Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 24.maijā

AM: Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās

24.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par koeficienta noteikšanu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās".

Rīkojuma projekts nosaka koeficientu piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajā miera nodrošināšanas operācijā Afganistānā un Eiropas Savienības militārajā operācijā ATALANTA operācijas norises rajonā.

Starptautiskajām operācijām, ņemot vērā to specifiku un potenciālo karavīru dzīvības un veselības apdraudējumu, koeficienta diapazons ir noteikts no 1,3 līdz 1,8.

ANO Drošības padomes 2010.gada 22.marta rezolūcijā Nr.1917 izteiktas bažas par drošības situāciju Afganistānā – teroristu organizācijas, bruņoti formējumi, noziedzīgi elementi un narkotiku tirgotāji joprojām apdraud vietējos iedzīvotājus un nacionālos drošības spēkus, starptautisko militāro un civilo personālu. Tāpēc koeficients piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās starptautiskajās miera nodrošināšanas operācijās Afganistānā, jāsaglabā iepriekšējā līmenī – 1,8.

ES militārās operācijas ATALANTA vadība savos pārskatos apdraudējuma līmeni personālam definē kā vidēju – samērā nozīmīgi draudi, kuri ne vienmēr īstenojas. Tomēr šīs operācijas gaitā ir bijuši gadījumi, kad Eiropas Savienības militārie kuģi tikuši pakļauti pirātu uzbrukumiem. Tāpēc atbilstošākais koeficients piemaksas aprēķināšanai karavīriem, kuri piedalās ES militārajā operācijā ATALANTA, ir 1,3.

 

AM: Par finansējuma piešķiršanu vides un sabiedrības veselības monitoringa programmas turpināšanai

24.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par finansējuma piešķiršanu vides un sabiedrības veselības monitoringa programmas turpināšanai".

Normatīvais akts paredz piešķirt Rēzeknes novada domei 14 000 latu no Aizsardzības ministrijas 2011.gada budžeta līdzekļiem vides un sabiedrības veselības monitoringa programmas turpināšanai Audriņu apkārtnē.

2001.gada 31.oktobrī Rēzeknes rajona Audriņu pagasta teritorijā tika uzstādīts un darbu uzsāka trīsdimensiju radiolokators TPS-117. Projekta realizācijas laikā bija vērojama negatīva sabiedrības reakcija, kas saistīta ar iespējamo iekārtas darbības ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Tāpēc laikā no 2003. līdz 2009.gadam tika realizēts projekts "Audriņu apkārtnes iedzīvotāju veselības monitorings", kuru finansēja Aizsardzības ministrija. Programmas ietvaros tika veiktas Audriņu, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Ilzeskalna, Vērēmu, Ozolmuižas apkārtnes iedzīvotāju papildu veselības pārbaudes, tai skaitā asinsainas analīzes un mamogrāfijas izmeklējumi. Šajā laikā vides kvalitātes un iedzīvotāju veselības pasliktināšanās nav konstatēta.

 

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

EM: Par grozījumiem Enerģētikas likumā

Izvērtējot janvārī dabas stihijas rezultātā radušos elektroapgādes traucējumus un to cēloņus, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā", kuru 24.maijā apstiprināja Ministru kabinets. Likumprojektā cita starpā ir noteiktas tiesiskās normas, kas samazinās šādu elektroenerģijas piegādes traucējumu riskus, iespējamos kaitējumus sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī nodrošinās operatīvāku elektroenerģijas traucējumu novēršanu un valsts nozīmes energoapgādes objektu būvniecību.

Lai ierobežotu tādu situāciju atkārtošanos, kāda bija šoziem, piesnigušajiem kokiem pārraujot elektrolīnijas, AS "Latvenergo" norāda, ka esošās gaisvadu līnijas pakāpeniski būtu jānomaina ar pazemes kabeļlīnijām. Tā kā šobrīd spēkā esošais regulējums paredz visai sarežģītu saskaņošanas kārtību, kas būtiski apgrūtina līniju rekonstrukciju, līdz ar grozījumiem likumā iekļauti nosacījumi, kādos gadījumos būvniecības (kas ir arī elektrolīniju pārbūve) saskaņošanu ar zemes īpašnieku var aizstāt ar informēšanu, kas sekmēs vienkāršāku un operatīvāku darbu izpildi.

Pārbūvējot elektrolīniju, jāņem vērā, ka to tehniski nevar izvietot vienā un tai pašā vietā, tādēļ likumprojektā paredzēts noteikt pieļaujamo aizsargjoslas izmaiņu robežu, kurā, veicot elektrolīniju pārbūvi, saskaņošana tiek aizstāta ar informēšanu. Plānots, ka saskaņošanas procedūru varēs aizstāt ar informēšanas procedūru, ja, ierīkojot jaunu elektrolīniju, esošā aizsargjosla palielināsies ne vairāk kā par 10%. Tāpat noteikts, ka saskaņošana rekonstrukcijas gadījumā tiek aizstāta ar informēšanu arī tad, ja elektrolīniju ierīko esošajā aizsargjoslā.

Vienlaikus Enerģētikas likumā EM rosina iekļaut normu, ka elektrolīnijas pēc iespējas vairāk tiek ierīkotas ceļu zemes nodalījuma joslās. Šāda kārtība būtiski atvieglos elektrolīniju izbūvi, kā arī samazinās privāto zemju izmantošanu, koku apdraudējumu elektrolīnijām un piekļuvi līniju bojājumu vietām ar tam sekojošo bojājumu novēršanas ātruma palielināšanos.

Grozījumos precizētas normas arī par to, ka sabiedrības interesēs zemes īpašnieks nevar liegt veikt elektrolīnijas rekonstrukciju vai ierīkošanu likumā noteiktajos gadījumos. Elektrolīniju rekonstrukcijas un ierīkošanas projekti ir sabiedrībai būtiski projekti, kas tiek īstenoti, lai nodrošinātu kvalitatīvu elektroapgādi visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas nozīmē, ka elektrolīniju pārbūve varēs sākties pēc zemes īpašnieka informēšanas, vienlaikus uzsākot sarunas par atlīdzības jautājumu zemes īpašniekam, kura teritoriju šķērso elektrolīnija.

Līdz ar grozījumiem, kas izstrādāti, izanalizējot šajā gadu mijā gūtās mācības elektroapgādes atjaunošanā, ministrija sagatavojusi arī citus grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz izslēgt elektroenerģijas un siltuma ražošanu un elektroenerģijas un siltuma tirdzniecību no to regulējamo sabiedrisko pakalpojumu vidus, kuru sniegšanai ir nepieciešama licence, un paredzēt šo pakalpojumu sniedzēju reģistra izveidi. Līdz ar to elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājiem un tirgotājiem, lai sniegtu pakalpojumus, turpmāk nebūs jāsaņem licence, bet to aizstās administratīvi vienkāršāka forma – reģistrēšanās SPRK izveidotā reģistrā. Tādējādi tiks mazināts elektroenerģijas un siltuma ražotājiem un elektroenerģijas un siltuma tirgotājiem uzliktais administratīvais slogs, vienkāršots un paātrināts administratīvais process, kā arī tiks sekmēta elektroenerģijas tirgus attīstība un novērsta Ekonomikas ministrijas un SPRK funkciju pārklāšanās.

 

EM: Par grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos

24.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 "Vispārīgie būvnoteikumi", nosakot būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību, apjomu un eksperta atbildību, samazinot būvniecības saskaņošanas termiņu būvniecības saskaņošanas laikā, kā arī precizējot vienkāršotās renovācijas un vienkāršotās rekonstrukcijas procedūru.

Līdz ar grozījumiem Vispārīgo būvnoteikumu nodaļa "Būvprojekta ekspertīze" papildināta ar būvprojekta ekspertīzes veikšanas kārtību, apjomu un eksperta atbildību, nosakot, ka atbildīgais eksperts, kurš sniedzis pozitīvu atzinumu par būvprojektu, ir solidāri atbildīgs ar būvprojekta atbildīgo projektētāju par būvprojekta risinājumu atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām.

Tāpat ir pieņemts lēmums samazināt  plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanas termiņu no 30 dienām uz 10 darbdienām, bet tehnisko noteikumu izsniegšanas un būvprojekta akceptēšanas termiņu – no 30 dienām uz 15 darbdienām. Savukārt būvatļaujas izsniegšanai ir noteiktas piecas darbdienas pēc dokumentu iesniegšanas būvvaldē.

Būvniecības saskaņošanas termiņu samazināšana uzlabos Latvijas uzņēmējdarbības vides novērtējumu Pasaules Bankas pētījumā Doing Business. Šobrīd atbilstoši Doing Business ietvertajam vērtējumam būvniecības saskaņošanas procedūru ziņā Latvija ir 78.vietā. Oficiālās būvniecības saskaņošanas procedūras Rīgā vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem prasa 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam: Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic 6 procedūras, Igaunijā – 13. Dānijā saskaņošanu var veikt 69 dienās, Igaunijā – 118 dienās.

Lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību, pirms būvatļaujas izsniegšanas būvinspektors veiks paredzētās būves īstenošanas vietas pārbaudi, par to sastādot atzinumu. Ja tiks saņemts būvinspektora atzinums par patvaļīgas būvniecības esamību, būvvalde izsniegs būvatļauju tikai tad, ja būvniecība atbildīs akceptētajam būvprojektam. Pretējā gadījumā būvatļaujas izsniegšana tiks apturēta uz laiku, kamēr pašvaldība pieņems lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu, ja būvniecība neatbilst akceptētajam būvprojektam.

Vienlaikus līdz ar veiktajiem grozījumiem Vispārīgajos būvnoteikumos ir atvieglota iekšējo inženiertīklu tehnisko shēmu saskaņošanas kārtība, nosakot gadījumus, kad iekšējo inženiertīklu tehniskā shēma nav jāsniedz būvvaldē saskaņošanai.

 

EM: Par pasākumiem motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības sākšanai

Ministru kabineta sēdē 24.maijā tika atbalstīta Ekonomikas ministrijas iniciatīva ieviest vēl vienu jaunu papildu atbalsta formu jaunajiem komersantiem – granta (naudas balvas) un eksperta konsultāciju piešķiršanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) organizēto konkursu laureātiem uzņēmējdarbības sākšanai un uzņēmējdarbības tālākai attīstībai.

ES fondu programmas "Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbības uzsākšanai" ietvaros LIAA rīko dažādus konkursus un pasākumus, piemēram, "Ideju kauss", "Inovatīvas uzņēmējdarbības uzsākšana", "Kļūsti par uzņēmēju piecās dienās", kuri ir plaši atzīti un kuros piedalās ievērojams dalībnieku skaits. Diemžēl tikai neliels skaits programmas ietvaros rīkoto konkursu un pasākumu uzvarētāju izveido jaunu un inovatīvu uzņēmumu un attīsta jaunus, inovatīvus produktus, kas ir izpelnījušies atzinību konkursu un pasākumu ietvaros.

EM un LIAA ekspertu veiktā situācijas analīze rāda, ka bieži to var skaidrot ar finansējuma trūkumu jaunas uzņēmējdarbības sākšanai un uzņēmējdarbības tālākai attīstībai.

Veicot grozījumus iepriekšminētajā programmā, tiek paplašinātas programmas ietvaros atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, atļaujot tās ietvaros rīkoto biznesa plānu un ideju konkursu uzvarētājiem piešķirt grantus un ekspertu konsultācijas uzņēmējdarbības sākšanai un uzņēmējdarbības tālākai attīstībai.

Programmas mērķis ir informēt un iedrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu sākt uzņēmējdarbību, paaugstināt uzņēmējdarbības prestižu sabiedrībā, kā arī sekmēt sabiedrības izpratni par inovāciju lomu konkurētspējas veicināšanā, informēt sabiedrību par norisēm saistībā ar inovācijām un to potenciālu, tādējādi iedrošinot pēc iespējas plašāku sabiedrības un uzņēmēju daļu pievērsties inovatīvu risinājumu izstrādei un lietošanai.

Programmas mērķa grupa ir pamatizglītības, vidējās, vidējās speciālās, augstākās izglītības iestāžu audzēkņi, potenciālie uzņēmējdarbības sācēji, komersanti, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības, valsts institūcijas, kā arī sabiedrība kopumā.

 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par atbrīvojumu kases aparātu lietošanā

24.maijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību, nosakot visiem nodokļu maksātājiem atbrīvojumu kases aparātu lietošanā.

Grozījumi paredz, ka turpmāk visi nodokļu maksātāji par saņemto samaksu par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem sporta, kino, kultūras un izklaides pasākumos, par ieejas maksu muzejos, vēsturiskos objektos, botāniskajos dārzos, zooloģiskajos dārzos, rezervātos, brīvdabas objektos, kā arī par ieejas maksu un inventāra nomu atpūtas vietās brīvā dabā, atrakciju un atpūtas parkos varēs izsniegt Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētu biļeti.

Šobrīd nodokļu maksātājiem jālieto kases aparāts, un saņemtā samaksa par ieejas maksu, inventāra nomu un citiem papildu pakalpojumiem kultūras, kā arī brīvdabas pasākumos jāreģistrē kases aparātā, savukārt apmeklētājiem jāizsniedz kases čeks. Atbrīvojums kases aparātu lietošanā (iespēja skaidrā naudā saņemtos maksājumus apstiprināt ar VID reģistrētu biļeti, tādējādi nelietojot kases aparātu) bija noteikts tikai valsts un pašvaldības budžeta iestādēm.

Tādējādi visiem nodokļu maksātājiem turpmāk tiks noteikts atbrīvojums kases aparātu lietošanā un par darījumiem saņemto samaksu kultūras un brīvdabas pasākumos varēs apliecināt ar VID reģistrētu biļeti. Grozījumu ietekmē samazināsies esošās netiešās izmaksas, jo ieejas maksa un samaksa par inventāra nomu nebūs jāpalielina, lai segtu izmaksas par kases aparātu iegādi, to lietošanu un apkalpošanu.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes administratīvo ēku kompleksa projektu

24.maijā Ministru kabinets (MK) pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu "Par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes administratīvo ēku kompleksa Eduarda Lācera ielā 7, Valmierā, finansēšanas, būvniecības un apsaimniekošanas projektu".

Ņemot vērā, ka Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes administratīvo ēku kompleksa Eduarda Lācera ielā 7, Valmierā, finansēšanas, būvniecības un apsaimniekošanas projekta īstenošanai nav saņemts Starptautiskās aizņēmuma programmas partneru atbalsts, MK nolēma neatbalstīt MK 2010.gada 23.novembra sēdē izskatīto rīkojuma projektu "Par atļauju Iekšlietu ministrijai noslēgt publiskās un privātās partnerības līgumu par Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes administratīvo ēku kompleksa Eduarda Lācera ielā 7, Valmierā, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu, kā arī par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai".

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece ir izteikusi nožēlu, ka līdz ar to nebūs iespējams realizēt projektu, kurš būtu nozīmīgs policistu darba apstākļu uzlabošanai.

Pašreizējā Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes infrastruktūra neatbilst prasībām, kas saistītas ar piecu reģionu modeļa izveidi. Šis modelis paredz, ka visi Iekšlietu ministrijas dienesti reģionos tiek izvietoti kompakti vienā ēku kompleksā.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IeM: Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā

24.maijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus likumā "Par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā", kas paredz pilnveidot un vienkāršot administratīvo procedūru, kādā Latvijas nepilsoņi un trešo valstu pilsoņi var saņemt Eiropas Kopienas (EK) pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijā.

Likumprojektā paredzēts samazināt iesniedzamo dokumentu daudzumu un samazināti arī dokumentu izskatīšanas termiņi – līdz šim visi iesniegumi par statusa piešķiršanu tika izskatīti trīs mēnešu laikā, taču turpmāk šis laiks varētu tikt samazināts līdz 30 dienām, ja iesniedzējs ir Latvijas nepilsonis. Savukārt gadījumos, kad trešās valsts pilsonim nav tiesības uzturēties Latvijā visu likumā paredzēto dokumentu izskatīšanas laiku, lēmumu varēs pieņemt arī 45 dienu vai 10 darbadienu laikā.

Likumprojekts precizē arī gadījumus, kad Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu var atteikt vai atņemt, kā arī nosaka laika posmu, kādu Eiropas Savienības zilās kartes turētājam un viņa ģimenes locekļiem var ieskaitīt nepārtrauktās uzturēšanās laikā Latvijas Republikā. Būtiski, ka turpmāk Latvijas nepilsonim kopējā uzturēšanās laikā var ieskaitīt arī laika posmu, kurā viņš uzturējies citā Eiropas Savienības dalībvalstī, ja vien tas nav ilgāks par pieciem gadiem.

Grozījumi likumā bija nepieciešami, lai nodrošinātu visas Eiropas Savienības normas, kas saistītas ar EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas iespējām ārzemniekiem, kuri Latvijā un ES būs uzturējušies piecus gadus augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

Lai izmaiņas Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa noteikšanas kārtībā varētu stāsies spēkā, tās vēl jāapstiprina Saeimā un likumprojektu jāizsludina Valsts prezidentam.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

LM: Par surdotulka pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkiem ar invaliditāti

Cilvēkiem ar invaliditāti, kuri apgūst profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmas, surdotulka pakalpojumi būs pieejami no 2015.gada 1.septembra, nevis no 2011.gada 1.septembra, kā tas bija noteikts līdz šim.

Par to 24.maijā vienojās valdība, apstiprinot Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Invaliditātes likumā. Izmaiņas vēl jāpieņem Saeimā.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, jo valdība, izskatot valsts budžeta bāzes izdevumus 2012.–2014.gadam, ierobežoto finanšu resursu dēļ pieņēma lēmumu pārcelt Invaliditātes likumā paredzēto jauno pakalpojumu ieviešanu uz 2015.gadu.

Labklājības ministrija uzsver, ka piedāvātās izmaiņas neparedz atteikties no likumā noteikto tiesību nodrošināšanas no valsts puses, bet tikai pārceļ tā īstenošanas sākšanu uz vēlāku laiku. Surdotulka pakalpojuma ieviešanas atlikšana līdz 2015.gadam nepasliktinās pašreizējo situāciju cilvēkiem ar dzirdes invaliditāti, jo līdz šim nevienam cilvēkam šāds pakalpojums vēl nav piešķirts, līdz ar to tas netiks pārtraukts.

Invaliditātes likums paredz, ka surdotulka pakalpojumu izglītības programmas apgūšanai sniedz cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem dzirdes traucējumus nevar kompensēt ar tehniskajiem palīglīdzekļiem un kuriem, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā būs noteikta surdotulka pakalpojuma nepieciešamība.

Pēc provizoriskiem Labklājības ministrijas aprēķiniem, ņemot vērā Latvijas Nedzirdīgo savienības izdarītos pieņēmumus, surdotulks mācību iestādē varētu būt nepieciešams aptuveni 10 neklātienē studējošiem cilvēkiem un 40 profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem.

Saskaņā ar VDEĀVK aprēķiniem Latvijā ir aptuveni 2000 cilvēku ar dzirdes invaliditāti. No tiem aptuveni 80% ir cilvēki ar 3.grupas invaliditāti (mēreni izteikta invaliditāte).

Invaliditātes likums stājās spēkā 2011.gada 1.janvārī. Atbilstoši Invaliditātes likuma pārejas noteikumiem likumā paredzēta pakāpeniska jaunu pakalpojumu ieviešana, tajā skaitā ar 2011.gada 1.septembri no valsts budžeta apmaksāts surdotulka pakalpojums līdz 480 akadēmiskajām stundām viena mācību gada laikā profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas apgūšanai.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par ministrijas 5,8 miljonu latu pieprasījumu valsts autoceļu uzturēšanai

Valdība 24.maijā nolēma atbalstīt Satiksmes ministrijas lūgumu par papildu līdzekļu 5,8 miljonu latu apmērā piešķiršanu, lai kompensētu neplānotos izdevumus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanā ziemas sezonā.

"Ceļus mēs lietojam visi, tie nodrošina visas ekonomikas attīstību un gala rezultātā netieši arī nodokļu ieņēmumus. Tāpēc esmu gandarīts, ka ir izdevies pārliecināt koalīcijas partnerus. Papildus piešķirtais finansējums dos iespēju šogad veikt plānoto stipri bojāto asfalta segumu defektu labošanu un lielākā apjomā nodrošināt autoceļu uzturēšanu," norāda satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Papildu neatliekamos darbus un ieplānoto finanšu līdzekļu pārtēriņu ziemā radīja nepastāvīgie laika apstākļi pagājušā gada novembrī un decembrī, kā arī šogad janvārī – nokrišņi teju katru dienu, bieza sniega sega un atkala.

Valsts autoceļu uzturēšanai 2010./2011.gada ziemas sezonai paredzētais līdzekļu apjoms tika plānots, ņemot vērā vidējos laika apstākļus trīs iepriekšējās ziemas sezonās. Veidojot budžetu, nebija iespējas precīzi prognozēt nokrišņu daudzumu, un, tā kā ziemas sezona bija barga, valsts autoceļu tīrīšana un kaisīšana bija neatliekama, tāpēc veidojās līdzekļu pārtēriņš.

Lēmums par finansējuma piešķiršanu pieņemts, izskatot Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts autoceļu posmu segu neatliekamā remonta nepieciešamajiem 5,8 miljoniem latu".

 

SM: Par autopārvadājumu kontroles organizēšanu un īstenošanu

Valdība 24.maijā pieņēmusi jaunu autopārvadājumu kontroles kārtību. Noteikumi palielina pašvaldības kontroles dienestu pilnvaras.

Jaunajos noteikumos pašvaldību kontroles dienestiem paredzēta iespēja pēc vienošanās ar Valsts policiju veikt transportlīdzekļa faktiskās masas kontroli (svēršanu) ar autotransporta svariem, kā arī autovadītājiem noteiktā darba un atpūtas laika un tā reģistrēšanas ierīces lietošanas noteikumu ievērošanas kontroli.

Pašvaldību kontroles dienesti nevarēs veikt autopārvadājumu kontroli, apturot transportlīdzekli uz autoceļiem, bez Valsts policijas klātbūtnes, kaut arī noteikumu saskaņošanas procesā par šo jautājumu bija diskusijas ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas vēlējās vēl vairāk paplašināt šo dienestu pilnvaras. Šāda norma būtu iestrādājama likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos.

Valsts policija, kas pārņēmusi likvidētās Autotransporta inspekcijas funkcijas, saskaņā ar noteikumiem varēs kontrolēt, vai tiek ievēroti komercpārvadājumu un pašpārvadājumu noteikumi, pasažieru pārvadājumu (regulārie un neregulārie starptautiskie un tālsatiksmes) noteikumi, bīstamo kravu pārvadājumu noteikumi, kravas izvietošanas un nostiprināšanas noteikumi, kā arī starptautisko autopārvadājumu līgumos noteikto prasību ievērošanu.

Tāpat Valsts policija varēs pārbaudīt transportlīdzekļu faktisko masu, ass slodzi un gabarītus, transportlīdzekļu riepas un sakabes stāvokli, autovadītāju darba un atpūtas režīmu u.tml.

Jaunie noteikumi bija jāizstrādā, jo Autopārvadājumu likumā tika svītrota norma par Autotransporta inspekcijas kompetenci.

Noteikumi nemaina pārējo autopārvadājumu kontroles dienestu kompetenci.

Ministru kabineta noteikumi "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība" stāsies spēkā pēc noteikumu publicēšanas oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VM: Par grozījumiem Zāļu reģistrēšanas kārtībā

Lai novērstu nepareizu interpretāciju attiecībā uz augu izcelsmes produktu aprites jautājumiem saistībā ar Eiropas direktīvas par augu izcelsmes zālēm stāšanos spēkā 2011.gada maijā, 24.maijā Ministru kabinets pieņēma grozījumus Zāļu reģistrēšanas kārtībā, kas pieļauj arī tādu augu izcelsmes produktu esamību tirgū, kas nav reģistrēti kā zāles, bet ir, piemēram, uztura bagātinātāji vai citi pārtikas produkti vai kosmētikas līdzekļi.

Minētā direktīva paredz, ka tajos gadījumos, ja ražotājs vēlēsies savus augu izcelsmes produktus reģistrēt kā zāles (norādot uz šo produktu konkrētu ārstniecisko iedarbību), tad to būs iespējams veikt vienkāršotā reģistrācijas procedūrā.

Turklāt, ja šā produkta sastāvā būs kāds no septiņiem Eiropas Savienības Komisijas apstiprinātajā sarakstā iekļautajiem augiem (anīsa augļi, kliņģerītes ziedi, purpursarkanās ehinacejas laksti, eleiterokoka saknes, rūgtā vai saldā fenheļa augļi un piparmētras ēteriskā eļļa), tad zāļu reģistrācijas pieteicējam vairs nebūs jāsniedz klīniskie pierādījumi zāļu drošai lietošanai.

 

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VARAM: Par atsevišķu valsts pārvaldes funkciju nodošanu plānošanas reģioniem

24.maijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojums "Par plānošanas reģionu turpmāko statusu un darbību".

Informatīvajā ziņojumā ir iekļauta informācija par plānošanas reģionu turpmāko statusu un darbību, uzsverot nepieciešamību turpināt reģionālo reformu un nodot atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas plānošanas reģioniem.

MK sēdes protokollēmums nosaka VARAM sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 31.decembrim izvērtēt un sagatavot priekšlikumus par tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem.

Tāpat VARAM uzdots sagatavot grozījumus visos tiesību aktos, kas paredz apriņķu izveidi.

 

VARAM: Par nacionālas nozīmes augu kolekciju saglabāšanu

24.maijā Ministru kabineta sēdē akceptēts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 15.decembra noteikumos Nr.1465 "Noteikumi par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma 3.4.1.3.aktivitāti "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ex situ infrastruktūras izveide""" .

Noteikumu projektu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi, lai nodrošinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apguvi. Šobrīd esošo Ministru kabineta noteikumu 22.punkts paredz: ja projekta iesniegums netiek iesniegts norādītajā termiņā, atbildīgā iestāde atkārtotu uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu nosūta pēc sešiem mēnešiem. Grozījumi noteikumos paredz saīsināt atkārtotā uzaicinājuma nosūtīšanas termiņu līdz sešiem mēnešiem.

Lai novērstu izmaksu neattiecināmības risku, mazinātu potenciālu interešu konflikta risku, piemēram, būvuzraudzības procesā, atspoguļotu reālo pakalpojuma cenu, kā arī neradītu šaubas par faktiski patērēto laiku, noteikumu projekts paredz, ka izmaksas, kas radušās, pamatojoties uz darba līgumu, ir neattiecināmas.

Atbilstoši vadošās iestādes noteiktajai vienotajai pieejai no noteikumiem paredzēts svītrot projekta iesniegumā neiekļaujamās izmaksas, norādot, kādas izmaksas iekļaujamas projekta iesniegumā.

 

VARAM: Par Babītes ezera individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem

24.maijā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto noteikumu projektu "Dabas lieguma "Babītes ezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi".

Pēc šo noteikumu pieņemšanas dabas liegumā būs trīs funkcionālās zonas: dabas lieguma, stingrā režīma un dabas parka zonu, katrai zonai nosakot atšķirīgu regulējumu. Tādējādi tiks nodrošināta sabalansēta pieeja dabas vērtību saglabāšanā un teritorijas apsaimniekošanā.

Stingrā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu ūdensputniem netraucētu ligzdošanu un spalvu mešanu, kā arī atpūtu migrācijas laikā un patvērumu medību sezonā. Stingrā režīma zona aizņem 12% (372 ha) no dabas lieguma. Dabas lieguma zona noteikta, lai nodrošinātu ūdensputniem netraucētu ligzdošanu un atpūtu pavasara migrācijas laikā, perēšanu un spalvu mešanu. Dabas liegumā ir noteikti trīs sezonas liegumi – Centrālais sezonas liegums, Spuņņupes sezonas liegums un Gātes sezonas liegums, kuros noteikti atšķirīgi makšķerēšanas aizlieguma periodi. Dabas lieguma zona aizņem 84% (2503 ha) no teritorijas. Dabas parka zona izveidota, lai nodrošinātu pļavu putnu (grieze, ormanītis, mazais ormanītis, pļavu lija) ligzdošanu, kā arī lai nodrošinātu aizsargājamo biotopu – upju palieņu pļavu – saglabāšanu. Dabas parka zona aizņem 4% (113 ha).

Dabas liegums atrodas Babītes novada un Jelgavas novada teritorijā. Dabas lieguma kopējā platība ir 2988 ha. Dabas liegums tika izveidots, lai saglabātu ūdensputniem nozīmīgu barošanās, ligzdošanas, spalvu mešanas vietu, nozīmīgu atpūtas vietu migrācijas laikā, kā arī lai aizsargātu Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus – dabīgos eitrofos ezerus ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju un upju palieņu pļavas, kā arī putnu sugas – mazo gauru, jūras ērgli, mazo zīriņu u.c. Lielāko daļu dabas lieguma teritorijas aizņem ūdenstilpes un ūdensteces (78%), pārējā daļā dominē slīkšņas un pļavas. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes aizņem 307 ha (10,3%), kur pamatā ir noteikta dabas parka zona. Dabas liegums "Babītes ezers" ir iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

VARAM: Par konkursa "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikumu

24.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais noteikumu projekts "Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikums".

Sagatavotais noteikumu projekts nosaka atklāta konkursa "Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā" nolikumu, vērtēšanas kritērijus un projektu pieteikšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas, finansējuma piešķiršanas un projektu īstenošanas kārtību.

Konkursa mērķis ir oglekļa dioksīda emisiju samazināšana pašvaldību publisko teritoriju apgaismojuma infrastruktūrā, izmantojot tādas tehnoloģijas un videi draudzīgus paņēmienus, kas ļauj samazināt esošo elektroenerģijas patēriņu.

Konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes:

• Esošo gaismekļu vai to sastāvdaļu demontāža, nomaiņa vai rekonstrukcija uz energoefektīviem gaismekļiem, lai samazinātu energoresursu patēriņu;

• Jaunu energoefektīvu gaismekļu uzstādīšana;

• Gaismekļu apgaismojuma līmeņa regulēšanas ierīču, aizsardzības automātikas ar B vai C raksturlīkni uzstādīšana tikai kopā ar 1. un 2.punktā minētajām aktivitātēm;

• Pievada uzstādīšana posmā no aizsardzības automātikas līdz gaismeklim (posma garums ne vairāk kā 15 metri) tikai kopā ar 1. un 2.punktā minētajām aktivitātēm.

Projekta iesniedzējs varēs būt Latvijas Republikas pašvaldība, tās iestāde vai aģentūra, vai arī komersants. Projekta iesniedzēja bilancē ir jābūt apgaismojuma infrastruktūrai, ar kuru nodrošina pašvaldības autonomas funkcijas izpildi atbilstoši normatīvajiem aktiem par pašvaldībām un kas atrodas pašvaldības publiskajā teritorijā.

Konkursa ietvaros pieejamais finanšu instrumenta finansējums ir 2 811 216 lati, kur vienam projektam pieejamais minimālais Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta finansējums ir 10 000 latu, savukārt maksimālais – 350 000 latu.

Konkursu plānots izsludināt 40 darbdienu laikā pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās, un par konkursa organizēšanu atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Projektu īstenošanas uzraudzību veiks valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds".

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa