Jauni ārvalstu vēstnieki mūsu zemē

Vakar, 23.martā, Latvijā akreditējās Norvēģijas Karalistes

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Herberts Linders

Manas īsās uzturēšanās laikā, vērojot Norvēģijas uzrakstus šeit, brīžiem man bija tāda sajūta, ka es vispār neesmu izbraucis ārpus savas valsts. Tas ir labi, taču šajā jomā noteikti ir iespējas vēl plašākai sadarbībai, un tās izvēršana būs man augstākā prioritāte.

Arī kultūrā un izglītībā ir nodibināti svarīgi kontakti gan institūciju, gan privātajā līmenī. Abu valstu studentiem ir bijusi iespēja iepazīt otru valsti, tās kultūru un tautu. Mani iespaido tas, cik daudz latviešu runā norvēģu valodā un cik liela ir interese par Norvēģijas kultūru. Ar gandarījumu varu pavēstīt, ka mana valdība turpmāko gadu laikā plāno uzmanību koncentrēt uz sadarbību kultūras jomā ar Latviju un pārējam Baltijas valstīm.

No Norvēģijas puses mēs ar interesi sekojam Latvijas integrācijai starptautiskajā sabiedrībā. Mēs šo procesu pilnībā atbalstām un augstu vērtējam sadarbību ar Latviju tādos starptautiskos forumos kā Ziemeļvalstu institūcijas, EDSO un ANO. Mēs vēlamies šo sadarbību turpināt un veicināt.

Jūsu ekselence! Būt par trešo Norvēģijas vēstnieku Latvijā daudzējādā ziņā nozīmē it kā ieiet pa atvērtām durvīm. Kamēr maniem priekšgājējiem bija jākārto praktiski jautājumi attiecībā uz vēstniecības atvēršanu, kā arī uz mūsu kontaktu atjaunošanu ar Latvijas sabiedrības plašiem slāņiem, es tagad varu balstīties uz manu priekšgājēju ieliktajiem stabilajiem pamatiem un vairāk laika veltīt mūsu valstu izcilo attiecību stiprināšanai. Esmu pārliecināts, ka šajā darbā varēšu paļauties uz pilnīgu Latvijas valdības un tautas atbalstu.

Visbeidzot, Jūsu ekselence, atļaujiet man no sirds vēlēt Jūsu ekselencei, Latvijas valdībai un tautai labklājību.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Norvēģijas vēstniekam sacīja:

Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Norvēģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Latvijas un Norvēģijas likteņi ir saistīti senām, gadsimtu rūdītām saitēm. Mūsu tautas izsenis ir dzīvojušas Eiropai svarīgu tirdzniecības artēriju krustceļos. Šīs artērijas līdz ar cilvēka darba radītām vērtībām līdzi nesa cilvēku idejas, uzkrāto pieredzi un savstarpējus kontaktus.

Kristietība, Ziemeļu renesanse, reformācija un tās radītās ētikas normas izveidoja garīgos pamatus, uz kuriem arī šodien, esot uz XXI gadsimta sliekšņa, mēs varam droši balstīt mūsu valstu attiecības.

Pagājušais gads Latvijas un Norvēģijas attiecību vēsturē iegāja ar Norvēģijas karaļa Haralda V valsts vizīti Latvijā. Vizīte deva jaunu impulsu abu valstu valdībām meklēt vēl efektīvākas savstarpējās sadarbības formas. Savukārt latviešu un norvēģu tautām tas bija aicinājums atbildes uz modernā laikmeta izaicinājumiem meklēt kopīgiem spēkiem.

Mēs varam būt gandarīti par mūsu valstu starpā izvērsto efektīvo visu līmeņu politisko dialogu. Pastiprināts ar abpusēji izdevīgu un ievērojamu mūsu valstu ekonomisko sadarbību, Latvijas un Norvēģijas politiskais dialogs pozitīvi ietekmē Baltijas jūras reģiona stabilitāti, labklājību un ekonomisko augšupeju.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat savu nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Mums bija ļoti laba saruna. Mēs pārrunājām plašu jautājumu loku, no Kosovas problēmas līdz pat NATO valstu Vašingtonas sanāksmei. Manuprāt, mums ir ļoti tuvi viedokļi, tāpat kā Latvijas un Norvēģijas valdībām. Mūsu valstīm ir arī ļoti laba sadarbība starptautiskā jomā. Un mēs šo sadarbību, protams, turpināsim.

Mēs atbalstām Latvijas centienus iestāties NATO, un es prezidentam varēju pastāstīt par mūsu premjerministra pagājušās nedēļas paziņojumu un par parlamenta ļoti noteikto pozīciju par labu NATO paplašināšanas turpinājumam.

— Norvēģijas vēstniecība Rīgā bijusi ļoti aktīva visus šos gadus, jau no 1991. gada, kad tā tika atvērta. Kas būs jūsu vēstnieka darba prioritātes?

— Manas prioritātes vispirms būs mūsu ekonomiskās sadarbības tālāka paplašināšana. Kaut arī mūsu ekonomiskā sadarbība ir ļoti laba un Latvijā jau ieplūst ļoti daudz Norvēģijas investīciju, es tomēr uzskatu, ka arī šajā jomā vēl ir neizmantotas iespējas.

Kultūras sadarbībā Rīga būs mūsu ministrijas uzmanības centrā 2001. gadā, taču kultūras sadarbības aktivizāciju mēs sāksim jau tagad.

Politikā mēs turpināsim mūsu jau ļoti labo sadarbību, koncentrējoties galvenokārt uz ziemeļvalstu sadarbības ietvariem.

Herberts Linders dzimis 1944. gadā. Absolvējis Oslo Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāti. Strādājis Norvēģijas Ārlietu ministrijā par sekretāru, bijis sekretārs Norvēģijas vēstniecībās Meksikā un Dienvidslāvijā, pēc tam pirmais sekretārs un konsuls Norvēģijas militārajā misijā Sabiedroto kontroles padomē Berlīnē, padomnieks Norvēģijas vēstniecībā Stokholmā un Norvēģijas vēstnieks Brazīlijā. Precējies, ir divi bērni. Norvēģijas vēstnieka rezidence ir Rīgā.

Vakar, 23.martā, Latvijā akreditējās Albānijas Republikas

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks osmans kraja

Mūsu tauta, mūsu prezidents un mūsu valdība ar apbrīnu vēro lieliskos rezultātus, ko jūs esat guvuši pēdējo gadu laikā. Mēs esam ļoti ieinteresēti iepazīties ar jūsu pieredzi, kā arī ar jaunajiem apstākļiem, kas radīti jūsu valstī, lai paplašinātu mūsu divpusējo sadarbību visās iespējamajās jomās, īpaši mūsu kopīgajā virzībā uz integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās.

Ekselence, prezidenta kungs! Izmantojot šo tikšanos, es vēlos jums apliecināt, prezidenta kungs, ka darīšu visu, kas ir manos spēkos un manā varā, lai padziļinātu un paplašinātu draudzīgo sadarbību starp mūsu valstīm. Esmu pārliecināts, ka, pildot šo uzdevumu, saņemšu pilnu atbalstu no Jūsu ekselences, kā arī no jūsu darbiniekiem.

Nobeigumā, prezidenta kungs, man ir tas prieks paust savus vispatiesākos un sirsnīgākos vēlējumus jums un Latvijas tautai.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Albānijas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence, sveicu jūs kā Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Tuvojoties jaunā gadsimta slieksnim, Eiropas valstis arvien aktīvāk meklē ceļus, kuri ved uz kooperatīvas, drošas un plašākas Eiropas rašanos. Papildus globāla mēroga saimnieciskajai dimensijai Eiropa veido savas globālās politikas saturu. Šodienas Eiropa kļūst par simbolu cilvēka centieniem savu dzīvi veidot garīgi un materiāli turīgāku, drošāku un pilnīgāku.

Šāda Eiropa prasa visu tās valstu vēlmi un gatavību līdzdarboties. Šādas Eiropas radīšanā savu ieguldījumu sniedz arī Latvija un Albānija.

Iesaistoties Eiropas un globālās sadarbības struktūrās, veicinot savstarpējos politiskos un ekonomiskos kontaktus, stiprinot cilvēku saites starp Latvijas un Albānijas tautām, mūsu valstis iekļaujas pēc sava mēroga un politiskās nozīmes Eiropā vēl nepieredzētā projektā.

Gadsimta pēdējā desmitgadē Latvija ir īstenojusi dziļas un sekmīgas reformas. Ir izveidota demokrātiska un jaunās Eiropas garam atbilstoša valstu pārvaldes sistēma. Mūsu pastāvīgas uzmanības lokā ir sociāli integrētas sabiedrības izveidošana.

Latvijā ir radīta funkcionējoša tirgus ekonomika. Sekmīgi īstenotās valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas Latviju ir ierindojušas visdinamiskāko Eiropas valstu vidū.

Dinamiska ir arī mūsu ārpolitika. Tās galvenās prioritātes ir dalība Eiropas Savienībā un NATO. Aktīvi iesaistoties Eiropas un globālās daudzpusējās sadarbības sturktūrās, Latvija paplašina savu ārpolitisko iespēju horizontu.

Latvijas dinamisms un sekmes dod mums iespēju īstenot izvērstu dialogu ar visām Eiropas valstīm. Esmu pārliecināts, ka jūs, stājoties Albānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā, atšķirsiet jaunu Latvijas un Albānijas attiecību lapaspusi.

Jūsu ekselence! Vēlreiz sveicu jūs ar stāšanos augstajā amatā un novēlu sekmes, pildot šo svarīgo un godpilno pienākumu!

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 23.martā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Albānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Osmanu Kraju.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājs sveica Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku sakarā ar stāšanos amatā Latvijā un izteica cerību, ka Albānijas Republikas vēstnieka akreditācija veicinās abu valstu savstarpējo attiecību attīstību un aktivizēs sadarbību diplomātiskajā līmenī, politikā un ekonomikā, kā arī citās sfērās. J.Straume uzsvēra, ka Latvijā augstu vērtē demokrātisko procesu attīstību Albānijā. Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Albānijas valdības pūles valsts ekonomikas atveseļošanā, likumdošanas un drošības nostiprināšanā valstī, kā arī veiksmīgo referenduma norisi un jaunās konstitūcijas pieņemšanu.

Albānijas vēstnieks informēja par Albānijas valdības centieniem saglabāt drošību un stabilitāti valstī un situācijas attīstību Balkānu reģionā Kosovas konflikta kontekstā.

Pārrunātas arī sadarbības iespējas abu valstu parlamentu līmenī.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kā jūs vērtējat nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu?

— Es esmu ļoti apmierināts. Apmierināts gan ar prezidenta oficiālo runu, pieņemot manu akreditācijas vēstuli, gan arī ar viņa neoficiālo runu pēc akreditācijas ceremonijas. Prezidents izrādīja lielu interesi gan par mūsu valsts jaunāko attīstību, gan arī par situāciju visā mūsu reģionā, kas joprojām ir visai sarežģīta sakarā ar ārkārtējo stāvokli Kosovā, kur joprojām iet bojā cilvēki. Jūs zināt, ka Kosovā dzīvo apmēram divi miljoni albāņu. Diemžēl šajā reģionā joprojām notiek sadursmes, kurās iet bojā ne vien albāņu atbrīvošanās armijas karavīri, bet arī civiliedzīvotāji. Arī pēdējās dienās, vakar un aizvakar, pasaules ziņu aģentūras informēja par aizvien jauniem cilvēku upuriem ne vien cīnītāju, bet arī civiliedzīvotāju vidū. Kopš Kosovu atstājuši starptautiskie novērotāji, atkal daudzām sievietēm ar bērniem un sirmgalvjiem nācies pamest dzimtās vietas. Atkal civiliedzīvotāju vidū ir upuri.

— Kā jūs redzat Kosovas problēmas atrisinājumu?

— Manā ieskatā, labākais atrisinājums varētu kļūt līgums, ko Rambuijē konferences izskaņā Parīzē jau parakstījuši Kosovas albāņu pārstāvji. Jācer, ka beidzot to parakstīt izlems arī serbu pārstāvji. Un, galvenais, jācer, ka viņi pēc tam šo līgumu arī ievēros. Līdz šim viņu prezidents Miloševičs to nav darījis. Tipisks piemērs tam ir līgums, ko pērn oktobrī Miloševičs parakstīja ar ASV īpašo uzdevumu vēstnieku Holbruku un ko pēc tam arī pārkāpa.

— Tātad jūs vēl cerat uz Kosovas problēmas mierīgu noregulējumu?

— Mēs to ļoti gribam. Es pat negribētu lietot vārdu "ceram" — mēs to ļoti, ļoti gribam. Bet tas ir jāgrib arī serbiem.

— Kādas būs jūsu vēstnieka darbības prioritātes Latvijā?

— Diemžēl vairāk nekā piecus gadus, kopš starp mūsu valstīm pastāv draudzīgas attiecības, mums bijusi ļoti maza līmeņa sadarbība. Taču mēs redzam daudzus ceļus mūsu sadarbības paplašināšanai un attīstīšanai. Īpaši jau sadarbībai starptautiskā sfērā. Gan Latvija, gan Albānija tiecas integrēties Eiropas struktūrās un NATO. Mūsu delegācijas var sadarboties un viena otru atbalstīt starptautiskos forumos.

Latvijā es arī sajutu ļoti labvēlīgu gaisotni, kas rada pārliecību, ka mēs atradīsim iespējas arī ekonomiskajai sadarbībai.

Es arī ceru, ka, uzlabojoties vispārējai situācijai Albānijā, latvieši, kas vēlas savu atvaļinājumu pavadīt siltos dienvidu kūrortos, aizvien biežāk izvēlēsies Albāniju. Mūsu zemē ir ļoti skaista daba, klimats tomēr ir daudz siltāks nekā Latvijā.

Es ceru, ka soli pa solim man izdosies izdarīt ko reālu mūsu sadarbības paplašināšanai. Varu teikt, ka, pateicoties Rīgā izjustajai ļoti labvēlīgajai gaisotnei, es savā rezidencē Varšavā atgriežos ar patiesu optimismu.

Osmans Kraja dzimis 1930. gadā Turcijā. 1949.gadā beidzis vidusskolu Tirānā. 1952. gadā beidzis Varšavas universitātes matemātikas fakultāti, pēc tam piecus gadus mācījies matemātikas pedagoģiju Tirānas Pedagoģiskajā institūtā. Pēc universitātes beigšanas līdz pat 1997. gadam strādājis tajā pašā augstskolā par pasniedzēju. Starplaikā no 1959. līdz 1961. gadam izstrādājis doktora disertāciju Maskavas Universitātē, bet no 1965. līdz 1966. gadam specializējies Ķīnas Zinātņu akadēmijas matemātikas institūtā, iegūstot doktora grādu. Vadījis Tirānas universitātes matemātikas katedru un divus gadus — 1958. un 1959. — bijis Tirānas Pedagoģijas institūta direktors. No 1970. līdz 1974. gadam bijis Tirānas Universitātes prorektors, pēc tam septiņus gadus — Dabas zinātņu fakultātes dekāns. No 1981. līdz 1988. gadam bijis Tirānas Universitātes rektors. Piedalījies daudzās starptautiskās matemātiķu konferencēs, sarakstījis matemātikas un fizikas grāmatu "Analīze" un publicējis vairāk nekā 30 zinātnisku rakstu matemātikā, didaktikā un vēsturē. Kopš 1997. gada 27. novembra Albānijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Polijā. Viņa rezidence ir Varšavā.

Vakar, 23.martā, Latvijā akreditējās Korejas Tautas Demokrātiskās

Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks sons musins

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Korejas vēstniekam sacīja:

— Jūsu ekselence! Sveicu jūs kā Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā!

Gadsimtu garumā Latvijas tauta ir iemantojusi nozīmīgu atziņu, ka attiecību veidošana ar ģeogrāfiski tuvām un tālām tautām un kultūrām atstāj bagātinošu un labvēlīgu iespaidu uz tautu garīgo spēku un pašizpausmi.

Esmu pārliecināts, ka, pildot Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus, jūs veicināsit izpratni starp mūsu valstīm, tautām un kultūrām.

Vēlreiz sveicu ar stāšanos augstajā amatā un novēlu sekmes pildot jums uzticēto svarīgo pienākumu!

Pie

Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 23. martā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Sonu Musinu.

Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājs sveica Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku sakarā ar akreditāciju Latvijas Republikā.

J.Straume informēja, ka Latvijas prioritāte ir integrēšanās Eiropas Savienībā un NATO. Neapšaubāmi nozīmīga mūsu valsts ārpolitikas sastāvdaļa ir divpusējo attiecību intensifikācija. Ņemor vērā starptautisko sakaru globalizāciju, Latvija ir ieinteresēta aktivizēt savas ekonomiskās un politiskās intereses Āzijā. Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka divpusējo attiecību veicināšanā svarīga loma varētu būt KTDR vēstniecībai Stokholmā. J.Straume izteica cerību, ka konstruktīvu attiecību veidošana ar KTDR nākotnē balstīsies uz savstarpēju izpratni un cieņu.

Sarunas gaitā Korejas vēstnieks pastāstīja par iekšpolitisko situāciju Korejā un iepazīstināja ar savas valsts vēsturi.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī jautājumu par miera noslēgšanu Korejas pussalā. Šajās sarunās bez Korejas Republikas un Korejas Tautas demokrātiskās Republikas piedalītos arī Amerikas Savienotās Valstis un Ķīnas Tautas Republika.

"Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, kādas būs jūsu diplomātiskā darba prioritātes Latvijā?

— Ir liels potenciāls mūsu valstu divpusējo attiecību tālākai sekmēšanai. Latvijai un Korejai bijuši līdzīgi vēsturiskās pagātnes krustpunkti. Abas mūsu valstis ir mazas, abas atrodas starp lielām kaimiņvalstīm. Abas mūsu valstis ir arī daudz cietušas no lielo kaimiņvalstu dominantes un apspiešanas.

Es gribu atgādināt, ka mana valsts bija viena no pašām pirmajām valstīm pasaulē, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un nodibināja ar jūsu valsti diplomātiskās attiecības.

Savu vēstnieka pienākumu es redzu ne vien politisko, bet arī ekonomisko un kultūras sakaru paplašināšanā starp mūsu valstīm. Īpaša sadarbības joma varētu būt sports.

— Kāds ir jūsu viedoklis par mūsu valstu ekonomiskās sadarbības iespējām, un kuros virzienos mūsu ekonomiskie kontakti, jūsuprāt, varētu attīstīties vispirms?

— Runājot par ekonomisko sadarbību, es domāju, abām pusēm ir jāmeklē potenciālās sadarbības iespējas. Piemēram, laba sadarbība varētu būt lauksaimniecībā, apmainoties ar modernāko lauksaimnieciskās ražošanas tehnoloģiju. Domāju, ka labas iespējas varētu būt arī kopuzņēmumu izveidošanai.

— Vēstnieka kungs, jūsu rezidence ir Stokholmā. Cik, bieži jūs plānojat būt Rīgā?

— Šorīt Latvijas ārlietu ministrs mūsu tikšanās laikā aicināja mani apmeklēt jūsu valsti jebkurā laikā, kad vien es to uzskatīšu par nepieciešamu. Rīga mums nešķiet sveša un neparasta pilsēta. Vēl samērā nesen visai daudz mūsu zemes cilvēku apmeklēja jūsu valsti. Tāpēc arī es esmu gatavs apmeklēt Rīgu, cik bieži vien būs nepieciešams.

— Kāds ir jūsu iespaids par sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Man no sarunas ar jūsu Valsts prezidentu palika iespaids, ka jūsu valsts cenšas darīt visu iespējamo, lai nosargātu jūsu valsts atgūto neatkarību. Mēs arī pārrunājām abu mūsu valstu divpusējo attiecību attīstīšanas iespējas.

Sons Musins dzimis 1949. gadā. Beidzis Starptautisko attiecību institūtu. Strādājis par vecāko amatpersonu KTDR Starptautisko attiecību asociācijā, pēc tam par otro sekretāru savas valsts vēstniecībā Dakārā. Bijis Ārlietu ministrijas nodaļas vadītājs un īpašo uzdevumu vēstnieks. Kopš 1998. gada Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas vēstnieks Zviedrijas Karalistē. Ir vairāki ordeņi un citi apbalvojumi. Precējies, ģimenē ir bērni. Vēstnieka rezidence ir Stokholmā.

Valsts prezidenta preses dienests

Saeimas preses dienests

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"