Latvijas valsts arhīvu 1998. gads

Valsts arhīvu sistēmā strādāja un strādā Valsts arhīvu ģenerāldirekcija (Ģenerāldirekcija), 4 valsts arhīvi Rīgā un 11 zonālie valsts arhīvi (ZVA) rajonos, kā arī Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija (Laboratorija), Valsts arhīvu bibliotēka (Bibliotēka) un Centrālais saimniecības dienests. Un 1998. gada prioritārie uzdevumi bijuši:

1.

privatizējamo un likvidējamo juridisko personu dokumentu pārņemšana un sakārtošana;

2.

fizisko un juridisko personu pieprasījumu izpilde;

3.

investīciju projekta dokumentu oriģinālu saglabāšanas nodrošināšanai izpilde.

Arhīvi turpināja arī juridisko personu arhīvu uzraudzību, veica ikgadējo dokumentu komplektēšanu, arhīvu glabātavu aprīkošanu, dokumentu pieejamības paplašināšanu un popularizēšanu.

Sistēmas iestāžu darbs tika organizēts divās programmās:

— Valsts arhīvu ģenerāldirekcija

— Okupācijas varu politika (1939.–1991. g.).

Visi valsts arhīviem noteiktie rezultatīvie rādītāji ir izpildīti.

Programmas "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" trīs pozīciju rezultatīvie rādītāji ir pārsniegti: par 9% — visu arhīvu fondu fiziskās glabāšanas vienību skaits, par 83% — izpildīto juridisko un fizisko personu pieprasījumu skaits, par 5% — glabāšanā pieņemto lietu vienību skaits. Atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 19. maija noteikumiem Nr. 190 vienas glabājamās vienības uzturēšanas izdevumi ir Ls 0,23.

Programmas "Okupācijas varu politika (1939.–1991.g.)" rezultatīvais rādītājs — 20 autorlokšņu sagatavošana ir izpildīts.

Programmas "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" rezultatīvo rādītāju izpilde ir saistīta ar pārējiem arhīvos veicamajiem darbiem, kas veido arhīvu sistēmas darba pamatrādītājus. Tie ļauj analizēt arhīvu sistēmas darbu atskaites gadā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un plānotajām arhīvu attīstības perspektīvām līdz 2002. gadam.

Gada laikā Ģenerāldirekcija un arhīvi ir iesnieguši priekšlikumus grozījumiem likumos "Par arhīviem", "Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm" un likumprojektiem "Fizisko personu datu aizsardzības likums", "Informācijas atklātības likums" un recenzēti Ministru kabineta noteikumu projekti (Instrukcija par publisko gadu pārskatu sagatavošanas un izplatīšanas kārtību, Par valsts informācijas sistēmām, Amatpersonu profesionālās uzvedības kodekss, Valsts īpašumā esošo audiovizuālo darbu izmantošanas kārtība, Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatu kvalifikācijas kategorijām).

Izpildot Ģenerāldirekcijas 23.02.1998. rīkojumu Nr. 37 "Par Latvijas Valsts vēstures arhīva un Latvijas Valsts arhīva fondu sadalīšanu", tika veikts izpētes darbs Latvijas Valsts arhīva (LVA) fondiem. Darba grupas Fondu sadalījuma un zinātniskās uzziņu sistēmas apakšgrupa, pamatojoties uz Ministru kabineta 01.07.1997. sēdē, zināšanai pieņemto "Valsts arhīvu attīstības koncepciju 1997.–2005. gadam", kurā paredzēta Nacionālā arhīva izveidošana, piedāvāja par fondu sadales robeždatumu noteikt 1944.–1945. gadus, abus arhīvus saglabājot kā juridiskas personas, un izstrādāt Nacionālā arhīva izveides programmu.

Ir notikušas divas Arhīvu padomes sēdes, kurās izskatīts jautājums par Zinātņu Akadēmijas centrālā arhīva statusu un noteikumu projekts par valsts glabātavas statusa piešķiršanas.

Starptautiskajai arhīvu padomei nosūtītas informācijas par valsts arhīvu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti likumos, par arhīvu darbu dokumentu pieņemšanā privatizācijas procesā, par dokumentu saglabāšanas problēmām.

Nacionālā arhīva fonda

dokumentu uzkrāšana

Valsts arhīvi prognozēja 1998. gadā pieņemt glabāšanā 833,8 tūkst. lietu un glabājamo vienību, praktiski glabāšanā tika pieņemts 1 milj. 67 tūkst., kas ir 127% no plānotā. Pieņemot šo lietu apjomu, valsts arhīvi ir sasnieguši attīstības koncepcijā 2000. gadā plānoto lietu apjomu. Prioritārais uzdevums šajā gadā bija privatizējamo un likvidējamo uzņēmumu dokumentu pieņemšana valsts arhīvu glabāšanā, kā arī ar to saistīto dokumentu sakārtošanas un saglabāšanas problēmu risināšana, lai nodrošinātu to pieejamību un izmantošanu valsts un sabiedrības interesēs. 1998. gadā no 1195 privatizējamiem un likvidējamiem uzņēmumiem ir pieņemts — 933,6 tūkst. lietu un glabājamo vienību, kas par 222,4 tūkst. pārsniedza prognozēto. Līdz 01.01.1999. Privatizācijas aģentūra nav veikusi samaksu par valsts arhīvu darbu 1998. gadā dokumentu pārņemšanā un sakārtošanā 123,9 tūkst. latu apmērā. Lielākos lietu apjomus ir pieņēmuši LVA, Rīgas un Jūrmalas pilsētu personālsastāva dokumentu arhīvs (RJPPDA), Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA) un Daugavpils ZVA.

Kopumā kopš privatizācijas procesa sākuma valsts arhīvi ir pieņēmuši glabāšanā 3,9 milj. lietu no 3632 privatizējamiem un likvidējamiem uzņēmumiem, nodrošinājuši pieņemto dokumentu sakārtošanu un uzskaitīšanu par Privatizācijas aģentūras piešķirtajiem līdzekļiem. Uz 01.01.1999. valsts arhīvi nav pieņēmuši tikai to privatizējamo uzņēmumu pēdējo gadu dokumentus, kuros privatizācijas process vēl nav beidzies un dokumenti nepieciešami uzņēmumu darbam.

Veicot ikgadējo dokumentu pieņemšanu no valsts arhīvu uzskaitē esošajām valsts un pašvaldību institūcijām, 1998. gadā pieņemts 127,0 tūkst. lietu un glabājamo vienību. Pieņemot dokumentus valsts glabāšanā, konstatēts 6769 lietu zudums, kas ir 1% no kopējā pieņemto lietu skaita. 220 (12,5%) no 1749 juridiskām personām nebija nodrošinājušas savu vai pārņemto arhīvu fondu dokumentu saglabāšanu (4. pielikums). Lielākie dokumentu zudumi atklājās LVA, Daugavpils, Jēkabpils, Rēzeknes un Alūksnes ZVA dokumentu uzkrāšanas avotos, kuros amatpersonas nebija nodrošinājušas pārņemto arhīvu fondu saglabāšanu.

Izpildot Ministru kabineta uzdevumu, papildus plānotajam LVVA kopā ar Ārlietu ministriju organizēja Latvijas vēstniecības Vašingtonā arhīvu fonda dokumentu par 1920.–1990. g. pārvešanu uz Rīgu, sakārtošanu un pieņemšanu valsts glabāšanā.

LVA turpināja iesākto trimdas arhīvu pieņemšanu.

Lai saglabātu mūsu valsts vēsturi LVKFFDA 1998. gadā pašu spēkiem ir izveidojis 2354 fotodokumentu.

Sakarā ar to, ka katru gadu palielinās uzkrājamās informācijas apjomi jaunos informācijas nesējos, to datu bāzēs, LVA turpināja uzsākto darbu mašīnlasāmo dokumentu izpētē valsts institūcijās, kuru veiks arī 1999. gadā.

1999. gadā valsts arhīviem jāpieņem valsts glabāšanā dokumenti, kas vēl glabājas valsts un pašvaldību institūcijās par laiku līdz 1991. gadam.

Turpināsies darbs pie dokumentu izvērtēšanas un glabāšanas termiņu noteikšanas, kā arī tiks veikta valsts arhīvu uzskaitē esošo juridisko personu sarakstu analīze un izvērtēšana, un sagatavota valsts arhīvu dokumentu uzkrāšanas koncepcija 2000.–2005. gadam.

Lai nodrošinātu Nacionālā arhīvu fonda uzkrāšanu un uzkrājamās informācijas izvērtēšanu, Ģenerāldirekcija un valsts arhīvi izstrādāja normatīvos un metodiskos dokumentus šī darba reglamentēšanai valsts arhīvos, kā arī sniedza metodisko un praktisko palīdzību valsts pārvaldes institūcijām dokumentu glabāšanas termiņu un lietu paraugnomenklatūru izstrādāšanā (5. pielikums).

 

Latvijas nacionālā arhīva fonda uzraudzība juridisko personu arhīvos

Valsts arhīvu uzraudzībā 1998. gadā bija 4389 juridisko personu arhīvi, no tiem kā pastāvīgi dokumentu uzkrāšanas avoti bija 2257, un 2043 valsts arhīvi veica personālsastāva dokumentu aprakstīšanas un saglabāšanas uzraudzību, 89 juridisko personu arhīvu uzraudzību veica LVKFFDA. Salīdzinājumā ar 1997. gadu pastāvīgo dokumentu uzkrāšanas avotu skaits palielinājies par 93 no jaunizveidotām valsts un pašvaldību institūcijām un arī no bijušajiem Zinātņu Akadēmijas institūtiem, kuru apzināšanas darbu veica LVA.

Izpildot likuma "Par arhīviem" 4. panta prasības, valsts arhīvi veica juridisko personu arhīvu uzraudzības un kontroles darbu, pārbaudot arhīvu fonda veidošanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu 1120 valsts un pašvaldību institūcijās

(6. pielikums), tajā skaitā, Valsts zemes dienesta nodaļās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Valsts statistikas komitejas sistēmu iestādēs.

Pārbaužu rezultāti liecina, ka Nacionālā arhīva fonda saglabāšanas, nodrošināšanai valsts un pašvaldību institūcijās ir nepietiekošs štata darbinieku skaits arhīvā, kā arī esošajiem nav vēlamā profesionālā kvalifikācija. Glabājamo dokumentu uzturēšanai nav paredzēts nepieciešamais finansējums — Ls 0,20 par lietu. Ne visas institūcijas ir nodrošinājušas atbilstošas telpas arhīva dokumentu glabāšanai un noteiktās kārtības ievērošanu arhīva fonda uzskaitē, saglabāšanā un izmantošanā.

Saskaņā ar likuma "Par arhīviem" amatpersonas un citas personas saucamas pie atbildības par likuma un arhīvu valsts uzraudzības iestāžu prasību neievērošanu. Pamatojoties uz APK 236.

2 pantu, praktiski šos pienākumus veica zonālo valsts arhīvu vecākie inspektori un Arhīvu inspekcijas daļa.

1998. gadā uzlikti 69 administratīvie sodi: 26 naudas sodi (kopsummā Ls 560,00) un 43 brīdinājumi (7. pielikums). Lielākais administratīvo sodu skaits — 47 sodi (68%) no visiem uzliktajiem sodiem, ir par dokumentu zudumiem (8. pielikums).

No administratīvi sodītajām amatpersonām un citām personām 54% ir pašvaldību, skolu valžu un pašvaldību uzņēmumu darbinieki, 13% — dažādu valsts iestāžu un uzņēmumu (statistikas nodaļu, pasta, šķirņu salīdzināšanas stacijas, sēklu inspekcijas u. c. iestāžu) vadītāji vai darbinieki, 30% paju sabiedrību priekšsēdētāji vai par arhīvu atbildīgie darbinieki, 3% SIA vadītāji par pārņemto valsts arhīva fonda dokumentu saglabāšanas nenodrošināšanu, kas liecina, ka zonālie valsts arhīvi ir pratuši ierosināt administratīvo lietvedību un sodīt privātās juridiskās personas par valsts arhīva fonda dokumentu nesaglabāšanu.

Visvairāk sodus juridiskām personām uzlikuši Daugavpils, Cēsu, Tukuma, Jēkabpils un Rēzeknes ZVA. Vienīgi LVA, pārkāpjot likuma "Par arhīviem" prasības, administratīvi nav sodījis vainīgās amatpersonas likumdošanā noteiktajā kārtībā par pieļautajiem pārkāpumiem juridisku personu arhīvu darbā. 1998. gadā par to disciplināri sodīta arhīva direktore.

1998. gadā ir palielinājies arhīvu uzraudzībā esošo juridisko personu skaits, kuras savus dokumentus ir sakārtojušas un uzskaitījušas atbilstoši spēkā esošajām prasībām. Valsts arhīvu Ekspertu komisijas izskatīja 2150 juridisko personu pastāvīgi glabājamo un personālsastāva lietu aprakstus, kuros bija uzskaitītas 336,0 tūkst. lietu pie gada vidējā lietu apjoma 50 tūkst.

Lielākie lietu apjomi ir izskatīti Jelgavas, Alūksnes, Liepājas un Ventspils ZVA Ekspertu komisijās.

Uz 01.01.1999. atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem savus dokumentus nav uzskaitījušas un sakārtojušas 323 valsts arhīvu uzraudzībā esošās juridiskās personas. Salīdzinājumā ar 1997. gadu to skaits ir samazinājies par 234 juridiskām personām vai 42% (9. pielikums).

No 1997. gada atskaitē uzrādītajām 20 valsts un pašvaldību institūcijām, kurās bija atpalicība dokumentu sakārtošanā 10 un vairāk gadus, atbilstoši noteikumiem sakārtojušas dokumentus 7 institūcijas, sakārtojušas līdz 1990. gadam ? 4 institūcijas, 3 ? patreiz tiek veikta dokumentu kārtošana. Joprojām nav uzsākta dokumentu kārtošana Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, 4 Rīgas pilsētas rajonu tiesās un Rīgas rajona Siguldas tiesā. Jāatzīmē, ka pārējās tiesās, sakarā ar štata darbinieka ieviešanu arhīvā, 1998. gada laikā ir uzsākta dokumentu kārtošana ? 8 tiesas jau ir sakārtojušas savus dokumentus līdz 1990. ? 1993. gadam.

Lai palīdzētu likvidēt atpalicību dokumentu uzskaitē un sakārtošanā, valsts arhīvi uz līgumu pamata sniedza pakalpojumus 186 juridiskām personām, sakārtojot 49700 lietu, jeb 15% no arhīvu Ekspertu komisijās izskatīto lietu apjoma.

Sniedzot metodisko palīdzību dokumentu uzskaitē un saglabāšanā, risinot jautājumus kas saistīti ar juridisko personu veidotās informācijas izvērtēšanu, valsts arhīvi saskaņoja 1295 juridisko personu individuālās lietu nomenklatūras. Labākie šī darba rezultāti bija Rēzeknes, Jēkabpils, Liepājas un Valmieras ZVA.

Veiktā darba rezultātā visas valsts arhīvu uzraudzībā esošās juridiskās personas ir saskaņojušas lietu nomenklatūras noteiktajā 3 gadu ciklā..

Ģenerāldirekcijas un valsts arhīvu speciālisti organizēja juridisko personu 129 lietvedības un arhīva darbinieku apmācības, tai skaitā speciāli tieslietu sistēmas arhīvu darbiniekiem, sociālās palīdzības iestāžu vadītājiem un lietvežiem, pašvaldību darbiniekiem. Tika veikta juridisko personu apmācība arhīva darba jautājumos Rīgas Zinātnes un tehnikas nama rīkotajos kursos, nolasīts lekciju kurss Rīgas valsts tehnikuma biroja vadītāju specialitātes studentiem.

1999. gadā, turpinot darbu pie juridisko personu arhīvu uzraudzības un kontroles darba pilnveidošanas, tiks izstrādāti valsts arhīvu darba noteikumi juridisko personu arhīvu uzraudzībai.

 

Fizisko un juridisko personu pieprasījumu izpilde

Valsts arhīvi 1998.gadā sagatavojuši 95693 izziņas pēc fizisko un juridisko personu pieprasījuma, par 83% pārsniedzot plānoto. 1997.g iezīmējās pieprasījumu skaita samazināšanās, bet sakarā ar pensiju pārrēķinu par darba stāžu un darbu vecāku saimniecībās 1998.g izziņu kopskaits, salīdzinot ar 1997.g., pieauga par 53%

(10. pielikums). Divas reizes pieauga arhīvos konsultācijas saņēmušo klientu skaits — 73630. Pieprasījumu skaita pieaugums vērojams visos valsts arhīvos, it īpaši Daugavpils un Rēzeknes ZVA. Arhīvos tika panākta pieprasījumu izpilde mēneša laikā un klientu apkalpošana visas darba dienas laikā, tāpēc gadam noslēdzoties neizpildīti ir tikai 5 tūkst. pieprasījumu, kuru izpildei nepieciešamas apmēram 3 nedēļas. Atbilstoši ģenerāldirekcijas 12.11.1996. rīkojumam par maksas pakalpojumu loka paplašināšanu līdz 16,4% no kopskaita samazinājies izsniegto bezmaksas izziņu skaits. Taču vienlaicīgi, sakarā ar iedzīvotāju zemo maksātspēju, pieaudzis neizņemto izziņu skaits, kas daudzviet pārsniedz 15% no sagatavotajām izziņām. Negatīvo izziņu skaits no visa valsts arhīvu izsniegto izziņu kopskaita 1998.gadā sastāda apmēram 15 %–20%.

Pieprasījumu skaits 1999.gadā tiek plānots iepriekšējā gada apjomā un ir tieši atkarīgs no izmaiņām likumdošanā. Pēc satura izziņu pieprasījumi kļūst daudzkārt sarežģītāki, tāpēc 1999.gadā galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu pieprasījumu izpildi paredzētajā termiņā, samazinot negatīvo atbilžu īpatsvaru. Jāpanāk elastīgs pakalpojumu izcenojumu pielietojums, lai visas sagatavotās izziņas tiktu izņemtas un apmaksātas.

 

Dokumentu saglabāšana valsts arhīvos

Pārskata gadā apstiprināti un tiek izmantoti arhīvu darbā Metodiskie norādījumi par lietu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes veikšanu.

Dokumentu saglabāšanas nodrošināšanā arvien lielāka nozīme ir jaunajām tehnoloģijām gan dokumentos esošās informācijas saglabāšanā, gan dokumentu fiziskajā saglabāšanā, gan glabātavu aprīkojumā. Tādēļ 1998. gadā turpināta valsts investīciju projekta par mikrofilmēšanas nodaļas izveidošanu Laboratorijā izpilde ? palielināts Mikrofilmēšanas nodaļas štatu skaits, iegādātas jaunas, jaudīgas mikrofilmēšanas iekārtas. Jaunās mikrofilmēšanas iekārtas ļaus būtiski uzlabot darba kvalitāti un tempu izmantošanas un drošības fondu izveidē. 1998. gadā mikrofilmēti 182000 kadri, 1999. g. plānots mikrofilmēt 300000 kadrus, organizējot darbu divās maiņās, iepirkto iekārtu maksimālai izmantošanai. Nākošais posms ir investīciju projekta turpināšana, apgādājot arhīvus ar lasāmajiem aparātiem, un speciālas mikrofilmu negatīvu glabātavas izveide visai arhīvu sistēmai. 1998. gadā izveidota darba grupa dokumentu mikrofilmēšanas programmas izstrādei un realizācijas koordinēšanai.

Jau 1997. gadā LVKFFDA, izmantojot jaunas tehnoloģijas, uzsāka veidot drošības un izmantošanas fondu fonodokumentiem, kas pasargā fonodokumentu oriģinālus. 1998. gadā šis darbs ir turpināts, izstrādājot skaņas (fono) dokumentu skaņu plašu matricu oriģinālu restaurēšanas metodiku. Izmantojot šo metodiku, LVKFFDA ir palīdzējis arī Igaunijas Filmarhīvam skaņas dokumentu restaurācijā.

Siguldas ZVA turpinājis darbu pie dziestošo tekstu informācijas fiksācijas un atjaunošanas, izmantojot datortehniku. Gada nogalē arī pārējie ZVA apgādāti ar nepieciešamo tehniku. 1999. gadā jāveic darbinieku apmācība šīs darba metodes izmantošanā.

Dokumentu glabāšanas apstākļu nodrošināšanā svarīgs uzdevums bija pabeigt iesākto glabātavu izbūvi un aprobēt jaunāko aprīkojumu glabātavās. 1998.g. izveidotas jaunas glabātavas LVA, Valmieras, Cēsu, Daugavpils ZVA, pavisam 2958 m2 platībā (3. pielikums). Sākts darbs jaunu glabātavu iekārtošanā Jelgavas un Tukuma ZVA. Līdz ar to visi ZVA būs nodrošināti ar nepieciešamajām platībām dokumentu pieņemšanai valsts glabāšanā 1999. gadā. Joprojām neatrisināts un ļoti sasāpējis jautājums ir LVVA glabātavu pārslodze, kas sastāda 175% no paredzētās ēkas slodzes izturības.

Arhīvu glabātavās dokumentu izvietošanai uzstādīti plaukti ( 4000 lin. m kopgarumā, (t. sk. 550 lin. m. mobīlie plaukti), 40 speciālie skapji rasējumu glabāšanai un 97 kartotēku skapji pasēm, iepirktas un pašu spēkiem izgatavotas 69826 kārbas, Laboratorijā izgatavotas 11650 aploksnes fotonegatīvu glabāšanai.

Šobrīd glabājamo dokumentu kopgarums lineārajos metros sastāda 128,8 tūkst. metrus (20. pielikums).

Veiktie pasākumi — glabātavu ierīkošana, metāla plauktu uzstādīšana, kārbu iegāde — ļāva nodrošināt visām 1998.g. pieņemtajām lietām atbilstošus glabāšanas apstākļus.

Pieņemot lietas valsts glabāšanā, veikta to atputekļošana, nepieciešamības gadījumā, arī to dezinfekcija. Pamatā dokumentu dezinfekcija tika veikta ar rokām, izmantojot dezinfekcijas salvetes. LVA, neskatoties uz dezinficēto lietu apjomu (7354 lietas), ir izveidojies nedezinficēto lietu uzkrājums 15800 lietas, kas liecina par lielākas jaudas dezinfekcijas kameras nepieciešamību.

Pēc dokumentu pirmapstrādes lietas arhīvi kartonēja. Pastāvīgi glabājamo lietu kartonēšanā izmantotas neitrāla kartona kārbas, kas atbilst starptautiskajām prasībām. Nestandarta dokumentus un lietas saiņoja. Papildus jaunpieņemto lietu kartonēšanai veikta arī pārkartonēšana, nomainot fiziski nolietojušās kastītes pret jaunām no neitrāla kartona (( 10% no kartonēšanā veiktā apjoma). Lai gan arhīvi bija nodrošināti ar nepieciešamo kārbu un kartona daudzumu, kartonēšanas plāns Jēkabpils, Ventspils un Jelgavas ZVA nav izpildīts, jo laika budžets izmantots izziņu sagatavošanai. Uz 01.01.1999. nekartonēto lietu uzkrājums ZVA, LVA un RJPPDA ir 349367 lietas. Iekavētie kartonēšanas darbi jāveic 1999. gadā.

Bibliotēkā sāka gatavot kārbas īpaši vērtīgiem 16.–19. gs. izdevumiem no ļoti augstvērtīga skābes brīva kartona pH=9, 1998. gadā izgatavotas 700 kārbas. Lai iekartonētu visas vērtīgākās grāmatas, 1999. gadā jāizgatavo vēl 1300 kārbas,.

Paralēli jaunu glabātavu ierīkošanai arhīvu sistēmā veikti glabātavu optimizācijas darbi, atsakoties no nelielām telpām (pavisam 848 m2) ar sliktiem glabāšanas apstākļiem un pārvietojot lietas uz lielākām glabātavām, kas samazina uzturēšanas izmaksas. Ieekonomētos līdzekļus ir iespējams ieguldīt lielo glabātavu tehniskā nodrošinājuma uzlabošanā. Organizējot un atstājot rajonos konsultāciju punktus, dokumentu glabātavas vienviet koncentrētas Daugavpils un Alūksnes ZVA. Glabātavu optimizācija, veicot rūpīgu analīzi, turpināsies arī 1999. gadā. Tas dos iespējas samazināt vienas lietas glabāšanas izmaksas par 10–15%.

Regulāri veiktā glabātavu mikroklimata un temperatūru analīze rāda, ka paaugstināts mitrums glabātavās vērojams rudens un pavasara periodos, pirms un pēc apkures sezonas sākšanās un beigšanās, un vasarā lietus periodos. Lai samazinātu gaisa relatīvā mitruma svārstības, 1998. gadā ar gaisa atmitrinātājiem tika apgādāti visi ZVA.

Lai kontrolētu glabātavu mikoloģisko stāvokli, turpināta arhīva glabātavu mikrobioloģiskā apsekošana LVA, LVVA, RJPPDA, Siguldas, Jelgavas, Daugavpils ZVA. 1999. gadā tiks apsekotas pārējo ZVA glabātavas.

Nopietni risināms ir arī īpašumattiecību sakārtošanas jautājums par arhīvu ēkām un to apsaimniekošanu. Šī darba uzlabošanai ir izstrādāta nekustamā īpašuma uzskaites forma. Atskaites gadā Ģenerāldirekcija ir reģistrējusi Zemesgrāmatā īpašumus Daugavpils, Rēzeknes, Valmieras, Jēkabpils ZVA. LVA reģistrējis iegūto ēku Kurzemes prospektā 5.

1999. gadā jāturpina iesāktos darbus glabātavu izveidē Jelgavas un Tukuma ZVA, jāuzsāk darbu pie mikrofilmēšanas programmas izveides un rekomendāciju izstrādes valsts un pašvaldību institūcijām par dokumentu veidošanā izmantojamajiem tehniskajiem līdzekļiem (papīru, tintēm utt.).

 

Dokumentu uzskaite un zinātniskās uzziņu sistēmas veidošana

1998. gadā uzskaitīti visi valsts arhīvos glabāšanā pieņemtie dokumenti (11. pielikums).

Ģenerāldirekcijas Centrālajā fondu katalogā koncentrēta apkopojoša informācija par 22842 valsts arhīvu fondiem. Katalogs 1998. gadā papildināts ar informāciju par 618 fondiem. Katalogā iekļautā informācija operatīvi tika izmantota fizisku un juridisku personu konsultēšanā.

Cēsu, Daugavpils, Rēzeknes, Siguldas ZVA veica fondu uzskaites datu salīdzinošo pārbaudi un precizēšanu. Gatavojoties informācijas ievadam Vienotās arhīvu informācijas sistēmas (VAIS) Fondu reģistra programmā, šis darbs tiks turpināts 1999. gadā.

Tradicionālo uzskaites dokumentu precizēšanas procesā nozīmīgs bija Ģenerāldirekcijas rīkotais seminārs Kurzemes novada arhīviem, kas noslēdza semināru ciklu dokumentu uzskaitē.

RJPPDA veica personu lietu glabāšanas optimizāciju un apvienošanu, kuras rezultātā par 1 milj. samazinājās fiziski glabājamo lietu skaits. Šī pieredze turpmāk jāievieš un jāizmanto ZVA darbā.

Viens no 1998. gada pamatuzdevumiem bija valsts arhīvos uzkrāto dokumentu aprakstīšana, taču budžeta ietvaros tā joprojām tika plānota pēc pārpalikuma principa. Kamēr valsts arhīvos ir nesakārtoti dokumenti, turpmāk jāsaglabā to aprakstīšanas prioritāte attiecībā pret iestādēs glabājamo dokumentu aprakstīšanu. Kopumā uzdevums dokumentu aprakstu sastādīšanā izpildīts par 90%, sakarā ar darba resursu izmantošanu pieaugušā izziņu skaita izpildei. LVA 1998. gadā pabeidza 1991. gadā pieņemto LKP organizāciju izklaidus dokumentu aprakstīšanu. Lielākā daļa pašlaik valsts arhīvos esošo neaprakstīto dokumentu ir sabiedrisko organizāciju, personu un zinātniski tehniskie dokumenti. Pēdējo aprakstīšanas intensificēšanai LVA pagaidām trūkst nepieciešamās kvalifikācijas speciālistu.

Pozitīvu vērtējumu guvusi 1998. gadā visos ZVA ieviestā dokumentu kataloģizācijas datorprogramma, ļaujot pārsniegt plānoto kartīšu ierakstu skaitu. LVA pagājušajā gadā noslēdza dokumentu kataloģizāciju tradicionālajā veidā, turpmāk paredzot dokumentu aprakstīšanu VAIS programmā Lietas. LVKFFDA izpildījis plānoto kinodokumentu uzskaites vienību kataloģizāciju tikai 25% apjomā, jo par 50% tika pārsniegta kartīšu sastādīšana, iekļaušana visās kataloga sadaļās. Radušos atpalicību, cerams, novērsīs 1999. gadā plānotā procesa datorizācija.

LVA sagatavotās Rokasgrāmatas manuskripts "LPSR (1989.–1990.) un LR (1991.–1993.) augstākās valsts varas un pārvaldes institūcijas" ir pieejams izmantošanai citiem interesentiem arhīvā un Bibliotēkā, jo trūkst līdzekļu grāmatas izdošanai. Turpinājās rokasgrāmatas "LR Augstākās valsts un pārvaldes institūcijas (1994.–1996.)" uzziņu apkopošana un ievadīšana datorā. Plānoto darbu rokasgrāmatas veidošanā nav veicis LVVA sakarā ar neparedzētu pieprasījumu pieplūdumu.

Ģenerāldirekcija sagatavojusi bezmaksas izplatīšanai valsts arhīvu sistēmas bukletu.

1998. gadā turpinājās Vienotās arhīvu informācijas sistēmas izveide, lai nodrošinātu valsts arhīvos uzkrāto dokumentu pieejamību mūsdienu tehnoloģiju līmenī.

1998. gada pirmajā ceturksnī apstiprinātā Fondu reģistra programmatūra instalēta LVVA, četros ZVA un Ģenerāldirekcijā. Praktiska programmas aprobēšana ar 300 fondu informācijas ievadīšanu notikusi tikai LVVA un Jelgavas ZVA. LVVA veicis savas informācijas ievadīšanas analīzi. Citu arhīvu darbiniekiem nepieciešama apmācība, kas 1998. gadā nenotika, jo LVA daļā trūka pastāvīga informātikas speciālista. Neapmierina arī LVA un Ģenerāldirekcijas saslēguma sakaru kvalitāte tīklā — ir konektēšanās grūtības un zems informācijas pārraides ātrums. 1999. gadā jāparedz Fondu reģistra programmas ieviešana visos arhīvos un informācijas tīkla veidošana pašu arhīvu ieņēmumu ietvaros, jo saņemts atteikums projekta iekļaušanai valsts investīciju programmā.

LVA, pēc triju programmu ieviešanas rezultātiem 1998. gadā, ziņo par datu bāzu strukturālu izmaiņu nepieciešamību Fondu reģistra, Lietu un Avotu programmās sakarā ar to informatīvu savienošanu un informācijas apraksta standartizāciju. Izstrādāts šo izmaiņu tehnisko pamatprincipu projekts, kura praktiskā realizācija 1999. gadā skars arī citus valsts arhīvus — pašreizējos un potenciālos programmu ieviesējus. Rezumējot paša LVA VAIS veidošanas praktiskos rezultātus 1998. gadā, jāsecina, ka sistēma strādā aprobācijas režīmā un nepieciešama gan minētā projekta tehnoloģiskā pilnveidošana, gan arī ievadītās informācijas precizēšana.

Tālāka VAIS attīstība un iekļaušanās valsts un starptautiskajā informācijas apritē cieši saistīta arī ar starptautiskā aprakstīšanas standarta ieviešanu (koncepcijā tā izstrāde bija paredzēta tikai 2001. gadā, sakarā ar programmas Lietas īstenošanu). 1998. gadā LVA darba grupa strādāja pie arhīvu dokumentu aprakstīšanas standarta, kā rezultātā tapusi "Arhīva aprakstīšanas noteikumu struktūras shēma". Lai dokumentu aprakstīšanas standarts kļūtu par visiem valsts arhīviem, kā arī institūciju arhīviem saistošu, tam jābūt akceptētam kā nozares valsts standartam. Šim nolūkam 1999. gadā darba grupa jāpaplašina ar citu valsts arhīvu speciālistiem un jāizveido nozares standarta izstrādes komiteja, atbilstoši spēkā esošai likumdošanai.

Būtiska ir arhīvu speciālistu teorētiskās sagatavotības veicināšana (1999. gadā paredzēti semināri aprakstīšanas standarta apgūšanā). Ņemot vērā LVVA informātikas un arhīvu speciālistu potenciālu, arhīvam 1999. gadā jāintensificē VAIS programmu apgūšana un ieviešana arhīvu dokumentu zinātniskās uzziņu sistēmas pilnveidošanā.

 

Arhīvu dokumentu popularizēšana

1998.gadā valsts arhīvu dokumentu popularizēšanas pasākumi galvenokārt bija saistīti ar 20.gadsimta Latvijas vēstures tematiku, kā prioritāti izvirzot Latvijas Republikas proklamēšanas 80.gadadienai veltītos pasākumus.

Aizvadītajā gadā izdoti 6 valsts arhīvu dokumentu krājumi un izstāžu katalogi, sagatavoti izdošanai 2 dokumentu krājumi un vēl strādāts 7 dokumentu krājumu sagatavošanā (12. pielikums). Veiksmīgi īstenojusies arhīvu dokumentu popularizēšana tematiskajās izstādēs, publikācijās presē un citos izdevumos, radio, televīzijas raidījumos un ekskursijās arhīvos, ievērojami pārsniedzot plānoto pasākumu skaitu. (13. pielikums).

Vislielāko atzinību pelnījušas LVVA aktivitātes, kas saistītas ar Latvijas Republikas proklamēšanas 80.gadadienu. Plašu sabiedrības interesi izraisīja izdotā biogrāfiskā vārdnīca "Latvijas armijas augstākie virsnieki. 1918.–1940", kurai iznāca arī papildmetiens. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas Arhīvistu biedrību tika sagatavots 1999.g. sākumā izdotais dokumentu krājums "Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšana un diplomātisko attiecību nodibināšana un atjaunošana

1918.–1996.".

18.novembrī Somijas Nacionālajā arhīvā tika atklāta LVVA dokumentu izstāde "Latvijas valstij 80", kas tapa sadarbībā ar Ģenerāldirekciju, Ārlietu ministriju un Latvijas vēstniecību Somijā un kuras atklāšanā piedalījās Latvijas arhīvistu delegācija. Valsts jubilejai tika veltīta arī 1997.gadā izdotā dokumentu krājuma "Krišjānis Valdemārs. Lietišķā un privātā sarakste I sējuma K. Valdemāra vēstules" prezentācija un dokumentu izstāde Igaunijas Vēstures arhīvā Tartu, kura deva jaunus impulsus latviešu un igauņu arhīvistu tālākai sadarbībai. LVVA nodrošināja arī Rīgas jugendstila arhitektūras dokumentu nodošanu eksponēšanai sākotnēji Lielbritānijā, vēlāk Strasbūrā, lai kuplinātu Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītos Ārlietu ministrijas un Rīgas domes pasākumus. Ar izstādi no cikla "Pārdaugava LVVA dokumentos — Daugavgrīva un Bolderāja" arhīvs ievadīja Rīgas 800-gadei veltītos pasākumus.

Visi ZVA nodrošināja valsts svētkiem veltītās dokumentu izstādes eksponēšanu "Latvijas brīvības cīņas (1918.–1920.)", kuru izveidoja un tiražēja Ģenerāldirekcija, izmantojot LVVA 1995.g. tapušās izstādes materiālus. Alūksnes, Liepājas, Tukuma, Rēzeknes, Ventspils ZVA, balstoties uz ģenerāldirekcijas metodiskajiem ieteikumiem, arhīvu ekspozīcijas papildināja ar dokumentiem par Atmodas un Latvijas neatkarības atgūšanas (1987.–1991.) norisēm savos novados. Savukārt Jēkabpils ZVA sagatavoja 3 dokumentu publikācijas par neatkarības cīņām Augšzemē. Svētku dienās lauku skolām, bibliotekām un Zemessardzes vienībām tika dāvināts par valsts arhīvu maksas pakalpojumiem sarūpētais LVVA izdevums "Latvijas armijas augstākie virsnieki". Uzteicama ir Valmieras ZVA līdzdalība dokumentu izstāžu veidošanā par pilsētu un vietējo iestāžu vēsturi. Liepājas un Ventspils ZVA turpināja Ģenerāldirekcijas sagatavotās ceļojošās dokumentu izstādes "VDK dokumentu mantojums Baltijas valstīs" eksponēšanu novadu muzejos un skolās, papildinot to ar dokumentiem no savu arhīvu fondiem. Latvijas iedzīvotāju masu deportācijas dokumentālo liecību aktualizācija ZVA ar atbilstošu ģenerāldirekcijas metodisko nodrošinājumu plānota arī 1999.gadā. Laikrakstu publikācijās ZVA galvenokārt informēja sabiedrību par arhīvu darba aktualitātēm (dokumentu atrašanās vietas, izziņu darbs, sadarbība ar juridiskām personām).

Arī LVKFFDA vairākus projektus veltīja Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienai, starp tiem, multimediju projekts ar Latvijas vēstures muzeju "Kā tapa Latvijas valsts", "Latvijai-80" ar Latvijas Radio un Televīzijas padomi, divas fotodokumentu izstādes, unikālu kinokadru pirmpublicējumu fotoalbūma sagatavošana "Saglabāt sudrabā 1918.–1998.", kuru paredzēts izdot 1999.g. aprīlī. Arhīva bagātīgais kultūrvēsturisko dokumentu klāsts tika izmantots Tildes Datorenciklopēdijas "Latvijas Vēsture" veidošanā, tematiskajās literatūras stundu programmās arhīvā, publikācijās un pasākumos par Dziesmu svētku, kino, fotogrāfijas vēsturi Latvijā, ievērojamu sabiedrisko, kultūras darbinieku atceres pasākumos. Citu arhīvu ierosmei der, par tradīciju kļuvusī, jaunieguvumu eksponēšana arhīvā. Arhīva centieni savas darbības un dokumentu popularizēšanā pelna atzinību.

LVA pievērsās padomju okupācijas režīmu atmaskojošu dokumentu aktualizācijai. Šai tematikai veltīti divi izdotie dokumentu krājumi: "Izpostītā zeme. PSRS militāristi Rīgā (1940.–1980.)" II daļa un neplānotais dokumentu krājums "Ekspropriācija", vēl divi sagatavošanā esošie dokumentu izdevumi, gandrīz puse no arhīva darbinieku publikācijām periodiskajos izdevumos, sagatavotajiem radio un televīzijas raidījumiem, nolasītajiem referātiem un lekcijām. Interesi sabiedrībā guva izdotais albūms "Kārļa Miesnieka zīmējumi", kā arī eksponētās izstādes "Teodoram Ūderam 130" un "Dziesmu svētki trimdā". Nozīmīga vieta arhīva popularizācijas pasākumos tika atvēlēta trimdas arhīvu vākšanas jautājumiem.

1998.g. LVA izdeva 2 žurnāla "Latvijas Arhīvi" numurus, taču pārtrauca šo darbu finansiālu, kā arī konceptuālu problēmu dēļ, tāpēc 1999.g. žurnāla sagatavošana uzticēta LVVA.

Kopumā valsts arhīvi arī 1999.gadā plāno turpināt darbu visai plaša Latvijas vēstures avotu spektra popularizēšanā, taču kā prioritāras tēmas tiek izvirzītas: — pašu arhīvu veidošanās vēsture un vieta mūsdienu sabiedrībā, atzīmējot LVVA kā valsts institūcijas pastāvēšanas 80-gadi; — Latvijas okupācijas režīmu represīvās politikas atspoguļojums, sakarā ar 60 gadiem kopš PSRS un Vācijas neuzbrukšanas līguma parakstīšanas un 50 gadiem kopš 1949.g. 25.marta masu deportācijas Latvijā; — Rīgas 800-gade. Lai panāktu pilnvērtīgāku rīkoto pasākumu norisi un sabiedrības interesi, tiks attīstīti kontakti ar citām ieinteresētām pārvaldes, kulturas un izglītības institūcijām, akcentu liekot uz valsts arhīvu iepriekšējo gadu pieredzes pilnveidošanu ekspozīciju piedāvāšanā mācību iestādēm par aktuāliem Latvijas vēstures tematiem.

1998.g. valsts arhīvos turpinājās lasītāju skaita (3,8 tūkst.lasītāju) un izmantoto lietu (85,0 tūkst. lietu) pieauguma tendence. Salīdzinājumā ar 1997.g. lasītāju skaits palielinājās par 16% un izmantoto lietu skaits par 15%. Arhīvu lasītavās strādājuši arī 15 ārvalstu lasītāji.1999.gadā valsts arhīviem, īpaši LVVA, būtiski ir panākt lietu izsniegšanas laika saīsināšanu un lasītāju apkalpošanas kvalitātes uzlabošanu. Arhīvu lasītavās pakāpeniski jāattīsta papildpakalpojumu piedāvājums.

 

Darba organizācija un darbs ar personālu

Arhīvu sistēmā uz 01.01.1998. maksimālais štata vienību skaits — 822, no tām 299 ierēdņu amati. Gadā vidējais strādājošo skaits — 775 (14., 15. pielikumi).

Konkursa kārtībā 1998.g. ierēdņu amatos ir iecelti 19 valsts civildienesta ierēdņu kandidāti, aizgājuši no darba arhīvu sistēmā 20, pamatojot aiziešanu galvenokārt ar nepietiekamu atalgojumu (16., 17. pielikumi).

Turpināta metodisko dokumentu izstrāde un ieviešana arhīvu darbā (5. pielikums).

Lai racionālāk izmantotu budžeta līdzekļus un vienmērīgāk darbā noslogotu arhīva speciālistus, turpināta ZVA iekšējās struktūras pilnveidošana, apvienojot personālsastāva dokumentu saglabāšanas daļas. Reorganizācija notikusi Alūksnes un Daugavpils ZVA. Reorganizācijas projekti izskatīti Cēsu, Valmieras, Rēzeknes un Siguldas ZVA, kuru praktiskā realizācija tiek plānota 1999. gadā.

Palielinot arhīvu vadītāju atbildību par piešķirtā budžeta racionālu izmantošanu, LVKFFDA un Laboratorijā uz esošo štatu rēķina izveidotas patstāvīgas grāmatvedības, ir precizēti Arhīva un Laboratorijas nolikumi.

Arhīva struktūras precizēšanu un štatu vienību skaita samazināšanu ir veicis LVA.

Ierēdņu kandidāti turpināja apmācības Valsts administrācijas skolā, pilnveidoja zināšanas svešvalodās un citās piedāvātajās programmās.

Gada laikā Ģenerāldirekcija ir organizējusi kvalifikācijas celšanu ZVA direktoriem, arhīvu speciālistiem par darba organizāciju un plānošanu, par dokumentu uzskaiti, par ugunsdrošību, par personāla uzskaiti datorsistēmā, LVA par arhīvu darba terminoloģiju, elektroniskajiem dokumentiem.

Ar ārvalstu arhīvistu atbalstu organizēti kvalifikācijas celšanas kursi, kuros piedalījās citu institūciju speciālisti.

Sadarbībā ar Amerikas Ziemeļaustrumu dokumentu konservācijas centru, Laboratorija ar Sorosa fonda Latvijas nodaļas atbalstu organizēja teorētiskās un praktiskās nodarbības "Dokumentu informācijas nesēju — papīra, pergamenta, ādas — biokorozija, saglabāšana, konservācija" 30 arhīvu sistēmas darbiniekiem.

LVA ar Centrālās Eiropas Universitātes Atvērtas sabiedrības arhīvu un Sorosa fonda Latvijas nodaļas atbalstu organizēja semināru "Atvērtas sabiedrības arhīvu izvērtēšana un jaunākās tehnoloģijas dokumentu pārvaldē", kurā piedalījās 20 sistēmas darbinieki.

LVKFFDA sadarbības projekta "Audiovizuālo dokumentu saglabāšana" ietvaros ar Nīderlandes Karalistes vēstniecību tika organizēts Nīderlandes–Latvijas seminārs "Audiovizuālo dokumentu arhivēšana", kurā piedalījās 25 arhīvu sistēmas darbinieki.

Arhīvisti ir iepazinušies ar citu valstu arhīvu darba pieredzi, sagatavojuši ziņojumus par attiecīgo jautājumu risinājumu Latvijas arhīvos, piedaloties Starptautiskās Arhīvu padomes rīkotajos pasākumos:

Zviedrijā — XXIII Vispasaules arhīvistu ikgadējā apaļā galda konferencē "Informācijas pieejamība — tehnoloģijas iznīcinājums";

Šveicē — Eiropas nacionālo arhīvu un profesionālo arhīvistu asociāciju tikšanās par tēmu "Eiropas kopējais arhīvu mantojums";

Somijā — Ziemeļu un Baltijas valstu audiovizuālo arhīvu seminārā;

Polijā — IV starptautiskajā konferencē "Privātarhīvi un arhīvu dokumenti Centrālās un Austrumeiropas valstīs";

Vācijā — simpozijā "Arhīvu fondu vācu valodā atklāšana un izmantošana Austrumu un Viduseiropas postkomunisma valstīs".

LVA darbinieki stažējās Zviedrijas, Norvēģijas un Dānijas valsts arhīvos, piedalījās divu nedēļu kursos Atklātās sabiedrības vasaras universitātē Budapeštā.

Pamatojoties uz Baltijas valstu arhīvu sistēmu vadītāju 1992. gadā parakstīto sadarbības vienošanos, kārtējā Baltijas valstu arhīvu vadītāju tikšanās notika Rīgā 1998. gadā martā. Tika apspriests jautājums par arhīvu likumdošanu un darba metodisko nodrošinājumu.

Latvijas arhīvistu delegācija 35 cilvēku sastāvā piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienai veltītās izstādes svinīgajā atklāšanā Helsinkos 1998. gada 18. novembrī un iepazinās ar Somijas arhīvu sistēmu, Nacionālā arhīva darbu.

Ģenerāldirekcijā analizēti sistēmas darba rezultāti 1997. gadā, noteikti uzdevumi 1998. gadam, kontrolēta plānoto darbu un budžetu izlietojuma izpilde. Ir veiktas Siguldas, Daugavpils ZVA un RJPPDA darba kompleksās pārbaudes, kā arī 12 tematiskās pārbaudes valsts arhīvos un ZVA — par darbu ar personālu, glabātavu aprīkojumu, dokumentu uzskaiti, vecāko inspektoru darbu. Veikta ZVA vecāko inspektoru darba analīze.

Pamatojoties uz to, ka Latvijas Republikas Valsts kontrole 1997. gada 2. pusē bija atklājusi trūkumus atsevišķu sistēmas iestāžu finansu uzskaitē, Finansu, budžeta un kontroles daļa pārbaudīja divos arhīvos, vai Valsts kontroles atklātie trūkumi ir novērsti, un konstatēja, ka RJPPDA situācija ir uzlabota, bet LVA grāmatvedības uzskaite un finansu līdzekļu izlietojums joprojām neatbilst normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Tika veiktas arī divas plānotās pārbaudes LVKFFDA un Laboratorijā, kur vairums pieļauto kļūdu un neprecizitāšu tika novērstas pārbaudes laikā.

Pārbaudītas 16 saņemtās sūdzības, no kurām tikai 5 bija pamatotas.

Atskaites gadā sistēmā izskatītas 3 ierēdņu kandidātu disciplinārlietas, 2 ierēdņu kandidātiem uzlikti disciplinārsodi.

Lai izteiktu atzinību darbiniekiem par ieguldīto darbu, Ģenerāldirekcija ir noteikusi apbalvojumus — Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas balva un Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Atzinības raksts. Kā pirmie Atzinības rakstus saņēma LVKFFDA darbinieki arhīva 35. gadu jubilejā.

Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 80. gadadienu, LVVA un LVA 9 darbinieki apbalvoti ar Tieslietu ministrijas Atzinības rakstiem par Latvijas brīvvalsts armijas cīnītāju likteņu izpēti, iepriekšējos gados slēptās informācijas publicitāti par valsts iedzīvotāju likteņiem un par Latvijas kultūras mantojuma apzināšanu ārvalstīs.

LVKFFDA direktore Inta Kaņepāja ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes goda zīmi un LVA daļas vadītāja vietnieks Ainārs Bambals apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 5.šķiru.

 

Finansējums un tā izlietojums

1998. gadā valsts arhīvu sistēmas kopējais plānotais finansējums ir 99,8% no 1997. gadam plānotā finansējuma, bet, ja 1997. gadā visa nauda bija paredzēta vienai programmai "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija", tad 1998. gada plānotajā finansējumā ir vēl otra programma "Okupācijas varu politika (1939.–1991.g.)", kuras finansējums ir 0,7% no kopējā finansējuma, tādējādi programmai "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" finansējums ir 99,1% no programmas iepriekšējā gada finansējuma.

Programmas "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" kopējie ieņēmumi ir izpildīti par 89%, bet pašu ieņēmumi izpildīti tikai par 72%, jo daļu no pašu ieņēmumiem veido naudas pārskaitījumi no Privatizācijas aģentūras par privatizējamo un likvidējamo objektu dokumentu pārņemšanu un sakārtošanu, bet privatizācijas process valstī netika īstenots atbilstoši plānotajam, netika pārskaitīti Ls 124 tūkst. pat par tiem objektiem, kas 1998. gadā nodoti privatizācijai.

Programma "Okupācijas varu politika (1939.–1991.g.)" tika finansēta no valsts budžeta dotācijām no vispārējiem ieņēmumiem un izpildīta par 99,8%, atlikums Ls 63 ieskaitīts valsts budžetā.

Programmas "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" 1998. gada izdevumu struktūra ir: 89% kārtējiem izdevumiem, 11% kapitālajiem izdevumiem, bet lielākā daļa no kārtējiem izdevumiem — 57,4% ir izmaksāti atalgojumos un atbilstošajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām; 0,8% komandējumiem un dienesta braucieniem, 26,3% pakalpojumu apmaksai; 15,3% materiālu un energoresursu apmaksai; 0,2% grāmatu un žurnālu iegādei (18., 19. pielikumi).

Programmas "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" ietvaros ir realizēts VIP projekts "Mikrokopēšanas nodaļas izveidošana" Laboratorijā, iegādātas iekārtas par Ls 49398 un veikts telpu remonts par Ls 11597,21, kopā izlietoti Ls 60995,21.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 1998. gada 22. oktobra rīkojumu Nr. 220 Tieslietu ministrijai no Valsts īpašuma privatizācijas fonda pārskaitīti Ls 37757 LVA glabātavas Kurzemes prospektā 5 rekonstrukcijai. Tā kā ar šiem naudas līdzekļiem ir rīkojusies Tieslietu ministrija, tad LVA nav dokumentu, kas apliecinātu šī fonda naudas izlietojumu, bet pēc LVA ziņām visa summa samaksāta SIA "MRK" par apkures sistēmas rekonstrukciju, kā arī par apkures sistēmas jaunās daļas būvi.

1999. gads valsts arhīvu sistēmai būs finansiāli smags. Beidzoties privatizācijas procesam valstī, pašu ieņēmumi 1999. gadā samazināsies par 52%. Lai uzturētu pieņemtos dokumentus, valsts budžeta finansējumam vajadzēja pieaugt. Diemžēl mums neizdevās panākt sapratni šajā jautājumā no budžeta veidotāju puses.

Tādējādi plānotais budžeta kopapjoms programmai 06 00 00 salīdzinot ar 1998. gadu samazinājies par 21% un sastāda Ls 2,77 tūkst., no tiem 23% jeb Ls 633 tūkst. jāiegūst no pašu sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

Praktiski tas ir zem "izdzīvošanas" līmeņa un budžetā 1999. gadā nepietiks finansējuma daudziem iesāktiem darbiem.

Lai nodrošinātu valsts glabāšanā esošo 13,1 milj. glabājamo vienību normālus uzturēšanas apstākļus, kā tas noteikts likumā "Par arhīviem" un Ministru kabineta 1998. gada 19. maija noteikumos Nr. 190 šiem mērķiem pietrūkst finansējums Ls 242 tūkst. vai, rēķinot uz vienu nosacīto lietu gadā pietrūkst Ls 0,05 (22% mazāk nekā 1998. gadā).

Aprēķināts, ka praktiski vienas lietas uzturēšanai gadā valsts budžetā 1999. gadā paredzēts Ls 0,18, bet nepieciešams Ls 0,23 (20. pielikums).

Pietrūks līdzekļu arhīvu glabātavu normālas ekspluatācijas nodrošinājumam un drošības režīma ievērošanai. Būs jāatsakās no arhīva darba modernizēšanas programmām un apmeklētāju apkalpošanas tehnoloģijas uzlabošanas iespējām, jo galvenā finansējuma daļa būs jāatvēl komunālo maksājumu segšanai, lai nepieļautu parādus.

Lai iegūtu papildus līdzekļus 1999. gada budžetā, arhīviem aktīvi jāstrādā, palielinot pašu sniegto pakalpojumu loku un klientu skaitu. Tās ir iespējas katram arhīvam atsevišķi un valsts arhīvu sistēmai kopumā.

1999. gadā arhīvu sistēmas iestādes turpinās darbu divās programmās "Valsts arhīvu ģenerāldirekcija" un "Okupācijas varu politika (1939.–1991.g.)" par prioritāriem uzdevumiem nosakot:

1. nodrošināt optimālus dokumentu saglabāšanas apstākļus un nepieļaut komunālo maksājumu parādus;

2. savlaicīgi izpildīt fizisko un juridisko personu pieprasījumus, uzlabot klientu servisu arhīvos;

3. pieņemt glabāšanā valsts arhīva fonda dokumentus par laiku līdz 1991. gadam no juridiskajām personām, lai nodrošinātu šī fonda saglabāšanu;

4. nodrošināt vērtīgo un biežāk izmantojamo dokumentu mikrofilmēšanas programmas izpildi, izveidojot drošības fondu.

Atzīmējot Latvijā pirmā valsts arhīva — šodien Latvijas Valsts vēstures arhīva — izveidošanas 80. gadadienu, valsts arhīvi iespēju robežās plašāk popularizēs dokumentus par Latvijas arhīvu vēsturi un tajos glabājamiem dokumentiem.

Valsts arhīvu ģenerāldirektors V. Štāls