Par ozona slāņa sarukšanas bīstamajām sekām

Vēstule "Latvijas Vēstnesim"

Augsti godātais O.Gerta kungs Rīgā 2000.gada 3.martā

Latvijas Zinātņu akadēmija savā gada pilnsapulcē š.g. 18.februārī noklausījās LZA īstenā locekļa prof. G.Dubura lekciju "Skābekļa aktīvās formas un veselība", kurā tika analizēta ozona slāņa sarukšanas kaitīgā ietekme uz cilvēku veselību.

Latvijas Zinātņu akadēmija uzskata, ka nepieciešams plašāk informēt sabiedrību par briesmām, ko cilvēku veselībai izraisa "siltumnīcas efekts" un ozona slāņa sarukšana atmosfērā, un nepieciešamību veikt aizsardzības pasākumus, tādēļ vēlas sniegt paziņojumu, kuru pievienoju vēstulei.

Ar cieņu, —

Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Tālis Millers

Paziņojuma kopijas:

LR Valsts prezidentei V.Vīķei–Freibergas kundzei

LR Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

LR Saeimas priekšsēdētājam J.Straumes kungam

LR Labklājības ministram R.Jurdža kungam

Latvijas Zinātņu akadēmijas paziņojums

Latvijas Zinātņu akadēmija uzskata, ka nepieciešams plašāk informēt sabiedrību par briesmām, ko var izraisīt un jau pašreiz izraisa cilvēku veselībai "siltumnīcas efekts" un ozona slāņa sarukšana atmosfērā.

Latvijas Zinātņu akadēmija savā gada pilnsapulcē 2000.gada 18.februārī noklausījās LZA īstenā locekļa prof. Gunāra Dubura lekciju "Skābekļa aktīvās formas un veselība", kas balstīta uz jaunāko literatūru, Latvijas zinātnieku pētījumiem, Apvienoto Nāciju Vides programmas, Latvijas vēža slimnieku reģistra un Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem. Akadēmisko aprindu uzmanība tika pievērsta apstāklim, ka hloru un fluoru saturošu organisko savienojumu (freonu, halonu u.c. dzesējošu, ugunsdzēsības sastāvu, aerosolu sastāvdaļu u.c.) iedarbības rezultātā stratosfērā samazinās ozona daudzums. Sekojošās zinātnieku diskusijas, arī pārrunas ar viesi — Somijas Zinātņu akadēmijas prezidentu prof. Jarmo Visakorpi pauda vispārējās bažas par ozona slāņa sarukšanas būtiski kaitīgo ietekmi uz tautas veselību Ziemeļeiropā, tajā skaitā Latvijā. Dienvidu puslodē jau konstatētas katastrofālas sekas: Austrālijā novērojama ādas vēža endēmija, saslimšana tur ir daudzkārt biežāka nekā citur. Taču arī Ziemeļu puslodē (virs Kanādas un Ziemeļeiropas) sarūk ozona slānis. Šā gada janvārī Kirunā (Zviedrija) notikušajā konferencē speciālisti konstatēja, ka ozona slānis virs Ziemeļvalstīm kļuvis būtiski plānāks, palielinot Eiropas iedzīvotājiem risku saslimt ar ādas vēzi. Sagaidāms, ka šī saslimšana ik gadu pieaugs par 5–7%. Latvijā pēdējo astoņu gadu laikā (1992.–1999.) ievērojami pieaugusi saslimstība ar melanomu — par 30% vīriešiem un par 40% sievietēm, salīdzinot šī laika posma pirmo un otru pusi, un par 90% vīriešiem un par 116% sievietēm, salīdzinot 1996.–1999.gadu ar 1980.–1984.gadu. Intensīva ultravioletā starojuma ietekmē tiek bojātas acis, attīstās katarakta; tiek grauta imūnsistēma, pazemināta reakcija uz ultravioletā starojuma inducētiem audzējiem, tiek sekmēta infekciju slimību attīstība; rodas ādas iekaisumi, notiek ādas fotonovecošana. Diemžēl atmosfēras augstāko slāņu piesārņojums ar ozonu graujošām vielām vēl turpināsies ilgi, lai gan vairākas starptautiskās vienošanās paredz ozonu noārdošo vielu ražošanas un noplūdes samazināšanu, aizstājot visbīstamākās vielas ar mazāk bīstamām, vēlāk — ar nekaitīgām. Taču šī aizvietošana atbilstoši starptautiskai programmai turpināsies līdz pat 2040.gadam, tādēļ maksimālā saslimstība ar ādas vēzi var būt vērojama vēl ap 2060.gadu. Pašlaik novērojamais "siltumnīcas efekts" ozona slāņa sarukšanu pastiprina. Bīstamu efektu var izraisīt arī nekvalitatīvas solāriju iekārtas.

Ozona slāņa sarukšana īpaši bīstama ir Latvijai ar tās skaisto jūrmalu — plašo liedagu ar baltajām, mirdzošajām smiltīm, kas labi atstaro Saules ultravioletos starus, izraisot spēcīgu ietekmi uz atpūtniekiem, kas vēlas nostiprināt savu veselību. Ja Latvija grib attīstīt tūrisma industriju, kas varētu dot jūtamus ienākumus, tai jāievēro minētie faktori.

Ja ozona koncentrācija stratosfērā samazinās (un tas ir slikti), tad troposfērā (Zemei piegulošajos gaisa slāņos) ozona un citu piesārņojumu koncentrācija pieaug (un arī tas ir slikti). Ozons aktivē plaušu makrofāgus, inducē iekaisumus. Pēc Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, Latvijā ozona 8 stundu vērtība gaisā daudzos gadījumos ir pārsniegusi cilvēka veselībai pieļaujamo robežlielumu (1998.g. Rīgā 92 gadījumos, Daugavpilī 93 gadījumos, Saldus rajona Zaņas pagastā, kas atrodas Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas tuvumā, — 138 gadījumos).

Arī staru terapija, ko lieto onkoloģiskajās klīnikās, izraisa nevēlamus blakus efektus: dermatītus, radionekrozes, grūti dzīstošas čūlas.

Minētie efekti ir vispārēji, globāli, Latvijas ieguldījums tos būtiski ietekmēt nevar (izņemot solārijus); Latvijas daļa ozonu noārdošo vielu noplūdē ir neliela. Taču ir iespējams ne tikai brīdināt iedzīvotājus, bet arī veicināt iedzīvotāju apzinīgu rīcību, izsargājoties no pārmērīga ultravioletā starojuma, izstrādājot un lietojot piemērotus aizsardzības un ārstniecības līdzekļus. Šajā ziņā Latvija spēj dot savu ieguldījumu globālu problēmu risināšanā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūtā atklāta antioksidantu — efektīvu biopro–tektoru klase, izstrādāts radioprotektors dietons, ko ar labiem panākumiem lieto ādas aizsardzībai pret radiācijas bojājumiem staru terapijas gadījumos un radiācijas bojājumu ārstēšanai (ražo a/s "Olainfarm"). Dietons aizsargā ādu pret ultravioleto starojumu un sekmē audu reģenerāciju. Nepieciešams izstrādāt preparātus gļotādu aizsardzībai, plaša patēriņa produktus aizsardzībai pret intensīvu ultravioleto starojumu. Iesakām atbalstīt Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Medicīnas akadēmijas pētījumus (ar Latvijas onkoloģiskā centra līdzdalību), to sadarbību ar attiecīgajām ražotnēm nepieciešamo radioprotektoru un ultravioleto protektoru izstrādei, šo aizsarglīdzekļu lietošanu saskaņā ar mediķu ieteikumiem.

Latvijas Zinātņu akadēmija vēlas pievērst Saeimas, valdības, Labklājības ministrijas un plašas sabiedrības uzmanību jaunu ārstniecības un profilakses preparātu izstrādāšanai, ražošanai un lietošanai Latvijā, starptautiskai sadarbībai šajā jomā, domājot par Latvijas iedzīvotāju veselības aizsardzības un tūrisma attīstības ilgtermiņa stratēģiju. Būtu vēlama komisijas dibināšana globālo dabas pārmaiņu izraisīto problēmu apzināšanai Latvijā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas

prezidents Jānis Stradiņš

Rīgā 2000.gada 29.februārī