Eiropas Komisija: Par dabas resursu izmantošanu un pārstrādi

26.maijā Eiropas Komisija kopīgi ar ANO Vides programmu iesniedza divus plašus ziņojumus, kuros uzsvērts, ka radikāli jāmaina veids, kādā izmantojam ierobežotus resursus.

Pirmajā ziņojumā parādīts, cik lielas ir potenciālās iespējas palielināt atkārtoti pārstrādātu metālu īpatsvaru. Tikai 18 metālus atkārtoti pārstrādā vairāk nekā 50% apmērā, bet vairākums metālu netiek atkārtoti pārstrādāti pat 1% apmērā. Otrajā ziņojumā, ko vispirms iesniedza ANO Ilgtspējīgas attīstības komisijā 18.maijā, uzsvērts, ka vajadzīga apņēmīga ekonomiskās izaugsmes un resursu izmantošanas atsaiste, lai novērstu to izsīkumu līdz 2050.gadam, un izklāstīti zinātniski pamatoti scenāriji par resursu patēriņu turpmākajos gados. Abi ziņojumi, kas sagatavoti kopā ar starptautisko ekspertu grupu resursu pārvaldības jomā, aicina likumdevējus un politikas veidotājus rast ceļus resursu izmantošanas samazināšanai un atkārtotas pārstrādes palielināšanai. Šo ziņojumu publicēšana Zaļās nedēļas laikā paver ceļu nākamajam Komisijas “Ceļvedim resursu efektīvai izmantošanai Eiropā”.

Vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: “Šie ziņojumi skaidri liecina, ka steidzami jāpārorientējas uz tādu ekonomiku, kas resursus izmanto efektīvi. Tajos nepārprotami norādīts uz milzīgajām problēmām, kas mūs sagaida, bet esmu pārliecināts, ka pratīsim tikt ar tām galā. Komisija patlaban beidz darbu ar “Ceļvedi resursu efektīvai izmantošanai Eiropā”, kurā noteikta pārveides programma un sagatavots pamats nākamajiem soļiem. Tagad mums vajadzīgs efektīvs dialogs ar dalībvalstīm, jo būs jāpieņem svarīgi lēmumi tādās jomās kā nodokļu reforma un neproduktīvu subsīdiju likvidēšana. Esmu gandarīts arī par aicinājumu vairāk uzmanības pievērst atkārtotai pārstrādei.”

“Panākt ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un radīt piemērotas darbavietas tā, lai cilvēces ekoloģiskā ietekme nepārsniegtu planētas iespējas, ir svarīgākais mūsu paaudzes uzdevums,” sacīja ANO Vides programmas (UNEP) izpilddirektors un ANO ģenerālsekretāra vietnieks Ahims Štainers. “Ekonomiskās izaugsmes atsaiste no dabas resursu izmantošanas veido pamatu šā uzdevuma izpildei un ir atslēga, lai īstenotu pāreju uz zemu oglekļa dioksīda emisijas līmeni un videi draudzīgu ekonomiku. Inovācija, tostarp tehnoloģiskā, nodokļu un organizatoriskā inovācija jāveicina ar atbilstīgu un tālredzīgu publisko politiku, kas atbalsta septiņu miljardu cilvēku cerības; un iedzīvotāju skaits attīstītajās un jaunattīstības valstīs 2050.gadā sasniegs deviņus miljardus. Eiropai ir galvenā nozīme, piedāvājot dažādus risinājumus uz pārveidi vērstu partnerattiecību dibināšanai un sadarbības veidu rašanai, lai nodrošinātu visiem taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju resursiem.”

Metālu atkārtota pārstrāde

Kaut arī rūpniecības aprindas bažījas par metālu nepietiekamību un augstajām cenām, patlaban tikai aptuveni viens procents augsto tehnoloģiju svarīgāko metālu tiek atkārtoti pārstrādāts. Pārējā daļa pēc attiecīgā produkta lietošanas termiņa beigām vienkārši tiek likvidēta vai izmesta ārā. Jaunajā ziņojumā brīdināts: ja šī prakse radikāli nemainīsies, būtiskākie, īpašiem izstrādājumiem vajadzīgie un retzemju metāli var kļūt modernajai tehnoloģijai nepieejami.

Turpretim tādi metāli kā dzelzs un tērauds, varš, alumīnijs, svins un alva pasaules mērogā tiek atkārtoti pārstrādāti 25 līdz 75% apmērā, kaut arī nedaudz mazākā apjomā dažās attīstības valstīs ar augošu ekonomiku.

Atkārtotas pārstrādes apjoma palielināšana, uzlabojot savākšanas sistēmas un pārstrādes infrastruktūru, jo īpaši jaunattīstības valstīs, var samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par miljoniem vai pat miljardiem tonnu un radīt ievērojamu skaitu zaļo darbavietu. Saskaņā ar ziņojumu metālu atkārtota pārstrāde ir divas līdz desmit reizes vairāk energotaupīga nekā to iegūšana, kausējot rūdas.

Ziņojums par atsaisti

Ziņojumā par “Dabas resursu izmantošanas un vides ietekmes atsaisti no ekonomiskās izaugsmes” norādīts, ka, turpinot rīkoties kā iepriekš, līdz 2050.gadam resursu izmantošana pasaulē salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni pieaugs trīs reizes un rezultātā ik gadu tiks patērēti 140 miljardi tonnu minerālu, rūdu, fosilās degvielas un biomasas.

Tā kā ir skaidrs, ka šādu dabas resursu izmantošanas līmeni uzturēt nav iespējams, risinājums meklējams ekonomiskās izaugsmes “atsaistē” no dabas resursu patēriņa, palielinot to izmantošanas efektivitāti. Tiek ierosināti trīs scenāriji, no kuriem grandiozākais ir aicinājums attīstītajām valstīm par divām trešdaļām samazināt resursu pašreizējo izmantojuma apjomu – 16 tonnu gadā uz vienu iedzīvotāju, bet pārējām valstīm saglabāt tagadējo līmeni. Resursu izmantošana tādējādi varētu saglabāties 2000.gada līmenī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa