“Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48.pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu”

Sestdienas, 28.maija, vakarā pulksten 21.00 Latvijas Republikas Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio ar paziņojumu vērsās pie Latvijas tautas. Izmantojot Latvijas Republikas Satversmes 48.panta paustās tiesības “Valsts Prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas”, V.Zatlers paziņojuma beigās sacīja: “Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni.”
Foto: Saeima; VPK

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums Latvijas tautai:

Labvakar, Latvijas tauta!

Šī ir jau trešā reize, kad es uzrunāju jūs Latvijas valsts grūtajos un izšķirīgajos brīžos.

Pirmā reizē bija 2009.gada 31.martā, kad beidzās termiņš manis izvirzītajiem uzdevumiem Saeimai un valdībai.

Otrā reize bija pirms Saeimas vēlēšanām, kad aicināju jūs visus līdzdarboties – doties pie vēlēšanu urnām un novēlēt. Novēlēt par Latvijas nākotni. Un esmu ļoti pateicīgs, ka jūs to izdarījāt – domājāt, izvēlējāties, vilkāt krustiņus, mīnusiņus sarakstos, kas jums bija priekšstatīti, un novēlējāt. Vēlēšanu rezultāts deva gandarījumu visiem – gan jums par savu izvēli, gan politiķiem, kuri tika pārstāvēti jaunajā Saeimā, gan arī mūsu ārvalstu draugiem. Mēs pierādījām, ka Latvija spēj pārvarēt krīzi, ka Latvijas valdība spēj iegūt tautas uzticību un doties tālāk.

Jaunajā Saeimā bija vairāk nekā 60% jaunu seju. Cilvēki, kas vēlējās būs aizrautīgi un ar degsmi kalpot Latvijai. Daudz kas labs ir paveikts kopš tā brīža. Ir pilnīgi cits uzvedības kods Saeimas plenārsēžu zālē, ir cits pieklājības kods. Saeimas ēka ir kļuvusi atvērtāka sabiedrībai. Tajā viesojas gan nevalstiskās organizācijas, gan arī jaunieši. Taču galvenais uzdevums tomēr bija atmest tos niķus un stiķus, kas bija par pamatu lielajai uzticības plaisai starp sabiedrību un 9.Saeimu. Izravēt to ļaunuma sakni, kas šķir varu no sabiedrības.

Pagājušās ceturtdienas Saeimas balsojums diemžēl ir kā sirēna, kas brīdina par nopietnu konfliktu starp likumdevēja varu un tiesu varu – divām no trim varām, uz kurām balstās mūsu valsts. Saeima izrādīja necieņu un neuzticēšanos tiesu varas kompetencei. Un diemžēl tā nebija pirmā reize.

Jau 9.Saeimā likumdevējs neapstiprināja amatā tiesnesi, kura profesionālā atbilstība bija novērtēta tiesu varā. Likumdevējs neapstiprināja amatā ģenerālprokuroru, kuru virzīja tiesu varas augstākā amatpersona, Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Arī šajā Saeimā jau bija pirmais signāls, ka tikumi un netikumi diemžēl ir pārmantoti – amatā netika apstiprināts arī tiesnesis Judins. Šī jau ir nākamā reize.

Ir pārmantoti arī citi netikumi. Mēs redzējām tirgošanos par amatiem, kaislīgu cīņu par amatiem tā vietā, lai domātu par valsti, par valsts ekonomisko attīstību. Amati tika arī savējiem, kā jau tas ierasts. Saeima vairākkārt parādīja, ka vispirms tā aizstāv kādu šauru grupu vai pat konkrētu cilvēku personīgās intereses, nevis valsts intereses.

Ko darīt? Diemžēl rodas tāda sajūta: lai gan ir pagājuši septiņi mēneši, jaunievēlētā Saeima komfortabli jūtas politisko shēmu, melu un visatļautības gaisotnē. Diemžēl to redz arī vēlētājs. Mēs redzam arī to, ka valdība, kurai būtu jābūt lemtspējīgai par Latvijas nākotni, par tiem uzdevumiem, kas attīstītu Latviju, celtu tās labklājību, diemžēl visvairāk skatās uz to, ko saka kāds cilvēks ārpus Saeimas, lai gan būtu jābūt tādai situācijai, ka valdību vada Ministru prezidents un valdība ir atbildīga Saeimas priekšā.

Tā mēs varētu skaitīt vēl un vēl. Bet es gribu uzdot vienu jautājumu: vai ir kāds panākums? Mūsu valstī ir panākums. Mēs trīs gadu laikā, izmisīgi cīnoties, brīnumainā kārtā esam pārvarējuši ekonomisko krīzi, esam kā paraugs citām valstīm – apņēmības paraugs, rīcības paraugs, rezultāta paraugs.

Bet būsim godīgi – šo krīzi pārvarēt palīdzēja Latvijas cilvēki. Katrs no viņiem nesa kādu personīgu upuri – algas samazinājumu, nodokļu celšanos, bezdarbu. Un tad rodas jautājums: kā vārdā šie upuri tika nesti? Vai tiešām, lai vairotu oligarhu peļņu? Vai tiešām, lai ļautu apzagt savu valsti? Vai tiešām, lai tiesiskums kļūtu par nenozīmīgu saukli?

Un es būšu godīgs. Mēs visi, gan jūs, gan arī es kā Valsts prezidents pārāk labticīgi vērojām dažu cilvēku grupu interešu izpausmes, noraudzījāmies un neko nedarījām. Situācija ar katru brīdi kļuva tikai sliktāka un sliktāka. Ja iepriekšējai Saeimai uzticējās 6% cilvēku, šobrīd esošai Saeimai uzticas 10% cilvēku.

Mēs jau šobrīd sākam gandrīz vai runāt ne tikai par valsts nozagšanu. Varētu pat nojaust, ka tuvojas arī mūsu valsts demokrātijas privatizācija. Un to ir skumīgi vērot.

Es šodien tikos ar Saeimas priekšsēdētāju, ar Ministru prezidentu un ģenerālprokuroru. Mēs rūpīgi pārrunājām situāciju valstī šodien. Ir jārīkojas.

Esmu pieņēmis lēmumu rīkoties radikāli. Šī izšķiršanās Valsts prezidenta vēlēšanu priekšvakarā man ir personīgi grūta un arī konstitucionāli sarežģīta. Es skaidri apzinos – ar savu lēmumu varu pārvilkt svītru izredzēm tikt ievēlētam par Valsts prezidentu. Bet es esmu devis Valsts prezidenta zvērestu – visas manas pūles veltīt tautas un Latvijas labumam. Un mans pienākums ir rīkoties valsts labā, nevis savā labā.

Ar šo lēmumu es gribu dot iespēju. Iespēju visiem, visiem cilvēkiem. Vispirms – vienreiz pielikt punktu šauru personu grupu patvaļai. Vienreiz pielikt punktu, ka visa mūsu sūri, grūti kopā pelnītā bagātība nogulst ofšoru firmu kontos. Pielikt punktu tam, ka daži reģioni mūsu valstī ir ar īpašām tiesībām. Tik īpašām, ka nav runa vairs jau tikai par to, ka tiek diskriminēta Latgale. Es domāju, ja patiesos faktus redzētu vidzemnieki, arī viņiem būtu sašutuma pilna reakcija.

Es gribu dot iespēju arī kļūt un mainīties labākā formā. Es gribu teikt, ka reiz ir jāpieliek punkts, ka mēs domājam vienu, runājām citu, darām vēl kaut ko citu. Un neviens no tā nekautrējas. It kā tas būtu pašsaprotami, ka tā rīkoties ir gods. Mums ir jāpieliek punkts šādai attieksmei pret mūsu cilvēkiem un pret mūsu tautu, un pret mūsu valsti.

Tāpēc es gribu jūs visus tiešraidē iepazīstināt ar Latvijas Valsts prezidenta rīkojumu Nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu: “Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 48.pantu, ierosinu Saeimas atlaišanu. Valsts prezidents Valdis Zatlers. Rīgā 2011.gada 28.maijā”.

Šis rīkojums stājas spēkā ar šo brīdi. Ar šo brīdi es, Latvijas Valsts prezidents, nododu tautai varu lemt par savu turpmāko likteni.

Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums Latvijas tautai 2011.gada 28.maijā plkst. 21.00 Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio

Pēc Valsts prezidenta lēmuma:

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa:

“Šis ir vēsturisks brīdis Latvijas sabiedrībai, emocionāli ļoti svarīgs, lai atgrieztu ticību Latvijas valstij, mēģinātu iemīlēt savu valsti no jauna,” intervijā apliecināja Saeimas priekšsēdētāja. Bet “ne mazāk svarīgs ir izaicinājums apzināt visus racionālos uzdevumus, lai nepieļautu tās smagās kļūdas, kas mūs pavada visus šos 20 gadus, un ir svarīgi saprast, vai ārpus emocionāli taisnīgam solim, kādu šobrīd ir it kā izdarījis Valsts prezidents, mēs spēsim spert arī racionāli jaunu soli.”

Sarunā S.Āboltiņa atbalstīja principa ieviešanu “pastāvēs, kas pārvērtīsies” un atzina visas Latvijas ieinteresētību uz pārmaiņām, tomēr viņa apšaubīja Saeimas labāku lēmumu pieņemšanu, tikai mainot deputātus, nemainot sistēmu.

Atbildot uz jautājumu par situācijas tālāko attīstību, S.Āboltiņa atzina: “Mēs neesam vēl izgājuši no krīzes, mēs esam sasnieguši trauslu līdzsvaru, un ir jānodrošina, lai Saeima strādātu, lai valdība strādātu – tas turpinātu radīt uzticību mūsu valstij.” Tāpat no vēlētāju izpratnes par to, kas ir noticis valstī, un atbildības apzināšanās būs atkarīgs, vai “mēs spēsim mūsu valsti pacelt jaunā kvalitātē tā, lai par to būtu prieks ne tikai ārvalstu partneriem, bet ikvienam Latvijas valstī dzīvojošajam”.

Atbildot uz jautājumu par to, kurš varētu būt nākamais Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja apstiprināja LR Saeimas leģitimitāti līdz referenduma rezultātam un attiecīgi arī prezidenta vēlēšanu norisi 2.jūnijā. “Kāds šobrīd būs Valsts prezidenta vēlēšanu rezultāts? – es negribu nodarboties ar prognozēm un minējumiem. Bet skaidrs – ja prezidents netiek ievēlēts pirmajā kārtā, tad saskaņā ar prezidenta ievēlēšanas likumu tiek izsludināta otrā kārta.”

Pēc “Radio SWH”, 29.maijā

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis:

Valdības vadītājs pauž bažas par to, kā Valsts prezidenta lēmums atlaist Saeimu ietekmēs Latvijas atgriešanos starptautiskajos finanšu tirgos, starptautiskās aizdevumu programmas noslēgšanu un procentu likmes Latvijas aizņēmumiem, – informējis premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Ir būtiski konsekventi strādāt pie oligarhu ietekmes mazināšanas, pie korupcijas apkarošanas un demokrātijas stiprināšanas. Taču patlaban, neskatoties uz politisko saspīlējumu, jāturpina darbs pie Latvijas ekonomikas stabilizācijas un iedzīvotāju labklājības celšanas, uzskata premjers.

“Jācer, ka Valsts prezidents, pieņemot šo lēmumu, ir rūpīgi apsvēris, lai Latvijas ekonomikas stabilizācija nezaudētu iesākto tempu. Un cerams, ka Valsts prezidenta lēmums nodrošinās politiskās kultūras un demokrātijas izaugsmi, tai skaitā to, ka nākamajā Saeimā vēlētāju atbalstu un parlamenta vairākumu iegūs politiskās partijas, kas atbalsta nacionālās vērtības un iestājas par tiesiskumu,” cer V.Dombrovskis.

Pēc LETA, 28.maijā

Saeimas atlaišanas procesa juridiskā analīze

1. Valsts prezidenta rīkojums par Saeimas atlaišanu

1) Satversmes 48.pants nosaka, ka Valsts prezidentam ir tiesība ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Satversmē nav noteikti termiņa ierobežojumi Valsts prezidenta tiesībām saistībā ar tuvojošamies Valsts prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. Valsts prezidents ir pilntiesīgs, t.i., viņam ir visas Satversmē noteiktās kompetences, līdz savu pilnvaru termiņa pēdējai dienai. Amata pildīšanas termiņa beigu tuvums neietekmē viņa kompetences apjomu.

2) Valsts prezidents pieņem lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu, nevis patstāvīgu lēmumu atlaist Saeimu. Lēmumu par Saeimas atlaišanu pieņem tauta tautas nobalsošanā.

3) Ja Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, viņš paziņo par to Centrālajai vēlēšanu komisijai.

2. Tautas nobalsošanas sarīkošana

4) Tautas nobalsošana par šo Valsts prezidenta ierosinājumu sarīkojama ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc ierosinājuma paziņošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai. (Likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 5.pants)

5) Tautas nobalsošanas dienu nosaka Centrālā vēlēšanu komisija. Tai ir jābūt sestdienai. Balsošana notiek no pulksten 7 rītā līdz pulksten 10 vakarā pēc vietējā laika. (Likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 12.pants un 15.pants)

6) Balsošana notiek aizklāti, Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā, izmantojot balsošanas zīmes. Balsošanas zīmē ierakstāms tautas nobalsošanai nodotais priekšlikums par Saeimas atlaišanu, kā arī vārdi “par” un “pret”.

7) Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Satversmes 48.pants neparedz minimālo balsotāju skaitu, lai tautas nobalsošanu būtu uzskatāma par notikušu. Lēmums tautas nobalsošanā tiek pieņemts ar vienkāršo balsu vairākumu.

3. Saeimas darbība līdz tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanai

8) Laikā no atlaišanas ierosināšanas līdz tautas nobalsošanai līdzšinējā Saeima ir pilntiesīga. Saeima turpina Valsts prezidenta vēlēšanu procedūru. Ja līdz tautas nobalsošanai tiek ievēlēts jauns Valsts prezidents, tad viņš pārņem amatu parastajā kārtībā.

9) Ja tautas nobalsošana notiek pēc Valsts prezidenta pilnvaru termiņa notecēšanas un jauns Valsts prezidents nav ievēlēts, tad laikā līdz tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanai Valsts prezidenta funkcijas pilda līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājs.

4. Pēc tautas nobalsošanas rezultātu publicēšanas

10) Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. (Satversmes 48.pants)

11) Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību nosaka Valsts prezidents. (Satversmes 49.pants)

12) Ja tautas nobalsošanā tauta neatbalsta Valsts prezidenta ierosinājumu, līdzšinējā Saeima turpina darboties, bet Valsts prezidenta atlaišanai vairs nav nozīmes, jo viņa amata pilnvaru termiņš jau būs beidzies.

13) Jaunas Saeimas vēlēšanas tiek rīkotas Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajā kārtībā.

14) Saskaņā ar Satversmes 13.pantu ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima sanāk ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tās ievēlēšanas un tās pilnvaras izbeidzas pēc trīs gadiem nākamā novembra mēneša pirmā otrdienā ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu.

5. Jauna Valsts prezidenta ievēlēšanas jautājums pēc tautas nobalsošanas

15) Satversmes 52.pants nosaka: ja Valsts prezidents atsakās no amata, nomirst vai tiek atsaukts pirms viņa amata laiks izbeidzies, Valsts prezidenta vietu izpilda Saeimas priekšsēdētājs, kamēr Saeima izvēl jaunu Valsts prezidentu. Tāpat Saeimas priekšsēdētājs izpilda Valsts prezidenta vietu, ja pēdējais atrodas ārpus valsts robežām vai citādi aizkavēts izpildīt savu amatu.

16) Tādējādi no Satversmes 52.panta izriet, ka Valsts prezidenta vieta nevar būt neaizpildīta apzināti. Satversmē ir uzskaitītas noteiktas situācijas, kurās amatā esošais Valsts prezidents objektīvu iemeslu dēļ ir kavēts pildīt savus amata pienākumus vai arī objektīvu iemeslu dēļ Valsts prezidenta vieta nav aizpildīta. Tātad Satversmē nostiprināts princips, ka Valsts prezidenta vietas izpildīšana Saeimas priekšsēdētāja personā ir iespējama vienīgi objektīvi noteiktās situācijās uz noteiktu laiku, uzliekot Saeimai zināmu pienākumu ievēlēt jaunu Valsts prezidentu.

17) No Satversmes loģikas viedokļa problemātiski būtu, ja tiktu pieļauta situācija, ka tautai, nolemjot par Saeimas atlaišanu, atlaistās Saeimas priekšsēdētājs būtu vienīgā persona, kas varētu pildīt Valsts prezidenta vietu, sasaukt Saeimas sēdes un noteikt tām dienaskārtību. Tas būtu pretrunā ar Satversmes garu, jo šādas tiesības Satversme ir noteikusi kā ekskluzīvu Valsts prezidenta kompetenci, nevis personas, kas izpilda Valsts prezidenta vietu, kompetenci. Tādējādi no Satversmes loģikas izriet, ka Saeimai savu iespēju robežās ir jāievēl jauns Valsts prezidents vēl līdz tautas nobalsošanai.

Valsts prezidenta juridiskā padomniece Dr.iur Inese Lībiņa-Egner

2011.gada 29.maijā

Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc paziņojuma Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio: pie Rīgas pils, rīdzinieku sveicināts
Foto: VPK