Par neskaidrībām rīcībspējas ierobežošanas normu izmaiņās

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti 11.maijā, diskutējot par ministriju paveikto daļējas rīcībspējas institūta ieviešanā, konstatēja vairākas neskaidrības, kas atbildīgajām institūcijām jānovērš.

"Izmaiņas rīcībspējas ierobežošanas normās šobrīd ir viens no būtiskākajiem cilvēktiesību jautājumiem Latvijā. Pašreizējais regulējums paredz vai nu pilnu rīcībspēju, vai nu pilnīgu tās ierobežošanu, kas nebūt nav vispārīgajām cilvēktiesību normām un demokrātijas principiem atbilstošs risinājums. Taču arī jaunajā regulējumā, kas šobrīd atrodas izstrādes stadijā, ir vairākas neskaidrības, kas jānovērš, atbildīgajām institūcijām apvienojot spēkus," uzskata Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs.

Saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu izmaiņas likuma normās, kas nosaka rīcībspējas ierobežošanu, jāievieš līdz 2012.gada sākumam. Tieslietu ministrijas pārstāve Ina Kļaviņa deputātus informēja, ka darba gaitā apspriesti vairāki varianti, taču par vispiemērotāko atzīts modelis, kad tiesa cilvēkam nosaka daļēju rīcībspējas ierobežojumu un definē jomas, kur šī persona nevar darboties patstāvīgi un viņai nepieciešama aizbildņa palīdzība.

Deputāti norādīja, ka šobrīd pastāv daudz neskaidrību, piemēram, kā tiks noteiktas jomas, kurās persona nevar rīkoties patstāvīgi, kā informēs trešās personas par to, ka cilvēkam ir noteikta daļēja rīcībspēja, un kā tiks nodrošināta datu aizsardzība. B.Cilevičs norādīja, ka personas datu aizsardzība ir ārkārtīgi būtiska, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar daļēju rīcībspējas ierobežojumu nesaskaras ar diskriminējošu attieksmi no darba devēju un līdzcilvēku puses.

Diskutējot par ierobežojumu noteikšanas objektivitāti, deputāti noskaidroja, ka jaunais regulējums paredzēs iespēju cilvēkam pārsūdzēt tiesas lēmumu.

Savukārt komisijas deputāts Dzintars Rasnačs deputātus aicināja izvērtēt iespējamību rīcībspēju ierobežot arī no narkotikām un azartspēlēm atkarīgajiem cilvēkiem.

Normatīvās bāzes izstrāde un procedūras praktiska ieviešana ir laikietilpīgs process, tādēļ iespējams, ka Satversmes tiesas lēmums netiks izpildīts līdz noteiktajam termiņam, izteica bažas tiesībsargs Juris Jansons. B.Cilevičs pauda cerību, ka, iesaistītajām pusēm apvienojot spēkus, jaunais regulējums tiks ieviests laikus.

Saeimas preses dienests