka jūs, kolēģi no „Vienotības”, varat paskatīties, vai tā korupcija, kā iedzīvotāji to uztver, nav vairāk saistīta ar pilnīgi citām lietām nekā ar likumu, jo paši esat pēdējā laikā pietiekami daudz cilvēku pieņēmuši darbā atbilstoši tam otrajam punktam, ko es nupat minēju. Un varat paskatīties arī daudzas citas lietas, arī resursu izmantošanu.

Savukārt Viņķeles kundzes pieminētais arguments par politiskajām partijām un par uztveri šajā jautājumā ir tāds: ar šo ir saskārušies 1,9 procenti aptaujāto. Tā ka tās lietas, ar ko šodien nodarbojaties jūs, kolēģi no „Vienotības”, ir jāskata pavisam cita likuma kontekstā.

Ja mēs pozitīvi skatāmies uz sākumdeklarēšanos saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, tad redzam, ka tur ir ļoti, ļoti daudz dažādu aspektu. Un paši varat paņemt kalkulatoru un parēķināt. Centrālā statistikas pārvalde ir tā kā teikusi un arī eksperti ir teikuši, ka, iespējams, desmit procenti jeb gandrīz 200 000 cilvēku tā arī netika saskaitīti Latvijā. Tātad, ja 200 000 cilvēku nekādā veidā nekur nedeklarējas, pilnībā neeksistē nekādos reģistros un ienākums, ko katrs no viņiem mēnesī gūst, tā teikt, pelēkā vai melnā veidā, ir vismaz minimālās algas apmērā, tas vien jau sastāda pusmiljardu latu, kas aiziet garām valsts budžetam. Tāpēc Šlesera kunga priekšlikums, ka, ja reiz mēs cīnāmies ar ēnu ekonomiku, mums jāiet uz to, ka vajag likt deklarēties pilnīgi visiem iedzīvotājiem, patiesībā ir pietiekami racionāls. Ja mēs tiešām cīnāmies ar ēnu ekonomiku!

Savukārt, ja mēs skatāmies otrā virzienā, proti, uz tiem cilvēkiem, kuriem ir tiešām ļoti daudz naudas, un skatāmies, no kurienes iegūti tie resursi, tad, pilnīgi loģiski, ir jāiet pretējais ceļš: jādeklarējas tikai tiem cilvēkiem, kam ir tiešām simts vai vairāk nekā simts tūkstošu lieli ieņēmumi gadā vai līdzīgi īpašumi.

Tas slieksnis, kas šobrīd ir noteikts, patiesībā nav absolūti nekāds un ir pilnīgi nesaprotams, jo neatrisina nevienu problēmu, neveic ne cīņu ar ēnu ekonomiku, ne arī cīņu ar korupciju. Un, lai būtu cīņa ar korupciju, kolēģi, es jūs aicinu nonākt pie labākas politikas savā rīcībā, nevis nodarboties ar šāda likumprojekta virzīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Es starpbrīdī izdarīju divus darbus vēl bez tam, ka biju komisijas sēdē.

Pirmkārt, es sazvanījos ar Lagzdiņa kungu, bijušo Augstākās padomes deputātu, un, otrkārt, paskatījos, palasīju atsevišķas deklarācijas, ar kurām es iesaku Šlesera kungam iepazīties, lai noskaidrotu to jautājumu par drošību: kā tie cilvēki, kuri iesnieguši šīs deklarācijas, tiek galā ar drošības jautājumiem, ja jau viņiem mājās glabājas ārkārtīgi apjomīgas naudas summas? Nav dzirdēts, ka viņiem kāds būtu uzbrucis – neatkarīgi no tā, kur tās personas atrastos. (No zāles dep. A.Šlesers: „Bet vai onkulītis spēs savu naudu aizvest uz banku?”)

Visupirms par likumprojekta ģenēzi. Te pārstāvji gan no kreisās puses, gan no labās puses runāja par to, kā viņi esot cīnījušies, lai šāds likumprojekts tiktu pieņemts. Es varu teikt, ka... un arī bijušie Augstākās padomes deputāti, kas šeit ir klāt, var apliecināt, ka par to, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams, tika runāts jau Augstākās padomes laikā, proti, tajā laikā, kad vieni cīnījās par valodu un par karogu, par neatkarību, bet otri, tā otra puse, tajā pašā laikā izmantoja izdevīgo iespēju, īpaši varbūt nepareizi noregulēto privatizāciju. Tie otri bija ārkārtīgi „pret” šo sākumdeklarēšanu. Lagzdiņa kungs, Jānis Lagzdiņš, apgalvoja, ka viņš tajā laikā ir divas reizes mēģinājis iesniegt šo likumprojektu. Šis likumprojekts netika atbalstīts, tāpēc tajā laikā patiešām acīmredzot bija noteikti daudz vieglāk... Nu, šeit mēs zinām, kuras personas arī tajā laikā bija „pret”. Man tas ir ļoti labi palicis atmiņā. Es nesaukšu šeit tos uzvārdus, jo tam pēc divdesmit gadiem vairs nav nozīmes.

Otra lieta. Pilnīgi pamatoti Rasnača kungs pieskārās šai tēmai – legālajai prezumpcijai. Es domāju, ka jūs saprotat – vai ka liela daļa no jums saprot –, ko tas jēdziens nozīmē. Bet, ja jūs nesaprotat, es vienkāršiem vārdiem jums izstāstīšu.

Šodien, kad trūkst legālās prezumpcijas un līdz ar to trūkst arī šādas ienākumu deklarēšanas, valsts institūcijas gadiem ilgi ir spiestas bezjēdzīgi cīnīties ar personām, lai pierādītu, ka šīs personas ir par miljoniem... par miljoniem ir apzagušas valsti. Ja būtu šī deklarācijas iesniegšana... Protams, šeit, Šlesera kungs, nav jāpārbauda visi un nav pamata nekādām bažām par kādu lauku onkulīti, kas nu tagad mājās būs sakrājis desmit tūkstošus un tagad ar autobusu vedīs to naudas summu uz kādu banku, lai varētu konstatēt, vai viņam tiešām pieder... Šeit mēs runāsim tikai par tiem gadījumiem, kuros valsts institūcijām rodas aizdomas, ka persona, iespējams, ir izdarījusi kādus noziegumus. Tikai šīs personas tiks pārbaudītas, un, pastāvot legālajai prezumpcijai, šīm personām – tā, kā tas ir civilizētās Eiropas valstīs, civilizētās pasaules valstīs – ir jāpierāda, kur tās ir dabūjušas, nevis valstij gadiem ilgi ir jāmokās, lai pierādītu, kur šīs personas ir dabūjušas.

Tālāk trešais jautājums – par drošību. Es jau teicu, ka es paskatījos atsevišķas deklarācijas, proti, Šlesera kunga sistēmā strādājošo cilvēku deklarācijas, par diviem gadiem.

Vienas akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs... Proti, es varu pateikt, ka šeit ir atsevišķi ierēdņi. (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.)

Āboltiņas kundze, lūdzu, pārtrauciet, lai Šlesera kungs tur nebļaustās, es nevaru runāt! (No zāles: „Kārtības rullis atļauj starpsaucienus!” No zāles dep. J.Reirs: „Starpsaucieni nav „Zaļās zemes” lasīšana!”)

Tātad es atgādinu, ka šeit ļoti interesanti diferencēt mēs varam. Skaidrā naudā apmēram desmit tūkstošus glabā ierēdņi mājās, bet simtiem tūkstošu glabā it sevišķi... it īpaši jūsu sistēmā esošie valdes un padomes locekļi. Es šeit nesaukšu uzvārdus... Nu, piemēram, vienam ļoti ievērojamas akciju sabiedrības valdes loceklim... kas tad viņam šogad mājās stāv? Septiņdesmit tūkstoši Latvijas valsts latu, deviņdesmit tūkstoši Amerikas dolāru un simts tūkstoši eiro. Viens caurkritis politiķis, neskatoties uz to, kur viņš atrodas, par saviem īpašumiem un par savām naudām absolūti neuztraucas. Viņš mājās glabā sešus tūkstošus latu, desmit tūkstošus ASV dolāru un vienu vai divus simtus tūkstošu eiro. Viņiem neviens nav uzbrucis! Šīs deklarācijas, ja jūs neprotat ieiet mājaslapā, es jums varu izstāstīt, kolēģi! Un es domāju tā: ja tie zagļi gribētu kādam uzbrukt, tad viņi būtu jau sen izpētījuši visas šīs personas, kas ir bijušas valdēs, padomēs, un arī lielos, piemēram, privāto zemju īpašniekus un dažādu citu nekustamo īpašumu īpašniekus. Es gan neesmu dzirdējusi, ka kādam tāpēc, ka viņš ir deklarējis (ja tā persona ir amatpersona), būtu uzbrukts.

Manuprāt, šeit tas funktieris, piedodiet par izteicienu, ir pavisam cits – glabāt šo naudu mājās, lai pēc tam varētu attaisnoties, ka viņam patiešām šī nauda ir stāvējusi, kā Šadurska kungs teica, vai nu „zemes bankā”, vai arī zem gultas, vai zeķē. Es nezinu, kur nu katrs to glabā. Protams, tādā gadījumā valsts institūcijām ir ārkārtīgi grūti pierādīt, ka šī persona, iespējams, ir paņēmusi ļoti ievērojamu kukuli, un es domāju, ka pašlaik... Es nezinu, cik no jums, kolēģi, glabā naudu mājās. Es vispār mājās naudu neglabāju. Es vispār nesaprotu šos cilvēkus, it sevišķi valsts amatpersonas, kuras (vai nu bijušās, vai esošās) absolūti neuzticas Latvijas valstij, Latvijas valsts bankām, neskatoties uz to, ka tur ir noteikta drošības sistēma... ka viņas šādas naudas summas glabā mājās.

Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet es aicinu arī ikvienu no jums ar mani saderēt, ka šis likumprojekts, vismaz šajā gadā, netiks pieņemts. Mēs varam saderēt... nu, mēs varam uz daudz ko saderēt, bet šis likumprojekts netiks pieņemts. (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.) Mēs varam šeit nezin cik liekulīgi runāt, bet es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri teica, ka šis likumprojekts neies uz otro lasījumu, jo, neskatoties uz to, vai tā būs koalīcija vai opozīcija, bet šeit atradīsies iebildumi, un šis likumprojekts, manuprāt, netiks šajā gadā pieņemts, lai gan es ļoti vēlētos, lai šis likumprojekts beidzot tiktu pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Rīgas.

A.Bērziņš (LPP frakcija).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Mani faktiski divi cilvēki ierosināja nākt šeit un runāt. Pirmais bija godātais, manis ļoti cienītais Imants Parādnieka kungs, par kuru... kura teiktajam varbūt es pieskaršos nedaudz vēlāk, un otra ir mana ļoti cienījamā un mīlētā kolēģe no Juridiskās komisijas – Ilma Čepāne.

Es gribu teikt, ka es nekad neesmu bijis nevienā valsts vai pašvaldību uzņēmuma padomē vai valdē, un tāpēc es esmu ļoti brīvs, runājot par šo tēmu.

Otrs. Es no 1990.gada rakstu deklarāciju, un deklarācijā par visu šo laiku katram ir iespējas, vismaz publiskajā daļā, pieiet un apskatīties, kādi ir īpašumi, kas ir noticis ar līdzekļiem, kur es šos līdzekļus glabāju un kur šos līdzekļus glabā mana ģimene. Taču, kolēģi, es gribu teikt, ka tas jautājums, par kuru runāja Šlesera kungs – par drošību –, tas nav vienkārši tā. Man liekas, mēs pašlaik drusciņ vulgarizējam šo jautājumu par drošību. Mēs to vulgarizējam! Lāča kungs, piemēram, sāk stāstīt, ka absolūtas drošības nav. Protams, Lāča kungs, nav absolūtas drošības! Taču noteiktai informācijai ir noteikta saglabāšanas kārtība un noteikta pieeja.

Tad, kad Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele – arī manis ļoti cienīta un godāta sieviete! – iznāca šeit, tribīnē, tad es viņai no zāles uzdevu jautājumu: „Kā tad tiek nodrošināta šī drošība un kas tad tiek darīts ar tām datubāzēm, kuras, kā mēs zinām, pavisam nesenā pagātnē tika faktiski publiskotas pret Valsts ieņēmumu dienesta gribu?” Tad vienīgais, ko viņa varēja atbildēt, bija „mēs pilnveidojam auditus”. (No zāles dep. I.Viņķele: „Es neteicu „pilnveidojam auditus”!”) Es, godājamā Viņķeles kundze, es... Godājamā Viņķeles kundze, paklausieties Saeimas stenogrammu, kā jūs teicāt! Un es gribētu jums teikt, ka acīmredzot bez audita pilnveidošanas šajās datubāzēs droši vien varētu būt vēl kādas citas lietas, kas tur būtu jāieliek. Būtu jāpapēta, kāpēc jūsu partijas biedra Valda Lokenbaha, kurš pašlaik vada vienu ļoti nopietnu valsts institūciju, savulaik radītās datubāzes ir ar šādiem „caurumiem”. Vai tie caurumi tika atstāti speciāli vai kā citādāk... Un acīmredzot tikai ar audita uzlabošanu vien šos te „caurumus” aizlāpīt nevarēs.

Godājamie kolēģi! Man ir arī ļoti lielas bažas par to, ka šāda veida deklarēšana varētu tikt izmantota kā instruments, lai politiski sāktu ietekmēt tos vai citus cilvēkus un politiski sāktu šantažēt. Un tas, ko mēs šeit dzirdam no viena otra deputāta mutes, jau šodien netieši par to liecina.

Godājamie kolēģi! Tāpat māņi ir arī tas, ka likumprojekta 3.pantā paredzētie ierobežojumi it kā saka, ka šī deklarēšanās neattieksies uz visiem, bet attieksies tikai uz kādiem konkrētiem cilvēkiem. Tie ir pilnīgi un absolūti meli! Un es gribētu, lai šodien Finanšu ministrija nāk un mums par šiem meliem pastāsta, jo, lūk, kolēģi, šis likums ir saistīts ar vairākiem citiem likumiem – ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ar likumu „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Katrā no šiem likumiem definīcijas ir citādākas. Un, ja jūs uzmanīgi apskatīsieties... Izlasīsiet, uz ko tad attiecas likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, un tad jums būs skaidrs, ka šī piedāvātā redakcija šajā nulles deklarācijas likumā pēc būtības aptver pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, tāpēc pārmest Šlesera kungam, ka viņš piedāvāja: „Tad ierakstīsim likumā, ka šai deklarēšanai būs pakļauti pilnīgi visi cilvēki!” nav nekāda, pat vismazākā, pamata.

Godājamie kolēģi! Iespējams, tas ir vienkārši brāķis. Iespējams, ka Ministru kabinets nav kārtīgi šo likumu skatījies. Iespējams, ka šā likuma autori vienkārši paņem apdate vienu un to pašu versiju un piekto, sesto, septīto reizi sūta uz šejieni, uz Saeimu, ar tādu domu: gan jau lai Saeima tiek ar šiem jautājumiem galā.

Godājamie kolēģi! Ja šis likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā, tad tas ir ļoti, ļoti nopietni jāpārstrādā. Un tās bažas, par kurām mēs šeit runājām – un pirmām kārtām tā ir informācijas drošība –, ir tik tiešām jāspēj kliedēt, un kliedēt tā, lai jebkuram sabiedrības loceklim, sabiedrības cilvēkam, kurš ar šiem jautājumiem nodarbojas, būtu skaidrs, ka tās tik tiešām... ka dotā informācija tik tiešām ir pilnīgi drošā vietā un ka tai var piekļūt cilvēki tikai likumā noteiktā kārtībā.

Nu un pēdējais. Godājamie kolēģi, mani nedaudz sāpināja tas, ka mūsu kolēģis... kā jau es teicu, manis ļoti cienītais Parādnieka kungs šeit salīdzināja Aināru Šleseru ar kādu personāžu no kādas grāmatas... viņš to nosauca par Citronu. Es gribu teikt, godājamie kolēģi, ka pirmām kārtām man liekas ļoti dīvaini, ka tāda komunistiskās ideoloģijas apoloģēta kā Nikolaja Nosova darbu, kurš saucas „Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi”, tagad... (No zāles: „Ai, ai, ai! Nav Nosova! Džanni Rodari!”) Jā... plus Džanni Rodari darbu par Sīpoliņu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Sīpoliņš bija komunists!”)... ka viņš mēģināja to izmantot šeit, Saeimas sēdē, lai kaut kādā veidā paņemtu un... lai kaut kādā veidā mēģinātu pārliecināt mūs pieņemt to vai citu lēmumu.

Godājamais Parādnieka kungs! Nu acīmredzot komunistiskie apoloģēti, vienalga, kur viņi ir bijuši – Padomju Savienībā vai Itālijā –, nu nav tas īstais piemērs, lai pārliecinātu mūs pieņemt tos vai citus likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien, debatējot par šo neapšaubāmi svarīgo likumu, man liekas, ka tomēr ir viena laba ziņa. Un tā labā ziņa ir tā, ka neviens runātājs neteica, ka šo likumprojektu nevajadzētu virzīt tālāk. (No zāles: „Tā gan!”) Tā ir, es domāju, laba ziņa.

Tālāk. Protams, vairāki debatētāji, izteikdami pretargumentus attiecībā uz viena vai otra kolēģa teikto, uzreiz mēģina pāriet personīgu uzbrukumu jomā. Es domāju, tas nav labs stils un to nevajadzētu darīt.

Nedaudz par tām debatēm, kas bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Man jāsaka, ka varbūt tās līdz galam tā arī netika pabeigtas. Mēs ļoti dedzīgi iesākām, virkne jautājumu tika atbildēti. Vairāku jautājumu sakarā tika atzīts, ka likumā ir, iespējams, vajadzīgi precizējumi, un es varu piekrist tādā ziņā komisijas priekšsēdētājam, ka komisijai būs ļoti rūpīgi jāstrādā, gatavojot šo likumprojektu uz otro lasījumu.

Par vairākām lietām, kurām vajadzētu pievērst uzmanību.

Varbūt tomēr jāmet viens maziņš pārmetums valdības lauciņā, konkrēta ministra, finanšu ministra Vilka, lauciņā. Ja jūs, kolēģi, apskatīsiet Vilka kunga parakstīto anotāciju šim likumprojektam, tad redzēsiet, ka tajā tabulas daļā, kur ir runa par fiskālo ietekmi, visās ailītēs saliktas nulles. Pilnīgi visās! Šim likumprojektam nekādas ietekmes nav uz budžetu! Neprasīs neviena santīma un arī neatnesīs budžetā nevienu santīmu. Vai nu Vilka kungs nav rūpīgi iepazinies ar to, ko paraksta, vai arī ierēdņi ir sagatavojuši ne tādu materiālu... Es domāju, šim likumprojektam ir noteikti jēga tad, ja tam ir nozīmīga ietekme uz valsts budžetu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Ne tikai!”) Un tieši ieņēmumu daļā. Tieši ieņēmumu daļā! Un droši vien ne tikai tur. Bet nekādā ziņā nevar piekrist tam, ka visās ailītēs Vilka kungs saliek apaļas nulles.

Par likumprojekta vairākām vājajām vietām. Man šķiet, ka likumprojekts ļoti nopietni būs debatējams, un šajā sakarā es ceru arī uz Juridiskās komisijas cilvēkiem un lietpratējiem, kas palīdz Juridiskajai komisijai. Man šķiet, ka likumprojektā ir sajaukta dažādu citu... vairāku citu likumu kompetence. Tas ir tas, par ko, man liekas, runāja deputāts Andris Bērziņš.

Vispirmām kārtām jāteic, ka vairākos pantos tiek piesaukts otrs likums – likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Pareizāk sakot, tajā likumā esošās definīcijas tiek attiecinātas uz deklarēšanas likumu, un tur veidojas virkne problēmu. Speciālajā likumā, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ir skaidri un gaiši pateikts, kas ir likuma subjekti, turpretim ar šo likumu, ar deklarēšanas likumu, faktiski visi Latvijas iedzīvotāji tiek padarīti par subjektiem. Tas nav veikli, tas nav pareizi, un tas ir precizējams! Es domāju, ka katram cilvēkam, kad likums būs pieņemts, vajadzētu, šo vienu deklarēšanas likuma tekstu izlasījušam, būt pilnīgā skaidrībā par to visu. Lai tur ir pietiekami skaidri un saprotami pateikts, kas viņam ir jādara! Nevajag būvēt tādas konstrukcijas, ka cilvēkam jāskatās vairākos citos likumos – gan nodokļu likumos, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā –, vai uz viņu attiecas vai neattiecas šis regulējums un kādā veidā to var izpildīt! Ja ir vajadzība tikt galā ar nezināmas izcelsmes naudu (un tā ir, neapšaubāmi, valdības atbildība – tikt ar to galā!), tad tieši tādam nolūkam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likums... (No zāles dep. I.Viņķele „Freidiska pārteikšanās.”) Tieši tādam mērķim tas ir domāts! Un, Viņķeles kundze, ja ir vajadzīgs tur kaut ko nopietni uzlabot, tad tieši tajā aspektā arī vajag uzlabot!

Vēl viens būtisks punkts, par ko runāja vairāki kolēģi, ir skaidrās naudas iemaksas.

Man jāsaka, ka vienā punktā... vienā punktā, es domāju, likumprojekts ir ļoti labs. Tajā daļā un vienīgajā daļā, kas skar amatpersonas, – ka visas tās amatpersonas, kas ir nodeklarējušas skaidro naudu virs 50 minimālajām mēnešalgām, dabūs aiznest šo naudu un iemaksāt bankā. Tātad arī visi deputāti, kuriem ir šī skaidrā nauda virs 50 minimālajām algām, dabūs aiznest to uz banku un iemaksāt. Bet tas ir vienīgais punkts, kas skar valsts amatpersonas. Vairāk šis likums neskar, bet tajā jautājumā, kas attiecas uz skaidru naudu, būs iesaistīti visi pārējie Latvijas iedzīvotāji.

Kas nav noregulēts likumprojektā, runājot par skaidro naudu? Ziniet, aptaujājot bankas, izdevās atrast tikai vienu izņēmuma gadījumu, kad ir iespējams bez naudas papildu iemaksas... tātad bez zaudējumiem iemaksāt skaidru naudu un pēc mēneša to izņemt. Un es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku diez vai pietiks izdomas un apņēmības sameklēt to vienīgo ceļu, kā bez zaudējumiem, valstij pieņemot šo likumu, savus 10 vai 20 tūkstošus var iemaksāt un tikpat daudz saņemt atpakaļ. Un tas jautājums nav noregulēts. Valsts uzspiež visiem cilvēkiem aiznest naudu, un cilvēki lielākajā daļā gadījumu... es domāju, ka 99 procentos gadījumu... cietīs zaudējumus. Jautājums šādā aspektā nav pārdomāts un nav noregulēts.

Vēl ir viens aspekts, kas ir ļoti svarīgs un par to, kolēģi, es aicinu visus tomēr ļoti rūpīgi padomāt. Mēs dzīvojam krīzes laikā, mēs zinām, cik daudz cilvēku, mazo un vidējo uzņēmēju ir skārušas bankrota procedūras, arī daudzus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas pieteikuši savu privāto maksātnespēju, un tā tālāk un tā joprojām.

Lielai daļai cilvēku pret viņu uzņēmumiem un pret viņiem personiski ir vērsti izpildraksti. Visās bankās stāv paziņojumi: ja jūsu bankā tādai un tādai personai kontā ir kāda nauda, tā visa ir pārskaitāma tiesu izpildītāju kontā. Ko cilvēki dara tādā gadījumā, jo viņiem tomēr ir ģimene? Viņiem ir divi vai varbūt vairāki bērni vai apgādājamās personas. Viņi saprot, ka viņi netiks tik ātri galā ar savu personisko maksātnespēju vai ar savām personiskajām problēmām, tāpēc viņi netur bankā naudu. Un viņi kārto savas ģimenes uzturēšanas lietas, savus ikmēneša izdevumus skaidrā naudā. Un varbūt tās summas ir pat lielākas par šīm 50 minimālajām mēnešalgām, jo viņi cenšas kaut kā tos kreditorus apmierināt, vienam vienu mēnesi drusku iemaksājot, tad otram un trešam.

Ja viņi grib būt likumpaklausīgi, tad viņiem šī nauda ir jāaiznes un jāiemaksā kontā. Iemaksājot naudu kontā, šī nauda tūlīt tiek pakļauta izpildraksta atbildībai. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pareizi!”) Un tas nav pareizi, Čepānes kundze! Tas nekādā ziņā nav pareizi! Mums nevajadzētu tik vieglprātīgi tam pieiet, ka mēs cilvēkus, kuri savu ģimeni mēģina pasargāt, jo viņiem nav citu ieņēmumu... Un, protams, tiesu izpildītāji zina, ka tas cilvēks turpina, teiksim, segt savus ikmēneša izdevumus, uzturēt bērnus, sūtīt viņus uz skolu, iedot tur vienu latu kabatasnaudas... Bet tādēļ jau nevajadzētu ar šo deklarēšanās likumu mēģināt atraut viņiem iespēju izdzīvot. Es domāju, ka par to tomēr ir diezgan nopietni jāpadomā, un tas nav tā vieglprātīgi...

Es te nerunāju par kaut kādu likumnepaklausību. Es runāju par reālām situācijām. Ja ir kādi labi risinājumi, kā šīs reālās situācijas kaut kā ielikt saprātīgā rāmī, tad es būšu tikai gandarīts par to.

Es negribu runāt par šiem drošības apsvērumiem, par ko te bija runa. Tur argumenti ir gan „par”, gan „pret”, un es ceru, ka sliktākās prognozes, ko mēs varbūt arī vienu vai otru piesakām, mums tomēr ies secen.

Kas vēl ir vājš šajā likumā un kas mani pārsteidza? Es šo jautājumu uzdevu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, taču attiecīgie speciālisti mēģināja piesegties tieši ar citu likumu, atbildot man. Tas ir jautājums par to, ka publiskiem reģistriem nav nozīmes. Jūs apskatieties šajā likumā, ka kapitāldaļas, akcijas, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, ir publiski zināmas, bet jums tik un tā tās ir jāreģistrē. Un uz jautājumu, kāpēc tas jādara, ja jau valstij ir pieejams publisks reģistrs, atbilde bija, ka mums vajadzētu zināt, vai zem tā visa neslēpjas kāda cita persona. Tātad atkal no atbildīgā darbinieka puses bija skaidra norāde uz citu likumu – likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu.

Ir vēl viens aspekts, kas, man šķiet, arī ir nopietns un vērā ņemams. Tas, man liekas, diez vai skar šeit, zālē, sēdošos, bet skar droši vien tos mūsu tautiešus, kuri ir atgriezušies no ārzemēm, kuriem ārzemēs ir kopīpašumā nekustamais īpašums. Šis likums paģērē, lai viņi deklarētu visus šā nekustamā īpašuma līdzīpašniekus, bet ārzemēs vairākumā gadījumu tie ir kondomīniji, kuros dzīvo 20, 30 vai 40 personas. Kā viņi izpildīs to? Kā viņi izpildīs to? Kā viņi paziņos to par visiem četrdesmit, piecdesmit vai vairāk cilvēkiem? Es nezinu, vai pēc tā ir vajadzība. Vai pēc tā ir vajadzība, ja cilvēks ir godīgi nodeklarējis, ka viņam pieder viena simtā daļa no daudzdzīvokļu mājas Toronto centrā? Kāpēc viņam jāuzrāda vēl tie 99 līdzīpašnieki? Uz kāda pamata? (No zāles dep. L.Čigānes un dep. R.Kārkliņas starpsaucieni.) Droši vien profesore Kārkliņa nāks un mums paskaidros, kas te ir, un tad neslēpsies... Un tad mēs sapratīsim, kas ir ar tiem 99 pārējiem līdzīpašniekiem un vai vispār tur var izsekot līdzi tādā ziņā. Man liekas, ka svarīgāk ir zināt tieši to, kas ir Latvijas personai, Latvijas rezidentam, piederošs.

Vēl viens neliels iebildums manam kolēģim vai vairākiem kolēģiem, kas runāja... kolēģim Lācim un vēl dažiem kolēģiem, kas runāja par ārvalstu praksi... Liekas, kolēģis Lejiņš par to runāja. Tā standartprakse ārzemēs ir šāda: jums Valsts ieņēmumu dienests atsūta uz mājām šo deklarāciju, arī šo tā saukto sākumdeklarāciju. Valsts ir savākusi visus datus un tos sarakstījusi deklarācijā, un tā tiek atsūtīta jums uz māju, un jūsu pienākums ir to izlabot, norādot, kur valsts pārstāvji ir bijuši neprecīzi, kļūdījušies un kas ir precizējams.

Mēs ejam pretējo ceļu, un, es domāju, tas ir īstais iemesls – tas ir īstais iemesls! –, kāpēc šis likums arī bremzējas. Ja būtu bijis veidots tāds ceļš, ka valsts atsūta katram Latvijas iedzīvotājam un katram Latvijas nodokļu rezidentam šo savu redzējumu par šīs personas mantisko stāvokli, tad, es domāju, tur jautājumi būtu bijuši lieki.

Gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti debatēsim par tādiem punktiem, kuros, man šķiet, ir mēģināts, bet nu nekādā veidā nav sasniegts patiesais mērķis. Tā, piemēram, reģistros reģistrētām kapitāla daļām, kuras ir gan Latvijas, gan ārzemju uzņēmumos, ir jānorāda nominālvērtība. Ziniet, lielākajai daļai ārzonās reģistrētu uzņēmumu vērtība, nominālvērtība, ir šāda: viena sterliņu mārciņa, viens eiro, viens dolārs. Un īstenībā milzīgā apjomā – milzīgā apjomā! – piederoši īpašumi netiks deklarēti. Vai tāds ir valdības mērķis? Droši vien ne. Tad nu jāatrod ir tādi formulējumi, lai mēs tiktu ar to galā!

Ja man būtu vienā teikumā jāpasaka, ko šis likums neskars, tad man jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu – 99 procentos gadījumu – tas neskars valsts amatpersonas un neskars visīstākos bandītus, visas pārējās personas tiks pakļautas neveiklai likuma interpretācijai, ja tā redakcija paliks spēkā. Bet, es domāju, mēs esam apņēmības pilni... Mēs esam apņēmības pilni, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija katrā ziņā savu pozitīvo nostāju ir paudusi, un, es domāju, mēs šo likumu padarīsim gan viegli izpildāmu, gan draudzīgu, gan viegli uztveramu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei, otro reizi.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu pateikties Šķēles kungam par samērā labu argumentāciju, analizējot šo likumprojektu, taču es kategoriski nevaru piekrist divām lietām.

Pirmā lieta ir tā, ka jūs... tas attiecas ne tikai uz šo likumu... Runājot par kāda kāzusa risinājumu, nejuristi un pirmā kursa studenti pieļauj ārkārtīgi lielu kļūdu, jo viņi domā, ka kāzusa risinājumam ir jābūt kādā vienā likumā. Tā ir ārkārtīgi liela maldīšanās! Lai atrisinātu kādu lietu un likumu piemērošanu, ir jāskatās daudzi citi likumi, ir jāvērtē Satversme, ir jāvērtē arī judikatūra, ir jāvērtē tiesību doktrīnas un tā tālāk. Proti, likumiem – te es jums varu piekrist – ir jābūt skaidriem, vidusmēra cilvēkam saprotamiem. Tam var piekrist! Bet tik šauri skatīties, ka paņem tikai vienu likumu priekšā un grib atrisināt tagad kādu problēmu... Tas nav iespējams!

Otra lieta, kurai es jums nepiekrītu. Jūs teicāt, ka tātad parādnieki ir jāmēģina... ka parādniekiem ir jāmēģina pasargāt viņu ģimenes. Bet tajā pašā laikā tam ir vēl arī otra puse – ir arī tie, kuri ir kreditējuši šos parādniekus, un arī viņiem ir ģimenes. Un kas domās par viņiem? Daudzos gadījumos valstij par viņiem ir jādomā.

Es domāju, ka te ir pietiekams tiesiskais regulējums, kādā veidā šīs abas puses varētu līdzsvarot. Un šī te mānīšanās un naudas turēšana mājās, nemaksājot savus parādus... Es domāju, ka jūs nebūtu laimīgs, ja jums būtu kādi lieli parādnieki, kas šādā veidā turētu mājā desmit, simts vai vēl nezin cik tūkstošus un neatlīdzinātu savu parādu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.

R.Kārkliņa (frakcija „Vienotība”).

Man pirms dažiem gadiem, kandidējot uz tiesībsarga amatu, bija tāds smags piedzīvojums, jo Kalvīša kungs teica, ka viņš tādu Kārkliņu nepazīst. Un nu izrādās, ka Šķēles kungs arī mani nepazīst. Tā ka man tomēr ir prieks, ka mēs te iepazīstamies. Un es gribētu paskaidrot uzrunāto jautājumu par kondomīnijs ārzemēs. Tas ir privātīpašums, viens atsevišķs dzīvoklis, ne jau tur vienā mājā ir vairāki... Es pieņemu, ka Latvijā ir līdzīgi gadījumi. Tas ir viens.

Bet uz šā likumprojekta būtību, man liekas, kolēģe Ilze Viņķele ļoti pareizi norādīja: galvenais mērķis ir mazināt korupcijas riskus dažādos veidos. Un tas taču ir mūsu interesēs!

Tā ka arī es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tad to precizēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem, otro reizi.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātā kolēģe profesore Kārkliņa! Es atvainojos, ka es pārteicos, minēdams jūsu uzvārdu! Bet man jāsaka, ka es tomēr jūs tiešām nepazīstu. Es tiešām jūs nepazīstu! Un es ceru, ka mēs šajā atlikušajā Saeimas kadences laikā varēsim iepazīties un ka arī jūs daudz vairāk sapratīsiet to, kas patiesi notiek Latvijā, nevis kādā kondomīnijā Toronto vai kādā citā pilsētā.

Par teikto – par kolēģes Čepānes teikto attiecībā uz kāzusu. Jā, es jums piekrītu tajā gadījumā, ja tā ir viena persona, divas personas, trīs personas. Bet es domāju, ka mums likumprojekta skatīšanas gaitā tomēr vajadzētu ievākt plašāku informāciju, cik privātpersonu šobrīd ir Latvijā, pret kurām ir izpildraksti. Un, ja šie izpildraksti ir simtos tūkstošu vai desmitos tūkstošu, tad šeit jau vairs nav runa par vienu kāzusu. Jūs kā juriste to saprotat perfekti!

Mēs jau runājam par noteiktu skaitu cilvēku, kuri būs pakļauti noteiktai procedūrai. Es esmu par to, ka parādniekiem ir jākārto savi parādi. Nevienu brīdi neesmu domājis citādāk! Bet es tomēr domāju par to reālo situāciju, kāda šobrīd ir. Un var būt, ka ir jāatrod kaut kādi tādi regulējumi, kas uzreiz nepakļauj šos cilvēkus, nepadara viņus par likumnepaklausīgiem. Man gribētos, lai likums, kurā mēs gribam iesaistīt visu Latvijas sabiedrību, būtu šīs sabiedrības akceptēts. Tas ir tas, par ko runāja Šlesera kungs! Viņa teiktā būtība... Jūs jau mēģināt viņa vārdiem piesieties, izraut kaut ko no teksta, tad tā būtība, ko teica Šlesera kungs, ir tāda, ka likums ir jāuzraksta tādā formā, ka absolūti lielākā Latvijas sabiedrības daļa vēlas to izpildīt un nebaidās to izpildīt, un ir gatava atbalstīt šo Saeimas iniciatīvu, kas gadiem ir novilcināta.

Un es varu piekrist tiem kolēģiem, kuri teica: „Žēl, ka tas nav ieviests jau pašā 90.gadu sākumā!” Varbūt tas bija jāievieš jau Augstākās padomes laikā, un varbūt te zināma loma ir arī tiem kolēģiem, kuri sēdēja Augstākās padomes rindās un tagad plāta rokas, ka nu nav ieviests... Jā, Čepānes kundze! Jā, žēl, žēl! Mēs piekrītam tam.

Kolēģi! Lai mēs varētu virzīties konstruktīvāk uz priekšu, es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un vēlreiz atkārtoju – ceru, ka komisijas priekšsēdētājs Reira kungs nodrošinās mums pilnīgu pārstāvību no attiecīgajām organizācijām, no speciālistiem, lai likums tiktu sakārtots tā, lai cilvēki to akceptētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es gribu pateikt dažas lietas, jo man tagad it kā ir iespēja arī komisijas vārdā runāt. Ņemot vērā, ka par tām nekas neizskanēja, tagad es lūdzu vārdu.

Pirmkārt, par izmaksām. Skaidrs, ka ilgtermiņā šis likumprojekts paredz samazināt valsts izmaksas, un piemērs ir Igaunijas vakardienas paziņojums un vakardien iesniegtais likumprojekts, kurš paredz, ka 5 tūkstošiem amatpersonu pēc diviem gadiem vairs nebūs jādeklarējas, un līdz ar to Igaunijas Valsts ieņēmumu dienestam būs stipri mazāki darba apjomi, pārbaudot amatpersonas. Un tam pamatā ir tikai tas, ka Igaunija spēja ieviest tā saukto nulles deklarāciju jau 90.gadu sākumā.

Tas būtu viens aspekts.

Nākamais. Par likuma kvalitāti saistībā ar tiem kondomīniju dzīvokļiem. Kolēģi! Šim likumam ir par pamatu ņemts likums par amatpersonu deklarēšanos. Ir divas būtiskas atšķirības šajā likumā. Pirmā atšķirība ir tā, ka ir uz konkrētu datumu jāiemaksā skaidra nauda. Un otrā atšķirība ir tā, ka tie, kas jau deklarējas ik gadu, nedeklarēsies... tie, kam nav izvirzītas papildu prasības. Un otrā „A” atšķirība ir tā, ka šis process ir tikai vienreizējs – atšķirībā no tā, ka mums, amatpersonām, jādeklarējas katru gadu. Līdz ar to, ja izrādām šaubas par šo likumprojektu, kas mums tagad ir jāizskata pirmajā lasījumā, tad ir jautājums: ja mēs tik ļoti nesaprotam šo likumprojektu, kā mums bija iespējams aizpildīt ikgadējās deklarācijas nu jau piecus gadus vai desmit gadus, kā nu kuram? Jo praktiski nekas jau tur neatšķiras. Un, piemēram, visi tie, kam ir dzīvokļi Purvciema mājās, Pļavnieku mājās, uzrāda tikai savu daļu un uzrāda, ka tas ir dzīvoklis. Viņi neuzrāda ziņas par pārējiem no šiem 60 dzīvokļiem. Piemēram, es savulaik dzīvoju mājā, kurā bija 240 dzīvokļi. Es arī neuzrādīju ziņas par visiem pārējiem no šiem 240 dzīvokļiem. Es uzrādīju tikai savu daļu, un tas ir arī atrunāts tieši anketā.

Tas ir par šīm lietām.

Par drošību. Kolēģi! Mums Latvijā jau ir pieredze ar datubāzēm. Katru gadu 56 tūkstoši ierēdņu aizpilda šādas anketas, tātad deklarējas. Un arī 160 tūkstoši uzņēmēju deklarējas katru gadu. Un arī 16 tūkstoši pašnodarbināto deklarējas. Es neatceros kādus skandālus, kas būtu saistīti ar mantiskām lietām un būtu radušies dēļ šajās deklarācijās ietvertās informācijas noplūšanas. Valsts ieņēmumu dienests prognozē, ka atbilstoši šiem kritērijiem, kas ir izvirzīti likumā, deklarēsies pat mazāk par pusi no to skaita, kuri jau tagad ir deklarējušies. Ņemot vērā Kredītreģistra datus, jāsecina, ka par aptuveni 50 līdz 70 tūkstošiem pieaugs deklarējušos cilvēku skaits, izpildot šo likumu. Pārējie nodeklarēsies nedeklarējoties: tādējādi viņi apliecinās, ka viņiem nav šādu īpašumu. Līdz ar to drošības jautājumi ir labā kārtībā. Mēs neatšķiramies no kaimiņvalstīm. Un nu jau vēl lielāks daudzums cilvēku šo deklarēšanos veic, un šī informācija ir drošībā.

Un pēdējais, ko es gribu teikt. Tātad... Nē, tas laikam arī bija viss. Paldies, kolēģi!

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam, otro reizi.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, vienmēr būs izveicīgi cilvēki, kuri arī šo likumu apies ar līkumu. Un tāpēc es vienkārši Viņķeles kundzi un Reira kungu aicinu pievērst uzmanību vienai ļoti būtiskai niansei, kā šo likumu varēs apiet ar līkumu. Jūs ļoti labi zināt, ka Civillikums nosaka dažādas finanšu līdzekļu tālāknodošanas formas. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir vispārīgs likums!”)

Tas ir gan aizdevumu formāts, gan vekseļu formāts, kas gan nav aizdevums. Vienkārši es aicinu pievērst uzmanību tam, ka šajā laikaposmā līdz šā... Viņķeles kundze, es nopietni runāju!... (No zāles dep. I.Viņķele: „Es ļoti nopietni klausos!”) Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, ka liela daļa no šajā „pelēkajā” jeb nelegālajā biznesā iesaistītās „pelēkās” naudas aizies uz tādām valstīm aizdevuma vai citā formātā, kur mēs nespēsim izkontrolēt. Es vienkārši aicinu par to padomāt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?

J.Reirs. Augsti godātā priekšsēdētāja! Es tomēr atradu, par ko es vēl gribēju pateikt, bet, paldies Dievam, par to runāja arī komisijā... Par to arī runāja komisijā, un tā ir atbilde Šlesera kungam, jo viņš teica, ka ir jādeklarējas jebkuram investoram, jebkuram cilvēkam, kas Latvijā nāks strādāt un dzīvot. Nē, tā nav! Un likumā skaidri un gaiši ir ierakstīts, kam ir jādeklarējas. Tas praktiski attiecas uz rezidentiem. Un rezidents, arī investors Latvijā – tā nav dāvana. Par rezidentu lemj katrā atsevišķajā gadījumā, un jebkurš investors, šeit nodzīvojot gadu, divus vai trīs, nemaz nevar kļūt par rezidentu. Ir individuālas pārrunas, un viņam ir jāatsakās no rezidēšanas savā valstī. Nevar būt rezidents divās valstīs! Nevar būt rezidents divās valstīs.... (No zāles dep. A.Šķēle: „Nav taisnība!”) Un, lai izslēgtu tādu situāciju, ka iedzīvotājs nerezidē nekur... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Nezini likumus!”) tātad, ja viņš atsakās no rezidēšanas savā valstī, tad viņam ir iespēja rezidēties šeit.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Debates jau bija slēgtas... Reira kungs runāja komisijas vārdā. Viņam saskaņā ar Kārtības rulli ir tādas tiesības.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.)

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Reirs. Tātad, kā mēs jau vienojāmies komisijā, būs samērā ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un šeit es gribu atgādināt Šlesera kungam, ka tas nav likuma pieņemšanas termiņš trijos lasījumos, bet tas ir tikai priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis. Tātad – 17.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.jūnijs.

Paldies.

J.Reirs. Tā, kolēģi, te ir brilles kāds atstājis...

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likuma grozījumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu pārņemšanu, kas nosaka minimālas standarta sankcijas un pasākumus pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi.

Uz otro lasījumu saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ņ.Ņikiforovs. 2. – deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Tomēr deputāti grib debatēt.

Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Es saprotu, ka pēc tādām spraigām debatēm, kādas bija par iepriekšējo likumprojektu, ļoti negribas debatēt, bet es jūs tomēr vienu minūti vai nedaudz vairāk aizkavēšu.

Es iesniedzu savus priekšlikumus tāpēc, ka uzskatu, ka Saeimai ir jāstrādā racionāli, nevis ilgi un nelietderīgi pat pie šāda konkrēta likuma redakcijām, kādas mums šobrīd ir.

Es atkārtoti iesniedzu to, ko es biju iesniedzis iepriekšējā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām, un tas ir saistībā ar to, ka naudas sodiem, kurus iekasē pašvaldība, ir jānonāk pašvaldības budžetā.

Valdība ir ierosinājusi un koalīcija pieņēmusi pilnīgi muļķīgu lēmumu saistībā ar pagājušajā gadā diskutēto budžetu, ka šī nauda aiziet valsts budžetā. Tad, kad es to ierosināju, Juridiskā komisija, kur, protams, vairākumā ir koalīcijas deputāti, nu daļēji savu kļūdu atzina un ieviesa šo pamatnormu, ka šī nauda it kā aiziet pašvaldību budžetos, bet koriģēja to ar pārejas normu (tas ir 2.priekšlikums, par kuru es runāju), ka tā tas ir tikai šogad. Tur bija dažāda argumentācija, un viens no argumentiem bija tāds, ka Tieslietu ministrija līdz septembrim sagatavošot jaunu likumu, jaunu Administratīvo pārkāpumu kodeksa versiju, un tad jau visas šīs problēmas būšot atrisinātas. Zinot to, kā Tieslietu ministrijai sokas ar šo darbu, droši vien mēs, Čepānes kundze, varētu saderēt uz kaut ko (jūs varētu izdomāt, kas tas būtu), bet es saku, ka septembrī šā likuma nebūs un tad mēs nonāksim pie tā, ka gada beigās Saeima atkārtoti skatīs, jau trešo reizi, vienus un tos pašus priekšlikumus un tad jau kā koalīcijas redakciju noteikti akceptēs to, ko es piedāvāju šodien, un vēlreiz uz gadu pagarinās vai pieņems to kā pastāvīgu normu, ka pašvaldības šo naudu iekasē savos budžetos.

Es aicinu tomēr jūs atbalstīt manu priekšlikumu, kaut arī jums ļoti nepatīk opozīcijas priekšlikumi, un netērēt gada beigās vēlreiz laiku, lemjot par to, par ko mēs varam nolemt jau šodien. Šis priekšlikums ir pietiekami racionāls un labo to, kas vienkārši bija muļķīgi pieņemts pagājušā gada beigās. Neskatīsim to vēl trešo reizi – rudenī!

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Es absolūti neapšaubu Zalāna kunga labo gribu, taču jums to, ko jūs tagad teicāt... vajadzēja runāt par 1.priekšlikumu, jo abi šie priekšlikumi savā starpā ir saistīti. Lai nemaldinātu kolēģus deputātus, es gribu pateikt, ka mēs šos jautājumus esam saskaņojuši ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un katrā ziņā es labprāt aicinātu saderēt ar Zalāna kungu, ka šajā gadā šis risinājums tiks panākts, jo Tieslietu ministrijai ir pietiekamas iestrādes, lai noregulētu šo jautājumu, kuros gadījumos šī nauda aiziet pašvaldību budžetos un kuros gadījumos – valsts budžetā.

Es aicinu nejaukt šo likumprojektu, nesajaukt šo sistēmu un neatbalstīt Zalāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai Ņikoforova kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?

Ņ.Ņikiforovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Nē, vispirms mums ir jālemj par deputāta Zalāna priekšlikumu – par 2.priekšlikumu.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, jā.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Edgara Zalāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 31, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tātad jūs aicinājāt atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Ņ.Ņikiforovs. Jā, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 1, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ņikita Ņikiforovs.

Ņ.Ņikiforovs (SC frakcija).

Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar grozījumiem iepriekšējā likumprojektā un paredz kriminālatbildību par īpašas grupas personas nodarbināšanu un noteikumu pārkāpšanu.

Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ņ.Ņikiforovs. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Ņ.Ņikiforovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Darba kārtībā ir likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ar reģistrācijas numuru 48/Lp10.

Pavisam iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Agešins. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Agešins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 2011.gada 27.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27.maijs.

V.Agešins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”.

Juridiskā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus.

1. – deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 2. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz svītrot no spēkā esošās likuma redakcijas normu, kas pieļauj deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva gadījumā, ja deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Komisija nav atbalstījusi minēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 58, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Bērziņš. Paldies.

3. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz mainīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, nosakot, ka deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi var rosināt ne mazāk kā 34 deputāti. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas paredz, ka šādu priekšlikumu var rosināt ne mazāk kā 20 deputāti.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Par abiem priekšlikumiem? Par 3.? Par abiem. Labi! Tātad vispirms balsosim par 3.priekšlikumu, par katru priekšlikumu atsevišķi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 51, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

Tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 4. – Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 26, atturas – 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

G.Bērziņš. 5. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 6. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts, un tas ir saistīts ar 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 7. – deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. Un 8. – deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāte lūdz atsaukt priekšlikumu. Tātad nav šā priekšlikuma.

Tādējādi visi priekšlikumi ir izskatīti.

G.Bērziņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 21, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.maijs. Paldies.

G.Bērziņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.917.

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir domāts, lai sakārtotu ieslodzīto darbu un darba samaksu, un darba stundas.

Otrajam lasījumam ir iesniegti astoņi priekšlikumi, un tie visi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, lai sakārtotu likumprojektu racionālāk un atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām.

1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 3.priekšlikums – tāpat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 4. – analoģiski. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 5. – tāpat. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 6.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. 7.priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Un 8.priekšlikums. Arī to komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K.Seržants. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Vitauts Staņa.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.250/Lp10).

Ir saņemti 43 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir saņemts no komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 2.priekšlikums – no Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 3.priekšlikums – no deputātēm Lolitas Čigānes un Rasmas Kārkliņas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 4.priekšlikums – no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 5.priekšlikums – saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 6.priekšlikums – saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 7.priekšlikums – saņemts no finanšu ministra Vilka kunga. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 8.priekšlikums – saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 9.priekšlikums – saņemts no finanšu ministra Vilka kunga. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 10.priekšlikums – saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 11.priekšlikums – saņemts no komisijas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 12.priekšlikums – saņemts no Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 13.priekšlikums – saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes. Ir atbalstīts. (No zāles: Par ko tas ir?” – „Vai nav vienalga?!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 15. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 16.priekšlikums saņemts no iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Arī 17. saņemts no iekšlietu ministres Mūrnieces kundzes un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. 18. tieslietu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 20. ir ierosinājušas deputātes Čigānes kundze un Kārkliņas kundze. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. Arī 21. ir Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Un arī tas nav atbalstīts. (No zāles: „Pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 22. – Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: „Pareizi!” Dep. Dz.Ābiķis: „Nepareizi!”)

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (frakcija „Vienotība”).

Cienījamie kolēģi! Sākoties ekonomiskajai krīzei, šajā likumā tika noteikts tas, ka prēmijas un pabalstus valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem nevar izmaksāt, izņemot ļoti mazā apjomā – tātad 30 procentu apmērā... ne vairāk kā 30 procentu apmērā no algas un var prēmēt ne vairāk kā 10 procentus no visiem darbiniekiem.

Komisija atbalstīja kolēģes Kārkliņas kundzes un manu priekšlikumu atteikties arī no šīs normas un vienojās arī par to, ka mums ir nepieciešams pēc būtības reformēt to veidu, kā mēs izsniedzam un maksājam pabalstus un prēmijas valsts un pašvaldību amatpersonām un darbiniekiem, jo šobrīd esošā sistēma, kā es jau teicu, ir apturēta ar šiem pārejas noteikumiem, bet tomēr pastāvošā sistēma principā paredz to, ka ikvienam valsts vai pašvaldības darbiniekam vai amatpersonai papildus gada algai pienākas vēl papildus 5 mēnešalgas dažādos pabalstos un dažādās prēmijās. Un tādā veidā šī sistēma ir izveidota ļoti necaurskatāma, jo būtībā mēs esam noteikuši salīdzinoši ļoti zemas algas, bet šajās prēmijās mēs varam nopelnīt gandrīz pusgada algu klāt. Turklāt nav arī skaidrs, pēc kādiem īsti principiem šīs prēmijas un pabalsti tiek piešķirti.

Tāpēc mūsu ierosinājums ir šo sistēmu sakārtot, padarīt to caurskatāmu, un arī komisijā ir panākta vienošanās, ka uz trešo lasījumu komisija to darīs, bet no Finanšu ministrijas nāks attiecīgs priekšlikums. Tāpēc kopā ar Kārkliņas kundzi mēs esam vienojušās, ka mēs šo priekšlikumu atsauksim, bet turpināsim strādāt trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 22.priekšlikums tiek atsaukts.

Lūdzu, Staņas kungs, turpiniet ar 23.priekšlikumu!

V.Staņa. 23.priekšlikums. Arī tas ir deputāšu Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 25. – Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 27. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 28. – iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces kundzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 29. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 30. – Čigānes kundzes un Kārkliņas kundzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 31. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 32. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 33. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 34.priekšlikumu tieslietu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Pabrika kungs. Atbalstīts un iekļauts komisijas 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 35. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 36. – iekšlietu ministres Mūrnieces priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 37. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 38. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Viņķelei.

I.Viņķele (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Pilnībā apzinoties nepieciešamību Latvijas Bankas amatpersonas iekļaut vienotajā atalgojuma likumā, es lūdzu tomēr rast iespēju atbalstīt finanšu ministra priekšlikumu un tātad par termiņu likumprojekta iesniegšanai noteikt 1.septembri. Paskaidrošu, kādēļ.

Principā daļēja vienošanās ar Latvijas Bankas amatpersonām ir panākta un likumprojekts ir gandrīz gatavs. Mēs labprāt no Finanšu ministrijas to... labprāt ar to iepazīstinātu frakcijas, bet ir viens apstāklis, kas šajā sakarā jāpatur prātā: līdz 1.jūnijam nav iespējams saņemt Eiropas Centrālās bankas atzinumu. Tas nozīmē, ka mēs tomēr šo procesu sarežģījam. Līdz 1.septembrim tas būtu iespējams.

Es tātad lūdzu apsvērt iespēju tomēr atbalstīt Vilka kunga priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Zalānam.

E.Zalāns (PLL frakcija).

Paldies Viņķeles kundzei par izskaidrojumu, bet es tomēr komentēšu.

Komisijā mēs vienprātīgi neatbalstījām šo priekšlikumu, tāpēc ka patiesībā jau parlamentam nav īsti nekādu citu iespēju ietekmēt finanšu ministra darbu, kā vien šī – neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu. Tas, ka ir vajadzīgs ECB atzinums... Nu, mēs taču zinām, ka šis priekšlikums gan nedaudz citā formā... Par to sāka diskutēt pirms diviem gadiem – tad, kad sāka strādāt Dombrovska iepriekšējā valdība. Un ko nozīmē pagarināt? Pagarināt... Redziet, tie ierēdņi... viņi jau nāca uz komisiju, mēs jau redzējām viņu sejas, viņi jau patiesībā... Viņiem jau nav problēmu uzrakstīt šo likumprojektu, problēma ir tajā, ka finanšu ministram ir kaut kādā veidā jāizdiskutē tas arī ar Latvijas Bankas prezidentu, jā. Un tad visi pēc tam brīnās, ka pabalstu kāds ir saņēmis nenormāli lielu tur, tajā institūcijā, un tā tālāk... Un pēc tam ar to manipulē pilnīgi citos jautājumos.

Es domāju, ka komisija ir pieņēmusi pilnīgi pareizu un pamatotu lēmumu – nepagarināt šo termiņu. Un lai Finanšu ministrija izpilda to, ko ir solījusi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Paldies.

Vai Staņas kungs vēlas kaut ko piebilst komisijas vārdā?...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – finanšu ministra Vilka iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 72, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Staņa. 39. – deputātes Čigānes un deputātes Kārkliņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V.Staņa. 40. – deputātes Liepiņas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Labdien, kolēģi! Es priecājos, ka komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Es gari nerunāšu. Gribu tikai pateikt – uz tā fona, ka mums šeit šonedēļ bija nevalstisko organizāciju sarīkojums un mēs domājam par to, kā sadarboties –, arī šis ir vienas nevalstiskās organizācijas priekšlikums. Būtībā to izstrādāja Sociālo darbinieku biedrība, un priecājos, ka varu arī jums mazliet popularizēt sociālo darbu. Es tikai pusi no šā priekšlikuma nolasīšu. Te ir runa par amatu saimi, un teksts ir tāds: šajā saimē ietilpst amati, kas saistīti ar sociālo darbu ar indivīdiem, grupām, organizācijām un kopienām. Šis ir tiešām ļoti plašs darba lauks, un man tāpat kā sociālajiem darbiniekiem liekas, ka ļoti lielas sabiedrības grupas būs diezgan priecīgas, ja mēs pievērsīsim šai jomai lielāku uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas viedokli, ka priekšlikums... Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 40.priekšlikumu.

V.Staņa. 41. – Ministru prezidenta Dombrovska kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Lienei Liepiņai.

L.Liepiņa (frakcija „Vienotība”).

Tikai viena īsa replika... Protams, arī es piekrītu komisijas viedoklim. Man tikai šķiet, ka mums tomēr būtu jālūdz komisijai kaut ko šajā likumprojektā mainīt, jo visā šajā likumā ir runa par maksimālo mēnešalgu. Un tas arī ir saprotams uz krīzes fona, ka tas tā bija vajadzīgs. Turpretī minimālās mēnešalgas grupas... faktiski to jēga zūd, ja nav noteikts kaut kāds minimālais līmenis. Arī attiecībā uz sociālajiem darbiniekiem būs mans nākamais priekšlikums. Tur tā lieta ir tāda pati, ka teorētiski viņiem minimālā mēnešalgas grupa ir 300 latu, kas ir ļoti maz, bet faktiski viņi nereti saņem vispār minimālo mēnešalgu – tātad 200 vai pat vēl mazāk latu par savu darbu.

Tā ka es aicinu komisiju padomāt, kā šajā likumā tomēr iestrādāt arī kaut kādu minimālo robežu, jo citādi tiešām visai šai ailei – „minimālā mēnešalgu grupa” – zūd jēga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. – Ministru prezidenta Valda Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 64, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

V.Staņa. 42. – arī deputātes Liepiņas kundzes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 43. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V.Staņa. 43. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V.Staņa. Tātad komisijas vārdā aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Staņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 24.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās”.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina arī jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par sadarbību cīņā pret noziedzību, it īpaši tās organizētajās formās” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu un aicina arī deputātus atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina deputātus atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Azerbaidžānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC frakcija).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju”, atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam un aicina deputātus atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Mirskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā... Kurš, lūdzu, Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā referēs par likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””? (No zāles: „Kārlis Seržants!”)

Deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Atvainojos, kolēģi, kas ļāva Rīgas Andrim Bērziņam jau izteikt kādu savu piezīmi par manu nelielo aizkavēšanos...

Tātad izskatām likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju””. Likumprojekta mērķis ir noregulēt policijas darbinieku pamatpienākumus, iesniegumu un informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem un notikumiem reģistrēšanu un savlaicīgu reaģēšanu.

Komisija savā 17.maija sēdē likumprojektu apsprieda un konceptuāli atbalstīja, tāpēc komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Šis likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu ar Ministru kabineta 2009.gada 9.janvāra rīkojumu apstiprinātās Kriminālsodu politikas koncepcijas kopsavilkuma otrajā sadaļā ietvertā risinājuma par kriminālsoda „policijas kontrole” aizstāšanu ar jaunu kriminālsodu, proti, „probācijas uzraudzība”, kura izpilde attieksies uz personām, kas tiks atbrīvotas no ieslodzījuma. Šis likumprojekts paredz papildināt Valsts probācijas dienesta funkcijas ar jaunu funkciju, satur deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā Valsts probācijas dienests nodrošinās šā papildsoda izpildi, un precizē arī Valsts probācijas dienesta ierēdņu tiesību apjomu.

Komisijas sēdē 17.maijā šo likumprojektu konceptuāli mēs atbalstījām, tāpēc aicinu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.maijs.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Kārlis Seržants.

K.Seržants (ZZS frakcija).

Šie grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā faktiski ir skatāmi vienā paketē ar šiem tikko jau izskatītajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā. Tāpēc es vairs sīkumos neiedziļināšos un aicinu atbalstīt arī šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

K.Seržants. Arī šajā gadījumā priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.maijs.

Paldies.

K.Seržants. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pirms mēs sākam izskatīt pēdējo šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Bendrātes, Reira, Viņķeles, Smiltēna un Brigmaņa – iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi darba kārtības jautājumi. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Tātad pārejam pie pēdējā šīsdienas sēdes darba kārtības jautājuma – pie lēmuma projekta „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu”.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā ziņos deputāts Igors Pimenovs.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Saeimas deputāti!

Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā tika izveidota 24.februārī.

Tā kā priekšlikumā par komisijas izveidošanu nebija norādīts darbības laiks, tad saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 3.pantu tā tika izveidota uz trim mēnešiem.

Trīs mēnešu laiks beidzas 24.maijā, un šodien ir tā pēdējā Saeimas kārtējā sēde, kad var pagarināt šīs komisijas darbības laiku.

Komisijas vārdā es lūdzu pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiku uz deviņiem mēnešiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu!...

I.Pimenovs. Es vēl neesmu beidzis... Atvainojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Es atsaucu zvanu! Lūdzu, turpiniet!

I.Pimenovs. Es turpinu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet!

I.Pimenovs, Paldies.

Komisija tika izveidota 24.februārī, kā jau es teicu, bet komisijas sastāvs pilnā apmērā tika ievēlēts 17.martā, kad komisija sanāca uz savu pirmo sēdi. Un tikai 31.martā tika ievēlēta komisijas vadība un sākās sarakstes darbs un informācijas izprasīšana.

Šajā laikā komisija nosūtīja informācijas pieprasījumus un saņēma atbildes no šādām iestādēm.

3.maijā – no Ģenerālprokuratūras saņēma lēmumu par kriminālprocesa, kas bija uzsākts par valsts amatpersonu rīcības likumību un pamatotību, savlaicīgumu un atbilstību valsts interesēm, gatavojot un pieņemot lēmumus par valsts atbalsta sniegšanu „Parex bankai” un „Parex bankas” pārņemšanas valsts kontrolē laika periodā no 2008.gada 3.novembra līdz 5.decembrim, izbeigšanu.

5.maijā mēs saņēmām no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas dokumentus no Valsts kontroles, proti, revīzijas ziņojumu par Latvijas Republikas 2008.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem un līdzīgu dokumentu par 2009.gada pārskatu.

Aprīlī ģenerālprokurors Kalnmeiers saskaņā ar mūsu komisijas... ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas likuma 8.pantu pēc komisijas ierosinājuma un savstarpējas saskaņošanas ir norīkojis darbam komisijā Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurora vietnieci Elgu Jonikāni.

Komisija, iepazīstoties ar tai iesniegtajiem dokumentiem, ir secinājusi sekojošo.

„Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšana, bankas finansiālā stāvokļa stabilitātes nodrošināšana un valsts veiktie pasākumi bankas likviditātes nodrošināšanai ir neviennozīmīga, apjomīga un sarežģīta lieta. Tās izskatīšanai komisijai nepietiek ar laiku līdz šā gada 24.maijam.

Jau šobrīd komisija ir konstatējusi virkni nepilnību līdzšinējā lietas izmeklēšanā. Komisijā strādājošie deputāti ir sagatavojuši konkrētus jautājumus lietā, un katrs jautājums prasa tiešu un precīzu atbildi. Jau tagad no saņemtajiem dokumentiem komisija var izdarīt secinājumus, ka Latvijas Republikas 2008.gada un 2009.gada saimnieciskā gada rezultātus būtiski ietekmējuši darījumi ar „Parex bankas” pārņemšanu un valsts atbalsta sniegšanu šai bankai. Pastāv iespēja, ka valsts atbildīgās institūcijas nav darījušas visu nepieciešamo, lai novērstu un samazinātu naudas plūsmu no noguldījumu kontiem un citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi no „Parex bankas” laika periodā no 2008.gada augusta līdz 2008.gada 31.oktobrim, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzlika tai pirmos ierobežojumus, kas būtībā attiecās tikai uz debeta operācijām, tajā pašā laikā neierobežojot klientiem netraucētu naudas izņemšanu no bankas. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, lūdzu!”)

Joprojām nav pienācīgi novērtēta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vēstule, ar kuru tā informē Ministru prezidentu, Latvijas Bankas prezidentu un finanšu ministru par ievērojamiem riskiem, sniedzot valsts atbalstu un pārņemot „Parex banku”. Neskatoties uz to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2008.gada 7.novembrī lūdza sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus „Parex bankai”, saistību ierobežojumi tika uzlikti tikai pēc 24 dienām, kad no 2008.gada 7.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim no „Parex bankas” kontiem bija aizplūdusi ievērojama naudas summa.

Komisija uzskata, ka iepriekšminētais ir rūpīgi jāpēta, veicot Ministru kabineta darbības analīzi, pētot atbildīgo personu darbības motivāciju un iemeslus. Komisijai jāvērtē visu atbildīgo valsts institūciju un amatpersonu rīcība, nosakot, kas vēl bez Ministru kabineta ir atbildīgs par „Parex bankas” pārņemšanu.

No komisijas rīcībā esošajiem materiāliem redzams, ka līgums, ar kuru valsts pārņēma kontroli „Parex bankā”, bija tikai sākuma posms vērienīgam darījumam, kura turpinājumā „Parex bankā” tika ieguldīti lielāki līdzekļi un valsts ir uzņēmusies lielākas papildu saistības, nekā to paredzēja sākotnējie Ministru kabineta plāni.

Pēc virknes fizisko un juridisko personu iesniegumos minēto ziņu resoriskās pārbaudes materiāliem un ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas ziņojumu, 2009.gada 16.oktobrī tika uzsākts kriminālprocess. Ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā ar prasību izvērtēt „Parex bankas” pārņemšanu vērsās finanšu ministrs Einars Repše.

Izmeklējot valsts atbalsta sniegšanas „Parex bankai” un šīs bankas pārņemšanas valsts kontrolē likumību un pamatotību, prokuratūra noziegumus nav atklājusi, un kriminālprocess bija izbeigts.

Tomēr es gribu pievērst cienījamo deputātu uzmanību sekojošam apstāklim. (No zāles dep. J.Reirs: „Par tēmu, par jautājumu, nevis lasīt starpziņojumu!”)

Lēmumā par procesa izbeigšanu norādīts, ka to var pārsūdzēt personas, kurām bija tiesības uz aizstāvību šajā kriminālprocesā. Bet, ja kriminālprocess uzsākts pēc personu iesnieguma, tad arī šīm personām bija tiesības iesniegt sūdzību. Rezultātā ir pamats uzskatīt, ka prokuratūra nepamatoti sašaurinājusi to personu loku, kurām atbilstoši likumam būtu tiesības šādu lēmumu pārsūdzēt, un ka ar šādu rīcību, iespējams, ir maldināti iesniedzēji – tādas valsts amatpersonas kā valsts kontroliere Sudraba un finanšu ministrs Repše.

Komisijas rīcībā nav ziņu par to, vai prokuratūras lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir pārsūdzēts, bet, ja nav, tad nepieciešams uzaicināt iesniedzējus un noskaidrot, kādu iemeslu dēļ tas nav pārsūdzēts. Ir jāpārbauda, vai lēmums nav pārsūdzēts tādēļ, ka tas, pēc iesniedzēju ieskata, pilnībā ir sniedzis atbildi uz viņu iesniegumos norādītajiem jautājumiem vai arī tādēļ, ka lēmumā nav pienācīgi izskaidrotas iesniedzēju tiesības to pārsūdzēt augstākstāvošam prokuroram. Tādā gadījumā veikto pārbaudi nevar uzskatīt par vispusīgu un pilnīgu, savukārt kriminālprocesa izbeigšanu – par likumīgu un pamatotu.

Joprojām nav analizēts un noskaidrots, kurām valsts amatpersonām būtu jāuzņemas atbildība par bezdarbību, pieļaujot valsts un pašvaldību uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām nekontrolēti izņemt lielā apmērā naudas līdzekļus no kontiem „Parex bankā”, kad un kādā apjomā tā izņemta un vai ilgstoša – līdz pat 2008.gada 1.decembrim – ierobežojumu nepiemērošana nav tieši vai pastarpināti saistīta ar nepieciešamību nodrošināt iepriekš minēto iespēju ne tikai minētajām iestādēm un organizācijām, bet arī kādām citām fiziskajām vai juridiskajām Latvijas vai ārvalstu personām.

Komisija vēlas noskaidrot, vai, izmeklējot lietu par „Parex bankas” pārņemšanu, prokuratūra nodrošināja pienācīgu personāla resursu piesaisti. Kā šobrīd saprotams no Ģenerālprokuratūras vēstules, kas adresēta komisijas priekšsēdētājam, resorisko pārbaudi un kriminālprocesuālo izmeklēšanu vienpersoniski veicis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras virsprokurors Adlers.

Nav pārbaudīts, vai kāda no akciju sabiedrības „Parex banka” pārņemšanas lietā iesaistītajām amatpersonām nav pieļāvusi noziedzīgu nodarījumu mantkārīgā nolūkā, veicinot vai piedaloties ar bankas pārņemšanu, tās klientu saistīto pārkreditēšanos vai viņu noguldījumu atgūšanu saistītā mantiskā darījumā.

Komisijai nav arī saprotams, kāpēc Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Adlers par valsts amatpersonām uzskata tikai Ministru kabineta locekļus. Valsts kontrole savā iesniegumā prokuratūrai konkrēti lūdza izvērtēt Ministru kabineta locekļu un citu valsts amatpersonu rīcības likumību. Komisijai nav informācijas par to, vai citu valsts amatpersonu lēmumi un rīcības likumība vispār prokuratūrā tikusi vērtēta.

Tāpat nav skaidrs, vai prokuratūra, veicot resorisko pārbaudi un turpmāko izmeklēšanu, ir izmantojusi iespēju analizēt, atlasīt un izsekot aizplūdušo naudas līdzekļu patiesos labuma guvējus un viņu iespējamo saistību ar tām personām, kas bija iesaistītas „Parex bankas” pārņemšanā.

Ņemot vērā visu iepriekš minēto, komisijai ir jāvērtē, vai Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora Adlera veikto pārbaudi „Parex bankas” akciju kontrolpaketes pārņemšanā var uzskatīt par pietiekami izsmeļošu, kas sniegtu atbildes uz visiem jautājumiem lietā.

Komisija tāpat secina, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu balstīts pamatā uz Finanšu ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas atzinumiem, slēdzieniem un viedokļiem, kā arī uz šo nosaukto iestāžu amatpersonu liecībām. Bet tieši Finanšu ministrijas, FKTK un Latvijas Bankas amatpersonas bija tās, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanas procesu. Arī šodien gan Latvijas Bankā, gan FKTK, gan Finanšu ministrijā vadošos amatos strādā personas, kas organizēja un veica „Parex bankas” pārņemšanu.

Komisija vēlas noskaidrot, vai šodien tiek ņemti vērā Valsts kontroles atzinumā izdarītie secinājumi, it īpaši attiecībā uz „Parex bankas” restrukturizācijas procesu, kas joprojām turpinās, un vai ir izstrādāti jauni instrumenti un noteikta atbilstoša kārtība bankās, lai izvairītos no kļūdām nākotnē.

Komisija uzskata, ka sabiedrībai jāsaņem objektīvas un izsmeļošas atbildes šajā lietā, tāpēc, pamatojoties uz visu iepriekš teikto, Parlamentārās izmeklēšanas komisija sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā uzskata par nepieciešamu turpināt iesākto apjomīgo darbu un lūdz Saeimas deputātus balsot par komisijas darbības termiņa pagarināšanu uz deviņiem mēnešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Klausoties Pimenova kunga uzstāšanos, to bija ļoti grūti interpretēt kā argumentāciju lēmuma projektam par komisijas darbības laika pagarināšanu. Manuprāt, Pimenova kungs nolasīja ziņojumu, kuru mēs neiekļāvām Saeimas darba kārtībā, līdz ar to pārkāpa Kārtības rulli. (No zāles: „Nē! Nepārkāpa!”)

Godātie kolēģi! Ko es uztvēru no Pimenova kunga ziņojuma par paveikto? To, ka trijos mēnešos komisija ir noskaidrojusi, ka „Parex bankas” pārņemšanai bija būtiska ietekme uz Latvijas ekonomisko un finanšu situāciju. Tas ir daudz padarīts! Droši vien nākamajos deviņos mēnešos komisija varētu atzīt, ka šī ietekme ir bijusi ļoti būtiska.

Godātie kolēģi! Es domāju, ka tas, kas mums būtu jāizdara nākamajā Saeimas sēdē, – droši vien jāuzklausa šīs komisijas galaziņojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (VL–TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Protams, žēl, ka nevienu neinteresē, kas bija rakstīts komisijas starpziņojumā. Tas, ko komisijas priekšsēdētājs šeit minēja, bija apmēram trešā daļa no visa starpziņojuma. Un viņš minēja tikai to, kas ir motivācija darbības termiņa pagarināšanai. Cita lieta, ka mēs neprotam uzmanīgi klausīties, bet nepārtraukti pa vidu bļaujam.

Reira kungs, jūs esat bijis tikai dažās no komisijas sēdēm. Pēdējā komisijas sēdē šī motivācija tika formulēta. Ja runā par vienkāršā valodā paustu motivāciju, tad to var pateikt pavisam īsi. Izmeklēta un vērtēta ir tālaika valdības darbība. Nav izmeklēta un vērtēta tālaika kontrolējošo institūciju darbība. Un mūsu uzdevums ir panākt, lai nebūtu šādu gadījumu vairs Latvijas vēsturē turpmāk, nākotnē. To ir izdarījusi Īslande, bet mūsu deputātu vairākums to negrib darīt. Tātad netiešā veidā jūs apliecināt, ka jūs pieļaujat, ka šādi gadījumi, kā bija ar „Parex banku”, atkārtosies arī nākotnē. Neatkarīgi no balsojuma 34 deputātu paraksti tiks savākti un tiks veidota šī komisija no jauna, un mēs cīnīsimies par to, lai šādi gadījumi turpmāk neatkārtotos.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Vēlreiz sveiki, cienījamie kolēģi! Šadurska kungs mani pārsteidza. Var, protams, arī paņirgāties, absolūti neiedziļinoties un, iespējams, pat neizlasot šo starpziņojumu un neizprotot arī to, kas tika no Pimenova kunga puses pirms tam pateikts... to, ko viņš pateica.

Tāpēc gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs pirmos dokumentus saņēmām tikai 3.maijā, nākamos – 5.maijā un mums bija reāli 11 dienas, lai sagatavotu starpziņojumu.

Komisijas darbība no pašiem pirmsākumiem sastapās ar neizprotamām pretdarbībām. Tā kā 24.februārī to nodibināja un tikai 31.martā izveidoja komisijas vadību, nevarēja notikt nekāda darbība. Arī dokumentu saņemšana bija, maigi sakot, nesteidzīga – un ne jau nu komisijas bezdarbības vai kāda cita apstākļa dēļ.

Tas, ko es gribu uzsvērt, – ka mēs šajā procesā esam iesaistījuši speciālistus, kuri savu darbu veic sabiedriskā kārtā. Mēs esam veikuši apjomīgu izziņas darbu, un kopā ar komisijas vadītāju uzrunājot cilvēkus, kas stāvēja ļoti tuvu „Parex bankai”, arī tās pārņemšanas procesam un vēlākai kontrolei.

Mēs esam šā izmeklēšanas procesa tikai pašā sākumposmā, bet es gribu citēt divus cilvēkus, kas izteicās par bankas darbību.

Viens no viņiem ir augsta ranga bijušās „Parex bankas” darbinieks, kurš šobrīd strādā augstā amatā kādā lielā Eiropas bankā. Ir pamats ticēt viņa vārdiem: „Tā bija nemākulīgākā vai kā citādi bankas pārņemšana pasaulē.” Es lieku uzsvaru uz „vai kā citādi”. Valsts kontroliere pavisam nesenajā tikšanās reizē personīgi ar viņu pateica šādi: „Bija sāpīgi noskatīties, kā savāktie materiāli par vienu miljardu lielu darījumu līdz šim netika nopietni analizēti un izmeklēti.”

Es gribu atgādināt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas mērķis ir izpētīt kādu svarīgu lietu tautas priekšstāvjiem, noskaidrojot faktus... Tātad komisijas darbības mērķis ir bez juridisko seku aspekta dot politisku novērtējumu.

Es saprotu, ka daudziem ir kādas slēptas intereses šajā procesā. Mēs runājam par vienu miljardu valsts naudas... mūsu naudas. Es gribu minēt tikai vienu no apmēram vairāk nekā 30 jautājumiem, kuru mēs līdz šim esam uzdevuši un kurš varbūt liks jums izdarīt citu izvēli, nekā es pirms tam redzēju, kādas kartiņas pacēlās gaisā.

Tātad, kas mainījās „Parex bankā” laika periodā no 2008.gada 20.novembra līdz 2008.gada 1.decembrim, ja 1.decembrī beidzot tika nolemts ierobežot saistību izpildi? Kādi galējas nepieciešamības apstākļi bija iestājušies šāda lēmuma pieņemšanai? Gribu atgādināt, ka tanī laikā aizplūda ap 600 miljoniem naudas.

Uz ko galvenokārt šie ierobežojumi attiecās? Vai šie ierobežojumi gadījumā netika ieviesti jau pēc tam, kad visas vajadzīgās iestādes un pašvaldības savu naudu bija izņēmušas? Konkrēti: kuras valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi izņēma līdzekļus pēc sākotnējās stabilizācijas? Cik ilgā laika periodā, kādā apmērā un kuru politisko partiju ietekmē vai kontrolē šīs iestādes un uzņēmumi atradās? Kurš deva rīkojumu vai ieteikumu līdzekļu izņemšanai? Jums kādam varbūt nav vajadzīgas atbildes uz šiem jautājumiem, bet tie, kuri ir ārpus šīm telpām... liela daļa grib saņemt atbildes un noskaidrot atbildīgos.

Es aicinu pagarināt komisijas darbības laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šķēlem.

A.Šķēle (PLL frakcija).

Godātie kolēģi! Arī man ir tas gods un pienākums strādāt šajā parlamentārās izmeklēšanas komisijā, un es maksimāli esmu centies piedalīties tās darbā.

Esmu parakstījis sagatavoto komisijas vadības ziņojumu secinājumu daļā ar piezīmi par paša ziņojuma tekstu.

Es nevaru noliegt, ka komisijas vadība Pimenova kunga un arī kolēģa Parādnieka kunga personā ir ļoti dedzīga, apņēmības pilna un vēlas tiešām lietderīgi šo darbu tālāk darīt un pabeigt ar taustāmiem rezultātiem. Savu parakstu es uzliku pirmdien, bet kas tad ir mainījies šodien un kādēļ es atturēšos lēmumā par parakstīšanos saistībā ar komisijas darbības pagarināšanu.

Otrdien valdība ir pieņēmusi lēmumu. Valdības lēmums ir loģisks, varbūt novēlots, bet pietiekami atbildīgs. Valdība ir nolēmusi gan A/S „Citadeles banka”, gan A/S „Parex banka” pārdot... Pārdot nesaistītā pārdošanas procesā. Tā ir izvēlējusies starptautisko finanšu konsultantu no „MURA International” šā procesa vadībai. Ja mēs vēlamies, lai starptautiskais finanšu konsultants sasniedz maksimāli labāko rezultātu un mēs šo miljardu dabūjam atpakaļ, tad tajā brīdī, kad notiek pārdošanas process, Latvijā nevajag izraisīt politiskas kaislības ap šīm divām bēdīgi slavenajām bankām.

Mēs ceram, ka valdības izvēlētā stratēģija – vismaz es ceru! – ir atbilstoša. Un, kamēr nav šis process noslēdzies, es aicinu visus atturēties no īpašām politiskām kaislībām, kas varētu mazināt gan investoru vēlmi, gan pārdodamā objekta cenu. Es neizslēdzu, ka mēs pie šā jautājuma varam atgriezties vēlāk, bet šobrīd, man šķiet, svarīgāks Latvijas valsts budžetam ir miljards latu, nevis politiski epiteti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim, otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija „Vienotība”).

Godātie kolēģi! Parādnieka kunga uzstāšanās mani ierosināja mazliet sīkāk paskaidrot savu balsojumu, sava nākamā balsojuma motivāciju.

Parādnieka kungs uzdeva ļoti daudz būtisku jautājumu gan par līdzekļu aizplūšanu, gan par (citēju!) „nemākulīgāko” bankas pārņemšanu... Es domāju, ka tur ir ļoti daudz taisnības. Taču šīs komisijas darbības lokā ietilpst arī otrs jautājums, proti, bankas sadalīšana. Un, ja mēs paskatāmies, kādus likumu grozījumus ir piedāvājuši un aizstāvējuši mūsu politiskie spēki iepriekšējā Saeimā un arī šajā Saeimā (gribu pieminēt „Saskaņas Centra” atbalstīto un dedzīgi virzīto grozījumu Kredītiestāžu likumā; tur bija runa tieši par... tur bija tiešs mēģinājums novērst bankas sadalīšanu un līdzekļu atgūšanu), tad man rodas iespaids... vai šajā komisijā nav mazliet tā, kā teikts tajā senajā parunā – ka ir āzis par dārznieku? Un es neesmu arī pārliecināts, ka mūsu vidū nav personu, kas ir tieši piedalījušās pašvaldību līdzekļu aizplūšanā no „Parex bankas”. Un vai šeit neiznāk tā pavisam kaut kā... tā, ka ir āzis gan par dārznieku, gan par dārznieka uzraugu?

Godātie kolēģi! Tāpēc mans balsojums par šīs komisijas darbības laika pagarināšanu būs negatīvs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC frakcija).

Ja Šadurska kungs vēlas kļūt par „dārznieku”, laipni lūdzam Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, lai pārliecinātos, kas ko dara, kas ko jautā un kādas atbildes uz kādiem jautājumiem meklē!

Es kļuvu par Saeimas deputātu 9.Saeimas sasaukumā – 2009.gada jūlijā. Un oktobrī, kad uzzināju par Valsts kontroles revīzijas ziņojumu un arī par iesniegumu prokuratūrā, es, būdams pavisam „zaļš” Saeimas deputāts, ierosināju vienam otram deputātam un deputātei, kuri arī tagad ir zālē, priekšlikumu: „Veiksim izmeklēšanu!” Atbilde bija: „Nu, ko tu?! Nu, nevajag būt tik muļķīgam un cerēt uz to, ka šajā namā kaut ko var izmainīt... kaut ko var izmeklēt!” Pēc tam jau no citiem speciālistiem, tādiem, kuri patiešām zina labi Latvijas vēsturi, es uzzināju, ka Latvijas Saeimas vēsturē nekad nav bijusi neviena sekmīga parlamentārās izmeklēšanas komisija. Es nezinu... Ja esmu kļūdījies, tad varbūt mani labos cits kolēģis, kas pārzina vēsturi labāk par mani.

Pēc tam, kad bija šī, esošā, komisija izveidota, vēlētāji vienkārši smējās par mums, sakot: „Jums, kungi, tur nekas nekad neizdosies, jo vienkārši jums rokas ir īsas, bet tie, kam garākas, nu tie gan nelaidīs nevienu pie saviem naudas makiem un pie saviem kontiem, un pie saviem sakariem.” Es vienkārši būtu ļoti... nu nobažījies, ja mūsu vēlētāji tomēr pārliecinātos, ka Saeimai nepietiek ne spēka, ne gribas, lai tomēr teiktu savu vārdu un mēģinātu rast atrisinājumu šai ļoti grūtajai problēmai, jo patiešām „Parex bankas” pārņemšana ir grūta lapa Latvijas jaunākajā vēsturē, un tas ir arī traips mūsu vēsturē. Tas, kas notika, patiesībā katram deputātam dod uzdevumu piedalīties šajā darbībā.

Es ceru, ka jebkurš deputāts, neatkarīgi no viņa politiskās filozofijas un pārliecības, atradīs iespēju un savu vietu, turpinot piedalīties šajā grupā un tai palīdzot, nevis bremzējot tās darbību. Tie, kuri tomēr domā, ka kāds deputāts šajā grupā... komisijā meklē kādus citus mērķus un nosaka sev citus uzdevumus, lai nāk un pats vai pati tur strādā. (No zāles dep. J.Reirs: „Nāks un strādās, ja vajadzēs!”) Katram būs sava teikšana šajā darbā.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu par esošās komisijas darbības laika pagarināšanu.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (SC frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šadurska kunga pozīcija vispār izskatās ārkārtīgi pretrunīga. Man radās iespaids, ka Šadurska kungs, pirmkārt, negrib zināt, kas notika ar „Parex banku”, un, otrkārt, viņš neuzticas Saeimai, ka mēs esam spējīgi kaut ko uzzināt. (No zāles dep. K.Šadurskis: „Nē, tikai daļai Saeimas!”) Šadurska kungs, es jums gribu atgādināt, ka šo dārznieku vidū, kā jūs tos saucat, izmantojot visādus vārdus, ir arī jūsu partijas pārstāvji. Jūs uzticaties savas frakcijas pārstāvjiem vai jums ir kaut kāda informācija, kas liek jums domāt, ka jūsu kolēģi nav ieinteresēti veikt godīgu izmeklēšanu, bet drīzāk grib slēpt to, kas īsti notika ar „Parex banku”? Tas ir vienīgais izskaidrojums jūsu pozīcijai.

Es atšķirībā no jums tomēr uzticos jūsu partijas kolēģiem. Es domāju, ka lieta ir pietiekami nopietna un ka sabiedrībai ir tiesības zināt patiesību. Tas ir tik vienkārši!

Ja valdība, jūsu valdība, nespēj to darīt, tad tas ir jādara mums kā tautas pārstāvjiem. Un tas ir mūsu pienākums. Jā, protams, es saprotu, ka jūs izmantojat jebkādu iespēju kaut ko sliktu pateikt par „Saskaņas Centru”, bet kāds tam ir sakars ar „Saskaņas Centru”? Mēs bijām opozīcijā visu laiku, mēs nevarējām ietekmēt šos procesus, šos lēmumus, kas tika pieņemti valdības līmenī. Man patiešām rodas ļoti nepatīkama sajūta, ka jūs, piedodiet, visu laiku aicināt cīnīties pret korupciju, pret izšķērdēšanu un tā tālāk, un tā tālāk, bet praksē, kad nonākam līdz kaut kādām iespējām Saeimai kaut ko izdarīt šajā jomā, jūs, aizbildinoties ar visādiem ļoti dīvainiem ieganstiem, aicināt to nedarīt. Es nevaru jūs saprast!

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamām pretlikumīgām darbībām A/S „Parex banka” pārņemšanas un restrukturizācijas procesā darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 40, atturas – 16. Lēmums nav pieņemts, termiņš nav pagarināts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt, ka ir saņemts deputātu Parādnieka, Cilinska, Laizānes, Dombravas un Lāča jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā”. Jautājums tiks nodots ārlietu ministram.

Tāpat vēlos atgādināt, ka no pagājušās nedēļas mums ir palicis neatbildēts deputātu no frakcijas „Par Labu Latviju” iesniegtais jautājums ministram Brokam, kurš pagājušajā reizē nevarēja ierasties. Savukārt šodien ministrs ir informējis, ka viņš var ierasties. Tātad pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde.

Tagad dosim vārdu paziņojumiem.

Vārds deputātam Vitautam Staņam.

V.Staņa (ZZS frakcija).

Tātad pulksten 13.00, kas faktiski jau ir klāt, bez kavēšanās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.

A.Bērziņš (ZZS frakcija, Zemgales v/a).

Kolēģi, Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks pulksten 13.15 Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Imantam Lieģim.

I.V.Lieģis (frakcija „Vienotība”).

Kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde šodien notiks pulksten pustrijos Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (frakcija „Vienotība”).

Atgādinu Juridiskajai komisijai, ka tūlīt sāksies Juridiskās komisijas sēde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Dz.Rasnačs (10.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Rihards Eigims, Iveta Grigule, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Valērijs Kravcovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Mihails Zemļinskis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 19.maija sēdi pasludinu par slēgtu.