MĒS UN EIROPA

Mēs savā attieksmē pret Eiropas Savienību

Eiropas integrācijas birojs (EIB) sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS (Sociāli korelatīvo datu sistēma) februārī veica Latvijas iedzīvotāju aptauju par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) un Latvijas iestāšanos tajā. Iepriekšējā aptauja notika pagājušā gada novembrī, nākamā plānota maijā, šāda regularitāte ļauj sekot sabiedrības viedokļa maiņām. Nemainīgi pētījumos ir jautājumi par attieksmi pret ES, par to, kāds būtu balsojums — par vai pret —, ja referendums par iestāšanos ES notiktu jau rīt. Februārī veiktajā aptaujā pirmo reizi mēģināts noskaidrot argumentāciju pozitīvam vai negatīvam balsojumam.

"Būtiski — par 10 procentiem — pēdējo mēnešu laikā ir samazinājies eiropiekritēju — to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri savu attieksmi pret ES raksturo kā pozitīvu", analizējot februāra pētījuma secinājumus, atzīmēja EIB direktors Edvards Kušners preses konferencē otrdien, 16.martā. E.Kušners atzina, ka šis fakts nav pārsteidzošs, ja ņem vērā pašā Eiropas Savienībā notiekošos negatīvos procesus, vispirms jau korupcijas skandālu, kura rezultātā atkāpusies Eiropas Komisija, "Agenda 2000" un smagās reformas, kam ir sava ietekme arī Latvijā, kā arī Vīnes konferences nekonsekventos politiskos lēmumus paplašināšanās sakarā. "Sabiedrības viedoklis atspoguļo šībrīža izjūtas, attieksmi pret Eiropas Savienību, tās institūcijām — attīstoties, mainoties procesiem pašā ES, mainīsies arī mūsu sabiedrības viedoklis," ir pārliecināts EIB direktors.

Aptaujā izteiktie argumenti par iestāšanos ES — drošības garantijas, ekonomiskā stabilitāte, dzīves līmeņa celšanās — nav pārsteidzoši, tie ir iedzīvotāju samērā nemainīgi viedokļi, kas jau tradicionāli tiek saistīti ar Eiropas Savienību. Argumenti pret iestāšanos — Latvijas ekonomiskā, politiskā un juridiskā negatavība iestājai ES, lauksaimniecības problēmas (viedoklis, ka, iestājoties ES, tiktu iznīcināta vietējā lauksaimniecība), Latvijas preču noieta tirgus samazināšanās, importa ieplūšana — ir lietas, kas ir attīstības stadijā, ir risināmas un tiek risinātas, — tā aptaujā izteikto argumentāciju raksturo EIB speciālisti.

Uz jautājumu, kas būtu jādara, lai mazinātos vai vismaz nepalielinātos iedzīvotāju negatīvā attieksme pret ES, E.Kušners atbildēja, ka viens no EIB pamatuzdevumiem ir sniegt objektīvu informāciju par viedokļiem ES jautājumos — nekādā gadījumā nedrīkst rasties situācija, kas varētu maldināt gan valsts institūcijas, gan sabiedrību. Apzinot turpmāk darāmo, EIB direktors pievērsās atbildēm uz aptaujā uzdoto jautājumu "Kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos jums visvairāk pietrūkst informācijas?" un atzina, ka iespēju robežās darīs visu, lai novērstu šos informācijas "robus", jo, izglītojot sabiedrību, iespējams arī mainīt tās attieksmi. E.Kušners kā īpašas uzmanības vērtu atzīmēja faktu, ka šogad sabiedrības informēšanai nav piešķirts ne lats, neveiksmīgas bijušas sarunas gan valdībā, gan parlamentā. Latvijas sabiedrības informēšana par ES ir problēma, kuras risināšanai ir jābūt ne tikai EIB, bet arī valdības kompetencē, jo izveidot pamatotu viedokli nebūs iespējams gadu pirms referenduma — tam ir jābūt ilglaicīgam un mērķtiecīgam procesam. Kā pozitīvu piemēru EIB direktors minēja Igauniju, kur valdībā ir izveidota īpaša vienība sabiedrības informēšanai, un izteica cerību, ka, sākoties aktīvajai iestāšanās sarunu fāzei, arī Latvijā mainīsies attieksme pret šo jomu.

Viens no aptaujas ieguvumiem — ir skaidri parādījies, ka sabiedrībai šobrīd ir savs viedoklis par ES — jā vai nē, nezinātāju skaits nav liels. Otrs — aptauja ir parādījusi, ka cilvēki grib zināt par ES, interesējas par to, uzsvēra EIB Informācijas departamenta vadītāja Gunta Misāne.

"LV" informācija