• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2011. gada 25. maija rīkojums Nr. 214 "Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of Economics in Riga" Satversmes apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.05.2011., Nr. 82 https://www.vestnesis.lv/ta/id/230765

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.215

Grozījumi Dienvidlatgales reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2007.–2013.gadam

Vēl šajā numurā

27.05.2011., Nr. 82

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 214

Pieņemts: 25.05.2011.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.214

Rīgā 2011.gada 25.maijā (prot. Nr.32 9.§)

Par sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of Economics in Riga" Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar likuma "Par Rīgas Ekonomikas augstskolu" pārejas noteikumu 5.punktu un Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of Economics in Riga" Satversmes sapulces 2011.gada 23.februārī un 2011.gada 6.aprīlī pieņemto sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Ekonomikas augstskola – Stockholm School of Economics in Riga" Satversmi.

Ministru prezidents V.Dombrovskis 

Izglītības un zinātnes ministrs R.Broks



 

Apstiprināta ar
Ministru kabineta
2011.gada 25.maija
rīkojumu Nr.214

Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga Satversme

PREAMBULA

Rīgas Ekonomikas augstskolu – Stockholm School of Economics in Riga (turpmāk tekstā – Augstskola) 1993. gada 20. oktobrī dibināja Stokholmas Ekonomikas augstskola Zviedrijas Karalistes valdības pilnvarojumā un Latvijas Republika Izglītības un zinātnes ministrijas personā un kā bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību saskaņā ar 1993. gada 30. jūnija līgumu starp Stokholmas Ekonomikas augstskolu Zviedrijas Karalistes valdības pilnvarojumā un Latvijas Republikas valdību Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas personā.

Saskaņā ar 2002. gada 1. augusta Stokholmas Ekonomikas augstskolas un Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Līgumu Par Rīgas Ekonomikas augstskolas turpmāko darbību (pieņemts un apstiprināts ar Ministru kabineta 2002. gada 23. jūlija noteikumiem Nr. 322 „Noteikumi par Līgumu par Rīgas Ekonomikas augstskolas turpmāko darbību”) Puses vienojās nodot īpašumtiesības uz Augstskolu bezpeļņas organizācijai, kuras mērķis ir atbalstīt izglītību un pētniecību un kura ir gatava uzņemties atbildību par turpmāko Augstskolas darbību un attīstību. Saskaņā ar likuma „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu” 33. 1 pantu un šī likuma pārejas noteikumu 7. punktu Stokholmas Ekonomikas augstskola, Latvijas Universitāte un Rīgas Ekonomikas augstskolas Absolventu asociācija nodibināja Ekonomikas augstskolas-Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumu, kuram 2010. gada 10. septembrī tika nodotas īpašumtiesības uz Augstskolu.

Augstskola ir akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kas darbojas sociālo zinātņu jomā.

Augstskola 2001. gada 15. maijā ir reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā ar reģistrācijas Nr.3343001491.

Augstskolas Satversme (turpmāk – Satversme) pieņemta Augstskolas Satversmes sapulcē (turpmāk – Satversmes sapulce) 2011. gada 23. februārī atbilstoši Augstskolas Dibinātāja 2011. gada 22. februāra lēmumam Nr. 6/2011 un Satversmes sapulcē 2011.gada 6.aprīlī, atbilstoši Augstskolas Dibinātāja 2011.gada 29.marta lēmumam Nr.7/2011.

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Augstskola ir autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām. Pašpārvaldes tiesības Augstskolas vadība un personāls īsteno šajā Satversmē noteiktā kārtībā, piedaloties studiju, zinātniskās pētniecības, administratīvo un saimniecisko lietu vadīšanā un pārvaldē.

2. Augstskola darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumu „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”, vispārējo Augstskolai saistošo likumu, Komerclikumu un citiem spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Augstskolas statūtiem un šo Satversmi.

Augstskolas Valdes (turpmāk – Valde) darbību un atbildību nosaka likums „Par Rīgas Ekonomikas augstskolu”, Komerclikums, Augstskolas statūti, šī Satversme un Dibinātāja lēmumi. Ja ar Valdes darbību un atbildību saistīto jautājumu gadījumā vispārējie normatīvie akti ir pretrunā ar Komerclikuma regulējumu, noteicošais ir Komerclikuma regulējums.

3. Saīsinātais Augstskolas nosaukums ir SSE Riga.

Augstskolas nosaukums visās citās valodās ir Stockholm School of Economics in Riga.

4. Augstskolai ir tiesības izmantot Stockholm School of Economics in Riga nosaukumu un tā saīsinājumu SSE Riga savā nosaukumā saskaņā ar 2010. gada 10. septembra Licences līgumu starp Augstskolu un Stokholmas Ekonomikas augstskolu. Izbeidzoties Licences Līgumam, Augstskolas nosaukums tiek mainīts uz Rīgas Ekonomikas augstskola.

5. Augstskola ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, reģistrācijas Nr.40003162751, kuras vienīgais Dibinātājs ir Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga nodibinājums, reģistrācijas Nr. 40008164674, kura juridiskā adrese ir Strēlnieku iela 4a, Rīga, LV-1010, Latvija (turpmāk saukts Dibinātājs).

6. Augstskolas juridiskā adrese ir Strēlnieku iela 4a, Rīga, LV-1010, Latvija.

7. Augstskolai ir savs zīmogs, kam ir apaļa forma, kurā ietverts Augstskolas nosaukums un logo atbilstoši Stokholmas Ekonomikas augstskolas reģistrētajai preču zīmei un saskaņā ar Augstskolas un Stokholmas Ekonomikas augstskolas noslēgto Licences līgumu. Izbeidzoties Licences Līgumam, Augstskolas zīmogā tiks ietverts Augstskolas jaunais nosaukums un jaunais logo.

Augstskolas svinamā diena ir 8. novembris, Augstskolas atklāšanas diena.

Augstskolai ir savs karogs un var būt cita atribūtika.

8. Augstskolai ir augstākās izglītības un zinātnes institūcijas tiesības, ko raksturo Augstskolas autonomija un akadēmiskā brīvība.

9. Augstskola piešķir augstākās izglītības grādus un profesionālās kvalifikācijas un izsniedz valsts atzītus diplomus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

10. Savu uzdevumu veikšanai un akadēmiskās un zinātniskās darbības nodrošināšanai Augstskola saskaņā ar tās Statūtiem, Dibinātāja un Valdes lēmumiem, ir tiesīga dibināt, iegūt līdzdalību vai likvidēt Augstskolas nodaļas, filiāles, pārstāvniecības, iestādes, uzņēmumus, organizācijas, nodibinājumus un biedrības Latvijas Republikā vai ārvalstīs.

II. AUGSTSKOLAS DARBĪBAS MĒRĶI, UZDEVUMI, VIRZIENI UN PAMATPRINCIPI

11. Augstskolas darbības galvenais mērķis ir sniegt studentiem akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, attīstīt zinātni un izkopt kultūru, lai saglabātu Latvijas Republikai nepieciešamo intelektuālo potenciālu, veicinātu tā attīstību un stiprinātu starpkultūru sakarus.

12. Augstskolas uzdevumi ir:

12.1. gatavot akadēmiski izglītotus speciālistus Latvijas un arī Baltijas zinātnei, tautsaimniecībai un valsts pārvaldei, dodot jaunas zināšanas un prasmi tās izmantot sabiedrības interesēs;

12.2. veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus sociālajās zinātnēs, kā arī sagatavot mācībspēkus un zinātniskos darbiniekus;

12.3. veikt speciālistu tālākizglītošanu;

12.4. piedāvāt sabiedrībai iegūtās zinātniskās atziņas un pētījumu rezultātus;

12.5. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību.

13. Augstskolas darbības pamatprincipi ir:

13.1. izziņas un studiju, akadēmiskā un zinātniskā darba brīvība, studiju priekšmetu un zinātniskā darba satura un metodes brīva izvēle, zinātniskā viedokļa un pētījumu rezultātu paušana (publicēšana) bez cenzūras, ja tā neskar citu personu tiesības, nav pretrunā ar ētikas normām un Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem;

13.2. studiju un zinātniskā darba nedalāmība;

13.3. studiju un zinātniskā darba atbilstība sabiedrības vajadzībām un prasībām, civilizācijas augstākajiem sasniegumiem un pasaules humanitārajām tradīcijām.

14. Augstskolas galvenie darbības virzieni:

14.1. akadēmisko un profesionālo studiju programmu īstenošana, bakalaura, maģistra un doktora grāda, profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas un attiecīgā līmeņa profesionālā grāda iegūšanai;

14.2. zinātniskās pētniecības darbs un to publicēšana, konsultatīvā darbība;

14.3. akadēmisko un profesionālo studiju programmu izstrāde un realizācija;

14.4. zinātnisko, kultūras un mācību pasākumu organizācija;

14.5. jaunatnes sociālās un radošās aktivitātes stimulēšana;

14.6. starptautisko sakaru un sadarbības attīstība izglītības, zinātnes un kultūras jomā;

14.7. citi darbības veidi, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

15. Augstskola saskaņā ar saviem mērķiem un uzdevumiem:

15.1. patstāvīgi nosaka mācību saturu un formu, studentu imatrikulācijas kārtību;

15.2. izsniedz iegūto izglītību apliecinošus izglītības dokumentus;

15.3. patstāvīgi nosaka galvenos zinātniskās pētniecības virzienus;

15.4. nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un tādu procedūru, lai piešķirtie grādi un nosaukumi, iegūtie diplomi un profesionālā kvalifikācija, kā arī dokumenti par studiju programmu daļu apgūšanu atbilstu studentu iegūtajām zināšanām un prasmēm, tos savstarpēji atzītu Latvijā un ārvalstīs.

16. Augstskola patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba samaksu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

III. AUGSTSKOLAS PĀRSTĀVĪBAS, VADĪBAS UN LĒMĒJINSTITŪCIJAS UN STRUKTŪRA

17. Augstskolas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas institūcijas ir:

17.1. Valde;

17.2. Satversmes sapulce;

17.3. Senāts;

17.4. Rektors;

17.5. Akadēmiskā šķīrējtiesa.

18. Saskaņā ar Augstskolas statūtiem Augstskolas Dibinātājs un Valde ir vienīgās vadības un lēmējinstitūcijas institūcijas stratēģiskajos, finanšu un saimnieciskajos jautājumos, kā arī jautājumos, kas saistīti vai izriet no Augstskolas stratēģiskajiem, finanšu un saimnieciskajiem jautājumiem.

19. Šīs Satversmes 17. punktā minētās institūcijas savā darbībā ievēro Augstskolas statūtos noteikto Dibinātāja ekskluzīvo kompetenci noteiktu jautājumu izlemšanā. Tikai Dibinātāja kompetencē ir:

19.1. Rektora amata kandidāta apstiprināšana iecelšanai amatā un piekrišana Valdei Rektora atcelšanas ierosināšanai no amata;

19.2. Augstskolas studiju maksas izmaiņas;

19.3. Darbības plāna un budžeta apstiprināšana;

19.4. jaunu Augstskolas studiju programmu ieviešana vai esošo studiju programmu būtiska grozīšana;

19.5. saskaņot Satversmes grozīšanu, atcelšanu un/vai jaunas Satversmes pieņemšanu;

19.6. lēmumi par Augstskolas pārstāvniecību un filiāļu dibināšanu vai likvidāciju.

20. Valde ir Dibinātāja izveidota izpildinstitūcija, kuras sastāvu un izveidošanas kārtību, nosaka Augstskolas statūti un Komerclikums. Valdes darbību un kompetenci nosaka Augstskolas statūti, Komerclikums un šī Satversme.

21. Valde ir augstākā Augstskolas pārvaldes institūcija Augstskolas stratēģiskajos un finanšu jautājumos un tikai Valdes kompetencē ir:

21.1. izlemt konceptuālus Augstskolas darbības un attīstības jautājumus;

21.2. noteikt Augstskolas organizatorisko un pārvaldes struktūru;

21.3. ierosināt Rektora amata kandidatūru ievēlēšanai Satversmes sapulcē un Rektora atcelšanu;

21.4. ierosināt ārkārtas Satversmes sapulces sasaukšanu;

21.5. sadarbībā ar Senātu lemt par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem;

21.6. lemt par Augstskolas struktūrvienību izveidošanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

21.7. noteikt Augstskolas personāla darba samaksu;

21.8. izstrādāt Augstskolas Satversmes vai tās grozījumu projektu;

21.9. veikt citus tai uzliktos pienākumus.

22. Valde savā darbībā ievēro Dibinātāja noteiktās Augstskolas stratēģisko ilgtermiņa mērķu vadlīnijas, kā arī ievēro Dibinātāja apstiprināto Darbības plānu un budžetu.

23. Satversmes sapulce ir Augstskolas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības un lēmējinstitūcija Augstskolas akadēmiskajos un zinātnes jautājumos.

24. Satversmes sapulci ievēlē uz trim gadiem, aizklāti balsojot. Satversmes sapulce sastāv no 10 (desmit) pārstāvjiem, no kuriem 6 (seši) ir akadēmiskā personāla pārstāvji, 2 (divi) studējošo pārstāvji un 2 (divi) vispārējā personāla pārstāvji, no kuriem 1 (viens) ir Valdes pārstāvis.

25. Satversmes sapulces pārstāvju skaits var tikt mainīts, ievērojot 60% akadēmiskā personāla īpatsvaru un 20% studējošo īpatsvaru.

26. Satversmes sapulces vēlēšanas organizē Valde.

27. Izvirzīt, ievēlēt un atsaukt savus pārstāvjus Satversmes sapulcē var tikai attiecīgās šīs Satversmes 24. pantā minētās personu grupas, t.i., akadēmiskā personāla pārstāvji un vispārējā personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Satversmes sapulcē atbilstoši studējošo pašpārvaldes iekšējo normatīvajam regulējumam izvirza, ievēlē un atsauc attiecīgā studējošo pašpārvalde.

28. Personas, kuras izbeidz darba attiecības vai jebkādas citas civiltiesiskās attiecības ar Augstskolu, automātiski zaudē tiesības piedalīties Satversmes sapulcē. Studējošo pārstāvji zaudē tiesības piedalīties Satversmes sapulcē eksmatrikulācijas gadījumā.

29. Satversmes sapulci sasauc Rektors vai Senāts, un ārkārtas Satversmes sapulci sasauc Valde, nosūtot paziņojumu Satversmes sapulces priekšsēdētājam.

30. Satversmes sapulce:

30.1. pieņem un groza Satversmi atbilstoši Valdes ierosinājumam un iepriekš saskaņojot to ar Dibinātāju;

30.2. ievēlē un atceļ Valdes izvirzīto Rektoru;

30.3. noklausās Rektora pārskatu;

30.4. ievēlē Senātu vai apstiprina tā ievēlēšanas atbilstību Satversmei;

30.5. ievēlē Revīzijas komisiju, ja uz tās nepieciešamību norāda Valde;

30.6. ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu saskaņojot to ar Valdi;

30.7. apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumus, iepriekš saskaņojot ar Valdi.

31. Satversmes sapulce ir lemtspējīga, ja tajā piedalās vismaz puse no Satversmes sapulces pārstāvjiem, tai skaitā Valdes pārstāvis. Satversmes sapulce savus lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsošanas veidu izvēlas pati Satversmes sapulce. Satversmes sapulces sēdes tiek protokolētas, un 10 (desmit) kalendāro dienu laikā pēc Satversmes sapulces sēdes Satversmes sapulces priekšsēdētājs iesniedz Valdei attiecīgo Satversmes sapulces sēdes protokolu.

32. Balsojot par Satversmes pieņemšanu vai grozīšanu, kā arī par Augstskolas Rektora iecelšanu vai atcelšanu no amata, lēmums tiek pieņemts ar vienkāršu balsu vairākumu un tad, ja par to balsojis Valdes pārstāvis Satversmes sapulcē.

33. Ja Satversmes sapulce 20 (divdesmit) kalendāro dienu laikā nespēj pieņemt lēmumu par konkrētiem dienas kārtības jautājumiem kvoruma trūkuma vai jebkādu citu iemeslu dēļ, tad Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaras izbeidzas un ir izsludināmas jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas. Satversmes sapulces pārstāvju pilnvaras izbeidzas arī tad, ja par kādu no iesniegtajiem jautājumiem netiek pieņemts lēmums 2 (divu) mēnešu laikā no to iesniegšanas brīža. Līdz jaunas Satversmes sapulces sasaukšanai Valdei ir visas Satversmes sapulces tiesības un pienākumi. Ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā Valde organizē jaunas Satversmes sapulces vēlēšanas.

34. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas:

34.1. apstiprina kārtību un noteikumus, kas regulē Augstskolas akadēmiskās darbības sfēras;

34.2. skata un apstiprina studiju programmas, par kuru īstenošanu Valde ir pieņēmusi lēmumu;

34.3. lemj par akadēmiskās un zinātniskās darbības jautājumiem, ņemot vērā Augstskolas Darbības plānu un budžetu;

34.4. lemj par Augstskolas iekšējo struktūrvienību (nodaļu, katedru, kopprojektu) izveidi un apstiprina šo struktūrvienību nolikumus, iepriekš saskaņojot ar Valdi, un ieceļ un atceļ no amata struktūrvienību vadītājus pēc Valdes ierosinājuma;

34.5. pēc Rektora ierosinājuma izskata no studējošo skaita izslēgtas personas apelāciju;

34.6. pēc Rektora ierosinājuma lemj par viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru pieņemšanu bez konkursa izsludināšanas uz termiņu līdz 2 (diviem) gadiem;

34.7. ievēlē amatā docentus.

35. Senātu 5 (piecu) senatoru sastāvā ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem, ievērojot, ka Senāta sastāvā 80 % jābūt akadēmiskā personāla pārstāvju, studējošo īpatsvaram jābūt ne mazākam par 20%. Akadēmiskā personāla kandidātus Senātam izvirza Valde. Studējošo pārstāvjus izvirza studējošo pašpārvalde.

36. Senāts ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vismaz puse no senatoriem, tai skaitā Valdes pārstāvis. Lēmumus Senāts pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

37. Senāta sēdes sasauc Senāta priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē Rektors. Senāta priekšsēdētājs Senāta sēdes sasauc, iesniedzot katram senatoram rakstisku paziņojumu 10 (desmit) kalendārās dienas pirms Senāta sēdes. Valde vai Rektors sasauc Senāta sēdi, iesniedzot rakstisku paziņojumu Senāta priekšsēdētājam 15 (piecpadsmit) kalendārās dienas iepriekš.

38. Ja Senāta sēde nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, 10 (desmit) kalendāro dienu laikā tiek sasaukta atkārtota Senāta sēde, un tā ir lemttiesīga neatkarīgi no klātesošo senatoru skaita. Lēmumus šādā Senāta sēdē pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Senāta lēmums stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Valdē.

39. Personas, kuras izbeidz darba attiecības vai jebkādas citas civiltiesiskās attiecības ar Augstskolu, automātiski zaudē vietu Senātā. Studējošo pārstāvji zaudē vietu Senātā eksmatrikulācijas gadījumā. Jebkuru no senatoriem var atsaukt Satversmes sapulce pēc Valdes ierosinājuma, ja tam ir pamatots iemesls.

40. Ja Senāta sapulce 2 (divu mēnešu) laikā nespēj pieņemt lēmumu par konkrētiem dienas kārtības jautājumiem jebkādu iemeslu dēļ, tad senatoru pilnvaras izbeidzas un ir izsludināmas jaunas Senāta vēlēšanas. Senatoru pilnvaras izbeidzas arī tad, ja par kādu no iesniegtajiem jautājumiem netiek pieņemts lēmums 2 (divu) mēnešu laikā no to iesniegšanas brīža. Līdz jauna Senāta ievēlēšanai Valdei ir visas Senāta tiesības un pienākumi. Ne vēlāk kā 1 (viena) mēneša laikā Valde organizē jaunas Senāta vēlēšanas.

41. Rektors ir Augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas vispārējo administratīvo vadību Augstskolas akadēmiskajā un zinātniskajā darbībā un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Augstskolas intereses šajās jomās. Atbilstoši Valdes pilnvarojumam Valdes kompetences jautājumos Rektors pārstāv Augstskolu tās saimnieciskajos, finanšu un administratīvajos jautājumos.

42. Rektora amata kandidātu izvirza Valde. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz 5 (piecu) gadu termiņu, ar tiesībām tikt atkārtoti pārvēlētam amatā uz nākošo 5 (piecu) gadu pilnvaru termiņu, ja šādu atkārtotu ievēlēšanu ierosina Valde.

43. Rektoru no amata var atcelt Satversmes sapulce pēc Senāta vai Valdes ierosinājuma.

44. Rektors:

44.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem un Satversmei;

44.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības kvalitāti;

44.3. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmisko brīvību;

44.4. nosaka un saskaņo ar Valdi profesoru, docentu, lektoru un cita akadēmiskā personāla skaitu;

44.5. pēc saskaņošanas ar Valdi slēdz līgumus ar akadēmiskā personāla pārstāvjiem;

44.6. izdod Augstskolas personālam saistošus rīkojumus par Augstskolas pārvaldes jautājumiem, kuri nav citu pārvaldes institūciju kompetencē;

44.7. veic visus pienākumus, kurus Rektoram paredz normatīvie akti un Dibinātāja un Valdes lēmumi.

45. Rektoram, pieņemot lēmumus, izdodot rīkojumus, slēdzot līgumu, kā arī veicot Augstskolas vārdā jebkuras citas darbības, jāievēro Valdes norādījumi, Augstskolas Darbības plāns konkrētajam laika periodam, kā arī Augstskolas budžets. Valde ir tiesīga atcelt Rektora lēmumus pēc Senāta ierosinājuma vai pēc savas iniciatīvas.

46. Akadēmiskā šķīrējtiesa sastāv no 3 (trīs) šķīrējtiesnešiem, 2 (diviem) akadēmiskā personāla pārstāvjiem un 1 (viena) studējošā pārstāvja, kurus ievēlē amatā uz trim gadiem. Akadēmiskā personāla pārstāvjus pēc Valdes ieteikuma ievēlē Satversmes sapulce, bet studējošo pārstāvi ievēlē studējošo pašpārvalde.

47. Akadēmiskā šķīrējtiesa izskata:

47.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

47.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās.

48. Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts. Senāta apstiprināto Akadēmiskās šķīrējtiesas lēmumu izpildi nodrošina Rektors.

49. Akadēmiskā šķīrējtiesa darbojas uz Satversmes sapulcē apstiprināta nolikuma pamata.

50. Valde izslēdz personu no Akadēmiskās šķīrējtiesas sastāva, ja persona izbeidz tiesiskās attiecības ar Augstskolu un vairs nepārstāv Augstskolas akadēmisko personālu. Šādā gadījumā Satversmes sapulce ievēlē Akadēmisko šķīrējtiesu jaunā sastāvā saskaņā ar šo Satversmi. Studējošo pašpārvalde jebkurā laikā var atsaukt savu pārstāvi no Akadēmiskās šķīrējtiesas, ievēlot vietā citu studējošo pārstāvi. Akadēmiskās šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis var brīvi atkāpties no amata jebkurā laikā, iesniedzot par to paziņojumu Valdei vai attiecīgi studējošo pašpārvaldei, ja no amata atkāpjas studējošo pārstāvis. Šādā gadījumā Akadēmiskā šķīrējtiesa tiek ievēlēta jaunā sastāvā.

51. Studējošo pašpārvaldei veto tiesības Satversmes sapulcē un/vai Senātā ir spēkā tikmēr, kamēr šādas tiesības paredz spēkā esošie normatīvie akti jautājumos, kas skar studentu intereses.

52. Jautājumi, kas skar studējošo intereses, kuru izlemšanā studējošo pārvaldes pārstāvji saskaņā ar vispārējo Augstskolai saistošo likumu ir tiesīgi izmantot veto tiesības ir:

52.1. studiju saturs un forma;

52.2. studiju darba un atpūtas vides organizācija un sociālie pasākumi.

53. Pēc veto tiesību piemērošanas jautājumu izskata attiecīgās institūcijas saskaņošanas komisija 3 (triju) pārstāvju sastāvā, no kuriem 1 (viens) ir Valdes pārstāvis. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja attiecīgā institūcija saskaņošanas komisijas lēmumu neapstiprina, jautājums tiek nodots atkārtotai izskatīšanai attiecīgajā institūcijā, kurš izskatāms šajā Satversmē noteiktajā termiņā.

54. Prorektors ir Valdes no Augstskolas akadēmiskā personāla izvēlēta un Valdes iecelta Augstskolas amatpersona, kuras pilnvaras nosaka Valdes lēmumi. Rektora prombūtnes vai darbnespējas laikā, prorektors pilda Rektora funkcijas.

55. Augstskolas personālu veido:

55.1. akadēmiskais personāls – Augstskolas akadēmiskajos amatos ievēlētas personas;

55.2. vispārējais Augstskolas personāls;

55.3. studējošie.

56. Vispārējais personāls ir Augstskolas administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais, saimnieciskais un cits personāls, izņemot akadēmisko personālu. Augstskolas administratīvais personāls ir Rektors, prorektors, Valdes vai Dibinātāja ieceltas vadības amatpersonas un citas amatpersonas, kuru pamatfunkcija ir administratīvais darbs. Augstskolas vispārējā personāla skaitu, štata sarakstu, darba samaksas apmēru un kārtību nosaka Dibinātājs un Valde saskaņā ar Augstskolas statūtiem.

57. Augstskolas uzaicinātie ārvalstu mācībspēki strādā uz Augstskolas un attiecīgā mācībspēka savstarpēji noslēgtā līguma pamata.

58. Docenta amatā var ievēlēt Rektora virzītu personu, kurai ir doktora grāds. Docentu uz 6 (sešiem) gadiem ievēlē Senāts.

IV. AUGSTSKOLAS IEKŠĒJO KĀRTĪBU REGLAMENTĒJOŠO DOKUMENTU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

59. Augstskolas iekšējo kārtību reglamentējošos dokumentus akadēmiskajā sfērā apstiprina Senāts šajā Satversmē un Senāta nolikumā noteiktajā kārtībā.

60. Valde un Rektors Valdes pilnvarojumā izdod iekšējās kārtības noteikumus un rīkojumus Augstskolas pārvaldes jomā.

61. Satversmes sapulce apstiprina Valdes izstrādāto Senāta nolikumu un Akadēmiskās šķīrējtiesas nolikumu šajā Satversmē noteiktajā kārtībā.

V. AUGSTSKOLAS STRUKTŪRVIENĪBAS

62. Lēmumus par Augstskolas iekšējo struktūrvienību (nodaļu, katedru, kopprojektu, u.tml.) izveidi, reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Senāts šajā Satversmē noteiktajā kārtībā, iepriekš saskaņojot ar Valdi.

63. Pieņemot lēmumu par struktūrvienības izveidi, Senāts iepriekš saskaņojot ar Valdi, apstiprina šīs struktūrvienības nolikumu, kas nosaka šo struktūrvienību funkcijas, tiesības un pienākumus. Senāts uz nenoteiktu termiņu ieceļ amatā Valdes virzīto struktūrvienības vadītāju, kā arī atceļ struktūrvienības vadītāju no mata pēc Valdes ierosinājuma.

64. Lēmumus par Augstskolas filiāļu un pārstāvniecību izveidi, reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī šo personu reglamentējošo dokumentu apstiprināšanu pieņem Valde tās statūtos noteiktajā kārtībā. Tikai Valdes kompetencē ir lēmumu pieņemšana par Augstskolas līdzdalības iegūšanu citās komercsabiedrībās, komercsabiedrību dibināšanu, reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī Augstskolas piedalīšanos biedrību un nodibinājumu dibināšanā vai kļūšana par kādas organizācijas biedru, kā arī šo organizāciju reglamentējošo dokumentu apstiprināšana.

VI. STUDIJAS UN PĒTNIECĪBA

65. Studijas Augstskolā notiek angļu valodā. Studējošajiem no Baltijas valstīm, iestājoties Augstskolā, brīvi jāpārvalda attiecīgā valsts valoda un jāapgūst uzņēmējdarbības terminoloģijas kurss attiecīgās valsts valodā. Augstskolā bakalaura, maģistra un doktora grāda ieguvei nepieciešamos darbus var izstrādāt un aizstāvēt un profesionālās kvalifikācijas eksāmenus kārtot angļu valodā.

VII. REVĪZIJA

66. Augstskolas finansiālās darbības kontroli veic zvērināts revidents, kuru ieceļ Augstskolas Dibinātājs uz 1 (vienu) gadu. Viens un tas pats revidents nevar veikt revīziju vairāk nekā 5 (piecus) gadus pēc kārtas.

67. Augstskolas revidents ir starptautiski atzīta auditorkompānija. Par revidentu nevar būt Sabiedrības Valdes pārstāvis.

68. Ja Augstskolas finansiālo darbību revidē Satversmes 66. un 67. punktos noteiktajā kārtībā iecelts revidents, Valde Revīzijas komisijas ievēlēšanu Satversmes sapulcē neierosina.

VIII. AUGSTSKOLAS ĪPAŠUMS UN DARBĪBAS FINANSĒJUMS

69. Augstskolas īpašumu veido:

69.1. Dibinātāja ieguldītais īpašums;

69.2. īpašums, ko dāvinājušas, ziedojušas vai citādi nodevušas Augstskolas īpašumā fiziskās un juridiskās personas;

69.3. īpašums, ko Augstskola iegādājusies par saviem līdzekļiem;

69.4. Augstskolas intelektuālais īpašums;

69.5. līdzekļi no maksas par studijām un ienākumi no saimnieciskās darbības un Augstskolas īpašuma izmantošanas;

69.6. Augstskolas ienākumi no pētnieciskās darbības un citas darbības uz līguma pamata;

69.7. finansējums no valsts budžeta, kuru Augstskola saņem saskaņā ar vispārējo Augstskolai saistošo likumu.

70. Augstskola darbojas uz pašfinansēšanās principiem, kā arī izmanto Dibinātāja finansējumu, Dibinātāja un trešo personu ziedojumus un finansējumu no valsts budžeta.

71. Augstskola tās Valdes personā veic saimniecisko darbību saskaņā ar vispārējo Augstskolai saistošo likumu, Komerclikumu un Civillikumu.

72. Ja tiek izbeigta Augstskolas darbība, tās pamatkapitālā ieguldītais valsts nekustamais īpašums nododams Latvijas Universitātei. Ja Latvijas Universitāte minēto nekustamo īpašumu neizmanto savā Satversmē noteikto izglītības un zinātnes funkciju veikšanai, tas bez atlīdzības nododams atpakaļ valstij.

IX. SATVERSMES UN TĀS GROZĪJUMU PIEŅEMŠANAS KĀRTĪBA

73. Satversmi un tās grozījumus izstrādā Valde un virza tos apstiprināšanai Satversmes sapulcē.

74. Pirms Satversmes pieņemšanas vai tās grozījumu pieņemšanas Satversmes sapulce Satversmi vai tās grozījumus saskaņo ar Dibinātāju.

75. Lēmumu par Satversmes vai tās grozījumu apstiprināšanu Satversmes sapulce pieņem šajā Satversmē noteiktajā kārtībā 1 (viena) mēneša laikā no Dibinātāja saskaņojuma saņemšanas dienas.

X. AUGSTSKOLAS REORGANIZĀCIJAS UN LIKVIDĀCIJAS KĀRTĪBA

76. Lēmumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Dibinātājs vispārējā Augstskolai saistošā likumā noteiktajā kārtībā.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!