Veselības ministrs: Par pieejamu un kvalitatīvu medicīnisko aprūpi

Labdien, kolēģi!

Paldies, ka uzaicinājāt piedalīties jūsu konferencē. Iepriekš, piedaloties Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas rīkotājās konferencēs, uzsvēru, ka par aktuālām lietām vēlos runāt tieši un nepastarpināti ar ārstiem.

Šodien* vēlos jūs uzrunāt par ģimenes ārstu brīvprātīgās papildu pieejamības un kvalitātes programmas kritērijiem, kurus izskatīs Ministru kabineta sēdē. No 1.jūlija būs iespēja programmai pievienoties vai to ignorēt. Vēlos uzsvērt, ka programma ir brīvprātīga.

Iniciatīva izstrādāt šādu programmu, protams, nāca no ministrijas un manis personīgi. To nevar skatīt atrauti no tā, kas notiek mūsu valstī. Raugoties uz notikumiem valstī plašāk, šķiet, ka ir pienācis izšķirošs brīdis, kādu ceļu mēs izvēlēsimies turpmāk iet. Piemēram, kā tiek maksāti nodokļi, kāda ir attieksme pret to vai citu likumu ievērošanu – vai tie tiek ignorēti, vai tos ievēro. Diemžēl mēs kolosāli atšķiramies no Igaunijas šajās lietās. Jāsaprot, ka cilvēki, kuri maksā nodokļus, uzņēmēji, kas ražo produkciju vai sniedz pakalpojumus ar pievienoto vērtību un maksā nodokļus gan no peļņas, gan par saviem darbiniekiem, maksā algu gan man, gan jums visiem. Neviens no mums neko neeksportē un papildu naudu valstij neienes. Tāpēc ir ļoti svarīgi, kā mūsu darbu novērtē tie, kas patiesībā mūs uztur.

Es apelēju pie pilsoniskās un patriotiskās apziņas. Mums jādomā katram atsevišķi, ko es varu darīt gudrāk, kā varu palīdzēt iedzīvotājiem, kas par mums maksā šos nodokļus, lai vismaz attiecībā uz veselības aprūpi, tajā skaitā primāro veselības aprūpi, neteiktu – tas nav tā vērts, lai par to maksātu nodokļus.

Jūs kopā ar māsām iedzīvotājiem esat tuvākie sabiedrības apmaksātie valsts sistēmas darbinieki veselības nozarē. Pirmais iespaids par nozari kopumā rodas pie jums, tādēļ katram no jums ir jābūt padomdevējam gan ārstniecības jautājumos, gan arī palīdzot saprast veselības aprūpes sistēmu, kas mokās ar nepārtrauktu finansējuma nepietiekamību, ar dažādām iepriekšējo gadu pārmērībām.

Ģimenes ārstam ir jābūt tam draugam, kam pirmajam zvanīt, kad ir kādas veselības problēmas. Nav jāzvana kādam paziņam, kurš strādā kādā augstā amatā slimnīcā vai ministrijā, bet savam ģimenes ārstam. Nedrīkst apiet ģimenes ārstu. Tomēr daudz kas ir atkarīgs no jums pašiem – vai pacienti vispirms vērsīsies pie jums, vai meklēs citus ceļus pēc palīdzības. Jāsaprot, ka citi ceļi vienmēr būs dārgāki gan pašam pacientam, gan valsts sistēmai kopumā.

Nebūšu no tiem ministriem, kas saka, ka visu nelaimju cēlonis ir nepietiekamais nozares finansējums. Ir jāpieņem doma, ka piešķirtais finansējums ir apmēram tāds, kādu tauta grib, lai nozarei piešķir ar sevis ievēlēto pārstāvju palīdzību. Tādēļ jāsaprot, ka, gudrāk rīkojoties ar tiem līdzekļiem, kas nozarē ir, jāmēģina izdarīt vairāk. Un varbūt tas nemaz nav vairāk.

Šobrīd notiek tautas skaitīšana. Pat pagarinot termiņus, iedzīvotāju skaits vēl nav saskaitīts līdz 2 miljoniem. Acīmredzot iedzīvotāju skaits tomēr būs mazāks, nekā tas ir fiksēts visos dokumentos un rēķinos, tajā skaitā dokumentos, kas apliecina pie jums reģistrēto pacientu skaitu. Tādēļ bieži vien “darīt vairāk” nozīmē darīt to pašu, ko mēs jau veicām pirms gadiem pieciem vai desmit.

Strādāt gudrāk – tas ir strādāt ar komandu, prakses darbā vairāk izmantojot māsas darbu. Otrās māsas programma turpināsies, tikai nākamajā gadā saistībā ar finansējuma beigšanos sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumiem to nāksies finansēt no citiem avotiem. Tādēļ būs arī jāvērtē, kurās praksēs otrā māsa (tur, kur viņa ir jau šobrīd) ir attaisnojusies un devusi aprūpes uzlabojumus pacientiem. Tās varbūt nav tik ātri novērtējamas lietas, bet jāsaprot, ka valsts apmaksāta otrā māsa ir salīdzinoši dārgs resurss, tādēļ tas ir efektīvi jāizmanto. Tas nozīmē realizēt to, kas ir iestrādāts šajā kvalitātes un pieejamības programmā, piemēram, lai pacients retāk nekā iepriekšējā periodā nonāktu slimnīcā, retāk sauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību (jo trešā daļa no izsaukumiem ir tādi, kas neatbilst ātrās palīdzības kompetencei) un lai retāk ģimenes ārstu sauktu par dispečeru, kas tikai raksta nosūtījumus pie citiem ārstiem. Uzskatu, ka lielākā daļa no jums tādi nav, bet sabiedrībā kopējo iespaidu nereti sabojā tas mazākums, kuri nestrādā ar 100% atdevi.

Kvalitātes kritērijos ir arī atsevišķa sadaļa par informācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas ļauj ātrāk strādāt un ļauj operatīvāk izmantot informāciju no esošajām datubāzēm. Tas, ko mēs no jums sagaidām ir, lai gadījumā, ja kāds pacients ilgstoši pie jums neiet, it īpaši, ja viņš ir kādā no riska kategorijām, jūs viņu mēģinātu atrast un aicinātu uz profilaktiskajām pārbaudēm, kuras valsts apmaksā.

Primārā aprūpe ir izmaksu ziņā visefektīvākā veselības aprūpes sastāvdaļa. Un tikko tā netiek pilnībā izmantota, pacients nonāk jau dārgākā aprūpē, par ko gan pats, gan valsts samaksā vairāk. Tas rada tās izmaksas, kas “apēd” nozares līdzekļus, lai arī no tā būtu iespējams izvairīties. Jo vairāk pacients tiek efektīvi ārstēts primārajā līmenī, jo vairāk ilgtermiņā arī jūsu sistēmai – primārajai aprūpei – varēsim atvēlēt finanšu līdzekļus.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka nākotnē ir jāpieaug māsu lomai visā veselības aprūpes sistēmā. Progresīvākie kolēģi nebaidās māsas apmācīt un uzticēt viņām dažādus pienākumus. Jūsu komandas māsas nedrīkst būt tikai reģistratores vai veikt tikai pierakstu darbus. Māsai ir jāvar strādāt patstāvīgi. Viņa var lielas daļas pacientu problēmas atrisināt pati. Tas jums ļautu laiku izmantot tikai tam, kādēļ esat 10 gadus (ieskaitot rezidentūru) mācījušies. Tās nav tikai elementāras pārrunas par dzīvesveidu vai smēķēšanas kaitīgumu – atstāsim to māsām. Tā ir arī informācijas ievākšana par pacienta pamata simptomiem, ko viņa pēc tam jums noziņo, tādējādi ekonomējot laiku, kas tiek veltīts vienam pacientam.

Nākotnē māsām būs lielākas tiesības recepšu rakstīšanā un pagarināšanā, līdzīgi kā tas ir citur Eiropā arī bagātākās valstīs nekā Latvija. Tur izmanto māsas daudz vairāk. Lai to darītu, protams, no valsts puses ir jādod viņām tiesības, bet no jūsu puses viņām ir jāsaņem uzticība un arī jums pašiem jāaudzina savas māsas.

Apelēju pie tā, ka mēs visi gribam savai valstij labu. Tādēļ šajā laikā vairāk ir jāprasa, ko es varu izdarīt, nevis otrādi – ko mēs varam panākt no valsts?

Runājot par nākamā gada budžeta prognozēm, aicinu sekot līdzi, kas notiek ekonomikā kopumā. Latvija ekonomiski neattīstās tik strauji kā Igaunija vai Lietuva. Galvenais iemesls, kādēļ neaugam, ir jau pārlieku lielais nodokļu slogs. Mums ir jāsaprot – mēs varētu vēl kaut kā panākt lielāku finansējumu savai nozarei, bet tas būs uz kaut kā cita rēķina. Tas būs uz valsts attīstības rēķina, un ilgtermiņā tas nenāks par labu nevienam no mums personīgi un arī veselības nozarei kopumā.

Nākamais gads noteikti nebūs tas, kad parādīsies papildu līdzekļi. Mazāk līdzekļu būs saistībā ar sociālās drošības tīkla stratēģijas pasākumu finansējuma beigām, kas aizsargā mazāk turīgos iedzīvotājus. Pati trūcīgo cilvēku aizsargāšana būs jāturpina, jo tas ir viens no iemesliem, kādēļ šī krīze nav tik būtiski iespaidojusi veselības rādītājus iedzīvotājiem, kā tas bija pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados. Arī pateicoties jūsu darbam, pēc 2010.gada jaunākajiem rādītājiem, iedzīvotāju sagaidāmais mūža ilgums tomēr pakāpeniski turpina palielināties. Mēs turpinām palēnām tuvoties Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, lai gan līdz tiem vēl ir ko tiekties.

Nobeigumā vēlos pateikties par uzaicinājumu uzrunāt ģimenes ārstu sabiedrību. Paldies jums par jūsu ikdienas darbu!

* Veselības ministra Jura Bārzdiņa uzruna Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas konferencē 27.maijā