Frakciju viedokļi pēc 2011. gada 19. maija sēdes

L.Čigāne (frakcija "Vienotība"):

Šodien bija ļoti spraiga Saeimas sēde, un apvienības "Vienotība" frakcijai darbs sākās jau agri no rīta, jau pulksten astoņos, jo apvienības "Vienotība" frakcija šodien Prezidijam iesniedza visu tās deputātu parakstītu paziņojumu, ka apvienības "Vienotība" frakcija virza Valsts prezidentu Valdi Zatleru atkārtotai ievēlēšanai par Valsts prezidentu. Kā jau nupat teicu, šo paziņojumu parakstīja visi 33 frakcijas deputāti, un tādā veidā mēs nodemonstrējām to, ka mēs turam savus solījumus attiecībā uz sabiedrību, komunicējam atklātā veidā, skaidrojam savus lēmumus un savu rīcību.

Nākamā lieta, par ko šodien izvērtās ļoti plašas diskusijas, bija likumprojekts par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu jeb tā saukto sākumdeklarēšanu. Šāda likuma nepieciešamība tiek Latvijas sabiedrībā apspriesta jau apmēram 16 gadus, un šo gadu laikā vairāki šādi likumprojekti ir uzsākuši savu virzību Saeimā, bet diemžēl bieži vien tālāk par pirmo lasījumu šie likumprojekti nav tikuši. Un arī šodien mēs dzirdējām tos pašus argumentus, kas ir dzirdēti jau agrāk. Respektīvi, tika runāts par to, ka nevarēs garantēt to cilvēku drošību, kuri deklarēs savus īpašumus. Dzirdējām dažādus aizbildinājumus par to, ka šī deklarēšana būs sarežģīta, aizbildinājumus par to, kādā veidā varēs savus īpašumus deklarēt cilvēki, kam ir īpašumi ārzemēs, un tamlīdzīgus.

Tomēr šāds likums patiešām būtu ļoti svarīgs pretkorupcijas instruments, un tāpēc būtu ļoti svarīgi panākt šā likumprojekta pieņemšanu Saeimā un ieviešanu dzīvē, jo tas tiešām ļoti lielā mērā sakārtotu situāciju ar finanšu līdzekļu apriti un ļautu gūt tādu sistēmisku iespaidu par to, kādi finanšu līdzekļi ir dažādu cilvēku un pilsoņu rīcībā Latvijā.

Vēl. Diezgan aktīvi šodien tika diskutēts arī par Saeimas kārtības ruļļa grozījumiem saistībā ar to, cik lielam skaitam deputātu ir jāiesniedz iesniegums par to, ka kāds kolēģis, kāds Saeimā ievēlēts deputāts, iespējams, nezina valsts valodu tādā līmenī, lai varētu pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā. Priekšlikumi bija dažādi. Atbalstīts tika priekšlikums, ka ir vajadzīgi 20 deputāti, kas to izdarītu, tomēr apvienības "Vienotība" frakcijas viedoklis ir tāds, ka būtībā šo deputātu skaits varētu būt arī mazāks un ka ar 10 deputātu iesniegumu pietiktu, lai veiktu valsts valodas prasmes pārbaudi, ja nav pārliecības, ka kāds deputāts valsts valodas nezināšanas dēļ nespēj pilnvērtīgi piedalīties Saeimas darbā.

Šodien tika skatīts arī jautājums par valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonu vienotās atlīdzības likumu, un šajā sakarā tika pieņemti vairāki būtiski lēmumi. Viens no lēmumiem bija tāds, ka valsts un pašvaldību iestādēm nevajadzētu vispār būt atļaujai rīkot kaut kādas izklaides vai citāda veida kolektīvos pasākumus un tam tērēt attiecīgo budžetu līdzekļus. Ir arī skaidrs, ka šajā vienotās atlīdzības likumā tiks iekļautas Latvijas Bankas amatpersonas, un ir noteikts pārejas periods, kādā tas ir jāizdara. Solis uz priekšu ir arī tas, ka šajā likumā ir panākta... attiecībā uz šo likumu ir panākta vienošanās par to, ka būtiski ir jāreformē tā sistēma jeb tas veids, kādā šo­brīd likums atļauj piešķirt dažādus pabalstus un prēmijas. Lai gan šī pabalstu un prēmiju piešķiršana šobrīd ir apturēta, tas, pēc apvienības "Vienotība" frakcijas domām rada ļoti labu fonu, lai tiešām nopietni domātu par to, kā reformēt šo sistēmu, lai tā dotu valsts un pašvaldību institūciju darbiniekiem un amatpersonām vajadzīgo motivāciju, tomēr nepadarītu sistēmu necaurskatāmu, tas ir, tādu, kurā pabalstu un dažādu prēmiju piešķiršanas iespējas ir ļoti plašas, bet nav skaidru kritēriju, pēc kādiem tās tiek piešķirtas.

V.Agešins (SC frakcija):

Es vēlos jūs informēt par to, ka apvienības "Saskaņas Centrs" frakcija ir sagatavojusi grozījumus likumam "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", lai šā nodokļa maksātāji varētu saņemt atvieglojumus par saviem pilngadīgajiem bērniem, kuri palikuši bez ienākumu avota.

Pašlaik – atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 13.panta pirmajai daļai – nodokļu nomaksā paredzēti atvieglojumi par nestrādājošiem vecākiem, vecmāmiņām un vectētiņiem, kā arī par dzīvesbiedru. Ja bez darba palicis pilngadīgs bērns, kurš vēl nav stājies laulībā, tad vecākiem, kuri faktiski ir spiesti viņu uzturēt, atvieglojumi netiek piemēroti. Mēs ierosinām attiecināt atvieglojumus arī uz pilngadīgiem bērniem, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss un kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Šādu atvieglojumu piemērošana palielinātu vecāku ienākumus par 17 latiem un 50 santīmiem.

Šodien Saeimas sēdē tika izskatīts "Saskaņas Centra" frakcijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", bet diemžēl Saeimas vairākums mūsu ideju noraidīja.

O.Zīds (ZZS frakcija):

Saeimas sēdes ir līdzīgas cita citai pēc procedūras, taču katrā tomēr ir kaut kas īpašs.

Šeit jau kolēģi runāja par tiem jautājumiem, kuri šodien bija īpašā deputātu uzmanības lokā; būtībā tie bija divi pamatjautājumi, un man tā vien šķita, ka Saeimas "smagsvari", kuri uzstājās debatēs, izmantoja līdzšinējo jau zināmo retoriku un viņu galvenā argumentācija un vēlēšanās bija vērsta uz to, lai šos jautājumus virzītu pēc iespējas tālāk prom no konstruktīvas risināšanas. Kad tika skatīts jautājums par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, tad šeit, šķita, centās darīt pēc iespējas visu, lai no pelēkās zonas mūsu valsts pēc iespējas vēlāk izietu.

Nu, tas ir par Saeimas sēdi.

Vēl viena aktualitāte, kas mūsu frakcijai šķiet ievērības cienīga, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Par Valsts prezidenta vēlēšanām es detalizētāk nestāstīšu, bet atgādināšu par vēl vienu jaunu notikumu, kas Latvijā tūlīt norisināsies. Tūlīt, nākamajā nedēļā, būs Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas. Rektora amatam ir divi kandidāti, un pirmo reizi Latvijas vēsturē – cik man zināms, pirmo reizi! – tiek izmantota argumentācija, ka Saeimas deputāti ietekmē vēlēšanu rezultātus, tiekoties ar vienu vai otru kandidātu.

Es varu paskaidrot, ka tikšanās ar rektora amata kandidāti Intu Brikši bija, bet šī tikšanās bija kopīgā projekta ietvaros – tā projekta ietvaros, kuru īsteno Latvijas Universitāte un Liepājas universitāte; tās bija vienas no tām, kas šajā projektā iesaistījās. Mēs nebūt nerunājām par rektora amata kandidātiem un šo procesu nevēlamies ietekmēt, jo augstskolas ir pašlaik vienas no tām nedaudzajām vietām, kurās akadēmiskā brīvība tiek īstenota. Par rektoru, konkrēto rektoru, lems 300 cilvēki, nevis kāds no Saeimas.

M.Kučinskis (PLL frakcija):

Runājot par šodienas sēdes darba kārtību, man gribas mazliet pakavēties pie diviem jautājumiem – pie likumprojekta "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums" un arī pie jautājuma par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības pārtraukšanu "Parex bankas " pētījumu sakarā.

Vispirms par likumprojektu "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums". Pēc garām debatēm šo likumprojektu atbalstīja gandrīz viss parlaments. To atbalstīja arī mūsu frakcija, bet mēs pievērsām uzmanību tam, cik ļoti nekvalitatīvs šis likumprojekts ir ienācis Saeimā. Kā uzsvēra viens no debatētājiem, acīmredzot valdība domā, ka parlamentam var iedot kaut vienkāršu likumprojektu ideju līmenī, lai tālāk pie tā strādā un lai tālāk par to atbild parlaments. Mēs neapšaubām, cik ļoti šāds likumprojekts ir nepieciešams. Vairāki mēģinājumi tādu izstrādāt jau ir bijuši kopš 90.gadu sākuma. Bet faktiski kvalitāte, kādā likumprojekts šobrīd Saeimā ir nonācis, ir ļoti apšaubāma.

Konkrēti. Absolūti nav atrunāts drošības jautājums. Lai gan tas tomēr skars datus par ļoti, ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem, likumprojektā nav nekādas norādes nedz par datu drošību, nedz par to saglabāšanu. Tātad tas aspekts prasa pilnveidošanu.

Tāpat, protams, likumprojektā mums ir neizprotama un, man šķiet, nav pienācīgi sagatavota sadaļa par to, kas ir jādeklarē, piemēram, no ārzemēm iebraukušajiem latviešiem, kuri, ierodoties Latvijā un nopērkot šeit kādu īpašumu, gandrīz momentāli tiek pakļauti tam, ka viņiem jāuzskaita visi savi īpašumi, kas viņiem ir ārzemēs. Tādas pašas neskaidrības ir par jebkuru investoru. Mēs baidāmies, ka ar šādu attieksmi var atbaidīt ļoti, ļoti daudzus cilvēkus, kuri ir nozīmīgi Latvijas darba devēju aprindās un nozīmīgi arī Latvijas ekonomiskajā attīstībā.

Attiecībā uz parlamentārās izmeklēšanas komisiju (arī mēs, opozīcijas pārstāvji, piedalījāmies tās veidošanā) jāteic, ka mēs šodien balsojumā atturējāmies, jo mēs uzskatām, ka tagad, kad otrdien valdība ir pieņēmusi lēmumu pārdot gan "Parex banku", gan Citadeles banku, ir ļoti svarīgi šo jautājumu šobrīd kaut kādā gultnē neievirzīt. Mēs novēlam, lai valdībai izdotos īstenot tās apņemšanos atgūt miljardu, ko valsts ir ieguldījusi šajā laikā abās bankās. Lai izdotos tos atgūt! Uzskatām, ka jebkurš mēģinājums kaut kādā veidā radīt ažiotāžu ap šīm bankām šobrīd var kaitēt, var traucēt tiem potenciālajiem pircējiem izdarīt savu izšķiršanos un izlemt. Mums jādomā par to, lai mēs kaut kā pabeigtu šo procesu un valdība naudu atgūtu.

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK frakcija):

Šī diena, neapšaubāmi, sākās ar aktualitātēm saistībā ar Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu. Es vēlos ļoti īsi paust nacionālās apvienības pozīciju.

Nacionālā apvienība īpaši nevirzīs Valdi Zatleru kā Valsts prezidenta amata kandidātu, bet savā valdes sēdē kopā ar Saeimas deputātiem nacionālā apvienība ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt Zatlera kunga kandidatūru Valsts prezidenta amatam.

Protams, mums ir atšķirīgi viedokļi dažos jautājumos, un par to mums arī bija saruna ar Zatlera kungu. Es domāju, ka, kaut arī šie viedokļi ir atšķirīgi, mēs cīnīsimies par to, lai mēs savu pārliecību izskaidrotu Valsts prezidentam – šābrīža Valsts prezidentam un, cerams, arī nākamā perioda Valsts prezidentam.

Minēšu tikai divas tādas atšķirīgas lietas: Valsts prezidenta redzējumu par prioritātēm attiecībā uz "Rail Baltica" un Maskavas–Rīgas dzelzceļa attīstības virzieniem.

Tajā pašā laikā mums ir, teiksim, ļoti pozitīva nostāja attiecībā uz to, ka Valsts prezidents šobrīd ar masu medijiem sarunājas tikai valsts valodā.

Tā ka es varu viennozīmīgi apgalvot, ka nacionālā apvienība šobrīd atbalstīs Valsts prezidenta amata kandidātu Valdi Zatleru.

Otrs jautājums, kam es gribu ļoti īsi pievērsties, ir likumprojekts "Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums". Nacionālās apvienības programmā šī ir viena no ekonomiskā bloka prioritātēm. Diemžēl šis jautājums ir ļoti sens, kā jau šodien šeit minēja kolēģi, bet mēs esam gatavi... mēs esam atbalstījuši šodien šo likumprojektu un esam gatavi iesaistīties šā likumprojekta uzlabošanā, un to arī darīsim.

Un trešais. Šodien Saeima skatīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Ir runa par Saeimas tiesībām izslēgt deputātu no Saeimas sastāva gadījumā, ja viņš neprot valsts valodu attiecīgā līmenī. Jāteic, ka man personīgi ir tāda divējāda sajūta. No vienas puses, mēs varam būt gandarīti par to, ka pēc nacionālās apvienības iniciatīvas šo jautājumu vispār sāka cilāt. No otras puses, es esmu nedaudz sarūgtināts par to, ka šodien Saeima nolēma mazināt to deputātu... palielināt to deputātu skaitu, kāds būtu nepieciešams šīs procedūras rosināšanai.

Un noslēgumā gribu visiem atgādināt, ka šobrīd norisinās parakstu vākšana par valsts apmaksātas jeb finansētas izglītības nodrošināšanu tikai latviešu valodā. Tā ka nacionālās apvienības vārdā es aicinu visus aktīvi paust savu viedokli.

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā