Latvijas aptaujā

Eiropas integrācijas biroja un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra Sociāli korelatīvo datu sistēmas pētījums

1999.gada 18. — 28. februāra aptaujā par attieksmi pret Eiropas Savienību (ES) un Latvijas iestāšanos tajā pēc stratificētās nejaušības izlases principa tika iekļauti 1010 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Stratifikācijas pazīmes: a) ģeogrāfiskā; b) nacionālā. Izlase aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem par Latvijas Republikas iedzīvotājiem.

Termini

Izlase — Latvijas iedzīvotāju mikromodelis.

Reģions

Rīga — Rīgas pilsēta.

Vidzeme — Jūrmala, Rīgas, Limbažu, Valmieras, Cēsu, Gulbenes, Alūksnes, Valkas, Madonas, Ogres rajons.

Kurzeme — Liepājas, Talsu, Ventspils, Kuldīgas, Saldus rajons.

Zemgale — Dobeles, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Aizkraukles rajons. Latgale — Preiļu, Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas, Balvu, Krāslavas rajons.

Apdzīvotās vietas tips

Rīga — Rīgas pilsēta.

Cita pilsēta — Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Jūrmala, rajonu centri, citas pilsētas.

Lauki — ciemi, lauku viensētas.

Izglītība

Pamata — respondents ar pamata vai vidējo nepabeigto izglītību.

Vidējā — respondents ar vidējo vai vidējo speciālo izglītību.

Augstākā — respondents ar augstāko izglītību.

Nodarbošanās

Vadītājs, menedžeris — uzņēmuma, firmas, organizācijas, nodaļas vadītājs.

Speciālists — profesionāls speciālists, kas nav vadošos amatos.

Kalpotājs — kalpotājs valsts iestādē, ierēdnis.

Strādnieks — ierindas darbinieks rūpniecībā, celtniecībā, lauksaimniecībā, tirdzniecībā, apkalpojošajā sfērā, sabiedriskajā ēdināšanā.

Zemnieks — persona, kas strādā sev piederošā lauku saimniecībā.

Ir savs uzņēmums, individuālais darbs — pats sev darba devējs, arī profesionāls speciālists (advokāts, ārsts u.tml.), uzņēmuma īpašnieks.

Pensionārs — persona, kas ir pensijā un nestrādā algotu darbu

Skolēns, students — persona, kas mācās dienas nodaļā kādā no mācību iestādēm.

Mājsaimniece — persona, kas ir mājsaimniece un pašlaik nestrādā algotu darbu.

Bezdarbnieks — persona darbspējas vecumā, kas nekur nestrādā.

Ienākumu līmenis

Ienākumi uz vienu ģimenes locekli, ieskaitot visus ienākumus (algas, stipendijas, pabalstus, pensijas utt.).

Zemi — mazāk par Ls 42.

Vidēji — no Ls 43 līdz Ls 84.

Vidēji augsti — no Ls 85 līdz Ls 126.

Augsti — vairāk par Ls 127.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?"

Respondenti (N = 1010) savu attieksmi pret Eiropas Savienību varēja novērtēt skalā "pozitīva", "drīzāk pozitīva nekā negatīva", "negatīva", "drīzāk negatīva nekā pozitīva" un "nezina". Lai attainotu detalizētāku respondentu attieksmi pret Eiropas Savienību, grafikā ir izmantota pilna skala. Kā redzams, visvairāk jeb 1/3 (35,1%) Latvijas iedzīvotāju savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā "drīzāk pozitīvu".

Aplūkojot Latvijas iedzīvotāju atbildes "savilktā" veidā, t.i., summējot atbildes "pozitīva" ar atbildēm "drīzāk pozitīva nekā negatīva" un atbildes "negatīva" ar atbildēm "drīzāk negatīva nekā pozitīva" ir redzams, ka vairāk nekā pusei jeb 54 procentiem respondentu ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Savukārt gandrīz 1/3 jeb 32,3 procentiem respondentu ir negatīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Šajā grafikā ir attēlotas Latvijas iedzīvotāju attieksmes pret Eiropas Savienību izmaiņas salīdzinoši ar 1998. gada novembrī veikto aptauju. Kā redzams, gandrīz par 10% ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri savu attieksmi raksturo kā "pozitīvu", savukārt nedaudz, bet tomēr ir pieaudzis kopumā negatīvi noskaņoto iedzīvotāju skaits. Nedaudz ir palielinājies to aptaujas dalībnieku skaits, kuriem nav noteiktas nostājas šajā jautājumā. Domājams, ka šajā skaitā ietilpst gan tie Latvijas iedzīvotāji, kuri iepriekš definēja savu attieksmi kā kopumā pozitīvu, gan tie, kuri kā kopumā negatīvu.

Šīs attieksmes izmaiņas varētu skaidrot ar vairākiem iemesliem: vispirms ar 1998. gada 11. un 12. decembrī Vīnē notikušo ES Padomes sanāksmi, kurā netika pieņemts lēmums uzaicināt Latviju uz sarunām jau 1999. gadā, lai gan Latvija 1998. gadā uzrādīja vienus no labākajiem ekonomiskajiem rādītājiem starp visām kandidātvalstīm. Iespējams, ka lēmuma pieņemšanas atlikšana attiecībā uz otro paplašināšanās kārtu lika Latvijas iedzīvotājiem vilties.

Turklāt masu medijos tiek visai plaši atspoguļotas arī pašu ES dalībvalstu problēmas (piemēram, zemnieku protesta akcijas Briselē), kas apliecina reformu nepieciešamību Eiropas Savienības iekšienē. No iepriekš minētā izriet, ka pirmkārt, no ES iekšējo reformu īstenošanas ātruma lielā mērā ir atkarīgs nākamais paplašināšanās raunds, tātad arī lēmuma pieņemšana attiecībā uz Latviju. Otrkārt, iespējams, ka daļā sabiedrības locekļu Eiropas Savienības iekšējās problēmas izraisa šaubas par nepieciešamību iestāties tajā.

Sociāldemogrāfisko rādītāju korelācija ar atbildēm uz jautājumu: "Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?" tiks analizēta pēc vienkāršotās skalas.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, ir redzams, ka šīs aptaujas dati atkārtoti liecina par situāciju, ka pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem respondentiem. Vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem pozitīva attieksme ir 62,1 procentam Latvijas iedzīvotāju, bet vecuma grupā virs 56 gadiem — 41 procentam Latvijas iedzīvotāju (1998. gada februāra aptaujā attiecīgi 68,6% un 52,1%).

Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir aptaujas dalībniekiem ar augstāko izglītību (65,2%). Salīdzinoši — 39,1 procents respondentu ar pamatizglītību savu attieksmi ir vērtējuši kā pozitīvu. Raksturīgi, ka respondenti ar augstāko izglītību ir saglabājuši savu kopumā pozitīvo attieksmi (iepriekšējā aptaujā 66,9%), bet respondentiem ar pamatizglītību pozitīvā attieksme ir samazinājusies (iepriekšējā aptaujā 51,5%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no respondentu nodarbošanās, atklājas, ka gandrīz 3/4 (72,9%) studentu un 69 procenti vadītāju un menedžeru savu attieksmi pret Eiropas Savienību vērtē kā kopumā "pozitīvu", savukārt tikai 39 procentiem bezdarbnieku ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību.

Raksturīgi, ka respondentiem ar augstāku ienākumu līmeni ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību, nekā respondentiem ar zemāku ienākumu līmeni. 74,2 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kuru ienākumi pārsniedz Ls 127, ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību. Vispozitīvākā attieksme pret Eiropas Savienību ir rīdziniekiem (59%), kamēr Kurzemē dzīvojošajiem tāda ir tikai 42,3 procentiem respondentu. Citos sociāldemogrāfiskos griezumos (vecums, tautība, pilsonība) respondentu atbildēs būtiskas atšķirības nav vērojamas.

Grafikā ir redzama LR pilsoņu, kuri ir potenciālie referenduma dalībnieki, attieksme pret Eiropas Savienību. Līdzīgi kā 1998. gada novembra aptaujā, LR pilsoņu attieksme būtiski neatšķiras ne no kopējiem rādītājiem, ne arī no nepilsoņu attieksmes.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos

Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?"

Grafikā ir attēlots eventuālais respondentu (N = 1010) balsojums referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā. Nedaudz vairāk nekā 1/3 jeb 36,6 procenti respondentu balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Pret balsotu 30,4 procenti aptaujas dalībnieku, un 33 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

Grafikā ir attēlots 1998. gada novembra un 1999. gada februāra aptaujā uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" iegūto atbilžu salīdzinājums. Tieši par 10% ir samazinājies to respondentu skaits, kuri referendumā balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Vienlaikus nedaudz, bet ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri balsotu pret vai kuriem nav noteikta viedokļa šajā jautājumā. Izmaiņu iemesli varētu būt tie paši, kas jau minēti jautājumā par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Eiropas Savienību.

Aplūkojot iegūtos rezultātus, ir redzams, ka līdzīgi kā iepriekš veiktajā aptaujā iespējams vilkt paralēles starp respondentu atbildēm uz jautājumu "Ja rīt notiktu referendums par iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" un atbildēm uz iepriekšējo jautājumu "Kāda ir Jūsu attieksme pret Eiropas Savienību?". Dati liecina, ka tām sociāldemogrāfiskajām grupām, kurām ir pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību, balsojums par iestāšanos Eiropas Savienībā ir procentuāli lielāks.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu vecuma griezumā, atklājas, ka vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem gandrīz puse (49,4%) respondentu balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Vecuma grupā virs 56 gadiem par iestāšanos balsotu 27,6 procenti Latvijas iedzīvotāju. (1998. gada novembra aptaujā attiecīgi 52,6% un 36%).

Atšķirības balsojumā atklājas arī aptaujas dalībniekiem ar dažādu izglītības līmeni. Par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 43 procenti aptaujas dalībnieku ar augstāko izglītību un 30,3 procenti respondentu ar pamatizglītību (iepriekšējā aptaujā attiecīgi 52,4% un 35,1%).

LR pilsoņu vidū (37,5%) salīdzinoši ar nepilsoņiem (33,5%) ir raksturīgs nedaudz lielāks to respondentu skaits, kuri balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, taču jāņem vērā, ka tieši viņi visticamāk arī būs referenduma dalībnieki.

Visai ievērojamas atšķirības balsojumā parādās respondentiem ar dažādu nodarbošanos. Tā 60 procenti skolnieku, studentu un tikai 20 procenti zemnieku, kā arī 20,5 procenti pensionāru balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Atšķirības balsojumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā atklājas arī ienākumu griezumā. Par iestāšanos Eiropas Savienībā balsotu 55,9 procenti respondentu ar augstu ienākumu līmeni un 29,6 procenti respondentu ar zemu ienākumu līmeni (iepriekšējā aptaujā attiecīgi 71,2% un 44,1%).

Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no reģiona, kurā dzīvo aptaujas dalībnieki, atklājas, ka 40,4 procenti rīdzinieku un salīdzinoši mazāk, t.i., 31,5 procenti kurzemnieku balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā.

Citos sociāldemogrāfiskos griezumos (vecums, tautība) respondentu atbildēs būtiskas atšķirības nav vērojamas.

 

Pieņemot, ka iespējamajā referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā varēs piedalīties tikai LR pilsoņi, šajā grafikā ir attēlots viņu balsojums. Jāatzīmē gan, ka, līdzīgi kā 1998. gada novembrī veiktajā aptaujā, tas būtiski neatšķiras no kopējiem rādītājiem.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Miniet trīs iemeslus, kāpēc Jūs balsotu par

Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?"

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt trīs iemeslus, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Uz šo jautājumu atbildēja tikai tie respondenti (N = 370), kuri iespējamajā referendumā balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Jautājums tika formulēts kā "atklātais", t.i., respondentiem netika piedāvāti iespējamie atbilžu varianti, un viņi varēja minēt savas iemeslus, kāpēc balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Aplūkojot latviešu un cittautiešu atbildes uz jautājumu "Miniet trīs iemeslus, kāpēc Jūs balsotu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?", atklājas zināmas atšķirības. 45,6 procentos gadījumu latvieši kā galveno sava balsojuma iemeslu min to, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas drošības garants (tai skaitā 15,4% — drošības garants pret Krieviju), 37,7 procentos gadījumu minēts, ka iestāšanās Eiropas Savienībā nodrošinās ekonomisko stabilitāti, attīstību. Salīdzinoši cittautieši tikai 16,4 procentos gadījumā par sava balsojuma iemeslu min to, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas drošības garants. Cittautiešu vidū vispopulārākais iemesls — iestāšanās Eiropas Savienībā nodrošinās Latvijā ekonomisko stabilitāti, attīstību (31,7%).

Līdzīgas atšķirības (kā tautību griezumā) ir vērojamas arī pilsoņu un nepilsoņu paustajā viedoklī. Interesanti, ka tikai 13,8 procentos gadījumu nepilsoņi par sava balsojuma iemeslu min to, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas drošības garants (tai skaitā 3,8% — kā drošības garants pret Krieviju).

Gandrīz 3/4 (73,5%) gadījumu zemnieki par galveno sava balsojuma iemeslu min to, ka iestāšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas drošības garants, bet privātuzņēmēji to atzīmē tikai 11,2 procentos gadījumu. Skolēniem un studentiem svarīgs balsojuma iemesls ir tas, ka iestāšanās Eiropas Savienībā nodrošinās plašākas izglītības (studiju) iespējas (26,2%). Vienā trešdaļā (34,4%) atbilžu vadītāji un menedžeri uzsver to, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijā ieplūdīs papildu investīcijas.

 

Atbildes uz jautājumu:

"Miniet trīs iemeslus, kāpēc Jūs balsotu pret

Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?"

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt trīs iemeslus, tad atbilžu summa pārsniedz 100%.

Uz šo jautājumu atbildēja tikai tie respondenti (N = 307), kuri iespējamajā referendumā balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Arī šis jautājums tika formulēts kā "atklātais", t.i., respondentiem netika piedāvāti iespējamie atbilžu varianti, un viņi varēja minēt savus iemeslus, kāpēc viņi balsotu pret iestāšanos Eiropas Savienībā.

Zināmas atšķirības atklājas respondentu atbildēs uz jautājumu "Miniet trīs iemeslus, kāpēc Jūs balsotu pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā?" atkarībā no to nodarbošanās. Pusē (50,1%) gadījumu zemnieki uzskata, ka iestāšanās Eiropas Savienībā iznīcinās vietējo lauksaimniecību, bet bezdarbnieki tā domā tikai 9,2 procentos gadījumu. Vadītāji un menedžeri akcentē, ka līdz ar to pieaugs birokrātija (22,1%).

 

Atbildes uz jautājumu:

"Kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos Jums trūkst informācijas?"

Tā kā aptaujas dalībnieki varēja minēt vairākus jautājumus, tad atbilžu summa pārsniedz 100%. Uz šo jautājumu atbildēja visi aptaujas dalībnieki (N = 1010). Respondentiem tika dota iespēja gan atzīmēt jau piedāvātās atbildes, gan nosaukt vēl citus, neminētus variantus.

Grafikā attēloti tikai tie atbilžu varianti, kuri jau iepriekš tika piedāvāti, jo citus atbilžu variantus minēja salīdzinoši neliels skaits respondentu un tie nepārsniedza pat 1 procenta barjeru. Aptaujas dalībnieki piedāvāja šādus savus atbilžu variantus:

* šajos jautājumos informācijas netrūkst 0,7%;

* visa pieejamā informācija ir nepilnīga 0,4%;

* par Latvijas likumdošanas piemērošanu ES standartiem 0,2%;

* par ES trūkumiem, mīnusiem 0,1%.

Kā redzams grafikā, Latvijas iedzīvotājiem informācijas visvairāk trūkst sociālekonomiskajos jautājumos: nodarbinātības politikā (33,4%), sociālajā un veselības aizsardzības politikā (31,6%), darba likumdošanā (28,3%). Tas nav pārsteidzoši, jo šie jautājumi ir ne tikai svarīgi un aktuāli saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bet arī pašreizējā Latvijas sociālekonomiskajā situācijā.

Respondenti atzīmējuši, ka salīdzinoši mazāk informācijas trūkst tādos jautājumos kā Latvijas un ES attiecību vēsture (15,3%), dabas aizsardzība (15%) un kultūras politika (13,6%). Iespējams, ka šie jautājumi vairumam Latvijas iedzīvotāju šobrīd nav aktuāli. Aplūkojot atbilžu sadalījumu atkarībā no dzimuma, atklājas, ka gan vīriešiem, gan sievietēm informācijas visvairāk trūkst nodarbinātības jautājumos (attiecīgi 33,5% un 33,4%). Vīrieši ir atzīmējuši, ka nākamais jautājums, kas viņus visvairāk interesē, ir imigrācijas politika (30,2%), tam seko drošības un aizsardzības politika (27,4%). Sievietes vairāk vēlas iegūt informāciju par sociālo un veselības aizsardzības politiku (33,1%), kā arī vispārīgu (pamata) informāciju par ES (30,7%).

Jaunākās un vidējās paaudzes respondenti vairāk vēlas iegūt informāciju par nodarbinātības politiku, kamēr gados vecākie (virs 46 gadiem) — par sociālo nodrošināšanu un veselības aizsardzības politiku. Aplūkojot iegūtās atbildes izglītības griezumā, ir redzams, ka respondentiem ar pamatizglītību visvairāk trūkst vispārīgās (pamata) informācijas par ES (32,3%), bet respondentiem ar vidējo un augstāko izglītību — informācijas par konkrētākiem jautājumiem: nodarbinātības politiku, sociālo un veselības aizsardzības politiku.

31,6 procentos gadījumu cittautieši ir minējuši, ka viņiem trūkst informācijas par cilvēktiesību aizsardzību, ierindojot šo jautājumu trešajā vietā. Salīdzinoši tikai 20,2 procentos gadījumu latvieši ir atzīmējuši, ka viņiem trūkst informācijas par cilvēktiesību aizsardzību. Visvairāk (35% gadījumu) nepilsoņi ir atzīmējuši, ka viņiem trūkst informācijas par cilvēktiesību aizsardzību, tai seko informācija par nodarbinātības politiku (33,8%). LR pilsoņi visvairāk ir atzinuši, ka viņiem trūkst informācijas par nodarbinātības politiku (33,3%). Salīdzinoši — 22,3 procentos gadījumu LR pilsoņi ir atzīmējuši, ka viņiem trūkst informācijas par cilvēktiesību aizsardzību.

Respondentiem ar maziem ienākumiem visvairāk trūkst vispārīgas (pamata) informācijas par ES (32,9%), bet respondenti ar ienākumiem virs vidējā vairāk vēlas uzzināt par konkrētākiem jautājumiem: nodarbinātības politiku, sociālo un veselības aizsardzības politiku, imigrācijas jautājumiem. Kurzemnieki un vidzemnieki visvairāk vēlas iegūt vispārīgu informāciju par ES (attiecīgi 30,6% un 30%). Salīdzinājumam: 28,6 procentos gadījumu Latgalē dzīvojošie ir atzīmējuši, ka viņiem trūkst informācijas par cilvēktiesību aizsardzību.

Aplūkojot atbilžu sadalījumu Rīgā un citās Latvijas pilsētās un pagastos, atklājas, ka pagastos dzīvojošajiem aptaujas dalībniekiem visvairāk trūkst vispārīgas informācijas par ES (36,4%), tam seko informācija par sociālo un veselības aizsardzības politiku (24,9%). Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji visvairāk vēlas zināt par nodarbinātības politiku (attiecīgi 40,4% un 34,8%).

Kopumā jāsecina, ka respondentu atbildes uz jautājumu "Kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos Jums trūkst informācijas?" ir saistāmas ar šo jautājumu pašreizējo aktualitāti Latvijas iedzīvotājiem kopumā, kā arī katrai attiecīgajai sociāldemogrāfiskajai grupai.

 

Galvenie secinājumi:

1. Salīdzinājumā ar 1998. gada novembrī veikto aptauju:

1.1. gandrīz par 10 procentiem ir samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā pozitīvu, un nedaudz, bet tomēr ir pieaudzis kopumā negatīvi noskaņoto un to aptaujas dalībnieku skaits, kuriem nav noteiktas nostājas šajā jautājumā;

1.2. tieši par 10 procentiem ir samazinājies to respondentu skaits, kuri referendumā balsotu par iestāšanos Eiropas Savienībā; vienlaikus nedaudz, bet ir pieaudzis to respondentu skaits, kuri balsotu pret vai kuriem nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

2. Šīs attieksmes izmaiņas "eiroskepticisma" virzienā varētu skaidrot ar vairākiem iemesliem:

2.1. Vīnes sanāksmē Latvijai neizteiktais uzaicinājums uz iestāšanās sarunām jau 1999. gadā, lai gan tā 1998. gadā uzrādīja vienus no labākajiem ekonomiskajiem rādītājiem starp visām kandidātvalstīm;

2.2. pašu Eiropas Savienības dalībvalstu iekšējās problēmas un to risināšana, no kā lielā mērā ir atkarīgs nākamais ES paplašināšanās raunds;

2.3. zināma informācijas nepilnība un trūkums dažādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos, kas rada Latvijas iedzīvotājos nekonkrētu tās tēlu, piemēram, 26,9 procentiem aptaujas dalībnieku trūkst pat vispārīgas informācijas par Eiropas Savienību.

3. Pozitīvi vērtējams fakts, ka noteikta daļa Latvijas iedzīvotāju spēj argumentēt savu nostāju par vai pret Eiropas Savienību, tas, ka viņiem ir noteikta nostāja šajā jautājumā. Gan par, gan pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā kopumā tika minēti 22 iemesli. Šajā argumentācijā atklājās arī dažas interesantas likumsakarības:

3.1. daži no minētajiem iemesliem bija vieni un tie paši, piemēram, gan "par", gan "pret" tika minēts iemesls, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, būs vienota valūtas sistēma (eiro);

3.2. daži no minētajiem iemesliem bija pretēji, piemēram, "par" tika minēts iemesls, ka Eiropas Savienība ir Latvijas drošības garants (tai skaitā pret Krieviju), "pret" tika minēts iemesls, ka Eiropas Savienība nav Latvijas drošības garants.

4. Aptaujas dalībnieku atbildes uz jautājumu "Kādos ar Latvijas un Eiropas Savienības attiecībām saistītos jautājumos Jums trūkst informācijas?" lielā mērā ir saistāmas ar šo jautājumu pašreizējo aktualitāti Latvijas iedzīvotājiem kopumā, kā arī katrai attiecīgajai sociāldemogrāfiskajai grupai.