Par Saeimas priekšsēdētājas darba vizīti Vācijā

No 23. līdz 25.maijam Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzturējās darba vizītē Vācijas Federatīvajā Republikā, kur 24.maijā tikās ar Vācijas Bundestāga (parlamenta) prezidentu Norbertu Lammertu Foto: Saeima

Latvijas un Vācijas attiecības ir aktīvas un dinamiskas visos līmeņos, un Latvija ir ieinteresēta arī turpmākā ciešā sadarbībā. To Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atzina 24.maijā darba vizītes laikā Berlīnē, tiekoties ar Vācijas parlamenta prezidentu Norbertu Lammertu.

"Šogad aprit 20 gadi, kopš faktiski atjaunota Latvijas neatkarība, un ir pagājuši arī divi gadu desmiti kopš Latvijas un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Šajos gados esam daudz sasnieguši – kopā ar Lietuvu un Igauniju esam vienīgās bijušās Padomju Savienības republikas, kas atgriezušās Eiropas valstu saimē, esam pilntiesīgas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis. Un visus šos gadus Vācija sniedza neatsveramu atbalstu mūsu valstij," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

"Vācijas tālredzīgi izvēlētais politiskais vadmotīvs "Vācija – Baltijas valstu advokāts" lielā mērā noteica Latvijas sekmes, gan stiprinot demokrātiju, likuma varu un ekonomiku, gan kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti," sarunā ar Bundestāga prezidentu norādīja Saeimas priekšsēdētāja, N.Lammertam pateicoties arī par pastāvīgu personīgo atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā.

S.Āboltiņa apliecināja, ka arī šobrīd ciešas attiecības starp Baltijas valstīm un Vāciju ir mūsu valsts ārpolitikas prioritāte un Latvija ir ieinteresēta stiprināt stratēģisko sadarbību.

Saeimas priekšsēdētāja atzina, ka starp abām valstīm izveidojies ciešs politiskais dialogs, ko apliecina regulārā vizīšu apmaiņa gan parlamentu, gan valdības līmenī. Zīmīgs piemērs tam ir pērn notikusī Vācijas kancleres Angelas Merkeles vizīte Latvijā.

Tikšanās laikā tika pārrunāta eirozonas stabilitāte, un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apliecināja Latvijas mērķi jau 2014.gadā pievienoties eiro. Tāpat puses uzsvēra enerģētiskās neatkarības nozīmi visā Eiropā. "Arī Latvija meklē iespējas, kā dažādot energopiegāžu avotus, jo patlaban esam atkarīgi tikai no viena piegādātāja – Krievijas. Tāpēc nopietni strādājam, lai veidotu starpsavienojumus ar Ziemeļvalstīm, joprojām aktuāls ir kopīgs Baltijas valstu atomelektrostacijas projekts Lietuvā, kā arī Latvija aktīvi strādā pie sašķidrinātās gāzes termināļa projekta," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.

Pārrunājot sadarbību ekonomikā, S.Āboltiņa uzsvēra, ka Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem ekonomikas partneriem un ir izveidota noturīga, intensīva un dinamiska sadarbība tirdzniecībā, taču šajā jomā aizvien ir arī neizmantots potenciāls.

S.Āboltiņa pateicās Vācijas parlamenta prezidentam Norbertam Lammertam par Bundestāga iedibināto starptautisko parlamentu stipendiju programmu, kas vairāk nekā 50 jauniešiem no Latvijas ir sniegusi iespēju stažēties Vācijas parlamentā un tuvāk iepazīt šīs valsts politisko dzīvi un tradīcijas. Viņa ar prieku atzīmēja, ka Saeima ir izveidojusi atbildes programmu un šogad jau otro reizi piedāvās Vācijas studentiem iespēju stažēties Latvijas parlamentā.

Puses bija vienisprātis, ka abu valstu attiecības papildina arī ciešā sadarbība kultūrā, izglītībā, kā arī sadarbība ar nevalstisko sektoru un pašvaldībām. Gētes institūts ir kļuvis par vienu no redzamākajiem un populārākajiem kultūras institūtiem Latvijā, savukārt vēl viens daudzsološs projekts ir bijušās Vāgnera koncertzāles pārveide par Latvijas–Vācijas kultūras, zinātnes un ekonomikas centru.

Saeimas preses dienests