Eiropas Komisija: Par nodokļu maksātāju naudas aizsargāšanu no krāpšanas

26.maijā pieņemtajā politikas dokumentā Eiropas Komisija noteica vairākus pasākumus, kas ļauj ES prokuroriem un tiesnešiem efektīvāk cīnīties pret krāpšanu, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses. Komisija plāno stiprināt materiālās krimināltiesības, precizējot tādu noziedzīgo nodarījumu definīcijas kā piesavināšanās vai ļaunprātīga varas izmantošana, kā arī pastiprināt Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un ES tiesu sadarbības organizācijas (Eurojust) spējas. ES arī apsvērs, kā specializēta Eiropas Prokuratūra varētu piemērot kopīgos noteikumus attiecībā uz krāpšanu un citiem pārkāpumiem pret ES fondiem. Lisabonas līgums, kas ir pastiprinājis ES spējas apkarot krāpšanu, piešķirot tai likumdošanas kompetenci krimināltiesību jomā, padarīs šos pasākumus iespējamus.

Nodokļu maksātāju naudas aizsardzība ir Komisijas prioritāte. Nodokļu maksātājiem jātic, ka Eiropas Savienības fondi tiek izmantoti tikai tādas politikas īstenošanai, kuru apstiprinājuši ES likumdevēji. Pašlaik pieejamie instrumenti ES fondu ļaunprātīgas izmantošanas atklāšanai un novēršanai dažreiz ir neadekvāti un nepietiekami. Dalībvalstu iestādes joprojām saskaras ar daudziem šķēršļiem, kas kavē ES naudas efektīvu aizsardzību pret noziedzību. Tas notiek tādēļ, ka pastāv dažādi noteikumi attiecībā uz procedūrām, noziedzīgām darbībām un sodiem, kas kaitē pārrobežu krāpšanu izmeklēšanai un kriminālvajāšanas sākšanai.

Komisijas priekšsēdētāja vietniece un ES tiesiskuma komisāre Viviena Redinga paziņoja: “Tikai 2009.gadā vien iespējamajos krāpšanas gadījumos attiecībā uz ES fondiem bija iesaistīti 280 miljoni eiro, kas ir mazāk nekā 0,2% no ES kopējā budžeta. Ekonomisko taupības pasākumu laikā katrs ES budžeta eiro cents ir svarīgs. ES nepieļaus nodokļu maksātāju naudas veltīgu izšķiešanu. Noziegumi, kuru rezultātā tiek aplaupīta ES kase, ir noziegumi pret ES nodokļu maksātājiem. Pateicoties Lisabonas līgumam, esam pastiprinājuši juridiskos instrumentus, lai apkarotu pārrobežu krāpšanu.”

Par krāpšanas apkarošanu atbildīgais ES komisārs Aļģirds Šemeta apgalvoja: “Noziedznieki neapstājas pie robežām. Viņi pat izmanto robežas savā labā, lai izvairītos no kriminālvajāšanas. Eiropas Savienībā tas nav pieņemami. Mums jānodrošina, ka OLAF un valsts iestādes izmeklē iespējamās krāpšanas un tiek uzsākta kriminālvajāšana. Pat vislabākā izmeklēšana nespēj aizsargāt nodokļu maksātāju naudu, ja dalībvalstu prokurori un tiesas to konsekventi neīsteno.”

Jauni instrumenti, lai apkarotu noziedzību pret ES finanšu interesēm

ES tagad ir juridisko instrumentu kopums, kas vajadzīgs, lai pieņemtu šo izaicinājumu. ES līgumos iekļautas noderīgas iespējas ES finanšu interešu aizsardzībai, piemēram, minimālo krimināltiesisko normatīvo aktu noteikšana vai jaunas izmeklēšanas pilnvaras Eurojust, ES tiesu sadarbības organizācijai un iespēja izveidot Eiropas Prokuratūru, lai apkarotu noziegumus, kas ietekmē ES finanšu intereses.

Komisijas paziņojums paredz vairākas jomas, kurās krimināltiesības varētu vēl vairāk uzlabot, lai aizsargātu ES finanšu intereses.

• Stingrākas procedūras. Komisija atvieglos ES prokuroru un tiesnešu cīņu ar krāpniekiem, paplašinot informācijas apmaiņu starp iesaistītajām personām, ieskaitot policiju, muitu, nodokļu un tiesu iestādes, kā arī citas kompetentās iestādes; tiek plānots jauns priekšlikums par savstarpēju administratīvu palīdzību, lai aizsargātu ES finanšu intereses.

• Materiālo krimināltiesību stiprināšana. Komisija uzskata, ka tādu noziedzīgo nodarījumu kā piesavināšanās vai ļaunprātīga varas izmantošana pašreizējās definīcijas ievērojami atšķiras visā ES un tās jāprecizē ar tādu iniciatīvu palīdzību, kas saistītas ar finanšu interešu aizsardzību krimināltiesībās.

• Eiropas līmeņa organizāciju lomas stiprināšana. Gan OLAF, kurš pašlaik tiek reformēts, gan Eurojust ir jāstiprina, lai tie efektīvāk veiktu izmeklēšanas.

• ES apsvērs, kā specializēta Eiropas Prokuratūra varētu piemērot kopīgos noteikumus par krāpšanu un citiem pārkāpumiem pret ES finanšu interesēm.

Nepietiekama tiesiskā darbība

Tas, ka Eiropā pastāv atšķirīgas tiesību sistēmas, padara ES finanšu interešu aizsardzību par īpaši grūtu uzdevumu. Valsts līmeņa krāpšana un korupcija saistībā ar ES fondiem var izpausties daudzos veidos. Noziedznieki var nelikumīgi iegūt ES līdzekļus lauksaimniecības, pētniecības, izglītības un infrastruktūras projektiem. Viņi arī varētu mēģināt ietekmēt valsts amatpersonas ar kukuļu palīdzību.

Pamatojoties uz saviem tiesību aktiem, ES dalībvalstu policija, prokurori un tiesneši izlemj, kā iejaukties un vai vispār iejaukties, lai aizsargātu ES finanses. Tā rezultātā notiesāšanas rādītājs lietās par noziegumiem saistībā ar ES budžetu ievērojami atšķiras visā ES, sākot no 14% un beidzot ar 80%.

Valstu izmeklētāji, prokurori un tiesneši kopā ar OLAF un Eurojust jau cīnās pret šādiem noziegumiem. Tomēr viņi saskaras ar dažiem nopietniem juridiskiem un praktiskiem šķēršļiem.

Šie šķēršļi ietver ierobežojumus iesaistīto personu kompentencē attiecībā uz lietām, kas sāktas viņu pašu valstīs, juridiskos jautājumus, izmantojot pierādījumus no ārzemēm, kā arī atšķirīgos noteikumus par cīņu pret krāpšanu un līdzīgiem noziegumiem. Tā rezultātā valsts iestādes izbeidz lietas, pirms tās vispār tiek iesniegtas tiesā, pat tad, ja OLAF jau veicis izmeklēšanu un uzskatījis lietu par pietiekami nopietnu.

Piemēram, gadījumā, kurā bija iesaistītas vairākas dalībvalstis un valstis ārpus ES, aizdomās par muitas nodokļu nemaksāšanu vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā neviena no iesaistīto dalībvalstu iestādēm neuzsāka kriminālvajāšanu.

Kopš 2000.gada valstu prokurori ir izbeiguši 93 no 647 OLAF lietām bez jebkāda īpaša iemesla, kā arī 178 lietas – diskrecionāru iemeslu dēļ.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa