Jaunas Eiropas prasības

mūsu lauksaimniekiem

IV Nacionālās programmas prioritātes, lai integrētos Eiropas Savienībā

Gatavojoties integrācijai Eiropas Savienībā, izstrādātas IV Nacionālās programmas prioritātes, kas kopumā ir visai nopietns darbs valstī un Zemkopības ministrijā. Programmā paredzēti trīs pamatuzdevumi - institūciju veidošana, iekšējais tirgus un strukturālie pārveidojumi. Ar tiem 25. februārī Zemkopības ministrijas problēmu pēcpusdienā tās vadību un departamentu direktorus iepazīstināja ZM Integrācijas un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze .

Institūciju veidošana saistīta ar informācijas un analīzes sistēmas pilnveidošanu, ES dalībvalsts funkcijām atbilstošas lauksaimniecības administrācijas struktūras izveidi un likumdošanas funkciju deleģēšanas sistēmas izveidošanu. Turklāt nepieciešama zemes konsolidācija, kā arī lauksaimniecības tirgus stabilizācija, ieviešot kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus. Šie pienākumi saistīti arī ar maksājumu aģentūras, efektīvu intervences un kvotu mehānisma izveidi.

Iekšējā tirgus interesēs jāievieš zivju resursu saglabāšanas un pārvaldes nacionālā politika, mežu resursu saglabāšanas un pārvaldes nacionālā politika, kā arī jāpilnveido nacionālās pārtikas kvalitātes sistēma, kas aptver lauksaimniecības produkcijas kvalitāti kopumā, pārstrādātās pārtikas kvalitāti, kā arī lopkopības produkcijas, gaļas un piena produktu kvalitāti.

Strukturālie pārveidojumi savukārt saistīti ar lauksaimniecības kredītiem, strukturālo fondu administrēšanu un lauku vides attīstību.

Lauksaimniecības tirgus stabilizācija, ieviešot kopējo lauksaimniecības politiku kā būtisku instrumentu, ir pamatprioritāte minētajā programmā. Nepieciešamas administratīvās struktūras, kas uzrauga un regulē lauksaimniecības preču tirgu.

Apakšprioritātes šajā jomā ir likumdošanas un normatīvo aktu izstrāde, kas nodrošina ražotāju pašpārvaldes tirgus organizāciju izveidošanos, darbību un uzdevumus lauksaimniecības politikas īstenošanā. Pašpārvaldes organizāciju izveide paredzēta augļu un dārzeņu tirgū, un tās būs atbildīgas par rīcības plāna izstrādi, uz kura pamata ražotāji un organizācijas saņems atbalsta maksājumus no ES budžeta. Iestāšanās brīdī ES minētajām organizācijām jābūt spējīgām darboties patstāvīgi.

Svarīgi ir izveidot intervences mehānismu graudu tirgus stabilizācijai un izstrādāt privātās uzglabāšanas mehānismu juridisko bāzi piena tirgus stabilizācijai. Latvijā ir izstrādāti un ieviesti graudu intervences pamatprincipi, tāpat ir uzsākta piena produktu interveces pasākumu organizēšana, jo intervence ir viens no pamatprincipiem ES tirgus organizēšanā, lai nodrošinātu cenu izlīdzināšanos.

Būtiska ir efektīvas kontroles, kā arī tirgus un ražošanas informācijas sistēmu ieviešana lauksaimniecībā. Integrētas administrēšanas un kontroles sistēma paredz saistību starp lēmumu pieņemšanas un izpildes kontroli lauksaimniecībā, iespējamo lēmumu izpildes radīto rezultātu un seku modelēšanu, izslēdzot korupcijas iespējas lauksaimniecības atbalsta sadalē. Tas ir arī obligāts priekšnosacījums lauksaimniecības atbalsta saņemšanai ES dalībvalstīm. Lai novērtētu realizēto kopējo lauksaimniecības politiku, dalībvalstīm jāizveido datu tīkls par saimniecību grāmatvedību. Šāds tīkls palīdz noteikt ikgadējos lauksaimniecības uzņēmumu ienākumus un to izmaiņas, veikt dažāda veida saimnieciskās darbības analīzes. Sistēma paredzēta kopējās lauksaimniecības politikas vadībai.

Latvijā jāizveido efektīvi funkcionējoša maksājumu aģentūra, kas realizētu Latvijas un ES lauksaimniecībai piešķirtā finansējuma apriti un uzraudzību. Nepieciešams arī modernizēt lauksaimniecības sektoru, veicināt kompaktu, konkurētspējīgu zemnieku saimniecību veidošanos, un tam nepieciešama zemju konsolidācija. Šī prioritāte iekļauta, pamatojoties uz dokumentu "Pievienošanās Partnerība Latvija". Tajā norādīts, ka lielāka uzmanība jāpievērš zemes struktūras nostiprināšanai un lauku politikas attīstībai.

Jāveido arī ES dalībvalsts funkcijām atbilstošas lauksaimniecības administrācijas struktūra, kas ir Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevums.

Ne mazāk svarīgi ir izveidot likumdošanas funkciju deleģēšanas sistēmu, lai tā tiktu virzīta uz funkciju deleģēšanu ministrijām un veicinātu ātrāku un sekmīgāku ES likumdošanas ieviešanu un saskaņošanu ar Latvijas likumdošanu.

Lauku attīstība un ES strukturālie fondi palīdzēs nodrošināt lauku vides un lauksaimniecības ilgspējīgu attīstību, nodarbinātības dažādošanu laukos un labas lauksaimniecības prakses izveidi. Savukārt atvieglojumi lauksaimniecības kredītiem uzlabos efektivitāti un konkurētspēju lauksaimniecībā. Tāpat lauku ekonomikā strādājošie jāsagatavo efektīvai ES Strukturālo fondu izmantošanai. Arī SAPARD programmas realizācija veicinās Latvijas lauksaimniecības konkurētspēju ES vidē.

Nacionālās pārtikas kvalitātes kontroles sistēmas pilnveidošanai svarīgi ieviest spēkā esošo likumdošanu un tās uzraudzību, veicot institucionālas reformas. Jāpaugstina ražotāju informētība, sapratne un atbildība. Informētības, sapratnes un atbildības paaugstināšana nepieciešama arī patērētājiem.

Apakšprioritātes šajā jomā ir lauksaimniecības produkcijas kvalitātes un nekaitīguma prasību nodrošināšana saskaņā ar ES standartiem, kas sekmētu produkcijas konkurētspēju. Normatīvo aktu bāze jāsaskaņo ar atbilstošajām ACQUIS sadaļām. Jāuzlabo Zemkopības ministrijas un tai pakļauto institūciju darbības un kontroles sistēma veterinārajā un fitosanitārajā jomā, Sanitārajā robežinspekcijā, Sēklu inspekcijā, lai sasniegtu nepieciešamos standartus lauksaimniecības produkcijas konkurētspējas un patērētāju aizsardzības nodrošināšanā. Jāievieš stingrs kontroles mēhānisms ES standartu ieviešanā un turpmākā nodrošināšanā.

Tāpat jāpaaugstina lopkopības produkcijas konkurētspēja Latvijas integrācijai ES. Tas nozīmē, ka jāturpina darbs, lai pilnveidotu dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu saskaņā ar ES prasībām. Arī piena produktiem jānodrošina ES normatīvajiem dokumentiem atbilstoša kvalitāte. Nopietnāk jāstrādā pie iekšējā tirgus aizsardzības un eksporta veicināšanas. Šīs prasības attiecas arī uz gaļas produktu kvalitāti. Obligāti jāievieš ES pastāvošā cūku kautķermeņu klasifikācijas sistēma. Kvalitāte jāpaaugstina arī pārstrādātās pārtikas produktiem. Brīva preču kustība saskaņā ar ES prasībām jānodrošina alkoholiskiem dzērieniem, šokolādei, cukuram un tā izstrādājumiem, augļu sulām, kazeīnam, kondensētam pienam un citiem produktiem.

Zivju resursu saglabāšanai un pārvaldes nacionālās politikas ieviešanai jāattīsta un jānostiprina Nacionālās zivsaimniecības politika un tās administrēšana. Prioritāri svarīga ir ilgspējīgas zvejniecības attīstība, arī Nacionālās nekaitīguma un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide zivju un to produktu ražošanā.

Mežu resursu saglabāšanas un pārvaldes nacionālās politikas ieviešanā prioritāra ir Nacionālās mežu politikas īstenošana un administrēšana, lai sekmīgāk spētu izmantot SAPARD plānoto finansējumu un pirmsstrukturālos fondus mežsaimniecības nacionālo interešu prioritāšu īstenošanai.

1998. gada 28. aprīlī LR Ministru kabinets apstiprināja III Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā. Tā paredzēja, ka Latvijai jābūt spējīgai uzņemties ES dalībvalsts pienākumus. Programmā paredzēja īstenot vairāk nekā 80 prioritārās darbības, un tās ir vērstas uz četru stratēģisku mērķu sasniegšanu: Latvijas sabiedrības integrācijas veicināšanu, ekonomikas attīstīšanu, lai izturētu ES iekšējā tirgus ekonomisko spiedienu, Latvijas likumu tuvināšanu ES ACQUIS un valsts pārvaldes spēju uzlabošanu. Taču šai programmai nepieciešama pilnveidošana, kurai tagad ir izstrādāts speciāls rīcības plāns.

Astra Salcēviča,

"LV" nozares redaktore