Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 26.maijā

AM: Par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā

26.maijā Ministru kabinetā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Likumprojekts noteiks atsevišķu kārtību, kādā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, var piedalīties Saeimas vēlēšanās starptautiskās operācijas rajonā, ja ir iespējams nodrošināt Saeimas vēlēšanu likuma nosacījumu ievērošanu. Pašlaik pastāvošā balsošanas kārtība nav pietiekami efektīva, jo atrauj karavīrus no tiešajiem dienesta pienākumiem, lai veiktu nepieciešamās formalitātes, turklāt atsevišķu vēlēšanu iecirkņu atvēršana starptautisko operāciju rajonos nav iespējama, jo vēlēšanu iecirknis operāciju rajonā neatbilstu noteiktajām normām.

Lai starptautisko operāciju rajonos izvietotie NBS karavīri varētu balsot Saeimas vēlēšanās, likumprojekta grozījumos viņiem tiek paredzēta atsevišķa, vienkāršota balsošanas kārtība.

AM: Par speciālā militārā inventāra aizsardzību, uzglabāšanu, transportēšanu un apriti

26.maijā Ministru kabinetā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Speciālā militārā inventāra, kuram noteikts valsts noslēpuma statuss, aizsardzība”.

Noteikumu mērķis ir noteikt tāda speciālā militārā inventāra aizsardzības, uzglabāšanas, transportēšanas un aprites kārtību, kuram noteikts valsts noslēpuma statuss gan Latvijā, gan starptautisko operāciju rajonos.

Šobrīd Nacionālo bruņoto spēku rīcībā ir speciālais militārais inventārs, kura sastāvdaļas saskaņā ar noslēgto pirkuma līgumu ir jāaizsargā atbilstoši tam, kā tiek aizsargāts valsts noslēpuma objekts. Apmācību laikā un starptautiskajās operācijās nav iespējams ievērot Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 “Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” noteikto kārtību, jo šādas prasības var piemērot vienīgi informācijas nesēju apritei, nevis militārajam inventāram, tādēļ bija jāizstrādā jauns noteikumu projekts.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par publisko elektroapgādes tīklu sprieguma kvalitātes prasībām

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu, ar kuru tiks noteiktas prasības publisko elektroapgādes tīklu sprieguma kvalitātei un 26.maijā iesniedza to starpinstitūciju saskaņošanai.

Noteikumu projekts nosaka obligāti piemērojamo standartu, kas attiecināms uz publisko elektroapgādes tīklu spriegumu kvalitāti.

Kā zināms, lai nodrošinātu elektroenerģijas sprieguma kvalitāti publiskajos elektroapgādes tīklos, sistēmas operatori (arī AS “Sadales tīkls” Latvijā) piemēro standartu LVS EN 50160:2010 “Publisko elektroapgādes tīklu sprieguma raksturlielumi”, kas šobrīd nav noteikts kā obligāti piemērojams standarts.

Vienlaikus, kamēr sprieguma kvalitātes standarts nav noteikts kā obligāts, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nevar īstenot sprieguma kvalitātes uzraudzību un kontroli, kas sekmētu sprieguma kvalitātes uzlabošanas pasākumus vidēja sprieguma tīklos.

Sprieguma kvalitātes atbilstību noteikumu prasībām uzraudzīs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Standartu noteikšana par obligāti piemērojamu ļaus SPRK veikt pārbaudes un izvērtēt, vai sprieguma kvalitāte atbilst noteiktajiem standartiem, kas rezultātā uzlabos vispārējos sprieguma kvalitātes rādītājus.

Tāpat, saņemot lietotāja sūdzību par sprieguma kvalitāti, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai būs iespējams izvērtēt sūdzības pamatotību, pamatojoties uz noteiktām prasībām, kas attiecināmas uz sprieguma raksturlielumiem.

Jautājums par sprieguma kvalitāti un iespējām mazināt sprieguma iekritumu tika apspriests arī Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdē, ņemot vērā uzņēmēju un potenciālo investoru neapmierinātību ar sprieguma kvalitāti.

Lai risinātu sprieguma iekritumu jautājumu, tika izveidota sprieguma kvalitātes darba grupa, kuras darbā aktīvi piedalījās EM, AS “Sadales tīkls”, SPRK, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Kā vienu no risinājumiem darba grupā tika nolemts noteikt sprieguma kvalitātes standartu par obligātu, tādējādi sekmējot sprieguma kvalitātes uzlabošanu vidēja sprieguma tīklos.

Vienlaikus, analizējot situāciju citās ES valstīs, darba grupa atzina, ka sprieguma iekritumu problēmu no elektrotīklu viedokļa pilnībā atrisināt ir sarežģīti. Tomēr, veicot mērķtiecīgus pasākumus un būtiskas investīcijas, var samazināt sprieguma iekritumu skaitu.

EM: Par vēja parku kontrolētu, plānveidīgu būvniecību jūrā

Ekonomikas ministrija uzskata, ka vēja parku būvniecībai jūrā jānotiek plānveidīgi, mērķtiecīgi, ievērojot gan vides aizsardzības, zvejniecības, kuģniecības, gan valsts aizsardzības nosacījumus un Latvijas iedzīvotāju intereses. Valstī jāizveido vienoti kritēriji vēja parku attīstībai, lai izvairītos no situācijas, ka vēja parku veidošana jūrā notiek nekontrolēti, būtiski ietekmējot arī elektroenerģijas gala tarifu patērētājiem.

Šobrīd nav veikta izpēte Baltijas jūrā, lai secinātu, kur būtu nosakāmi laukumi vēja elektrostaciju būvniecībai. Izvērtējot visus argumentus, Ekonomikas ministrija secināja, ka ir lietderīgi uzdot elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram (PSO) veikt izpēti konkrētos izpētes laukumos vēja elektrostaciju attīstībai, lai iegūtu publiski pieejamus datus par izpētes laukumu un tālāk jau detalizētākus datus par konkursam izsludināmo atļaujas laukumu. Tāpat Ekonomikas ministrija sadarbībā ar PSO un nevalstiskajām organizācijām plāno izstrādāt izpētes finansēšanas modeli, kas neatstātu ietekmi uz elektroenerģijas gala tarifu.

Lai noteiktu izpētes laukumus jūrā, kur elektroenerģijas PSO ir pienākums veikt izpēti un secināt konkrētu jūras teritoriju vēja elektrostaciju būvniecībai, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un 26.maijā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu, būvniecības, ierīkošanas, un ar to saistītās izpētes, un būvju ekspluatācijas atļaujas laukuma jūrā noteikšanu”.

Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka:

• kārtību, kādā nosakāms atļaujas laukums jūrā būvju un iekārtu, tai skaitā platformu un enerģijas ražošanai nepieciešamo iekārtu, būvniecībai, ierīkošanai, arī ar to saistītai izpētei un būvju ekspluatācijai, izņemot ostu darbībai nepieciešamo būvju būvniecību, kā arī navigācijas līdzekļu un sistēmu izveidi un uzturēšanu;

• kārtību, kādā rīkojams konkurss par tiesībām izmantot šajos noteikumos minēto atļaujas laukumu jūrā;

• kārtību, kādā izsniedzama, apturama vai anulējama atļauja atļaujas laukuma jūrā izmantošanai iepriekšminētajām darbībām.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas PSO veiks izpēti atļaujas laukumā un kādus datus tam jāiegūst. PSO izpētes laukumā pētīs putnu migrācijas ceļus, zivju nārsta vietas, kuģu satiksmi, jūras dziļumu, kā arī veiks vēja mērījumus, ģeotehnisko izpēti, trokšņu mērījumus zem ūdens utt.

Pēc PSO veiktās izpētes Ekonomikas ministrija izsludinās konkursu jūras izmantošanai vēja elektrostacijas būvniecībai. Noteikumu projekts nosaka konkursa izsludināšanas kārtību un termiņus. Plānots, ka konkurss vēja elektrostaciju būvniecībai jūrā Ministru kabineta noteiktajos atļaujas laukumos jūrā tiks izsludināts ne ātrāk kā 2014.gadā.

Noteikumu projektā definēta arī konkursa komisijas darbība, lēmumu pieņemšanas kārtība, komersantu saziņa ar konkursa komisiju, kā arī tās sastāvs (trīs pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, viens no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, viens no Finanšu ministrijas, divi PSO pārstāvji).

Noteikumu projekts paredz, ka komisija 60 dienu laikā izvērtēs konkursa pretendentu pieteikumus pēc atlases kritērijiem. Ja konkursa pretendenti atbildīs atlases kritērijiem, konkursa komisija ne ilgāk kā 20 dienu laikā izvērtēs pretendentu pieteikumus pēc to piedāvātā elektroenerģijas atbalsta maksimālā apjoma.

Tāpat Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka atļaujas izsniegšanas kārtību, atļaujā norādāmo informāciju, kā arī ekspluatācijas atļaujas izsniegšanas kārtību.

Noteikumu projekts paredz, ka bez speciālas atļaujas (Ekonomikas ministrijas rakstiskas piekrišanas) komersants, kas saņēmis atļauju jūras izmantošanai vēja elektrostacijas būvniecībai, nav tiesīgs nodot, pārdot, dāvināt vai kā citādi atsavināt citai personai tai piešķirtās tiesības veikt vēja elektrostacijas būvniecību un ekspluatāciju, kā arī sabiedrību apvienošanas procesā būt pievienojamā sabiedrība, pārveidošanas procesā pārveidojamā sabiedrība vai sadalīšanas gadījumā nodot savas tiesības un saistības citai sabiedrībai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IeM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

26.maijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par atteikšanos no medicīniskās toksisko, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes pārbaudes.

Administratīvo atbildību paredzēts noteikt, ņemot vērā, ka pēdējā laikā strauji pieaug to gadījumu skaits, ka personas atsakās veikt ietekmes pārbaudi toksisko, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu konstatēšanai un tādējādi izvairās gan no administratīvās atbildības, kad lietojušas narkotiskās un psihotropas vielas pirmo reizi, gan no kriminālatbildības, ja lietojušas narkotiskās un psihotropas vielas atkārtoti gada laikā.

Likumprojekts arī paredz noteikt administratīvo atbildību par valsts robežas drošību reglamentējošo noteikumu pārkāpšanu iekšējos ūdeņos.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt administratīvo atbildību par apsardzes darbības ierobežojumu, nosacījumu pārkāpšanu un pienākumu nepildīšanu, kā arī par detektīvdarbības aizliegumu un ierobežojumu pārkāpšanu.

Vienlaikus arī paredzēts diferencēt administratīvo atbildību par dzīvesvietas nedeklarēšanu. Par dzīvesvietas nedeklarēšanu personai turpmāk paredzēts piemērot naudas sodu līdz 50 latiem. Ja persona dzīvesvietu nav deklarējusi ilgāk par sešiem mēnešiem, tad naudas sods paredzēts līdz 150 latiem. Ja minētie pārkāpumi tiks izdarīti atkārtoti gada laikā, tad varēs uzlikt naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Vienlaikus likumprojekts paredz piešķirt pašvaldības policijai tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas par sīko huligānismu, akustiskā trokšņa normatīvu un vides trokšņa robežlielumu pārkāpšanu un maznozīmīgu miesas bojājumu tīšu nodarīšanu.

Likumprojektā ir paredzētas vēl arī citas izmaiņas.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

LM: Par rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēm 2011.–2017.gadam

Lai sekmētu atbalsta sniegšanu ģimenēm un veicinātu ģimeni atbalstošas vides attīstību, Labklājības ministrijas (LM) ir izstrādājusi rīcības plānu Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam īstenošanai. Plāns paredz konkrētus pasākumus, kurus valsts plāno īstenot līdz 2014.gadam.

Rīcības plānā noteikto pasākumu īstenošanas mērķis ir veicināt valsts atbalstu ģimenēm, sekmējot to rašanos, noturīgumu un labklājību, sniegt palīdzību esošajām un topošajām ģimenēm krīzes situācijās, kā arī stiprināt laulību un tās vērtību sabiedrībā.

Kā viens no būtiskākajiem pasākumiem ir paredzēta materiālā atbalsta palielināšana ekonomiski aktīvām ģimenēm. Tā, piemēram, sākot ar 2012.gadu, plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu nepilngadīgu personu vismaz līdz 50% no minimālās mēneša darba algas.

Tāpat rīcības plānā noteikti pasākumi pirmsskolas izglītības pieejamības veicināšanai. Tā, piemēram, no 2012.gada plānots pirmsskolas iestādēm ieviest principu “nauda seko skolēnam”, kā arī noteikt, ka pašvaldībām jānodrošina alternatīvas iespējas bērna pieskatīšanai, piemēram, aukļu dienesti, pakalpojuma pirkšana no privātajiem bērnudārziem u.c.

Vienlaikus tuvākajos gados paredzēts īstenot vairākus pasākumus reproduktīvās veselības risku mazināšanai. Piemēram, sākot ar 2012.gadu, plānots nodrošināt īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu. Tāpat domāts ieviest pasākumu kompleksu sievietēm (atbalsta grupas, atbalsta personas u.c.), kuras ir saskārušās ar negatīvu grūtniecības un dzemdību pieredzi vai pāragru bērna zaudējumu.

Rīcības plānā ietverta arī līdz šim valsts mērogā neīstenotu rehabilitācijas programmu izstrāde tieši varmākām – cilvēkiem, kuri bijuši vardarbīgi. Tādējādi, profesionāli strādājot ar varmāku, tiktu mazināta vardarbība ģimenē un sabiedrībā.

Dokumentā noteikti arī vairāki citi tuvākajos gados īstenojami pasākumi, kas paredz ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, laulības institūta stiprināšanu, mājokļu politikas sekmēšanu, ārpusģimenes aprūpes un adopcijas veicināšanu, atbalstu ekonomiski aktīvām ģimenēm, infrastruktūras pilnveidošanu, atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti un vardarbībā cietušām personām u.c.

Minēto pasākumu plāns izstrādāts sadarbībā ar nozaru ministrijām, valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām.

Rīcības plānu pamatnostādņu “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes 2011.–2017.gadam” īstenošanai 2011.–2013.gadā 26.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām institūcijām un jāpieņem valdībā.

Labklājības ministrija atgādina, ka Ģimenes valsts pamatnostādņu 2011.–2017.gadam saturs veidots, ņemot vērā tā saukto ģimenes dzīves cikla pieeju jeb atsevišķiem ģimenes dzīves posmiem, proti, laulību un ģimenes nodibināšanu, ģimenes plānošanu, bērna piedzimšanu, bērna audzināšanu, aprūpi un, visbeidzot, brieduma sasniegšanu – patstāvīgas dzīves sākumu.

Vienlaikus gan norādīts, ka ne vienmēr ģimenes dzīves cikls dažādu faktoru vai lēmumu dēļ norit minētajā veidā. Tādēļ pamatnostādnēs ietverti tādi pamatuzdevumi, kas paveicami, lai sniegtu atbalstu ģimenes saglabāšanā un mazinātu vardarbību ģimenē.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VARAM: Par priekšlikumiem valsts informācijas sistēmu attīstībai

26.maijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais informatīvā ziņojuma projekts “Par īstenotajiem valsts informācijas sistēmu attīstības projektiem un par priekšlikumiem valsts informācijas sistēmu attīstībai.

Tajā ir iekļauta valsts informācijas sistēmu (VIS) pārziņu sniegtā informācija par VIS attīstības projektiem, kuru īstenošanai ir piešķirti jebkādi finanšu līdzekļi neatkarīgi no to finansēšanas avota.

Tāpat informatīvā ziņojuma projektā ir apkopoti VIS attīstības projektu rezultāti un norādītas raksturīgākās problēmas to plānošanā un realizēšanā. Vienlaikus iekļauti arī priekšlikumi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un vienotu VIS arhitektūras attīstību, kā arī efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu projektu īstenošanā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par jaunu Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikumu

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikums”, ko 26.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Līdz ar normatīvā akta stāšanos spēkā ievērojami tiks uzlabota Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes darbība.

No jauna izstrādātajā Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikumā noteikts padomes sastāvs, padomes funkcijas, uzdevumi un tiesības, kā arī padomes darba organizācija un lēmumu pieņemšanas kārtība.

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis būs izglītot sabiedrību un sniegt valsts un pašvaldību iestādēm ieteikumus un atzinumus dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.

Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome analizēs un izvērtēs dzīvnieku labturības un aizsardzības situāciju valstī, izglītos sabiedrību dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos, sadarbosies ar valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, kā arī ārvalstu iestādēm un organizācijām dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā. Tāpat arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome izvērtēs dzīvnieku labturību un aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, to projektus un sniegt atzinumus par tiem, izvērtēs un sniegs atzinumu Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) par atļaujas saņemšanu izmantot dzīvniekus izmēģinājumā, kā arī informēs valsts iestādes un sabiedrību par dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību pārkāpumiem.

Padomes sastāvā būs vismaz 10 locekļi, no kuriem pa vienam pārstāvim būs no PVD, Dabas aizsardzības pārvaldes un Latvijas Veterinārārstu biedrības, vienādā skaitā pārstāvji no sabiedriskajām organizācijām, kas nodarbojas ar dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumiem. Padomē tiks iekļauti arī pārstāvji no augstākās izglītības iestādēm un zinātniskām institūcijām. Padomes priekšsēdētāju ievēlēs padomes locekļi ar balsu vairākumu, atklāti balsojot. Padomes sastāvu apstiprinās zemkopības ministrs.

Paredzēts, ka padomes sēdi ne retāk kā reizi ceturksnī sasauks padomes priekšsēdētājs. Padomes lēmumiem būs ieteikuma raksturs.

Jaunais Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikums stāsies spēkā pēc tā izskatīšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par vienotu slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzības kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzības kārtība”, ko 26.maijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts sagatavots, pamatojoties uz 2011.gada 20.janvārī pieņemto likumu “Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likums”, kurš stāsies spēkā 1.jūlijā. Tā kā slaucamo govju un piena šķirņu kazu pārraudzības process ir ļoti līdzīgs, abu sugu pārraudzības kārtība apvienota vienotos MK noteikumos.

Saskaņā ar to, ka Latvija ir starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas (International Committee for Animal Recording – ICAR) dalībvalsts, jaunajos noteikumos ir ietvertas ICAR pārraudzības vadlīnijās noteiktās normas attiecībā uz datu ieguvi.

Noteikumu projekts paredz jaunu kazu pārraudzības nosacījumu piena šķirņu kazu īpašniekiem. Turpmāk visām pārraudzībā esošajām kazām būs jāvērtē eksterjers. Par kazu eksterjera vērtēšanu ganāmpulka īpašniekiem pašlaik ir paredzēts valsts atbalsts, līdz ar to pārraudzības izmaksas nepalielināsies.

Tāpat noteikumu projektā precizētas arī prasības attiecībā uz piena daudzuma mērīšanas līdzekļu pārbaudes veikšanu. Noteikumi paredz, ka tajā gadījumā, ja pārbaudi veic akreditēta laboratorija, tā uz mērīšanas līdzekļa izvieto uzlīmi, kurā norāda datus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu vai normatīvajiem aktiem par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm.

Plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā 1.jūlijā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa