Ministru kabineta noteikumi Nr.401

Rīgā 2011.gada 24.maijā (prot. Nr.32 16.§)

Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
22.panta otrās daļas 3.punktu un likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 7.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības atkritumu (arī bīstamo atkritumu) sadedzināšanai, kā arī atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai.

2. Noteikumi attiecas uz:

2.1. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām vai aprīkojumiem, kas paredzēti atkritumu termiskai pārstrādei ar sadedzināšanā iegūtās siltumenerģijas reģenerāciju vai bez tās, atkritumus oksidējot, kā arī citiem atkritumu termiskās pārstrādes veidiem (tai skaitā pirolīzei, gazifikācijai, plazmas procesiem), ja pēc pārstrādes radušās vielas pēc tam tiek sadedzinātas (turpmāk – atkritumu sadedzināšanas iekārta). Ja atkritumi tiek sadedzināti tā, ka iekārtas galvenā funkcija nav enerģijas vai produktu ieguve, bet atkritumu termiskā apstrāde, iekārtu uzskata par atkritumu sadedzināšanas iekārtu;

2.2. stacionārām vai mobilām tehniskām iekārtām, kas paredzētas enerģijas vai noteikta veida materiālu ražošanai un kurās atkritumus izmanto par pamata vai papildu kurināmo vai kurās atkritumus termiski iznīcina (turpmāk – līdzsadedzināšanas iekārta);

2.3. atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu (turpmāk – iekārta) teritorijām (ieskaitot visas sadedzināšanas līnijas, atkritumu pieņemšanas, uzglabāšanas un iepriekšējas apstrādes vietas, sadedzināšanas iekārtas atkritumu, kurināmā un gaisa pievades iekārtas, katlus, izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtas un notekūdeņu uzglabāšanas un attīrīšanas iekārtas), sadedzināšanas darbību kontroles un sadedzināšanas apstākļu monitoringa un reģistrācijas iekārtām un sistēmām;

2.4. esošajām atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām, kuras darbojas saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. iekārtām, kurās pārstrādā vai sadedzina šādus atkritumus:

3.1.1. augu izcelsmes atkritumus no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības;

3.1.2. augu izcelsmes atkritumus no pārtikas pārstrādes rūpniecības, ja tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.3. šķiedrveida augu izcelsmes atkritumus no neapstrādātas celulozes ražošanas, kā arī ražojot papīru no celulozes, ja līdzsadedzināšanas process notiek ražošanas vietā un tiek izmantots sadedzināšanas procesā iegūtais siltums;

3.1.4. koksnes atkritumus, izņemot tādus koksnes atkritumus, kuros pēc pārstrādes ir vai var būt halogēnus saturoši organiski savienojumi vai smagie metāli;

3.1.5. korķa pārstrādes atkritumus;

3.1.6. dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr.1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr.1774/2002, izņemot minētās regulas 12.panta "a" un "b" apakšpunktā, 13.panta 2.punkta "a" un "b" apakšpunktā, kā arī 14.panta "a" un "b" apakšpunktā noteikto, ja tos tiešā veidā iznīcina kā atkritumus;

3.1.7. radioaktīvus atkritumus;

3.1.8. atkritumus, kuri rodas naftas vai gāzes izpētes vai ieguves procesā iekārtās, kas atrodas jūrā, ja sadedzināšana notiek attiecīgajā iekārtā;

3.2. eksperimentālām iekārtām, kas tiek izmantotas sadedzināšanas procesa izpētei, attīstībai un testēšanai, ja šīs iekārtas pārstrādā mazāk par 50 tonnām atkritumu gadā.

4. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras saņēmušas atļauju un nodotas ekspluatācijā pirms 2002.gada 28.decembra, un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kuras ir saņēmušas atļauju pirms 2002.gada 28.decembra, ar nosacījumu, ka tās tiek nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003.gada 28.decembrī, kā arī atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas, kas Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē iesniegumu atļaujas saņemšanai iesniegušas pirms 2002.gada 28.decembra, ar nosacījumu, ka tās tiek nodotas ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004.gada 28.decembrī, uzskatāmas par esošām atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām.

5. Noteikumu papildu prasības bīstamajiem atkritumiem neattiecas uz šķidriem atkritumiem, tai skaitā naftas produktu atkritumiem (jebkurām minerālas izcelsmes smēreļļām vai rūpnieciskajām eļļām, arī lietotu iekšdedzes dzinēju eļļām, pārnesumu kārbu eļļām, minerālajām smēreļļām, turbīnu eļļām un hidrauliskajām eļļām), ja:

5.1. tajos esošo polihlorēto aromātisko ogļūdeņražu, tai skaitā polihlorēto bifenilu, polihlorēto terfenilu un pentahlorfenolu, koncentrācija nav lielāka par 50 ppm;

5.2. tie nesatur citus atkritumu klasifikatorā minētos bīstamos atkritumus tādā daudzumā vai koncentrācijā, kas, tos sadedzinot, piesārņo virszemes vai pazemes ūdeņus, gaisu, augsni vai grunti un apdraud vai varētu apdraudēt cilvēku veselību vai vidi;

5.3. to siltumspēja nav mazāka par 30 MJ/kg;

5.4. tos sadedzinot, nerodas emisija, kura pielīdzināma emisijai, kas rodas pēc gaišās dīzeļdegvielas sadedzināšanas vai ir lielāka par to.

6. Operators nodrošina, ka:

6.1. iekārtu projektē, būvē un darbina, ievērojot visas šajos noteikumos un citos vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī ņemot vērā sadedzināmo atkritumu kategoriju;

6.2. atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā iegūto siltumu izmanto iespējami lietderīgi (iegūstot elektroenerģiju vai iegūto siltumu izmantojot apkurei);

6.3. atkritumi tiek sadedzināti pēc iespējas pilnīgāk, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā svara, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas;

6.4. atlikumus, kuru rašanos nav iespējams novērst un kurus nevar atkārtoti izmantot, apglabā normatīvajos aktos par atkritumu pārstrādes, reģenerācijas un apglabāšanas veidiem noteiktajā kārtībā;

6.5. darbiniekiem, kuri vada un apsaimnieko iekārtas, ir nepieciešamā izglītība, kā arī zināšanas par ķīmiskajām vielām un bīstamajiem ķīmiskajiem produktiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par nepieciešamo izglītības līmeni personām, kuras veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem.

7. Lai uzsāktu vai turpinātu iekārtas darbību, nepieciešama A vai B kategorijas piesārņojošas darbības atļauja, ko atbilstoši normatīvajiem aktiem piesārņojuma novēršanas un kontroles jomā izsniegusi attiecīgā reģionālā vides pārvalde.

8. Iekārtām piemērojamas arī citos vides aizsardzības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības. Veicot monitoringu emisijai gaisā un ūdenī, operators:

8.1. gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju nosaka, nodrošinot rezultātu ticamību. Mērījumiem, ko veic gaisu un ūdeni piesārņojošo vielu koncentrāciju noteikšanai, jābūt reprezentatīviem;

8.2. ņem piesārņojošo vielu, tai skaitā dioksīnu un furānu, paraugus un veic to analīzi, kā arī veic references mērījumus automātisko mērījumu iekārtu kalibrēšanai atbilstoši standartiem, kas norādīti šo noteikumu VII nodaļā;

8.3. ievēro šo noteikumu 1.pielikumā noteiktās prasības.

9. Ja citos normatīvajos aktos atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām noteiktas stingrākas emisijas robežvērtības nekā šajos noteikumos, spēkā ir stingrākās emisijas robežvērtības.

II. Atkritumu piegāde un pieņemšana

10. Pieņemot atkritumus, operators veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu to negatīvo ietekmi uz vidi, tai skaitā gaisa, augsnes, virszemes un pazemes ūdeņu piesārņojumu, kā arī smakas, troksni un riska faktorus, kas rada tiešu apdraudējumu cilvēku veselībai.

11. Pirms atkritumu pieņemšanas operators no atkritumu piegādātāja saņem atkritumu aprakstu, kurā norādīts atkritumu:

11.1. radītāja nosaukums un adrese;

11.2. piegādātāja nosaukums un adrese;

11.3. pārvadājuma atļaujas numurs un izsniegšanas datums;

11.4. kategorija un nosaukums atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus;

11.5. apstrādes metodes;

11.6. fizikālo īpašību apraksts;

11.7. ķīmiskais sastāvs un informācija par nepieciešamajiem drošības pasākumiem šo atkritumu sadedzināšanā;

11.8. bīstamības raksturojums un ķīmiskās vielas vai produkti, ar kuriem atkritumus nedrīkst sajaukt, kā arī piesardzības pasākumi, kas jāievēro, veicot darbības ar atkritumiem;

11.9. svars.

12. Pirms atkritumu pieņemšanas sadedzināšanai līdzsadedzināšanas iekārtā operators:

12.1. nosaka katra atkritumu veida svaru;

12.2. pārbauda, vai ir ievērota atkritumu uzskaites, identifikācijas, marķēšanas un pārvadājumu (tai skaitā pārrobežu pārvadājumu) uzskaites kārtība;

12.3. pārbauda piegādātāja un atkritumu radītāja nosaukumu un adresi;

12.4. pārbauda informāciju par atkritumu apstrādē izmantotajām metodēm;

12.5. pārbauda informāciju par atkritumu sastāvu un daudzumu;

12.6. ņem bīstamo atkritumu paraugus pirms to izkraušanas, lai pārbaudītu bīstamo atkritumu atbilstību šo noteikumu 11.punktā minētajam aprakstam. Bīstamo atkritumu paraugus uzglabā ne mazāk kā mēnesi pēc to sadedzināšanas.

13. Aizliegts sajaukt infekciozus slimnīcu atkritumus ar citiem atkritumiem, kā arī tos iekraut vai pārvietot ar rokām. Šādus atkritumus sadedzina pēc iespējas ātrāk, un to pagaidu uzglabāšana ir aizliegta.

14. Reģionālā vides pārvalde nosaka izņēmumus attiecībā uz:

14.1. šo noteikumu 12.6.apakšpunktā minētajām prasībām, ja šādu paraugu ņemšana nav lietderīga, tai skaitā attiecībā uz slimnīcu atkritumiem;

14.2. šo noteikumu 11. un 12.punktā minētajām prasībām uzņēmumiem un iekārtām, kas sadedzina tikai pašu saražotos atkritumus to ražošanas vietā, ja ir ievērotas citas šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

III. Iekārtas darbība un atbildīgo institūciju pienākumi

15. Atkritumu sadedzināšanas iekārtā nodrošina tādu atkritumu sadedzināšanas pakāpi, lai kopējais oglekļa saturs pelnos un izdedžos nepārsniegtu 3 % vai zudumi sadedzināšanas procesā nepārsniegtu 5 % no materiāla sausā svara, kā arī samazinātos atkritumu bīstamība. Ja nepieciešams, operators izmanto atkritumu priekšapstrādes tehnoloģijas.

16. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Temperatūru mēra pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā raksturīgā mērījumu punktā, kas saskaņots ar reģionālo vides pārvaldi. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C un šādā temperatūrā tās atrodas vismaz divas sekundes.

17. Katru atkritumu sadedzināšanas iekārtu aprīko ar vismaz vienu papildu degli, kas automātiski ieslēdzas, lai pēc pēdējās gaisa padeves uzturētu dūmgāzu temperatūru virs 850 °C vai virs 1100 °C. Papildu degļus izmanto atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, lai sadedzināšanas kamerā nodrošinātu temperatūru virs 850 °C vai virs 1100 °C, kamēr tajā atrodas nesadedzinātie atkritumi.

18. Atkritumu sadedzināšanas iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas laikā, kamēr dūmgāzu temperatūra ir intervālā no 850 °C līdz 1100 °C, caur degļiem nedrīkst ievadīt degvielu, kas sadegot var radīt lielāku emisiju, nekā sadedzinot sašķidrināto gāzi vai dabasgāzi, vai dīzeļdegvielu, kura atbilst normatīvajiem aktiem par sēra satura ierobežošanu noteiktiem šķidrā kurināmā veidiem.

19. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai dūmgāzes pēc pēdējās gaisa padeves tiktu kontrolējami un homogēni uzkarsētas virs 850 °C (pat visnelabvēlīgākajos apstākļos, piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) un šādā temperatūrā atrastos vismaz divas sekundes. Ja halogēnus saturošās vielas sadedzināmajos bīstamajos atkritumos pārsniedz 1 % (izsakot kā hloru), dūmgāzes uzkarsē virs 1100 °C.

20. Iekārtas aprīko ar sistēmu, kas automātiski novērš atkritumu ievadīšanu sadedzināšanas kamerā:

20.1. kamēr nav sasniegta šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

20.2. kamēr netiek uzturēta minimālā šajos noteikumos noteiktā atkritumu sadedzināšanai nepieciešamā temperatūra;

20.3. ja nepārtraukto mērījumu rezultāti rāda, ka attīrīšanas iekārtās ir pārsniegta jebkuras monitoringam pakļautās vielas emisijas robežvērtība.

21. Iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai novērstu tādu piesārņojošo vielu emisiju gaisā, kas ievērojami palielina gaisa piesārņojumu atmosfēras piezemes slānī. Izplūdes gāzes novada dūmvados, kas ir speciāli aprīkoti emisijas mērīšanai un kontrolei un ir pietiekami augsti, lai nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi.

22. Reģionālā vides pārvalde šajos noteikumos minētās atļaujas nosacījumos atkāpes no šo noteikumu 16., 17., 18. un 19.punktā noteiktajām prasībām nosaka, ja nepalielinās iegūto atlikumu daudzums vai netiek iegūti atlikumi ar augstāku organisko savienojumu saturu, kā arī ir ievērotas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, tai skaitā emisiju robežvērtības attiecībā uz kopējo organisko oglekli un oglekļa oksīdu atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam.

23. Reģionālā vides pārvalde informē Vides pārraudzības valsts biroju un valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) par visiem gadījumiem, kad pieļautas atkāpes no šo noteikumu prasībām.

24. Centrs izvērtē pieļautās atkāpes no šo noteikumu prasībām un informē par tām Eiropas Savienības Komisiju.

IV. Robežvērtības emisijai gaisā

25. Atkritumu sadedzināšanas iekārtu projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

26. Emisijas robežvērtības visiem polihlorētajiem dibenzo-p-dioksīniem un dibenzofurāniem (turpmāk – dioksīni un furāni), kuri iekļauti šo noteikumu 3.pielikumā, nosaka atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam, ņemot vērā 3.pielikumā noteiktos toksiskās ekvivalences faktorus.

27. Līdzsadedzināšanas iekārtas projektē, būvē, aprīko un darbina tā, lai izplūdes gāzēs netiktu pārsniegtas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

28. Ja līdzsadedzināšanas iekārtā vairāk nekā 40 % siltuma rodas no bīstamo atkritumu sadedzināšanas, uz šādu iekārtu attiecas šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

29. Lai nodrošinātu atbilstību emisijas robežvērtībām, operators veic mērījumus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļā minētajām prasībām.

30. Jauktu sadzīves atkritumu līdzsadedzināšanā ņem vērā šo noteikumu 2.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības.

31. Jaukti sadzīves atkritumi ir mājsaimniecības atkritumi, kā arī rūpniecības uzņēmumu un iestāžu radītie atkritumi, kas pēc savām īpašībām un satura ir līdzīgi mājsaimniecības atkritumiem, izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 01 nodaļā un kas tiek vākti atsevišķi to rašanās vietā, kā arī izņemot atkritumus, kas ir iekļauti atkritumu klasifikatora 20 02 nodaļā.

V. Notekūdeņi, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes

32. Notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes, var novadīt pazemes vai virszemes ūdeņos tikai pēc to attīrīšanas, ja tiek ievēroti:

32.1. atļaujā noteiktie emisijas limiti šo noteikumu 5.pielikumā minētajām vielām;

32.2. atļaujas nosacījumi monitoringa veikšanai;

32.3. citi atļaujas nosacījumi un citu normatīvo aktu prasības, tai skaitā emisijas limiti vielām, kas nav minētas šo noteikumu 5.pielikumā, un nosacījumi par bīstamo vielu novadīšanu virszemes un pazemes ūdeņos.

33. Atļaujā noteiktos emisijas limitus nosaka vietā, kur izplūdes gāzu attīrīšanas procesos radušies notekūdeņi izplūst no sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas.

34. Ja notekūdeņus, kas rodas, attīrot izplūdes gāzes, attīra uzņēmumam piederošā notekūdeņu attīrīšanas iekārtā (turpmāk – attīrīšanas iekārta) kopā ar citiem atkritumu sadedzināšanas iekārtā radītajiem notekūdeņiem, operators šo noteikumu 59.punktā noteiktos parametrus nosaka šādās vietās:

34.1. izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus – pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

34.2. citus notekūdeņus – pirms to ievadīšanas attīrīšanas iekārtā;

34.3. attīrītos notekūdeņus – vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

35. Šo noteikumu 34.punktā minētajos gadījumos operators aprēķina masas bilanci, nosakot emitēto vielu daudzumu no attīrīšanas iekārtām novadītajos notekūdeņos, kā arī aprēķina, vai izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušies notekūdeņi pēc to attīrīšanas atbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām. Aizliegta notekūdeņu atšķaidīšana, lai sasniegtu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

36. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra ārpus uzņēmuma un šīs attīrīšanas iekārtas nav paredzētas citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņiem jāatbilst šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām vietā, kur tie izplūst no attīrīšanas iekārtas.

37. Ja izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņus attīra ārpus uzņēmuma un šīs attīrīšanas iekārtas paredzētas arī citu notekūdeņu attīrīšanai, notekūdeņu atbilstību šo noteikumu 5.pielikumā noteiktajām emisijas robežvērtībām aprēķina šo noteikumu 34. un 35.punktā noteiktajā kārtībā.

38. Iekārtas un ar šīm iekārtām saistītās atkritumu glabātavas projektē tā, lai novērstu piesārņojošo vielu neatļautas vai avārijas noplūdes augsnē, virszemes un pazemes ūdeņos. Iekārtā izveido speciālas tilpnes lietus ūdens, noplūžu un ugunsdzēšanā izmantotā ūdens savākšanai un uzglabāšanai. Tilpnēm jābūt pietiekami ietilpīgām, lai nodrošinātu šāda ūdens piesārņojuma kontroli un attīrīšanu pirms tā novadīšanas.

VI. Atlikumu apsaimniekošana

39. Atlikumi ir sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesā vai attiecīgajā iekārtā izplūdes gāzu vai notekūdeņu apstrādes procesā, vai citos procesos radies šķidrs vai ciets materiāls (ieskaitot pelnus, izdedžus, putekļus, cietus produktus, notekūdeņu dūņas no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, izlietotos katalizatorus, izlietotu aktīvo ogli).

40. Operators veic pasākumus, lai samazinātu atlikumu daudzumu un to bīstamību. Atlikumus pēc iespējas pārstrādā pašā iekārtā vai ārpus tās atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

41. Sauso pulverveida atlikumu (tai skaitā putekļu un izplūdes gāzu apstrādē iegūto sauso atlikumu) pagaidu uzglabāšanai un pārvietošanai izmanto slēgtus konteinerus, lai novērstu to nokļūšanu vidē.

42. Operators pirms lēmuma pieņemšanas par atlikumu izmantošanu, pārstrādi un apglabāšanu nosaka atlikumu fizikālos un ķīmiskos raksturlielumus un iespējamo vides piesārņojumu, kā arī kopējo šķīstošo frakciju un smago metālu saturu tajā.

VII. Iekārtas darbības kontrole un monitorings

43. Operators mērījumiem izmanto tādas ierīces, lai varētu mērīt visus nepieciešamos sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas procesa parametrus, apstākļus un koncentrācijas.

44. Lai noteiktu emisiju gaisā un ūdenī, automātiskās iekārtas katru gadu pārbauda un testē. Iekārtas ne retāk kā reizi trijos gados kalibrē atbilstoši references metodēm, izmantojot paralēlus mērījumus.

45. Operators nodrošina paraugu ņemšanas un emisijas noteikšanas vietas ierīkošanu atbilstoši standarta LVS ISO 9096:2006 "Stacionāro avotu izmeši. Cieto daļiņu masas koncentrācijas manuāla noteikšana" (turpmāk – LVS ISO 9096) vai LVS ISO 10780:2002 "Stacionāro avotu izmeši – Gāzu ātruma un plūsmas mērīšana cauruļvados" (turpmāk – LVS ISO 10780) prasībām, kā arī nodrošina gāzu attīrīšanas iekārtu efektivitātes pārbaudi.

46. Periodiskajā kontrolē emisijas mērījumus veic tikai attiecīgajā jomā akreditētas testēšanas laboratorijas, kas ir akreditētas sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā vai citā Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts akreditācijas institūcijā atbilstoši standartā LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju vispārīgās prasības" noteiktajiem kritērijiem. Piesārņojošo vielu koncentrācijas noteikšanai lieto metroloģiski pārbaudītus mērinstrumentus un mērījumus veic atbilstoši šādās standartmetodikās noteiktajām prasībām:

46.1. paraugu ņemšana un gāzu plūsmu mērījumi – LVS ISO 9096 un LVS 10780;

46.2. paraugu ņemšana automātiskai gāzu koncentrācijas noteikšanai – LVS ISO 10396:2007 "Stacionāro avotu izmeši. Paraugu ņemšana automātiskai gāzes emisijas koncentrācijas noteikšanai pastāvīgi uzstādītām monitoringa sistēmām";

46.3. slāpekļa oksīdu (turpmāk – NO_x) noteikšana – LVS ISO 10849:2001 "Stacionāro avotu izmeši – Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana – Automātisko mērīšanas sistēmu veiktspējas raksturlielumi" un LVS ISO 11564:2002 "Stacionāro avotu izmeši – Slāpekļa oksīdu masas koncentrācijas noteikšana – Naftiletilēndiamīda fotometriskā metode";

46.4. cieto daļiņu koncentrācijas mērījumi – LVS ISO 9096;

46.5. hlorūdeņraža (turpmāk – HCl) noteikšana – LVS EN 1911:2011 "Stacionāro avotu izmeši. Masas koncentrācijas noteikšana gāzveida hlorīdiem, kas izteikti kā HCl. Standarta references metode";

46.6. kopējā organiskā oglekļa noteikšana – LVS EN 12619:2004 "Stacionāro avotu izmeši – Mazu kopējā gāzveida organiskā oglekļa masas koncentrāciju noteikšana dūmgāzēs – Nepārtrauktā mērīšanas metode, lietojot liesmas jonizācijas detektoru".

47. Iekārtas operators veic mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem, kā arī nosaka šādas gaisu piesārņojošās vielas:

47.1. nepārtraukti – NO_x (ja ir noteikti attiecīgie emisijas limiti), oglekļa oksīdu (turpmāk – CO), kopējo putekļu daudzumu, kopējo organiskā oglekļa daudzumu, HCl, fluorūdeņradi (turpmāk – HF), sēra dioksīdu (turpmāk – SO₂ );

47.2. nepārtraukti – sadedzināšanas temperatūru (pie sadedzināšanas kameras iekšējās sienas vai citā punktā, kur to iespējams noteikt) atbilstoši atļaujas nosacījumiem, skābekļa koncentrāciju un spiedienu, kā arī izplūdes gāzu temperatūru un tvaika saturu izplūdes gāzēs;

47.3. ne retāk kā divas reizes gadā, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos – smagos metālus, kā arī dioksīnus un furānus.

48. Pirms iekārtas darbības uzsākšanas, kā arī visnelabvēlīgākajos iekārtas darbības apstākļos (piemēram, tehnoloģiski traucējumi sadedzināšanas iekārtas darbībā, kas saistīti ar atkritumu plūsmas nevienmērīgu padevi) operators testē šo noteikumu 16. un 19.punktā noteikto sadedzināmo atkritumu ekspozīcijas laiku, atkritumu sadedzināšanas minimālo temperatūru, kā arī skābekļa saturu izplūdes gāzēs.

49. Nepārtraukti HF mērījumi nav obligāti, ja tiek nodrošināta tāda HCl attīrīšana, lai netiktu pārsniegtas HCl emisijas robežvērtības. Šādos gadījumos HF nosaka šo noteikumu 47.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

50. Nepārtraukti ūdens tvaiku mērījumi nav obligāti, ja analizējamās izplūdes gāzes tiek izžāvētas pirms mērījumu vietas.

51. Reģionālā vides pārvalde atļaujā operatoram nepieprasa nepārtrauktus HCl, HF un SO₂ mērījumus, ja operators pieteikumā atļaujas saņemšanai ir iesniedzis pietiekamus pierādījumus, ka iekārtas darbībā nevar tikt pārsniegtas šo vielu emisijas robežvērtības, un operators mērījumus veic šo noteikumu 47.3.apakšpunktā noteiktajā kārtībā.

52. Mērījumus, kas nepieciešami, lai pārbaudītu iekārtas atbilstību šajos noteikumos noteiktajām emisijas robežvērtībām, standartizē, ņemot vērā skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 6.pielikumam:

52.1. atkritumu sadedzināšanas iekārtām – temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 11 %;

52.2. sadedzinot naftas produktu atkritumus, – temperatūra 273 K, spiediens 101,3 kPa, skābekļa saturs sausā gāzē 3 %;

52.3. sadedzinot vai līdzsadedzinot atkritumus ar skābekli bagātinātā vidē, mērījumu rezultātus standartizē atbilstoši specifiskajiem apstākļiem, ņemot vērā atļaujas nosacījumus;

52.4. līdzsadedzināšanas iekārtām mērījumu rezultātus standartizē, ņemot vērā kopējo skābekļa saturu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

53. Ja, sadedzinot bīstamos atkritumus, piesārņojošo vielu emisija samazinās, šo noteikumu 52.punktā minētā standartizācija, attīrot dūmgāzes, nepieciešama tikai tādā gadījumā, ja skābekļa saturs laikposmā, kurā nosaka attiecīgo piesārņojošo vielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju.

54. Robežvērtības emisijai gaisā ir ievērotas, ja:

54.1. neviena no dienas laikā noteiktajām vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulā un 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

54.2.  97 % no gada laikā noteiktajām dienas vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 4.1.apakšpunktā noteiktās emisijas robežvērtības;

54.3. neviena pusstundu ilgo mērījumu vidējā vērtība nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas A ailē noteiktās emisijas robežvērtības vai 97 % no pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām gada laikā nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulas B ailē noteiktās emisijas robežvērtības;

54.4. neviena no vākšanas perioda laikā noteiktajām smago metālu vai dioksīnu un furānu paraugu vidējām vērtībām nepārsniedz šo noteikumu 2.pielikuma 3.tabulā un 2.pielikuma 3.punktā, kā arī šo noteikumu 4.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

54.5. ir ievēroti šo noteikumu 2.pielikuma 4.2.apakšpunktā un 4.pielikumā minētie nosacījumi.

55. Pusstundu ilgo mērījumu vidējās vērtības un 10 minūšu ilgo mērījumu vidējās vērtības nosaka iekārtu darbības laikā (izņemot iekārtas ieslēgšanas un izslēgšanas laiku, kad iekārtā atkritumus nededzina), pamatojoties uz mērījumiem, no kuriem atņem ticamības intervāla vērtības (1.pielikums). Diennakts vidējās vērtības nosaka, pamatojoties uz aprēķinātajām pusstundas un 10 minūšu mērījumu vidējām vērtībām.

56. Lai iegūtu pamatotu diennakts vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz piecām pusstundu ilgo mērījumu vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

57. Lai iegūtu pamatotu gada vidējo vērtību, var neņemt vērā līdz 10 diennakts vidējām vērtībām sakarā ar kļūmēm mērīšanas aparatūras darbā vai saistībā ar šīs iekārtas uzturēšanu.

58. Vidējās HF, HCl un SO₂ vērtības tiek noteiktas saskaņā ar atļaujas nosacījumiem un atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam, ja tiek veikti periodiski šo vielu koncentrācijas mērījumi.

59. Operators veic mērījumus atbilstoši atļaujas nosacījumiem atļaujā noteiktajos intervālos, kā arī nosaka parametrus vietā, kur notekūdeņi izplūst no atkritumu sadedzināšanas iekārtas:

59.1. nepārtraukti – notekūdeņu pH, temperatūru un plūsmas ātrumu;

59.2. katru dienu – kopējo suspendēto vielu daudzumu;

59.3. ne retāk kā reizi mēnesī – šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās piesārņojošās vielas (izņemot suspendētās vielas, dioksīnus un furānus), ņemot plūsmai proporcionālus 24 stundu laikā uzkrātus paraugus;

59.4. ne retāk kā reizi sešos mēnešos – dioksīnus un furānus, bet pirmajā iekārtas darbības gadā vismaz reizi trijos mēnešos.

60. Piesārņojošo vielu daudzuma monitoringu attīrītos notekūdeņos veic, mērījumu biežumu nosaka un analīzes metodes izvēlas atbilstoši atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

61. Robežvērtības emisijai ūdenī ir ievērotas, ja:

61.1. kopējās suspendētās daļiņas 95 % līdz 100 % paraugu nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības;

61.2. smagajiem metāliem šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās emisijas robežvērtības ir pārsniegtas ne vairāk kā vienam mērījumam gadā vai, ja gada laikā analizēti vairāk nekā 20 paraugi, ne vairāk kā 5 % gadījumu;

61.3. dioksīniem un furāniem neviens no divas reizes gadā veiktajiem mērījumiem nepārsniedz šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās attiecīgās emisijas robežvērtības.

62. Ja mērījumi liecina, ka tiek pārsniegtas šajos noteikumos noteiktās emisijas robežvērtības, operators nekavējoties informē attiecīgo reģionālo vides pārvaldi.

63. Visus šajos noteikumos un atļaujas nosacījumos noteikto mērījumu rezultātus dokumentē tā, lai vides valsts inspektori varētu pārbaudīt iekārtas darbības atbilstību atļaujas nosacījumiem un normatīvo aktu prasībām.

VIII. Netipiski iekārtas darbības apstākļi

64. Reģionālā vides pārvalde atļaujā nosaka maksimāli pieļaujamo laiku, cik ilgi atkritumu sadedzināšanas iekārtas drīkst darboties tehniski nenovēršamu gaisa vai ūdens attīrīšanas vai mērījumu iekārtu traucējumu vai nepilnīgas darbības apstākļos, kad šajos noteikumos minēto piesārņojošo vielu robežvērtības izplūdes gāzēs vai attīrītos notekūdeņos varētu tikt pārsniegtas.

65. Operators nekavējoties ziņo attiecīgajai reģionālajai vides pārvaldei par visām avārijas situācijām, kuru dēļ radies vai var rasties neatļauts vides piesārņojums, kā arī par steidzamu pasākumu uzsākšanu iespējamās avārijas novēršanai vai avārijas seku likvidēšanai.

66. Ja iekārta ir bojāta, operators ierobežo vai aptur tās darbību līdz brīdim, kad var tikt atsākta normāla iekārtas darbība.

67. Bīstamo atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas operators nedrīkst turpināt bīstamo atkritumu sadedzināšanu, ja emisijas robežlielumi pārsniegti ilgāk nekā četras stundas bez pārtraukuma. Emisijas robežlielumus gada laikā nedrīkst pārsniegt ilgāk par 60 stundām. Šis nosacījums (60 stundas) attiecas arī uz vairākām atkritumu sadedzināšanas līnijām kopā, kas vienā iekārtā pievienotas kopīgai izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmai.

68. Kopējais putekļu daudzums emisijā gaisā nekādos apstākļos nedrīkst būt lielāks par 150 mg/m³, kas izteikts kā pusstundas vidējā vērtība, turklāt nepārsniedzot CO un kopējā organiskā oglekļa emisijas robežvērtību. Nepieciešams ievērot arī citas šo noteikumu III nodaļā noteiktās prasības iekārtas darbībai.

IX. Sabiedrības informēšana

69. Centrs savā mājaslapā internetā ievieto visu atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu sarakstu.

70. Ja iekārtas nominālā jauda (atkritumu sadedzināšanas iekārtas visu jaudu summa atbilstoši iekārtas konstrukcijai saskaņā ar iekārtas ražotāja tehnisko dokumentāciju ir atbilstoša atkritumu siltumietilpībai un daudzumam, ko var sadedzināt stundas laikā) pārsniedz divas tonnas stundā, operators katru gadu iesniedz pārskatu centram. Centrs minēto pārskatu ievieto savā mājaslapā internetā, nodrošinot tā pieejamību sabiedrībai. Pārskatā ietver šādu informāciju:

70.1. sadedzināto atkritumu daudzums, norādot atkritumu kategorijas;

70.2. emisija gaisā un ūdenī, monitoringa rezultāti un to salīdzinājums ar normatīvajos aktos un atļaujā noteiktajām prasībām;

70.3. cita operatora iesniegtā informācija.

X. Noslēguma jautājums

71. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumus Nr.323 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 154.nr.; 2002, 119.nr.; 2003, 21.nr.; 2004, 69.nr.; 2009, 118., 172.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 4.decembra Direktīvas 2000/76/EK par atkritumu sadedzināšanu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.401

Mērījumu metodes

Katrs atsevišķs diennakts emisijas līmenis, mērīts ar ticamības intervālu ne mazāku kā 95 % mērījumu, nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības vairāk par šādiem procentuāliem lielumiem:

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Emisijas robežvērtības
1.	Oglekļa monoksīds	10 %
2.	Slāpekļa dioksīds	20 %
3.	Sēra dioksīds	20 %
4.	Kopējais putekļu saturs	30 %
5.	Kopējais organiskais ogleklis	30 %
6.	Hlorūdeņradis	40 %
7.	Fluorūdeņradis	40 %

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.401

Atkritumu sadedzināšanas iekārtām noteiktās robežvērtības emisijai gaisā

I. Vidējās vērtības diennaktī

1.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošās vielas	Emisijas robežvērtības
1.	Cietās daļiņas (kopā)	10 mg/m3
2.	Gāzu un tvaikveida organiskās vielas, izteiktas kā kopējais ogleklis	10 mg/m3
3.	Hlorūdeņradis (HCl)	10 mg/m3
4.	Fluorūdeņradis (HF)	1 mg/m3
5.	Sēra dioksīds (SO2)	50 mg/m3
6.	Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), izteikti kā slāpekļa dioksīds esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu, kas pārsniedz 6 tonnas stundā, un jaunām sadedzināšanas iekārtām	200 mg/m3
7.	Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), izteikti kā slāpekļa dioksīds esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā	400 mg/m3

II. Vidējās vērtības pusstundā

2.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošās vielas	Emisijas robežvērtības
		A aile (100 %)	B aile (97 %)
1.	Cietās daļiņas (kopā)	30 mg/m3	10 mg/m3
2.	Gāzu un tvaikveida organiskās vielas, izteiktas kā kopējais ogleklis	20 mg/m3	10 mg/m3
3.	Hlorūdeņradis (HCl)	60 mg/m3	10 mg/m3
4.	Fluorūdeņradis (HF)	4 mg/m3	2 mg/m3
5.	Sēra dioksīds (SO2)	200 mg/m3	50 mg/m3
6.	Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), izteikti kā slāpekļa dioksīds esošajām sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu, kas pārsniedz 6 tonnas stundā, un jaunām sadedzināšanas iekārtām	400 mg/m3	200 mg/m3

  

III. Smago metālu emisijas robežvērtības

3.tabula

Nr.p.k.	Smagie metāli un to savienojumi	Pusstundu ilgu līdz 8 stundas ilgu mērījumu vidējās emisijas robežvērtības
		iekārtās, kurās tiek sadedzināti visi atkritumi	iekārtās, kurās tiek sadedzināti tikai bīstamie atkritumi
1.	Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)	kopā 0,05 mg/m3	kopā 0,1 mg/m3
2.	Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)
3.	Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)	0,05 mg/m3	0,1 mg/m3
4.	Antimons un tā savienojumi, izteikti kā antimons (Sb)	kopā 0,5 mg/m3	kopā 1 mg/m3
5.	Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)
6.	Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)
7.	Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)
8.	Kobalts un tā savienojumi, izteikti kā kobalts (Co)
9.	Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)
10.	Mangāns un tā savienojumi, izteikti kā mangāns (Mn)
11.	Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)
12.	Vanādijs un tā savienojumi, izteikti kā vanādijs (V)

1. Visas 3.tabulā noteiktās vidējās vērtības mēra vismaz pusstundu, bet ne vairāk kā 8 stundas ilgā paraugu ņemšanas periodā.

2. Visas 3.tabulā noteiktās vidējās vērtības attiecas arī uz attiecīgo metālu un to savienojumu gāzveida un tvaika agregātstāvokļiem.

IV. Dioksīnu un furānu emisijas robežvērtības

3. Dioksīnu un furānu emisijas robežvērtības nedrīkst pārsniegt 0,1 ng/m³. Tas attiecas uz kopējo koncentrāciju, kas aprēķināta, ņemot vērā to toksisko ekvivalenci saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu. Vidējās vērtības mēra vismaz 6 stundas ilgā, bet ne vairāk kā 8 stundas ilgā paraugu ņemšanas periodā.

V. Oglekļa oksīda emisijas robežvērtības

4. Oglekļa oksīda (CO) koncentrācija izplūdes gāzēs (izņemot iekārtas iedarbināšanas un izslēgšanas fāzes) nepārsniedz:

4.1.  diennakts vidējo vērtību – 50 mg/m³;

4.2.  10 minūšu ilgos mērījumos noteikto vidējo vērtību, kas netiek pārsniegta vismaz 95 % mērījumu, – 150 mg/m³ vai pusstundu ilgos mērījumos noteikto vidējo vērtību 24 stundu periodā, kas netiek pārsniegta nevienā mērījumā, – 100 mg/m³.

5. Reģionālā vides pārvalde var noteikt atkāpes no šā pielikuma 4.punkta prasībām sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto virstošā slāņa tehnoloģiju, ja oglekļa oksīda emisijas vidējā robežvērtība stundā nepārsniedz 100 mg/m³.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.401

Dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu ekvivalences faktori

Nr.p.k.	Dibenzo-p-dioksīni un dibenzofurāni		Toksiskās ekvivalences faktors
1.	2,3,7,8	- tetrahlordibenzodioksīns (THDD)	1
2.	1,2,3,7,8	- pentahlordibenzodioksīns (PeHDD)	0,5
3.	1,2,3,4,7,8	- heksahlordibenzodioksīns (HxHDD)	0,1
4.	1,2,3,6,7,8	- heksahlordibenzodioksīns (HxHDD)	0,1
5.	1,2,3,7,8,9	- heksahlordibenzodioksīns (HxHDD)	0,1
6.	1,2,3,4,6,7,8	- heptahlordibenzodioksīns (HpHDD)	0,01
7.		- oktahlordibenzodioksīns (OHDD)	0,001
8.	2,3,7,8	- tetrahlordibenzofurāns (THDF)	0,1
9.	2,3,4,7,8	- pentahlordibenzofurāns (PeHDF)	0,5
10.	1,2,3,7,8	- pentahlordibenzofurāns (PeHDF)	0,05
11.	1,2,3,4,7,8	- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)	0,1
12.	1,2,3,6,7,8	- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)	0,1
13.	1,2,3,7,8,9	- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)	0,1
14.	2,3,4,6,7,8	- heksahlordibenzofurāns (HxHDF)	0,1
15.	1,2,3,4,6,7,8	- heptahlordibenzofurāns (HpHDF)	0,01
16.	1,2,3,4,7,8,9	- heptahlordibenzofurāns (HpHDF)	0,01
17.		- oktahlordibenzofurāns (OHDF)	0,001

Piezīme. Lai noteiktu šajā pielikumā minēto dioksīnu un furānu summāro koncentrāciju, dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu masu koncentrācijas pirms to saskaitīšanas reizina ar to toksiskās ekvivalences faktoriem.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.401

Atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto robežvērtību aprēķināšana emisijai gaisā

I. Vispārīgie nosacījumi

1. Ja šajā pielikumā nav noteikta specifiska emisijas robežvērtība konkrētajam gadījumam, izmanto šajā pielikumā iekļauto aprēķinu formulu.

2. Emisijas robežvērtību izplūdes gāzēs, kas rodas līdzsadedzināšanas procesā, katrai atsevišķai piesārņojošai vielai, kā arī oglekļa oksīdam nosaka, izmantojot šādu formulu:

Vatkritumi  × Catkritumi +  Vproc × Cproc	= C, kur
Vatkritumi + Vproc

V_atkritumi – izplūdes gāzu tilpums, kas rodas pēc atkritumu sadedzināšanas. To nosaka, ņemot vērā tikai tos atkritumus ar zemāko atļaujā norādīto kaloritāti, kas standartizēti saskaņā ar šo noteikumu nosacījumiem. Ja pēc bīstamo atkritumu sadedzināšanas radies siltuma daudzums, kas ir mazāks par 10 % no kopējā iekārtas radītā siltuma, V_atkritumi aprēķina no nosacīta bīstamo atkritumu daudzuma, kuru sadedzināšana radītu 10 % no kopējā sadedzināšanas procesā radītā siltuma;

C_atkritumi – emisijas robežvērtības, kas noteiktas atkritumu sadedzināšanas iekārtām konkrētām piesārņojošām vielām un oglekļa oksīdam (2.pielikums);

V_proc – izplūdes gāzu tilpums, kas rodas, sadedzinot kurināmo (neskaitot atkritumus). To nosaka pie skābekļa satura saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem;

C_proc – attiecīgo piesārņotāju un oglekļa monoksīda emisijas robežvērtības izplūdes gāzēs uzņēmumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā novēršama, ierobežojama un kontrolējama gaisu piesārņojošo vielu emisija no stacionāriem piesārņojuma avotiem;

C – kopējās emisijas robežvērtības un skābekļa saturs saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajiem lielumiem konkrētām piesārņojošām vielām un konkrētām rūpniecības nozarēm vai, ja tabulā attiecīgās vērtības nav noteiktas, kopējās emisijas robežvērtības CO un attiecīgajām piesārņojošām vielām, kas aizstāj attiecīgās emisijas robežvērtības. Kopējais skābekļa saturs aizstāj standartizēto skābekļa saturu, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš minēto sastāvu, ņemot vērā parciālos tilpumus.

II. Specifiskas prasības cementa ražotnēm, kurās notiek atkritumu līdzsadedzināšana

3. Vidējās diennakts emisijas robežvērtības nepārtrauktiem mērījumiem nosaka saskaņā ar 1.tabulu. Paraugu ņemšanas periods un mērījumu nosacījumi atbilst šo noteikumu prasībām. Pusstundas vidējās vērtības izmanto vienīgi, lai aprēķinātu diennakts vidējās vērtības.

Kopējās emisijas robežvērtības, līdzsadedzinot atkritumus cementa ražotnēs

1.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Kopējās emisijas robežvērtības
1.	Cietās daļiņas (kopā)	30 mg/m3
2.	HCl	10 mg/m3
3.	HF	1 mg/m3
4.	NOx esošām iekārtām	800 mg/m3
5.	NOx jaunām iekārtām	500 mg/m3
6.	Cd + Tl	0,05 mg/m3
7.	Hg	0,05 mg/m3
8.	Sb +As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V	0,5 mg/m3
9.	Dioksīni un furāni	0,1 ng/m3

4. Lai salīdzinātu atbilstību ar emisijas robežvērtībām, mērījumu rezultātus standartizē šādos apstākļos:

4.1. temperatūra – 273 K;

4.2. spiediens – 101,3 kPa;

4.3. skābekļa saturs sausā gāzē – 10 %.

5. Cementa ražotnēm, kuras jau darbojas vai uzsāk atkritumu līdzsadedzināšanu līdz 2004.gada 28.decembrim, piemēro esošām iekārtām noteiktās NO_x emisijas robežvērtības.

Kopējās emisijas robežvērtības sēra dioksīdam un kopējam organiskajam ogleklim, līdzsadedzinot atkritumus cementa ražotnēs

2.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Kopējās emisijas robežvērtības
1.	SO2	50 mg/m3
2.	Kopējais organiskais ogleklis	10 mg/m3

6. Reģionālā vides pārvalde atļaujā var noteikt izņēmumus attiecībā uz SO₂ un kopējo organisko oglekli, ja šo vielu emisija nenotiek, sadedzinot atkritumus.

7. Reģionālā vides pārvalde nosaka emisijas limitus oglekļa oksīdam.

III. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina atkritumus kopā ar cieto kurināmo

8. Pusstundas vidējās vērtības tiek izmantotas vienīgi, lai aprēķinātu diennakts vidējās vērtības.

9. C_proc cietai degvielai tiek izteikts mg/Nm³, ja skābekļa saturs ir 6 %. To nosaka atbilstoši 3.tabulai.

3.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Nominālā ievadītā siltuma jauda
		< 50 MW	50–100 MW	100–300 MW	> 300 MW
1.	SO2 (vispārīgā gadījumā)	-	850 mg/m3	850–200 mg/m3 (robežvērtība lineāri samazinās, pieaugot nominālajai ievadītajai siltuma jaudai no 100 līdz 300 MW)	200 mg/m3
2.	SO2 (vietējais kurināmais, piemēram, kūdra)	-	850 mg/m3 vai desulfurizācijas pakāpe ³ 90 %	850–200 mg/m3 vai desulfurizācijas pakāpe ³ 92 %	200 mg/m3 vai desulfurizācijas pakāpe ³ 95 %
3.	NOx	-	400 mg/m3	300 mg/m3	200 mg/m3
4.	Cietās daļiņas	50 mg/m3	50 mg/m3	30 mg/m3	30 mg/m3

  

IV. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina biomasu

10. C_proc biomasai (augu izcelsmes produkti, ko iegūst no lauksaimnieciskās vai mežsaimnieciskās darbības un ko var izmantot enerģijas iegūšanai, kā arī šo noteikumu 3.1.1., 3.1.2., 3.1.3., 3.1.4. un 3.1.5.apakšpunktā minētie atkritumi) izsaka mg/Nm³, ja skābekļa saturs ir 6 %. To nosaka atbilstoši 4.tabulai.

4.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Nominālā ievadītā siltuma jauda
		< 50 MW	50–100 MW	100–300 MW	> 300 MW
1.	SO2	-	200 mg/m3	200 mg/m3	200 mg/m3
2.	NOx	-	350 mg/m3	300 mg/m3	300 mg/m3
3.	Putekļi	50 mg/m3	50 mg/m3	30 mg/m3	30 mg/m3

  

V. Emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, kurās līdzsadedzina atkritumus kopā ar šķidro kurināmo

11. C_proc šķidrai degvielai izsaka mg/Nm³, ja skābekļa saturs ir 3 %. To nosaka atbilstoši 5.tabulai.

5.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Nominālā ievadītā siltuma jauda
		< 50 MW	50–100 MW	100–300 MW	> 300 MW
1.	SO2	-	850 mg/m3	850–200 mg/m3 (robežvērtība lineāri samazinās, pieaugot nominālajai ievadītajai siltuma jaudai no 100 līdz 300 MW)	200 mg/m3
2.	NOx	-	400 mg/m3	300 mg/m3	200 mg/m3
3.	Putekļi	50 mg/m3	50 mg/m3	30 mg/m3	30 mg/m3

VI. Kopējās emisijas robežvērtības, līdzsadedzinot atkritumus

12. Kopējās emisijas robežvērtības C, izteiktas mg/Nm³, ja skābekļa saturs ir 6 %, nosaka atbilstoši 6.tabulai. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir pusstunda, bet maksimālais – 8 stundas.

6.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Kopējās emisijas robežvērtības
1.	Cd + Tl	0,05
2.	Hg	0,05
3.	Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V	0,5

13. Kopējās emisijas robežvērtības, izteiktas ng/Nm³, ja skābekļa saturs ir 6 %, dioksīniem un furāniem nepārsniedz 0,1. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir 6 stundas, bet maksimālais – 8 stundas.

VII. Speciāli nosacījumi rūpniecības sektoriem, kas līdzsadedzina atkritumus (izņemot šajā pielikumā minētos)

14. Kopējās emisijas robežvērtības dioksīniem un furāniem, izteiktas ng/Nm³, nepārsniedz 0,1. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir 6 stundas, bet maksimālais – 8 stundas.

15. Kopējās emisijas robežvērtības, izteiktas mg/Nm³, nosaka atbilstoši 7.tabulai. Visas vidējās vērtības nosaka paraugu ņemšanas periodā, kura minimālais ilgums ir pusstunda, bet maksimālais – 8 stundas.

Emisijas robežvērtības atkritumu līdzsadedzināšanas procesā

7.tabula

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Kopējās emisijas robežvērtības
1.	Cd + Tl	0,05
2.	Hg	0,05

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.401

Emisijas robežvērtības pēc izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu attīrīšanas

Nr.p.k.	Piesārņojošā viela	Emisijas robežvērtības, izteiktas kā masas koncentrācija nefiltrētiem paraugiem
1.	Kopīgās suspendētās vielas	30 mg/l (95 %)	45 mg/l (100 %)
2.	Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)	0,03 mg/l
3.	Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)	0,05 mg/l
4.	Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)	0,05 mg/l
5.	Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)	0,15 mg/l
6.	Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)	0,2 mg/l
7.	Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)	0,5 mg/l
8.	Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)	0,5 mg/l
9.	Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)	0,5 mg/l
10.	Cinks un tā savienojumi, izteikti kā cinks (Zn)	1,5 mg/l
11.	Dioksīni un furāni, izteikti kā atsevišķu dioksīnu un furānu summa, kas aprēķināta atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam	0,3 ng/l

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 24.maija
noteikumiem Nr.401

Emisijas koncentrācijas aprēķins

Emisijas koncentrāciju standarta skābekļa koncentrācijā aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Es =	21 – Os	x Em , kur
	21 – Om

E_s – aprēķinātā emisijas koncentrācija standarta skābekļa koncentrācijā;

E_m – izmērītā emisijas koncentrācija;

O_s – standarta skābekļa koncentrācija;

O_m – izmērītā skābekļa koncentrācija.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis