Valsts kontrolē:
Par 2010.gada finanšu pārskatu revīziju ministrijās un valsts iestādēs:

Labklājības ministrijā, Ekonomikas ministrijā un Centrālajā zemes komisijā

Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas 2010.gada finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, un tie visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par ministriju finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Atzinumā par Labklājības ministrijas (LM) pārskatu VK norāda, ka LM pārraudzībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra, gada beigās veicot noslēgtajos līgumos neparedzētus avansa maksājumus 23,85 tūkstošu latu apmērā, nav tiesiski un ekonomiski rīkojusies ar finanšu līdzekļiem.

VK norāda arī uz trūkumiem LM padotībā esošo valsts sociālās aprūpes centru (VSAC) klientu maksājumu saņemšanas kontrolē, jo par sniegtajiem valsts sociālās aprūpes pakalpojumiem netiek iekasēta samaksa likumā noteiktajā apmērā. Pēc revidentu aplēsēm, 2010.gadā nav gūti ienākumi 8,22 tūkstošu latu apmērā. Turklāt nav nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pakalpojumu saņēmējiem, jo atbilstoši likumam pienākums maksāt par valsts sociālās aprūpes pakalpojumiem ir personām, kuras saņem pensiju, bet nav paredzēts personām, kuras saņem pensijai pielīdzināmus regulāros pakalpojumus (piemēram, apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbā). VSAC konstatēti arī Publisko iepirkumu likuma neievērošanas gadījumi, kad tiek veiktas pakalpojumu un preču iegādes ārpus jau noslēgtajiem iepirkumu līgumiem.

Izsakot atzinumu par Ekonomikas ministrijas (EM) pārskatu, VK atzinīgi novērtē EM paveikto, lai sakārtotu nekustamā īpašuma uzskaiti un nodrošinātu datu atbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra datiem. EM 2010.gadā uzskaitē ir iekļāvusi kopā 1400 nekustamā īpašuma vienības.

Vērtējot iepriekšējā finanšu revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanu, VK secina, ka EM pārraudzībā esošās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) struktūra vēl nav pietiekami optimizēta. SPRK ir struktūrvienības, kuru vadītāju padotībā nav neviena vai ir viens darbinieks, turklāt mēnešalgu kopsumma tajās 2010.gadā bija par 92,16 tūkstošiem latu lielāka nekā 2009.gadā.

VK konstatējusi, ka EM un tās padotības iestādēs 2010.gadā ir būtiski palielinājušās izmaksas par virsstundu darbu, negūstot pārliecību par virsstundu nepieciešamību un pamatotību. Kopā izdevumi par virsstundām ir palielinājušies par 42,18 tūkstošiem latu, tajā skaitā EM centrālajā aparātā par 35,86 tūkstošiem latu jeb par 460% un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā par 5,65 tūkstošiem latu jeb par 67%.

Pēc revīzijām LM tika sniegti 23 ieteikumi un EM – 10 ieteikumi. Ieviešot ieteikumus, tiks pilnveidotas ministriju un padotības iestāžu iekšējās kontroles sistēmas, kā arī tiks izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kopumā veicinot valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietojumu.

Par Centrālās zemes komisijas (CZK) finanšu pārskatu Valsts kontrole ir sniegusi atzinumu ar iebildi. VK norāda, ka Centrālās zemes komisijas gada pārskatā ir apstiprināti ar iestādes darbību nesaistīti degvielas izdevumi 1,94 tūkstošu latu apmērā jeb 81% no 2010.gadā izlietotā degvielas apjoma, kas ietekmē CZK vadības apliecinājuma ticamību. VK pārbaudēs konstatējusi gadījumus, ka degviela ir uzpildīta ārpus ceļazīmēs norādītā maršruta vai ceļazīmēs ir uzrādīti darba braucieni laikā, kad CZK priekšsēdētājs ir piedalījies Saeimas sēdēs.

CZK līdz 2011.gada septembrim ir apņēmusies veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu patiesas informācijas atspoguļošanu par dienesta transportlīdzekļa izmantošanu, kā arī izvērtēt dienesta braucienu pamatotību un nepieciešamības gadījumā nodrošināt nodokļa par dienesta transporta izmantošanu samaksu un radīto izdevumu atlīdzināšanu.

Par Centrālās zemes komisijas pārskata revīzijā konstatēto VK ir nosūtījusi informāciju LR Prokuratūrai.

Valsts kontroles informācija

Zemkopības ministrijā, Finanšu ministrijā, Vides ministrijā un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā

Zemkopības, Finanšu, reorganizēto Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju 2010.gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par ministriju finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem, pēc finanšu revīzijām norāda Valsts kontrole (VK).

Sniedzot atzinumu par Zemkopības ministrijas (ZM) pārskatu, VK jau atkārtoti vērš uzmanību uz to, ka ZM un tās padotības iestādes, gada beigās veicot nepamatotus avansu maksājumus – 2010.gadā 859,53 tūkstošu latu apmērā, nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar finanšu līdzekļiem.

Revīzijā Valsts kontrole konstatējusi, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) izveidotā vienotā platību maksājumu administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras pār Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu tikai tiesību aktos noteiktajiem finansējuma saņēmējiem, kā rezultātā pastāv krāpšanas risks un nepamatotu platību maksājumu izmaksu risks.

Revīzijā konstatēts, ka, lemjot par vienotā platības maksājuma piešķiršanu, LAD nepārliecinās par pieteikumu iesniegušo personu īpašuma vai valdījuma tiesību esamību uz pieteikto zemesgabalu. Lauku atbalsta dienesta lēmums (ja nav bijusi platību pārdeklarēšana vai LAD fiziskā kontrole) tiek pieņemts, pamatojoties tikai uz iesniegumu un lauksaimniecībā izmantojamās zemes karti. Tādējādi atbalstu saņemt ir iespēja ikvienai personai, kuras rīcībā ir informācija par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kuras netiek pieteiktas atbalsta saņemšanai.

VK konstatējusi, ka 2010.gadā LAD bijušajam darbiniekam izmaksāts atbalsts 297 latu apmērā par zemi, kas nav bijusi viņa īpašumā vai valdījumā un netika apsaimniekota, savukārt kādai LAD darbiniecei izmaksāti 423 lati, lai arī informācija par zemes apsaimniekošanu ir pretrunīga un līdz ar to nav iespējams pārliecināties par zemes tiesisko valdījumu.

Par LAD konstatēto VK ir nosūtījusi informāciju izvērtēšanai LR Prokuratūrai.

Pēc revīzijas ZM tika sniegti 34 ieteikumi, kuru ieviešana kopumā veicinās efektīvu resursu plānošanu un izlietošanu ZM un tās padotības iestādēs, tajā skaitā tiks pilnveidota vienotā platības maksājuma administrēšanas (pārraudzības un kontroles) sistēma.

Sniedzot atzinumu par Finanšu ministrijas (FM) finanšu pārskatu, VK atzinīgi novērtē FM 2010.gadā paveikto, lai nodrošinātu uz valsts vārda FM personā reģistrēto nekustamo īpašumu uzskaites sakārtošanu. Tomēr ir konstatētas būtiskas atšķirības starp Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma kadastra datiem un FM pārskatā iekļauto informāciju par FM īpašumā un valdījumā esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem. VK norāda, ka FM pārskatā nav iekļauti tās īpašumā vai valdījumā reģistrēti nekustamie īpašumi 8,70 miljonu latu vērtībā, bet ir iekļauti īpašumi 3,51 miljona latu apmērā, kas Valsts zemes dienestā nav reģistrēti kā FM īpašumā vai valdījumā esoši.

Revīzijā konstatēts arī, ka FM centrālajā aparātā 2010.gadā piemaksas pie darba algas par papildu darbu un par virsstundu darbu veidoja 163,82 tūkstošus latu, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir palielinājušās par 51,69 tūkstošiem latu jeb 46 procentiem. Turklāt piemaksās par virsstundu darbu pēdējā ceturksnī ir izmaksāti 84,34 tūkstoši latu jeb 85% no 2010.gadā kopā par virsstundām izmaksātajām piemaksām. Saskaņā ar FM rīkojumiem piemaksas par virsstundām tiek maksātas darbiniekiem, kas nodrošina FM noteikto uzdevumu izpildi valsts finanšu pārvaldībā, fiskālās disciplīnas uzraudzībā, valsts budžeta likumprojekta 2011.gadam sagatavošanā, kas pēc būtības ir FM pamatdarbības uzdevumi. Izlases veidā pārbaudot piemaksu piešķiršanu 25 FM darbiniekiem, konstatēts, ka piemaksas par virsstundu darbu 2010.gadā ir saņēmis 21 darbinieks un visos gadījumos noslēgtās vienošanās par virsstundu darbu paredz veikt darbiniekam amata aprakstā noteiktus uzdevumus.

Pēc revīzijas FM un tās padotības iestādēm tika sniegti 13 ieteikumi, kuru ieviešanas rezultātā tiks panākta pilnīgas informācijas atklāšana gada pārskatā par valsts nekustamajiem īpašumiem, kā arī tiks pilnveidoti cilvēkresursu vadības un darba plānošanas procesi, tostarp izstrādāti principi piemaksu noteikšanai.

Ņemot vērā, ka no 01.01.2011. Vides ministrijai (VidM) ir pievienota Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), VK veica finanšu revīzijas par abu reorganizēto ministriju slēguma bilancēm. Revīziju rezultātā VK sniedza atzinumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), norādot, ka VidM un RAPLM gada pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par iestāžu finansiālo stāvokli.

Vērtējot ES fondu aktivitāšu īstenošanu, VK konstatēja, ka abās ministrijās ES fondu apguves rādītāju izpilde ir īstenota ar ievērojamiem gada beigās veiktiem avansa pārskaitījumiem no valsts budžeta kontiem.

VidM 2010.gada beigās no ES fondiem bez pietiekama pamatojuma projektu īstenotājiem ir pārskaitījusi papildu avansus kopā 35,32 miljonu latu apmērā, tādējādi palielinot ES fondu apguves rādītājus VidM pārziņā esošajās aktivitātēs par 49 procentpunktiem, lai gan līdz 31.12.2010. finansējuma saņēmēji bija izlietojuši tikai 4,75% no iepriekš saņemtajiem avansiem. Savukārt RAPLM padotībā esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra 2010.gada decembrī ir veikusi avansa maksājumus kopā 31,49 miljonu latu apmērā, lai gan atsevišķām pašvaldībām pārskaitītie avansi ievērojami pārsniedz summas, kuras pašvaldības bija plānojušas apgūt nākamo sešu mēnešu laikā. Turklāt Valsts reģionālās attīstības aģentūrā, lai izpildītu ieplānotā finansējuma izmaksu līdz gada beigām, 27 darbiniekiem darba laika uzskaites tabelēs decembrī tika reģistrēts virsstundu darbs.

VK norāda uz nepilnībām VidM iekšējās kontroles sistēmā, tajā skaitā nodrošinot valstij piekritīgos ieņēmumus. Konstatēts, ka Dabas aizsardzības pārvalde, iznomājot derīgo izrakteņu atradnes grants–smilts ieguvei, ir noteikusi maksu tikai par zemes nomu, nenosakot maksu par derīgo izrakteņu ieguvi. VK norāda uz risku, ka valsts manta lietošanā citai personai nav nodota par iespējami augstāku cenu.

Savukārt pārbaudēs RAPLM konstatēts, ka tās likvidācijas procesā laika posmā no 22.11.2010. līdz 31.12.2010. nepamatoti tika iegādāti 11 pamatlīdzekļi par kopējo summu 5,06 tūkstoši latu (t.sk. piezīmjdatori, mobilie telefoni), kas faktiski vairs nebija nepieciešami RAPLM darbības nodrošināšanai.

Pēc revīzijām VK ir sniegusi ieteikumus VidM un RAPLM saistību un tiesību pārņēmējai – VARAM, lai, ņemot vērā revīzijās konstatēto, nodrošinātu valsts budžeta dotāciju izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem, kā arī palielinātu budžeta ieņēmumus.

Valsts kontroles informācija

Finanšu ministrija:

Finanšu ministrija (FM) ir gandarīta, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojums par FM 2010.gada pārskatu atzīst, ka FM gada pārskats ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo tiesību aktu prasībām un nesatur būtiskas neatbilstības. Ministrijai ir sniegtas arī rekomendācijas pārskatā iekļautās informācijas uzlabošanai, un FM ir pārliecināta, ka pēc to ieviešanas pārskata kvalitāte vēl uzlabosies.

Kā jau Valsts kontrole atzīst, FM pēdējā gada laikā ir ieguldījusi lielu darbu, lai sakārtotu uzskaiti un gada pārskatā iekļauto informāciju par FM īpašumā un valdījumā esošajiem valsts nekustamajiem īpašumiem. Izpildot atlikušos Valsts kontroles ieteikumus, informācija par īpašumiem būs pilnīga un aktuāla.

Tāpat Finanšu ministrija piekrīt Valsts kontroles konstatētajiem faktiem par maksātajām piemaksām par virsstundu darbu, īpaši 2010.gada pēdējā ceturksnī. Tā kā piemaksa par virsstundu darbu ir likumā paredzēta iespēja un neaizpildīto štata vietu dēļ FM veidojās algu fonda ietaupījums, darbiniekiem tika apmaksāts reālais virsstundu darbs. Virsstundu apmaksa notikusi valdības un Saeimas akceptētā budžeta likumā noteiktā algu fonda ietvaros.

Piemaksas pie darba algas noteiktas, lai laikus un kvalitatīvi izpildītu ministrijai dotos uzdevumus. Virsstundu skaits pēdējā ceturksnī ir saistīts ar gadskārtējā (2011.gada) valsts budžeta likumprojekta un tā pavadošo likumu izstrādi, un šie uzdevumi bija jāveic atbilstoši valdības plāniem tieši pēdējos ceturkšņos (pēc jaunās valdības apstiprināšanas). Finanšu ministrijai nebija iespējams saplānot darbus un uzdevumus iepriekš, jo MK pieņēma operatīvus lēmumus, īpaši gadījumos, kad tika sasauktas MK kabineta ārkārtas sēdes (arī brīvdienās). Paralēli steidzami un lielos apjomos bija jāgatavo informācija SVF/EK misijām. 2010.gada laikā, ņemot vērā situāciju finanšu tirgū un ekonomiskās problēmas, FM darbiniekiem būtiski pieauga darba apjoms, piemēram, īstenojot Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā iekļautos uzdevumus. 2010.gadā kopumā virsstundas ir bijušas 150 darbiniekiem (t.i, 41% no FM strādājošajiem).

FM gan pauž neizpratni, kādēļ Valsts kontrole īpaši izceļ faktu, ka virsstundās veiktais darbs ir tas pats, kas minēts darbinieku amata aprakstos, jo saskaņā ar Darba likumu virsstundu darbs ir darbs, ko darbinieks veic virs normālā darba laika, un līdz ar to virsstundu darbs tieši atbilst amata aprakstā noteiktajam.

Jāņem vērā, ka ministrijā ir samazināts darbinieku skaits, samazināts atalgojums un līdz ar to pieauga arī personāla mainība (līdz 19%), kā arī vidēji gadā 11% strādājošo ir ilgstošā prombūtnē. Tādēļ, lai nodrošinātu funkciju izpildi, nepārprotami pieaug slodze un darba apjoms strādājošajiem. Atrast kvalificētu personālu bija ļoti sarežģīti, jo, piemēram, 22 izsludinātie konkursi uz vakantiem amatiem tika noslēgti bez rezultāta, jo nebija iespējams atrast atbilstošas kvalifikācijas pretendentus, kas būtu ar mieru ieņemt šo amatu par FM piedāvāto algu.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Izglītības un zinātnes ministrijā un Kultūras ministrijā

Pēc ikgadējās finanšu revīzijas par Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas 2010.gada finanšu pārskatiem Valsts kontrole (VK) izteikusi atzinumus ar iebildēm.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) jau vismaz pēdējos piecus gadus VK norāda uz būtiskām neatbilstībām nekustamo īpašumu uzskaitē. Arī 2010.gada konsolidētais pārskats nesniedz patiesu priekšstatu, jo tajā ir iekļauti nekustamie īpašumi vismaz 3,64 miljonu latu vērtībā, kuru īpašumtiesības nepieder IZM, savukārt nav iekļauti IZM valdījumā nodotie īpašumi vismaz 3,59 miljonu latu vērtībā.

Atzinumā VK vērš uzmanību uz to, ka IZM un tās padotības iestādes, veicot budžetā neparedzētus avansa maksājumus kopā 353,26 tūkstošu latu apmērā, nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar finanšu līdzekļiem. VK arī norāda, ka Liepājas Jūrniecības koledžas direktors pretēji likuma prasībām par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā noslēdzis darba līgumu ar savu radinieku (dēlu).

2010.gadā IZM piešķirts finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā 1,57 miljonu latu apmērā tādiem pasākumiem kā zinātniskas konferences organizēšanai, sporta sacensībām, naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Izlietojot līdzekļus šādām iepriekš ieplānojamām vajadzībām, nav ievērots normatīvajā aktā noteiktais līdzekļu piešķiršanas mērķis, secina VK. Turklāt līdz 25.03.2011. IZM no finansējuma saņēmējiem nebija saņēmusi atskaites par 129,23 tūkstošu latu izlietojumu.

Vērtējot rīcību ar izglītības iestāžu nekustamajiem īpašumiem, tos nododot lietošanā trešajām personām, nav gūta pārliecība par īpašumu izmantošanu atbilstošākajā veidā. Piemēram, konstatēts, ka vienā no Smiltenes tehnikuma ēkām ir ierīkota viesnīca ar saunas pakalpojumiem un kafejnīca, kurā tiek tirgoti alkoholiski dzērieni, tādējādi pieļaujot normatīvajā aktā noteiktā alkohola tirdzniecības aizlieguma pārkāpšanu.

Sniedzot atzinumu par Kultūras ministrijas (KM) pārskatu, VK norāda, ka KM pārskatā nemateriālie ieguldījumi ir uzrādīti par 858,08 tūkstošiem latu mazākā vērtībā, jo tajos nav iekļauta Latvijas digitālās kultūras kartes projekta izveidošanas vērtība.

VK atzinumā norāda, ka arī KM padotības iestādes nav tiesiski un ekonomiski rīkojušās ar finanšu līdzekļiem, jo veikti 2010.gada budžetā neparedzēti avansa maksājumi 74,99 tūkstošu latu apmērā.

VK jau iepriekš bija konstatējusi, ka valsts aģentūrai “Jaunie “Trīs brāļi”” nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums” par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nav veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, ir radusies situācija, ka uzņēmums ir iesniedzis prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par 526,91 tūkstoša latu piedziņu.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem KM tika piešķirts 14,19 miljonu latu finansējums, no kuriem 13,79 miljoni latu pretēji normatīvajā aktā noteiktajam tika izlietoti gadskārtējā budžetā ieplānojamiem pasākumiem, tostarp Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanai un LR neatkarības deklarācijas 20.gadadienas svētkiem, secina VK.

Gan par IZM, gan KM pārskatu revīzijās konstatētajiem tiesību normu pārkāpumiem VK ir nosūtījusi informāciju LR Prokuratūrai.

Pēc revīzijām IZM tika sniegti 30 ieteikumi un KM – 17 ieteikumi, kuru ieviešana nodrošinās iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanu ministrijās, patiesas informācijas uzrādīšanu pārskatos, kā arī veicinās efektīvāku budžeta līdzekļu plānošanu un izlietošanu.

Valsts kontroles informācija

Kultūras ministrija:

Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas secinājumi un ieteikumi saskan ar Kultūras ministrijas (KM) jau veiktajām un plānotajām aktivitātēm.

Jau šā gada martā VA “Kultūras informācijas sistēmas” (KIS), kas īsteno Latvijas digitālās kultūras kartes projektu, izveidoja komisiju, kas novērtē šo nemateriālo ieguldījumu vērtību un ņem tos uzskaitē, līdz ar to tiek novērsta VK ziņojumā minētā neprecizitāte. Pēc KM ierosinājuma komisija savā darbā pieaicināja arī starptautiski atzītus ekspertus. Uzskaites neprecizitāte nav nesusi zaudējumus vai risku par nelietderīgu līdzekļu izmantošanu. VK citus pārkāpumus Latvijas digitālās kultūras kartes ieviešanā nav konstatējusi.

Saistībā ar VK norādi par KM padotības iestāžu 2010.gada beigās veiktajiem avansa maksājumiem uz nākamo gadu, KM norāda, ka padotības iestādes, galvenokārt muzeji, pagājušā gada nogalē izvērtēja savas finansiālās iespējas un riskus saistībā ar 2011.gada budžetu un nolēma no to sniegto maksas pakalpojumu ieņēmumiem veikt norēķinus, piemēram, par siltumu, apsardzi, elektrību, 2011.gada 1.ceturksnim, kā arī nomaksāt nodokļus avansā. Budžets kultūrai vairāku gadu laikā ir ticis dramatiski samazināts, taču iestādēm nedrīkst iekrāties nodokļu vai maksas pakalpojumu parādi.

Savukārt par Valsts kontroles ziņojumā norādītās vienošanās saturu, ko slēdza VA “Jaunie “Trīs brāļi”” (J3B) un SIA “Jaunrīgas attīstības uzņēmums”, KM ir informēta kopš J3B reorganizācijas 2009.gadā. KM nekādā veidā nebija pilnvarojusi J3B direktoru slēgt šo darījumu, nedz arī akceptējusi to. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu iestādes vadītājs atbild par iestādes noslēgto darījumu lietderību un tiesiskumu un finanšu līdzekļu izlietojumu. 2010.gada 18.maija Ministru kabineta (MK) sēdē KM informēja MK par situāciju saistībā ar Laikmetīgās mākslas muzeja projektu un iespējamo tiesvedību. Vienīgi tiesas ceļā var atzīt darījumu par spēkā neesošu no tā noslēgšanas dienas, tādēļ šobrīd prasība atzīt līgumu par spēkā neesošu tiek skatīta Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Valsts kontroles ieteikumi tiks ņemti vērā un ieviesti līdz šā gada beigām atbilstoši saskaņotajam ieteikumu ieviešanas grafikam. Kultūras ministre ir izdevusi rīkojumu un noteikusi par katra ieteikuma ieviešanu atbildīgās amatpersonas.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste