MĒS UN EIROPA

Kad Latvijā meklējam Eiropu:

Integrācija Eiropas Savienībā ir viena no Latvijas valdības politikas prioritātēm. Vai sabiedrība izprot šo procesu vai atbalsta to?

Atbilde atkarīga no informācijas pieejamības un aprites. Palīdzēt cilvēkiem iegūt informāciju par Eiropas Savienību, tās likumdošanu, normatīvajiem dokumentiem, dažādām palīdzības programmām, iepazīstināt ar iespējamām izmaiņām pēc pievienošanās tai, sniegt paskaidrojumus — ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem sekmīgai integrācijas procesa norisei un pozitīvam referenduma iznākumam.

Nozīmīgas informācijas krātuves ir bibliotēkas un dažādi informācijas centri, kuru Latvijā nav mazums. Daļa no tiem specializējušies tieši ar Eiropas Savienību saistītos jautājumos. Kas ir šo bibliotēku un centru mērķauditorija, kādu informāciju tie spēj sniegt — par to turpinājumā šo informācijas krātuvju darbinieki intervijās "Latvijas Vēstnesim".

— par Eiropas Savienību deputātiem

un Saeimas darbiniekiem

Inese Kriškāne, Saeimas Eiropas Savienības

informācijas centra vadītāja

— Kopš 1997.gada rudens Saeimā darbojas Eiropas Savienības (ES) informācijas centrs, kura galvenais uzdevums ir informēt Saeimas deputātus un darbiniekus par svarīgākajām norisēm ar ES saistītos jautājumos.

Informācijas centrā ir pieejamas ES likumdošanas datu bāzes (CD-ROM), Eiropas tiesas lēmumi, brošūras un semināru materiāli par dažādām tēmām. Centrā var atrast dokumentus, kas izstrādāti Latvijas integrācijas ES procesā, piemēram, dažādas valdības nostādnes vai atsevišķu ministriju gatavotie materiāli par visām jomām, kuras skar integrācijas noriti. Informācija tiek uzkrāta pēc citos ES informācijas centros pieņemtās un vienotās "Selex" sistēmas. Vairums materiālu ir angļu valodā, taču iespēju robežās arvien vairāk izdevumu tiek tulkots latviski.

Iegūt informāciju un uzdot jautājumus var gan pa tālruni, gan izmantojot elektronisko lapu, gan personīgi griežoties Eiropas lietu komisijā, iepriekš piesakot savu vizīti. Centru var apmeklēt jebkurš interesents, turklāt visa veida informācija un konsultācijas ir bezmaksas.

Lai paplašinātu informācijas saņēmēju loku, ir izveidota Eiropas lietu komisijas interneta mājas lapa. Tajā atrodama informācija par Eiropas lietu komisijas darbu, pieejami galvenie tiesiskie akti, kas ir Latvijas un ES attiecību pamatā, to institūciju adreses, kur var meklēt ziņas par ES, kā arī Saeimas bibliotēkā esošās publikācijas par šo tēmu, informatīvā izdevuma "Eiroziņas" pilns teksts.

Informatīvo biļetenu "Eiroziņas" sākotnēji bija paredzēts izplatīt tikai kā Saeimas iekšēju izdevumu, taču tā kā interesi par to izrādīja citas institūcijas, tad šobrīd tas ir pieejams plašākam lasītāju lokam. Izdevuma tirāža palielināta no 150 līdz 1000 eksemplāriem. Ik nedēļu to saņem visas Latvijas pašvaldības, ministrijas un citas valsts iestādes. "Eiroziņas" — tās ir ziņas par aktualitātēm un notikumiem Latvijā, citās kandidātvalstīs un pašā ES.

Vēl viens projekts sabiedrības informēšanā ir ikmēneša lappuse "Eiropa un mēs" laikrakstā "Diena". Tās uzdevums ir sniegt gan informatīva, gan analītiska rakstura rakstus, saglabājot neitrālu un objektīvu attieksmi.

Patlaban informācijas centru visbiežāk apmeklē deputātu palīgi un konsultanti. Diemžēl paši deputāti centrā ienāk visai reti. Viņi pēc informācijas vaicā tikai tad, ja ir konkrēta vajadzība. Turklāt deputātu vairumam zināšanas par ES un jautājumiem, kas saistīti ar to, ir visai vājas. Saeimā ir pāris šīs jomas speciālistu un ekspertu, kas jau vairākus gadus saistīti ar ES lietām, bet lielāko daļu deputātu nākas mācīt un informēt. Daudzi uzskata, ka ES ir tikai kas tāds, kas saistāms ar ārlietām, taču tā nebūt nav, jo ES principi un pamatnostādnes ienāk valsts iekšienē, tas skar ikvienu iedzīvotāju. Īpaši tiek mācīta Eiropas lietu komisija. Patīkami atzīt, ka neviens nenoliedz šāda centra vajadzību, arī šo mācību nepieciešamību.

Ir izveidots arī ekspertīzes centrs pie Saeimas juridiskā biroja. Viens no tā uzdevumiem ir veidot vienotu anotācijas sistēmu visiem Saeimā izskatītajiem un pieņemtajiem likumiem. Katrā likumā jānosaka, vai tas veidots saskaņā ar ES normatīviem un kā tas ietekmē tautsaimniecību. ES direktīvas kļūst arī par Latvijas likumdošanas normām, tāpēc ir jānorāda atsauces uz konkrētām ES direktīvām, kas izmantotas jaunajos likumos.

Piekrītu viedoklim, ka darbu ar ES likumdošanu apgrūtina fakts, ka Latvijā trūkst speciālistu, kas labi pārzinātu šos sarežģītos un atšķirīgos likumus. Vairāk būtu jāizmanto tie PHARE programmas speciālisti, kas atrodas Latvijā, jo viņi ir labi informēti par ES un tās darbības principiem.

— par Latvijā notiekošo

Eiropas komisijai un sabiedrībai

Santa Strupiša, Eiropas Komisijas delegācijas

Latvijā informācijas nodaļas vadītāja

— Primārais Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā informācijas nodaļas uzdevums ir sniegt informāciju par Latvijā notiekošo Eiropas Komisijas centrālajam birojam Briselē. Taču ziņas par Eiropas Savienību (ES) un jo īpaši par Eiropas Komisiju mūsu centrā var iegūt jebkurš interesents. Plaši pieejami ir materiāli par ES vēsturi, uzbūvi, struktūru, pie mums ir lasāmi arī ES oficiālie dokumenti un līgumu teksti. Ja cilvēks vēlas uzzināt par kādu specifisku nozari vai tēmu, tad izmantojam interneta datu bāzi.

Kopā ar sabiedrisko attiecību aģentūru "Consensus" esam izstrādājuši informācijas stratēģiju, plašākas auditorijas informēšanai un iepazīstināšanai ar ES jautājumiem. Tās ietvaros izveidots avīzes "LABA" krāsainais pielikums "Es un ES". Katru nākamo izdevumu sagatavo atsevišķu valstu vēstniecības. Tiek iesniegti jautājumi arī "Lauku Avīzes" konkursam "Tepat Latvijā, tepat Eiropā, tepat pasaulē". Izveidojusies sadarbība ar krievu valodā iznākošo laikrakstu "Čas", kurā publicējam un rīkojam lasītāju konkursu par ES tēmu. To darām tāpēc, lai publika brīvākā un nepiespiestākā veidā iepazītos ar ES, paši meklēdami informāciju par Eiropu.

Drīzumā nāks klajā Eiropas Komisijas delegācijas informācijas nodaļas veidots pirmais izdevums–biļetens, kam precīzs nosaukums vēl nav izdomāts, taču zināms, ka tas iznāks reizi divos mēnešos. Biļetens informēs par to, ar ko nodarbojas Eiropas Komisija Latvijā un kādi PHARE projekti tiek īstenoti. Viens no iemesliem šāda biļetena izdošanai ir 1998.gadā publicētās brošūras "Latvija Eiropas Savienībā — kāpēc?" milzum lielā popularitāte un pieprasījums. Ne velti tai būs papildmetiens, kā arī tulkojums krievu valodā.

Šī situācija liecina par cilvēku intereses pieaugumu par jautājumiem, kas saistīti ar ES. Pagājušajā gadā organizējām aptauju, kurā piedalījās vairāk nekā 500 "Lauku Avīzes" lasītāju, un noskaidrojām, ka interese par ES ir liela un vairākums respondentu izjūt vajadzību pēc plašākas informācijas. Trešdaļa aptaujāto to gribēja saņemt daudz vairāk. ES politikas jomas, par kurām respondenti visvairāk interesējās, bija sociālā un veselības aizsardzības politika, lauksaimniecības un zvejniecības politika, cīņa ar bezdarbu un izglītības politika.

Respondentu attieksme pret Latvijas iespējamo iestāšanos ES vislielākā mērā ir saistīta ar viņu priekšstatiem par to, kā iestāšanās varētu ietekmēt Latvijas ekonomisko attīstību un iedzīvotāju labklājību. Šis bija galvenais jautājums, ko vēlējās uzzināt visas respondentu grupas.

Gatavojot Eiropas Komisijas ziņu biļetenu un aptaujājot sastaptos cilvēkus, varu teikt, ka informētības līmenis par ES ir ļoti dažāds. Taču, ja cilvēku šie jautājumi interesē, tad informāciju atrast ir visai viegli un tā ir plaši pieejama. Piemēram, laikrakstos "Diena" un "Lauku Avīze" gandrīz ik dienu ir lasāmas ziņas par ES un tajā notiekošo.

Eiropas Komisijas delegācijas informācijas nodaļu visbiežāk apmeklē studenti. Arī viņu zināšanu līmenis ir audzis. Sākotnēji studentu interese bija vispārināta un izplūdusi, bet tagad viņi prasa konkrētus materiālus par noteiktām tēmām. Pusotra gada laikā vaicātāji ir kļuvuši gudrāki, viņi spēj precīzi formulēt interesējošo jautājumu.

Diemžēl vienkārši garāmgājēji informācijas nodaļā ienāk ļoti reti, zinātkāru apmeklētāju pie mums ir bijis ļoti maz. Iespējamais iemesls tam ir neziņa, ka pie mums visa veida informācija ir bezmaksas un līdz ar to tā pieejama ikvienam.

Vairums materiālu ir angļu valodā, arī vācu un nedaudz latviešu valodā. Tāpēc savā informācijas stratēģijā esam paredzējuši tulkot grāmatu "Eiropa no A līdz Z". Tā sniegtu plašu un pilnīgu informāciju par ES un dažādām starptautiskām organizācijām. Visai drīz latviešu valodā būs pieejams jaunākais Paskāla Fontēna izdevums "10 tēmas par Eiropu".

Esam iecerējuši izveidot jaunu ES informācijas centru. Šādi centri pastāv citās ES kandidātvalstīs un dalībvalstīs. Tajā būs pieejama jebkura informācija par ES, tiks veidota bibliotēka, jo patlaban mūsu informācijas nodaļa nespēj sniegt tāda veida materiālus un grāmatas, kādas spēs bibliotēka. Jaunā centra uzdevums būs strādāt ar apmeklētājiem, apmierināt viņu vajadzības un interesi, ko patlaban mēs nespējam pilnā apjomā veikt, jo tas neietilpst informācijas nodaļas pamatuzdevumā. Jaunais centrs atradīsies ārpus delegācijas telpām, kas, manuprāt, piesaistīs daudz vairāk klientu, jo mazinās bailes un neērtību, kāda rodas tad, kad cilvēkam jāienāk oficiālā vēstniecības ēkā un vidē.

Uzskatu, ka jau esošo informācijas centru vidū radīt ko jaunu nav nekas slikts vai nepareizs, jo informācijas nekad nevar būt par daudz. Katram no centriem ir sava specifika un ievirze, līdz ar to sava auditorija un publika. Jaunais centrs būs domāts ikvienam cilvēkam, kas interesējas par ES.

— par iespējām uzņēmējiem

Juris Cinītis, Eiropas informācijas centra vadītājs

— Eiropas informācijas centra mērķauditorija ir uzņēmēji, kuriem tiek sniegta komerciāla un ekonomiska rakstura informācija par Eiropas Savienību. Centrs sniedz arī informatīvo atbalstu ārvalstu uzņēmēju darbībai Latvijā.

Latvijas firmu un organizāciju darbiniekiem galvenokārt ir pieejami ES likumdošanas akti. ES likumu struktūra ir ļoti sarežģīta, tas rada grūtības to izmantošanā, jo trūkst speciālistu, kas labi pārzinātu šo jomu. Tāpēc arī vispieprasītākajā lietā — Eiropas standartizācijas likumos — nevaram garantēt pilnīgu un visaptverošu materiālu kopojumu.

Visvieglāk, protams, ir palīdzēt klientiem, kas jau iepriekš strādājuši Eiropas tirgū un tagad vēlas saņemt informāciju par konkrētām direktīvām. Mūsu rīcībā ir datu bāze, kurā atrodamas visas direktīvas, kas ir spēkā ES.

Pārsvarā Latvijas uzņēmējus interesē iespējamo sadarbības partneru meklējumi. Eiropas informācijas centrs sniedz iespēju klientam pašam meklēt un apkopot informāciju, izmantojot centra telpas un datu bāzes. Taču mūsu darbinieki var veikt plašākus un apjomīgākus informācijas meklējumus un pētījumus, kas šajā gadījumā ir maksas pakalpojumi. Uzņēmējdarbībā nauda vienlaikus ir atbildība. Tā liek cilvēkam izsvērt, kas tam patiešām ir vajadzīgs un svarīgs. Maksu par informācijas piegādi pieprasām tāpēc, lai nerastos situācijas, ka mūsu darbinieki ir ieguldījuši savu darbu, laiku, taču uzņēmējam vairs savāktais materiāls nav vajadzīgs vai viņš no tā atsakās. Maksa no klienta puses ir kā sava veida apdrošināšana.

Daži vēlas, lai centrs viņu vietā atrisinātu visas problēmas un parādītu ceļu uz nebeidzamo peļņu, taču mēs lēmumus nepieņemam. Izlemt var tikai pats uzņēmējs, balstoties uz sniegto informāciju un iespējamiem situācijas risinājumiem.

Galvenā problēma ir tā, ka Latvijas uzņēmējiem nav starptautiskā biznesa un starptautiskās tirdzniecības pieredzes. Latvijas uzņēmējos jūtams provinciālisms, tiem ir grūti iziet no savu māju robežām starptautiskā arēnā. Cilvēki nezina starptautiskās tirdzniecības pamatsakarības. Daži ietiepīgi vēlas pirkt preci tikai no paša ražotāja, nezinādami to, ka daudzi ārvalstu ražotāji paši neko netirgo, jo tirdzniecībai ir domāti starpnieki. Turklāt cenas starpnieku kompānijās mēdz būt zemākas par paša preču ražotāja piedāvātajām maksām. Papildu grūtība ir arī svešvalodu nezināšana, kas būtībā liedz pilnīgi, ātri un operatīvi darboties eksporta jomā. Bet šajā nozarē strādāt ar tulku ir neefektīvi.

Zināšanas par ES tirgu kļūst aizvien plašākas un jaušamākas. Gadu gaitā tās pieaug, un var just, ka sadarbība starp Latviju un ES kļūst reālāka un tai ir tendence aizvien attīstīties.

Patīkami ir redzēt un atzīt, ka Latvijas mazie uzņēmēji ir pietiekami elastīgi savā darbībā, pielāgojoties Eiropas tirgum. Piemēram, lauksaimniecībā, lai atrastu jaunus preču noieta tirgus, uzņēmēji ir gatavi apgūt jaunas, vēl nepopulāras jomas — sēņu, ārstniecības augu audzēšanu.

Bieži vien bijušie noliktavas pārziņi ir eksporta menedžeri. Taču viņiem jāzina, ka tagad tas ir tieši viņu pienākums — ne tikai nosūtīt preci, bet arī sameklēt pircēju, sastādīt līgumu, noteikt cenas, turklāt jārīkojas ļoti ātri, jo konkurence nav maza. Pārmaiņas ir jāapjauš iepriekš, nevis pēc pirmā vai otrā bankrota, kad uzņēmējs, palicis bez līdzekļiem, beidzot saprot, ka kaut kas viņa darbībā nav īsti pareizi. Pieļauju, ka daļai Latvijas uzņēmēju ir visai grūti pielāgoties Eiropas prasībām, taču tas ir nepieciešams. Starptautiskajā lietišķajā vidē latvietim jākļūst elastīgākam, kas zināmā mērā nozīmē zaudēt daļiņu latvietības un pārliekās kautrības.

— par informāciju valsts ierēdņiem

Solveiga Līce un Gunta Freimane,

Valsts kancelejas Eirobibliotēkas speciālistes

— Valsts kancelejas Eirobibliotēka izveidota ar PHARE Eiropas integrācijas programmas finansiālo atbalstu. Sākotnējā ideja par to, ka ir nepieciešams informācijas centrs, kas valsts pārvaldes institūciju darbiniekus nodrošinātu ar informāciju par Eiropas Savienību (ES), radās 1997.gadā. Tagad bibliotēkas grāmatu fonds kopumā sastāv no aptuveni 3000 grāmatām un brošūrām latviešu, krievu un angļu valodā. Katru dienu Eirobibliotēka saņem oficiālos ES izdevumus, dokumentus, avīzes un žurnālus, kā arī statistikas pētījumus un semināru materiālus. Eirobibliotēkā ir pieejamas dažādas datu bāzes, piemēram, oficiālā Eiropas kopienas likumdošanas datu bāze "Justis– celex", ir iespēja strādāt ar internetu. Visi izdevumi atrodami elektroniskajā katalogā "Alise", kur informācijas meklēšana iespējama pēc vairākiem kritērijiem: autora, nosaukuma, atslēgvārda, izdevēja, izdošanas gada un valodas.

Eirobibliotēkas galvenais uzdevums ir palīdzēt tiem valsts pārvaldes darbiniekiem, kas tieši piedalās likumdošanas saskaņošanas procesā, kā arī sniegt informāciju Ministru kabineta sēžu un citu sanāksmju laikā. Pamatauditorija ir Valsts kanceleja, Ārlietu un Tieslietu ministrija, kā arī Augstākās tiesas darbinieki. Taču apmeklēt bibliotēku un iegūt informāciju var jebkurš interesents, iepriekš piesakot savu vizīti.

Patlaban apmeklētāji galvenokārt vaicā pēc informācijas, kas nepieciešama viņu profesionālajā darbībā. Privātā interese par ES ir minimāla. Tā acīmredzot tiek apmierināta ar vispārējām publikācijām masu medijos. Ne visi cilvēki var brīvi lasīt specifiskos tekstus svešvalodās, piemēram, visi ES izdevumi ir angļu valodā, tāpēc vieglāk ir lasīt to, kas jau iztulkots. Eirobibliotēka ar prieku pasūta un iegādājas tieslietu materiālus arī no Krievijas, kas ir krievu valodā, jo lasītāji tos var pilnvērtīgāk izmantot.

Eirobibliotēkas fondi tiek veidoti vairāk domājot par nākotni, kad nepieciešamība pēc ES dokumentiem un materiāliem būs lielāka. Tad gudrot, kur gūt informāciju, būs jau par vēlu. Tāpēc iepriekš tiek vākti un apkopoti materiāli, lai varētu ātri un precīzi sniegt informāciju apmeklētājiem, turklāt pati informācija būtu ērti pārskatāma. Patīkami atzīt, ka Valsts kanceleja apzinās, ka šādi materiāli ir nepieciešami, un savu iespēju robežās tiek pasūtītas un pirktas grāmatas, citi informācijas avoti. Konkrēto izdevumu izvēlē konsultējamies ar juristiem, kas labi pārzina šo jomu un var ieteikt, kādi izdevumi būtu visnoderīgākie Latvijas lasītājam.

Pilnīgāk izmantot pieejamo informāciju būtu iespējams ar zinošu speciālistu palīdzību, tāpēc lietderīgi būtu organizēt mācības par ES jautājumiem, kur pasniedzēji būtu ārvalstu vieslektori. Patlaban ir vērojama situācija, ka katra iestāde atsevišķi sūta savus darbiniekus apmeklēt kādus seminārus, konferences vai darba grupas par konkrētiem un šauri specializētiem ES jautājumiem, bet rezultātā šo cilvēku līdzdalības konkrētu Latvijas likumu izstrādē nav. Viņu zināšanas netiek izmantotas, un viņi nespēj reāli likt lietā to, ko guvuši mācību laikā, kaut gan tieši viņu zināšanas ir visnepieciešamākās, izstrādājot un saskaņojot Latvijas likumdošanu ar Eiropas prasībām. Trūkst savstarpējās sadarbības starp ministrijām un valsts administrāciju par gudru speciālistu piesaisti konkrētu likumu izstrādē. Jābūt ir kopainai par to, kādas institūcijas darbinieks kādas zināšanas ir guvis un kā tās vislietderīgāk izmantot, jo, pateicoties tieši šiem speciālistiem, ir izveidots pamats, kā vispār būs iespējamas konkrētas sarunas par Latvijas uzņemšanu ES.

Nākotnē tiek plānots izveidot vienotu datortīklu starp visām ministrijām, tad Eirobibliotēkā esošā informācija būs pieejama visām valsts amatpersonām un nozaru speciālistiem.

— par ES dokumentiem

Rolands Pāliņš,

ES specializētā dokumentācijas centra direktors

— Eiropas Savienības (ES) specializētais dokumentācijas centrs darbojas jau no 1992.gada Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. Visiem interesentiem ir pieejami ES oficiālie žurnāli— "L", "C" un "S" sērija, Eiropas parlamenta sēžu potokoli, Eiropas tiesas materiāli ( "The European Court Reports" ), Eiropas parlamenta dokumentu pilni teksti un pielikumi, kas nav atrodami datu bāzēs, informācija par dažādiem ES jautājumiem un tēmām, kā arī par visām grāmatām, kas iznākušas ES par ES. Jāatzīmē, ka informāciju centrs saņem ļoti operatīvi— aptuveni četru dienu laikā pēc dokumentu un publikāciju nākšanas klajā.

Dokumentācijas centra galvenā mērķauditorija ir augstskolas, studenti, taču patlaban informāciju vēlas saņemt arī ministriju un dažādu organizāciju darbinieki, kas nāk pēc konkrētiem dokumentiem. Mūsu pienākums ir nodrošināt tos, kuri meklē dokumentus, un, ja šie dokumenti izdoti pēc 1993. gada 1.janvāra, tad šeit tie visi ir atrodami. Kā izteicās viens no profesoriem, šeit ir zelta bedre, kur varētu rakstīt disertāciju pēc disertācijas, taču patlaban šos materiālus studenti izmanto galvenokārt pasniedzēju virzīti, gatavojot referātus. Līdz ar to gūto zināšanu nozīme ir vispārizglītojoša, ne zinātniska. Vislielākā interese ir par sociālo politiku, vides jautājumiem, Eiropas Savienības (ES) vēsturi un nākotnes attīstības tendencēm. Diemžēl liela daļa materiālu netiek izmantota vispār.

Kopējā informētības pakāpe par ES ir visai zema, tāpēc mēs neatraidām nevienu interesentu un cenšamies palīdzēt visiem. Labi šos jautājumus pārzina tikai pāris pasniedzēju, kas lasa lekcijas par tēmām, kas skar ES un tajā notiekošo.

Vairumam cilvēku zināšanas par ES tikai vispārīgas, jo ES norises ļaudīm nav aktuālas. Vienīgi valsts administrācija ir nodarbināta ar ES aktualitātēm. Liela daļa sabiedrības vispār nelasa laikrakstus, nemaz nerunājot par īpašu interesi kādos specifiskos jautājumos. Daudzi ļaudis sevi izglīto, tikai skatoties televīziju, taču, ja arī televīzijā sāk plašāk runāt par ES, tad garās, analītiskās runas skatītāju vairs neinteresē.

Ne visai veiksmīgi tiek risināti jautājumi, kas saista Latviju ar ES, tāpēc sabiedrībā pastāv daļēja neapmierinātība. Tiek teikts "nupat būs, nupat būs", bet katru reizi piedzīvojam nelielu vilšanos. Vispārējā orientācija uz ES ir primitivizēta. Cilvēkiem ir reāli jāzina, kas tiem ir jādara un kas tos nākotnē sagaida. Visi apzinās, ka Latvija iestāsies ES, bet neapzinās, ka mēs tajā ieiesim kā mazattīstīta, nevis kā industriāla valsts, kāda Latvija bija vēl pirms desmit gadiem. Līdz ar to, piemēram, kvotas mums noteiks tādā līmenī, kādā ir iespējams. Ražotājiem būs jāpilda visas noteiktās ES prasības, kuras sasniegt nebūt nebūs tik viegli, tāpēc daudzi kļūs vienkārši lieki.

Tāpēc jau laikus Latvijas iedzīvotājiem būtu nepieciešams uzzināt par ES likumiem, protokoliem, standartiem un citiem rīkojumiem, un tie visi ir pieejami ES specializētajā dokumentācijas centrā.

Laura Dūša,

Liena Pilsētniece, "LV"

Pēc ieraksta "LV" diktofonā