Iekšlietu ministrija:
Par grozījumiem Imigrācijas likumā

Stājoties spēkā 26.maijā Saeimā pieņemtajām izmaiņām Imigrācijas likumā, piespiedu kārtā no Latvijas izraidītajiem ārzemniekiem turpmāk būs liegta ieceļošana ne tikai mūsu valstī, bet visā Šengenas zonā.

Izmaiņas Imigrācijas likumā paredz, ka, nosakot ārzemniekam ieceļošanas aizliegumu Latvijā, šis aizliegums tiks attiecināts uz visu Šengenas telpu. Tas nozīmē, ka piespiedu kārtā no Latvijas izraidītie ārzemnieki turpmāk ne tikai nedrīkstēs noteiktu laiku atgriezties Latvijā, bet viņiem tiks noteikts liegums arī doties uz citām Šengenas līguma dalībvalstīm. Vienlaikus likumā samazināts maksimālais ieceļošanas aizlieguma termiņš, kurš turpmāk drīkstēs būt līdz trīs gadiem līdzšinējo piecu gadu vietā.

Tāpat izmaiņas ārzemnieku izraidīšanas kārtībā paredz, ka attiecībā uz nelegāli valstī dzīvojošiem ārzemniekiem priekšroka ir dodama brīvprātīgai atgriešanai, tādēļ izbraukšanas rīkojuma izpildei ārzemniekam turpmāk tiks dots 30 dienu maksimālais termiņš līdzšinējo septiņu dienu vietā. Piespiedu izraidīšana būs izmantojama tikai kā galējs līdzeklis, ja ārzemnieks neatstāj valsti brīvprātīgi vai arī tas nepieciešams valsts drošības vai sabiedriskās kārtības apsvērumu dēļ.

Izvērtējot katra gadījuma apstākļus, Valsts robežsardzes amatpersonām turpmāk būs iespējas ne tikai aizturēt nelegāli valstī mītošus ārzemniekus, bet atsevišķos gadījumos arī piemērot aizturēšanai alternatīvus līdzekļus, piemēram, noteikt obligātu reģistrēšanos robežsardzē vai ceļošanas dokumenta nodošanu.

Kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, šāda kārtība tiek ieviesta, lai visās Eiropas Savienības dalībvalstīs būtu kopīgi standarti un procedūras attiecībā uz valstī nelikumīgi dzīvojošo trešo valstu valstpiederīgo atgriešanu, ievērojot tādus starptautiskus tiesību principus kā pienākumu nodrošināt bēgļu aizsardzību un cilvēktiesības.

Grozījumi paredz arī stingrākas prasības investoriem uzturēšanās atļaujas saņemšanai. Paredzēts, ka turpmāk ārzemnieks uzturēšanās atļauju varēs saņemt tikai tad, ja nekustamais īpašums iegādāts no Latvijā reģistrētām juridiskām personām, Latvijas rezidentiem, kā arī Eiropas Savienības pilsoņiem vai ārzemniekiem, kuri valstī uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Tāpat turpmāk tiks vērtēta ne tikai nekustamā īpašuma noslēgtā pirkuma summa, bet tiks ņemta vērā arī īpašuma kadastrālā vērtība, kas Rīgas plānošanas reģionā un republikas nozīmes pilsētās nedrīkstēs būt zemāka par 30 000 latu, savukārt īpašumiem citur Latvijā – ne zemāka par 10 000 latu. Precizēti arī nosacījumi ārvalstnieku investīcijām Latvijas kapitālsabiedrību pamatkapitālā – turpmāk uzturēšanās atļauju varēs saņemt tikai tad, ja 25 000 latu ieguldījums veikts mazajā uzņēmumā, savukārt visos pārējos gadījumos investīcijām uzņēmumu pamatkapitālā būs jābūt vismaz 200 000 latu.

“Nosakot Imigrācijas likumā stingrākas prasības ārvalstu investoriem uzturēšanās atļaujas saņemšanai, tiek novērstas iespējas notikt fiktīviem darījumiem, un valsts iegūst to ekonomisko labumu, kāds tas sākotnēji tika sagaidīts,” komentējot 26.maijā Saeimā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā, norāda iekšlietu ministre Linda Mūrniece.

Jau pagājušā gada novembrī Iekšlietu ministrija informēja valdību un Saeimas atbildīgās komisijas, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir konstatējusi pirmos gadījumus, kad ārzemnieki veic acīmredzamus fiktīvus darījumus, lai varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Piemēram, par trīs kvadrātmetru platību, kas norādīta kā nekustamā īpašuma domājamā daļa, starp vienas ģimenes locekļiem tiek noslēgts pirkuma līgums par summu 100 000 latu, lai tādējādi varētu pretendēt uz uzturēšanās atļauju. Tāpat konstatēti vairāki darījumi, kas notikuši starp Latvijā nereģistrētām personām, tādēļ naudas līdzekļi pārskaitīti ar ārvalstu banku starpniecību un Latvijas tautsaimniecība no šiem darījumiem ieguvusi vien minimālu labumu 2% valsts nodevas apmērā.

Iekšlietu ministrija, sagatavojot savus priekšlikumus Imigrācijas likuma grozījumiem, norādīja, ka nepieciešamas stingrākas prasības arī tajos gadījumos, kad ārzemnieks pieprasa uzturēšanās atļauju, ja ir ieguldījis investīcijas Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā. Līdz šim ārzemnieks varēja pretendēt uz uzturēšanās atļauju, ja jebkura Latvijas uzņēmuma pamatkapitālā bija ieguldījis vismaz 25 000 latu un gada laikā uzņēmums nodokļos valstij vai pašvaldībai samaksā vismaz 20 000 latu. Taču pirmo mēnešu prakse apliecināja, ka atsevišķos gadījumos ārvalstnieki par noteikto summu iegādājās akcijas, piemēram, kādā komercbankā vai citā lielā komercsabiedrībā, kur šis 25 000 latu pienesums neradīja būtisku papildinājumu Latvijas tautsaimniecībai.

Kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad stājās spēkā jaunā imigrācijas kārtība, PMLP saņemts 331 pieteikums uzturēšanās atļaujas izsniegšanai, kas pamatots ar investīcijām Latvijas tautsaimniecībā. 233 gadījumos ārvalstnieki iegādājušies nekustamo īpašumu Latvijā, 76 gadījumos veikts noguldījums Latvijas kredītiestādes subordinētajā kapitālā, savukārt 22 gadījumos veiktas investīcijas uzņēmuma pamatkapitālā.

Ministrijas Administratīvais departaments