Ministru kabineta noteikumi Nr.389

Rīgā 2011.gada 17.maijā (prot. Nr.31 36.§)

Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā"

Izdoti saskaņā ar likuma "Par atbilstības novērtēšanu" 7.pantu un
likuma "Par piesārņojumu" 11.panta otrās daļas 5.punktu un 10.punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos Nr.1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 8.nr.; 2007, 57.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 2.46.apakšpunktā vārdu "Kopiena" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Eiropas Savienība" (attiecīgā locījumā).

2. Papildināt noteikumus ar 2.47. un 2.48.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.47. emisijas kontroles stratēģija – emisijas kontroles sistēmas kombinācija, kurā ietilpst viena bāzes emisijas kontroles stratēģija un viens papildu emisijas kontroles stratēģiju kopums, kas ir iekļauts kopējā motora konstrukcijā vai mobilās tehnikas konstrukcijā, kura aprīkota ar motoru;

2.48. reaģents – jebkura izmantojama vai neatgūstama viela, kas vajadzīga un ko izmanto, lai nodrošinātu efektīvu izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmas darbību."

3. Izteikt 6. un 7.punktu šādā redakcijā:

"6. Sertificēšanas institūcijai jābūt akreditētai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN 45011 : 2004 "Vispārīgās prasības institūcijām, kas nodarbojas ar produktu sertifikācijas sistēmām" un par to jāpublicē paziņojums Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājaslapā internetā (www.latak.lv) vai arī tai jābūt citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentai institūcijai. Sertificēšanas institūcija atbild par visiem motora vai motoru saimes tipa apstiprināšanas aspektiem, tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniegšanu un anulēšanu, kontaktiem ar citu dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kā arī pārbauda pasākumus, kurus veicis ražotājs, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību noteiktajām prasībām.

7. Tehniskajam dienestam jābūt akreditētam sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025 : 2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju vispārīgās prasības" un par to jāpublicē paziņojums Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja mājaslapā internetā (www.latak.lv) vai arī tam jābūt citas Eiropas Savienības dalībvalsts tehniskajam dienestam."

4. Papildināt noteikumus ar 75.2.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

"75.2.5. no augšas turamas profesionāli lietojamas daudzpozīciju pārnēsājamās dzīvžogu šķēres un no augšas turami ķēdes zāģi koku sagarināšanai, kas aprīkoti ar SH:2 un SH:3 klases motoru (neatkarīgi no šo noteikumu 76.punktā noteiktā atbrīvojuma termiņš ir pagarināts līdz 2013.gada 31.jūlijam)."

5. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 6.punktu šādā redakcijā:

"6) Eiropas Komisijas 2010.gada 31.marta Direktīvas 2010/26/ES, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/68/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem pret gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no visurgājējai tehnikai uzstādāmajiem iekšdedzes motoriem."

6. Papildināt 1.pielikumu ar 7.nodaļu šādā redakcijā:

"7. Tipa apstiprināšanas prasības III B un IV laikposmā

23. Šo nodaļu piemēro, lai apstiprinātu tipu elektroniski vadāmiem motoriem, kuros izmanto elektronisko vadību degvielas daudzuma un iesmidzināšanas brīža noteikšanai. Šo nodaļu piemēro neatkarīgi no tehnoloģijas, kas izmantota šādos motoros, lai nodrošinātu atbilstību šā pielikuma 12.9. un 12.10.apakšpunktā noteiktajām emisijas robežvērtībām.

24. Bāzes emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:

24.1. bāzes emisijas kontroles stratēģiju, kas darbojas visā motora darbības laikā ar jebkādiem motora apgriezieniem un griezes momentu, konstruē tā, lai nodrošinātu motora atbilstību šiem noteikumiem;

24.2. ir aizliegta jebkāda bāzes emisijas kontroles stratēģija, kura nošķir motora darbību standartizētā tipa apstiprinājuma testā un citos darbības apstākļos un kura tādēļ var samazināt emisijas kontroles līmeni, kad motors nedarbojas apstākļos, kas pilnībā iekļauti tipa apstiprinājuma testa procedūrā.

25. Papildu emisijas kontroles stratēģijai noteiktās prasības:

25.1. papildu emisijas kontroles stratēģiju var izmantot motorā vai mobilajā tehnikā, ja papildu emisijas kontroles stratēģija, kad tā ir aktivizēta, maina bāzes emisijas kontroles stratēģiju, reaģējot uz īpašu apkārtējās vides vai ekspluatācijas apstākļu kopumu, bet kura pastāvīgi nesamazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti:

25.1.1. ja papildu emisijas kontroles stratēģija ir aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, šā pielikuma 25.2. un 25.3.apakšpunktu nepiemēro;

25.1.2. ja papildu emisijas kontroles stratēģija nav aktivizēta tipa apstiprināšanas testa laikā, ir jāpierāda, ka papildu emisijas kontroles stratēģija darbojas tikai tik ilgi, cik nepieciešams šā pielikuma 25.3.apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

25.2. papildu emisijas kontroles stratēģijai piemēro šādus kontroles nosacījumus:

25.2.1. augstums nepārsniedz 1 000 metrus (vai līdzvērtīgu 90 kPa atmosfēras spiedienu);

25.2.2. apkārtējā temperatūra ir robežās no 275 K līdz 303 K (no 2 °C līdz 30 °C);

25.2.3. motora dzesēšanas šķidruma temperatūra pārsniedz 343 K (70 °C);

25.2.4. ja papildu emisijas kontroles stratēģija tiek aktivizēta, kad motors darbojas šā pielikuma 25.2.1., 25.2.2. un 25.2.3.apakšpunktā minētajos kontroles nosacījumos, stratēģiju aktivizē tikai izņēmuma gadījumos;

25.3. papildu emisijas kontroles stratēģiju aktivizē šādiem mērķiem:

25.3.1. ar signāliem no transportlīdzekļa –, lai aizsargātu no bojājuma motoru (arī gaisa apstrādes ierīces) vai mobilo tehniku, kurai motors uzstādīts;

25.3.2. ekspluatācijas drošībai un emisijas kontroles stratēģijām;

25.3.3. pārāk lielas emisijas novēršanai aukstās palaišanas vai iesildīšanas, vai apturēšanas laikā;

25.3.4. lai kompensētu viena reglamentētā piesārņotāja kontroli īpašos vides vai ekspluatācijas apstākļos un visi pārējie attiecīgā motora reglamentētie piesārņotāji (gāzveida piesārņojums un cietās daļiņas) iekļautos atļautajās emisijas robežās. Mērķis ir kompensēt dabiskas izcelsmes parādību ietekmi tādā veidā, kas pietiekami kontrolētu visas emisijas sastāvdaļas.

26. Tipa apstiprināšanas testa laikā ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka jebkādas papildu emisijas stratēģijas darbība atbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem. Pierādīšana ietver šā pielikuma 28.punktā minētās dokumentācijas novērtēšanu.

27. Aizliegts darbināt jebkādu papildu emisijas kontroles stratēģiju emisiju samazināšanai, kura neatbilst šā pielikuma 25.punkta nosacījumiem.

28. Ražotājs, iesniedzot tehniskajā dienestā pieteikumu par tipa apstiprināšanu, kopā ar to iesniedz informācijas mapi, kurā ir ziņas par jebkuru konstrukcijas elementu, emisijas kontroles stratēģiju un līdzekļiem, ar ko papildu stratēģija tieši vai netieši kontrolē izejas parametrus. Informācijas mapei ir divas daļas:

28.1. dokumentu paketē, kas pievienota tipa apstiprinājuma pieteikumam, iekļauj emisijas kontroles stratēģijas pilnu aprakstu. Sniedz pierādījumus tam, ka identificēta visa matricas pieļautā izvade, kas iegūta no atsevišķo vienību ievades kontroles diapazona. Pierādījumus pievieno informācijas mapei atbilstoši šo noteikumu 2.pielikumam;

28.2. papildu materiālā, ko iesniedz tehniskajā dienestā, bet nepievieno tipa apstiprinājuma pieteikumam, ietver visus parametrus, kurus maina kāda papildu emisijas kontroles stratēģija, un robežnosacījumus, saskaņā ar kuriem šī stratēģija darbojas, jo īpaši:

28.2.1. aprakstu par vadības loģiku, kontroles secību un pārslēgšanas punktiem visos ekspluatācijas režīmos degvielas padeves sistēmai un citām galvenajām sistēmām, lai nodrošinātu efektīvu emisiju kontroli (piemēram, izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma (turpmāk – EGR) vai reaģenta dozēšana);

28.2.2. jebkuras motoram uzstādītas papildu emisijas kontroles stratēģijas lietojuma pamatojumu, pievienojot materiālu un testa datus, ar ko pierāda ietekmi uz izplūdes gāzu emisiju. Pamatojums var ietvert testa rezultātus, rūpīgu tehnisku analīzi vai arī abus šos elementus;

28.2.3. detalizētu aprakstu par algoritmiem vai sensoriem (attiecīgā gadījumā), ko izmanto, lai identificētu, analizētu vai diagnosticētu NO_x kontroles sistēmas nepareizu darbību;

28.2.4. pielaides, ko izmanto, lai izpildītu šā pielikuma 29.8.2.apakšpunktā noteiktās prasības neatkarīgi no izmantotajiem līdzekļiem;

28.3. papildu materiāls, kas minēts šā pielikuma 28.2.apakšpunktā, ir komercnoslēpums. To iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pēc pieprasījuma. Tipa apstiprinātāja iestāde apstrādā šo informāciju kā komercnoslēpumu.

29. Prasības NO_x kontroles pasākumu pareizas darbības nodrošināšanai:

29.1. ražotājs iesniedz tehniskajā dienestā informāciju par NO_x kontroles pasākumu funkcionālajiem ekspluatācijas parametriem, izmantojot šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.punktā un 4.punkta tabulas 2.punktā minētos dokumentus;

29.2. ja emisijas kontroles sistēmai nepieciešams reaģents, ražotājam šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā jānorāda šā reaģenta īpašības, tai skaitā reaģenta tips un informācija par koncentrāciju šķīdumā, prasības darba temperatūrai un atsauces uz starptautiskajiem standartiem attiecībā uz sastāvu un kvalitāti;

29.3. motora emisijas kontroles stratēģija darbojas visos Eiropas Savienības teritorijas parastajos klimatiskajos apstākļos, jo īpaši zemās temperatūrās;

29.4. ražotājs tehniskajam dienestam pierāda, ka, izmantojot reaģentu, amonjaka emisijas vidējā vērtība piemērojamā emisiju testa cikla laikā, lai saņemtu tipa apstiprinājumu, nepārsniedz 25 ppm;

29.5. ja mobilajai tehnikai ir uzstādītas vai pievienotas atsevišķas reaģenta tvertnes, nodrošina līdzekļus tvertnē esošā reaģenta parauga ņemšanai. Parauga ņemšanas vietai jābūt viegli pieejamai, neizmantojot īpašus instrumentus vai ierīces;

29.6. ekspluatācijas un tehniskās apkopes prasības:

29.6.1. atbilstoši šo noteikumu 15.punktam tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka visiem mobilās tehnikas vadītājiem tiek nodrošinātas rakstiskas instrukcijas;

29.6.2. šā pielikuma 29.6.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā ietver:

29.6.2.1. brīdinājumu par iespējamiem darbības traucējumiem, ko rada motora nepareiza darbināšana, ekspluatācija vai tehniskā apkope, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;

29.6.2.2. brīdinājumu par nepareizu mehānisma ekspluatāciju, kas var izraisīt motora darbības traucējumus, un informāciju par piemērotiem darbības traucējumu novēršanas pasākumiem;

29.6.2.3. informāciju par pareizu reaģenta lietošanu un par reaģenta uzpildīšanu tehniskās apkopes starplaikā;

29.6.2.4. brīdinājumu, ka tipa apstiprinājuma sertifikāts, kas izsniegts attiecīgajam motora tipam, ir derīgs tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

29.6.2.4.1. motoru darbina, ekspluatē un tehniski apkopj saskaņā ar motora ražotāja sniegtajām instrukcijām;

29.6.2.4.2. lai novērstu nepareizu darbību, ekspluatāciju vai tehnisko apkopi, tiek veikti tūlītēji pasākumi saskaņā ar labošanas pasākumiem, kas norādīti šā pielikuma 29.6.2.1. un 29.6.2.2.apakšpunktā minētajos brīdinājumos;

29.6.2.4.3. nav notikusi tīša nepareiza motora lietošana, jo īpaši, deaktivizējot vai neveicot tehnisko apkopi EGR vai reaģenta dozēšanas sistēmai;

29.7. instrukcijas un vadītāja rokasgrāmatu par mobilo tehniku vai motoru sagatavo valsts valodā, ierobežojot tehnisku terminu lietojumu;

29.8. reaģenta kontroles prasības (ja attiecināms):

29.8.1. saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tipa apstiprinājumu piešķir ar nosacījumu, ka atbilstoši mobilās tehnikas konfigurācijai tiek nodrošināti indikatori vai citi piemēroti līdzekļi, kas informē vadītāju:

29.8.1.1. par atlikušo reaģenta daudzumu reaģenta tvertnē (ar īpašu papildu signālu informē, ja atlikušais reaģenta daudzums ir mazāks nekā 10 % no tvertnes ietilpības);

29.8.1.2. ja reaģenta tvertne ir tukša vai gandrīz tukša;

29.8.1.3. ja reaģents tvertnē neatbilst īpašībām, kuras minētas šo noteikumu 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā un 4.punkta tabulas 2.2.1.13.apakšpunktā saskaņā ar uzstādītajiem novērtēšanas līdzekļiem;

29.8.1.4. ja reaģenta pievadīšana tiek pārtraukta, reaģējot uz motora darbības apstākļiem, kuros dozēšana nav nepieciešama, un šo pārtraukšanu neietekmē motora elektroniskā kontroles vienība vai dozēšanas kontrolieris, ja par šiem darbības apstākļiem ir informēta apstiprinātāja iestāde;

29.8.2. pēc ražotāja izvēles prasības attiecībā uz reaģenta atbilstību paziņotajām īpašībām un ar tām saistīto NO_x emisijas pielaidi tiek izpildītas ar vienu no šādiem līdzekļiem:

29.8.2.1. tiešiem līdzekļiem, piemēram, reaģenta kvalitātes sensora izmantošana;

29.8.2.2. netiešiem līdzekļiem, piemēram, NO_x sensora izmantošana izplūdes gāzēs, lai novērtētu reaģenta efektivitāti;

29.8.2.3. jebkādiem citiem līdzekļiem, ja rezultāts ir vismaz tikpat efektīvs kā rezultāts, ko var panākt, izmantojot šā pielikuma 29.8.2.1. un 29.8.2.2.apakšpunktā minētos līdzekļus."

7. Izteikt 2.pielikuma 2.punkta tabulas 2.punktu šādā redakcijā:

"2.	PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI
2.1.	Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav2
2.2.	Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)
2.2.1.	Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav2
2.2.1.1.	Marka(-as):
2.2.1.2.	Tips(-i):
2.2.1.3.	Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:
2.2.1.4.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:
2.2.1.5.	Katalītiskās darbības veids:
2.2.1.6.	Dārgmetālu kopējais daudzums:
2.2.1.7.	Relatīvā koncentrācija:
2.2.1.8.	Substrāts (struktūra un materiāls):
2.2.1.9.	Elementa blīvums:
2.2.1.10.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:
2.2.1.11.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.1.12.	Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K):	K
2.2.1.13.	Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.13.1.	Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:
2.2.1.13.2.	Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:
2.2.1.13.3.	Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.14.	NOx sensors: ir/nav2
2.2.2.	Skābekļa sensors: ir/nav2
2.2.2.1.	Marka(-as):
2.2.2.2.	Tips(-i):
2.2.2.3.	Novietojums:
2.2.3.	Gaisa iesmidzināšana: ir/nav2
2.2.3.1.	Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):
2.2.4.	EGR: ir/nav2
2.2.4.1.	Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):
2.2.5.	Daļiņu filtrs: ir/nav2
2.2.5.1.	Daļiņu filtra izmēri un tilpums:
2.2.5.2.	Daļiņu filtra tips un konstrukcija:
2.2.5.3.	Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.5.4.	Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:
2.2.5.5.	Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons:	K kPa
2.2.6.	Citas sistēmas: ir/nav2
2.2.6.1.	Apraksts un darbība:	"

8. Izteikt 2.pielikuma 4.punkta tabulas 2.punktu šādā redakcijā:

"2.	PASĀKUMI GAISA PIESĀRŅOJUMA SAMAZINĀŠANAI
2.1.	Ierīce kartera gāzu pārstrādei: ir/nav2
2.2.	Papildu ierīces piesārņojuma novēršanai (ja tādas ir un ja uz tām neattiecas cita pozīcija)
2.2.1.	Katalītiskais pārveidotājs: ir/nav2
2.2.1.1.	Marka(-as):
2.2.1.2.	Tips(-i):
2.2.1.3.	Katalītisko pārveidotāju un elementu skaits:
2.2.1.4.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) izmēri un tilpums:
2.2.1.5.	Katalītiskās darbības veids:
2.2.1.6.	Dārgmetālu kopējais daudzums:
2.2.1.7.	Relatīvā koncentrācija:
2.2.1.8.	Substrāts (struktūra un materiāls):
2.2.1.9.	Elementa blīvums:
2.2.1.10.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) korpusa tips:
2.2.1.11.	Katalītiskā(-o) pārveidotāja(-u) novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.1.12.	Normālais ekspluatācijas temperatūras diapazons (K):	K
2.2.1.13.	Izmantojamais reaģents (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.13.1.	Katalītiskajai reakcijai nepieciešamā reaģenta tips un koncentrācija:
2.2.1.13.2.	Normālais reaģenta darbības temperatūras diapazons:
2.2.1.13.3.	Starptautiskais standarts (attiecīgā gadījumā):
2.2.1.14.	NOx sensors: ir/nav2
2.2.2.	Skābekļa sensors: ir/nav2
2.2.2.1.	Marka(-as):
2.2.2.2.	Tips:
2.2.2.3.	Novietojums:
2.2.3.	Gaisa iesmidzināšana: ir/nav2
2.2.3.1.	Tips (piemēram, ar gaisa impulsu, ar gaisa sūkni):
2.2.4.	EGR: ir/nav2
2.2.4.1.	Īpašības (piemēram, dzesēts/nedzesēts, augsts spiediens/zems spiediens):
2.2.5.	Daļiņu filtrs: ir/nav2
2.2.5.1.	Daļiņu filtra izmēri un tilpums:
2.2.5.2.	Daļiņu filtra tips un konstrukcija:
2.2.5.3.	Novietojums (vieta(-as) un maksimālais/minimālais attālums līdz motoram):
2.2.5.4.	Reģenerācijas metodes vai sistēmas apraksts un/vai rasējums:
2.2.5.5.	Normālas ekspluatācijas temperatūras (K) un spiediena (kPa) diapazons:	K, kPa
2.2.6.	Citas sistēmas: ir/nav2
2.2.6.1.	Apraksts un darbība:	"

9. Izteikt 3.pielikuma 2.punktu šādā redakcijā:

"2. Šo noteikumu 3.punktā minētajām iekārtām piemēro šādus testa ciklus:

2.1. NRSC testu (mobilās tehnikas motora tests stacionārā fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai I, II, III A, III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;

2.2. NRTC testu (mobilās tehnikas motora tests pārejas fāzē) izmanto oglekļa oksīda, ogļūdeņražu, slāpekļa oksīda un daļiņu emisijas noteikšanai III B un IV laikposmā motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.punktā;

2.3. ISO testa procedūru izmanto motoriem, kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, kā noteikts standartā LVS ISO 8178–4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" un Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (turpmāk – MARPOL) 73/78 VI pielikumā (NO_x kodekss);

2.4. NRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti drezīnu piedziņai;

2.5. NRSC testu izmanto gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisijas noteikšanai III A un III B laikposmā motoriem, kas paredzēti lokomotīvju piedziņai."

10. Izteikt 3.pielikuma 4.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.2. NRTC tests:

4.2.1. pārejas fāzei paredzēto testu, kurā stingri ievēroti mobilajai tehnikai uzstādītu dīzeļmotoru darbības apstākļi, veic divas reizes:

4.2.1.1. pirmo reizi (aukstā palaišana) pēc tam, kad motors ir sasilis līdz istabas temperatūrai un motora dzesēšanas šķidruma un eļļas, pēcapstrādes sistēmu un visu motora kontroles papildu ierīču temperatūra ir stabilizējusies intervālā starp 20 un 30 °C;

4.2.1.2. otro reizi (siltā palaišana) pēc 20 minūšu ilgas turēšanas siltumā, laika atskaiti sākot tūlīt pēc aukstās palaišanas cikla beigām;

4.2.2. šajā testā nosaka iepriekš minētos piesārņotājus. Tests sastāv no aukstās palaišanas cikla, kas seko motora dabiskai vai piespiedu dzesēšanai, siltumā turēšanas perioda un siltās palaišanas cikla, kā rezultātā tiek aprēķinātas jauktās emisijas. Izmantojot motora griezes momenta un apgriezienu skaita signālus no motora dinamometra, nosaka jaudas attiecību pret cikla ilgumu un iegūst darbu, ko motors veicis cikla norisē. Gāzveida sastāvdaļu koncentrāciju nosaka visā cikla norisē vai nu neatšķaidītās izplūdes gāzēs, integrējot analizatora signālu saskaņā ar šo noteikumu 3.3.pielikumu, vai atšķaidītās izplūdes gāzēs CVS pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmā, integrējot vai izmantojot paraugu ņemšanas maisu saskaņā ar šo noteikumu 3.3.pielikumu;

4.2.3. lai noteiktu daļiņu daudzumu, ņem proporcionālu paraugu no atšķaidītām izplūdes gāzēm, šo paraugu ievācot uz noteikta filtra un atšķaidot vai nu parciālo, vai pilno plūsmu. Atkarībā no izmantotās metodes visā cikla norisē nosaka atšķaidītu vai neatšķaidītu izplūdes gāzu plūsmas ātrumu, lai aprēķinātu piesārņotāju masas emisijai atbilstošās vērtības. Masas emisijas vērtības un motora veiktā darba attiecība raksturo to, cik gramu konkrētā piesārņotāja motors izdala vienā kilovatstundā;

4.2.4. emisiju (g/kWh) mēra gan aukstās palaišanas, gan siltās palaišanas ciklā. Kopējo ar koeficientu vērtēto emisiju aprēķina, aukstās palaišanas rezultātam piešķirot 10 % svērumu, bet siltās palaišanas rezultātam – 90 % svērumu. Kopējai ar koeficientu vērtētajai emisijai jāatbilst robežlielumam."

11. Izteikt 3.pielikuma 19.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"19.1. prasības iekārtām, kas noteiktas šo noteikumu 3.punktā:

19.1.1. prasības A kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.1. un 3.3.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 1.tabulā noteikto 8 režīmu ciklu (identisks C1 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.3.1.1.apakšpunktā);

1.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais vai atskaites (*)	100	0,15
2.	Nominālais vai atskaites (*)	75	0,15
3.	Nominālais vai atskaites (*)	50	0,15
4.	Nominālais vai atskaites (*)	10	0,10
5.	Starpātrums	100	0,10
6.	Starpātrums	75	0,10
7.	Starpātrums	50	0,10
8.	Tukšgaita	–	0,15

Piezīme. (*) Atskaites ātruma definīcija ir sniegta 3.pielikuma 24.1.2.apakšpunktā.

19.1.2. prasības B kategorijas motoriem:

19.1.2.1. motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.1.2.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 2.tabulā noteikto 5 režīmu ciklu (identisks D2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.4.1.apakšpunktā);

2.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais	100	0,05
2.	Nominālais	75	0,25
3.	Nominālais	50	0,30
4.	Nominālais	25	0,30
5.	Nominālais	10	0,10

19.1.2.2. slodzes rādītāji izteikti procentos no griezes momenta, kurš atbilst sākotnējai nominālajai jaudai, kas noteikta kā maksimālā pieejamā jauda mainīgas jaudas ciklā, kuras izmantošanas ilgums stundās paredzētajos vides apstākļos gadā ir neierobežots, ja tehnisko apkopi veic saskaņā ar ražotāja instrukcijām;

19.1.3. prasības C kategorijas motoriem:

19.1.3.1. galvenajiem motoriem (papildu motori ar nemainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO D2 jaudas ciklam, t.i., 5 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.2.apakšpunktā, bet papildu motori ar mainīgu apgriezienu skaitu jāsertificē atbilstoši ISO C1 jaudas ciklam, t.i., 8 režīmu pastāvīgajam ciklam, kas norādīts šā pielikuma 19.1.1.apakšpunktā), kurus paredzēts lietot iekšējo ūdensceļu kuģos, izmanto ISO testa procedūru, kā noteikts standartā LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" un IMO MARPOL 73/78 VI pielikumā (NO_x kodekss);

19.1.3.2. galvenos motorus, kas darbojas atbilstoši fiksēta soļa dzenskrūves līknei, testē ar dinamometru, ievērojot šā pielikuma 3.tabulā noteikto 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E3 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā. Visi četri režīmi atbilst vidējai dzenskrūves līknei, kas iegūta motora darbības gaitā veiktos mērījumos), kas izstrādāts, lai reprezentētu tirdzniecības kuģu dīzeļmotorus normālos darbības apstākļos;

3.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	100 % (nominālais)	100	0,20
2.	91 %	75	0,50
3.	80 %	50	0,15
4.	63 %	25	0,15

19.1.3.3. iekšējo ūdensceļu kuģu galvenos motorus ar nemainīgu apgriezienu skaitu un regulējamu soli vai elektriski savienotām dzenskrūvēm testē ar dinamometru, izmantojot 4 režīmu pastāvīgo ciklu (identisks E2 ciklam, kas aprakstīts standarta LVS ISO 8178-4:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem" 8.5.1., 8.5.2. un 8.5.3.apakšpunktā), kuru raksturo tāda pati slodze un svēruma koeficients kā iepriekšējo ciklu, bet kurā motoru visos režīmos darbina ar nominālo apgriezienu skaitu;

4.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais	100	0,20
2.	Nominālais	75	0,50
3.	Nominālais	50	0,15
4.	Nominālais	25	0,15

19.1.4. prasības D kategorijas motoriem. Motoriem, kas minēti šo noteikumu 3.4.apakšpunktā, kontrolējot testējamo motoru ar dinamometru, ievēro šā pielikuma 5.tabulā noteikto 3 režīmu ciklu (identisks F ciklam, kas aprakstīts standartā LVS ISO 8178-4 : 2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 4.daļa: Pārbaužu cikli stacionārā fāzē dažādu pielietojumu motoriem");

5.tabula

Režīma Nr.	Motora apgriezienu skaits (apgr./min)	Slodze (%)	Svēruma koeficients
1.	Nominālais	100	0,25
2.	Starpātrums	50	0,15
3.	Tukšgaita	–	0,60"

12. Izteikt 3.pielikuma 24.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"24.1. apgriezienu atskaites ātrums:

24.1.1. apgriezienu atskaites ātrums (n_ref ) atbilst 100 % normalizētām apgriezienu skaita vērtībām, kas norādītas motora dinamometra grafikā šo noteikumu 3.4.pielikuma 2.punktā. Faktiskais motora darbības cikls, ko iegūst, denormalizējot apgriezienu atskaites ātrumu, ir atkarīgs no pareizas apgriezienu atskaites ātruma izvēles. Apgriezienu atskaites ātrumu nosaka, izmantojot šādu formulu:

n_ref = lēnas darbības apgriezienu skaits + 0,95 x (ātras darbības apgriezienu skaits – lēnas darbības apgriezienu skaits), kur

n_ref – apgriezienu atskaites ātrums,

lēnas darbības apgriezienu skaits – mazākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 50 % no nominālās jaudas,

ātras darbības apgriezienu skaits – lielākais motora apgriezienu skaits, kurā atbrīvo 70 % no nominālās jaudas;

24.1.2. ja izmērītais apgriezienu atskaites ātrums ir +/–3 % robežās no ražotāja deklarētā apgriezienu atskaites ātruma, deklarēto apgriezienu atskaites ātrumu var izmantot emisijas testā. Ja pielaide ir pārsniegta, emisijas testā izmanto izmērīto apgriezienu atskaites ātrumu saskaņā ar standartu LVS ISO 8178-11:2011 "Iekšdedzes virzuļdzinēji. Izplūdes emisijas mērīšana. 11.daļa: Autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes dzinēju radīto cieto daļiņu un izplūdes gāzu emisijas mērījumi pārejas fāzē izmēģinājumu stendā";".

13. Izteikt 3.pielikuma 26.punktu šādā redakcijā:

"26. Emisiju testa norise:

26.1. testa secību ataino shēma (1.attēls);

1.attēls

Motora sagatavošana, pirmstesta mērījumi un kalibrēšana

↓

NRTC

↓

Motora kartēšana (maksimālā griezes momenta līkne), testa standartcikla veidošana

↓

Viens vai vairāki izmēģinājuma cikli, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motors/testēšanas kamera/emisiju sistēmas

↓

Dabiskā vai piespiedu dzesēšana

↓

Visus sistēmu sagatavošana paraugu ņemšanai (arī analizatora kalibrēšana) un datu vākšanai

↓

Aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze

↓

Turēšana siltumā

↓

Siltās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas fāze

26.2. pirms mērījumu cikla uzsākšanas var veikt vienu vai vairākus izmēģinājuma ciklus, kas vajadzīgi, lai pārbaudītu, kā darbojas motora, testēšanas kameras un emisiju sistēmas;

26.3. paraugu ņemšanas filtru sagatavošana:

26.3.1. vismaz vienu stundu pirms testa katru filtru (pāri) ievieto segtā, hermētiski nenoslēgtā Petri trauciņā un ievieto svēršanas kamerā stabilizācijai;

26.3.2. kad stabilizācijas posms beidzies, katru filtru (pāri) nosver un pieraksta taras svaru. Pēc tam filtru (pāri) glabā slēgtā Petri trauciņā vai filtru glabātuvē, līdz tas ir vajadzīgs testam. Ja filtrs (pāris) nav izmantots astoņu stundu laikā pēc tā izņemšanas no svēršanas kameras, tas pirms lietošanas ir jānosver vēlreiz;

26.4. mērīšanas iekārtas uzstādīšana:

26.4.1. ierīces un paraugu ņemšanas zondes uzstāda atbilstoši nepieciešamībai;

26.4.2. ja izplūdes gāzu atšķaidīšanai izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, izplūdes cauruli pievieno sistēmai;

26.5. atšķaidīšanas sistēmas iedarbināšana: iedarbina atšķaidīšanas sistēmu. Kopējo atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā vai atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmu daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmā nosaka, nepieļaujot ūdens kondensēšanos sistēmā, lai visos režīmos temperatūra uz filtra virsmas būtu starp 315 K (42 °C) un 325 K (52 °C);

26.6. daļiņu paraugu ņemšanas sistēmas iedarbināšana:

26.6.1. cieto daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu saskaņā ar viena filtra metodi iedarbina un lieto, izmantojot apvada ierīci;

26.6.2. daļiņu fona līmeni atšķaidīšanas gaisā var noteikt, ņemot paraugam atšķaidīšanas gaisu, pirms izplūdes gāzes ieplūst atšķaidīšanas tunelī. Ja ir pieejama vēl cita daļiņu paraugu ņemšanas sistēma, ieteicams daļiņu fona koncentrācijas paraugu ievākt pārejas fāzē. Pretējā gadījumā var izmantot to pašu sistēmu, ko lieto daļiņu paraugu ņemšanai pārejas fāzē. Ja lieto filtrētu atšķaidīšanas gaisu, tad vienu mērījumu var izdarīt pirms vai pēc testa. Ja atšķaidīšanas gaiss nav filtrēts, tad mērījumus veic pirms cikla sākuma un pēc cikla beigām un nosaka to vidējo vērtību;

26.7. analizatoru pārbaudīšana: emisijas analizatorus nostāda uz nulli un kalibrē. Ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, tos iztīra;

26.8. dzesēšanas prasības:

26.8.1. var piemērot dabisko vai piespiedu dzesēšanas procedūru. Piespiedu dzesēšanu izmanto, iestatot sistēmas tā, lai tās sūta dzesēšanas gaisu motorā un dzesēto eļļu cauri motora smērsistēmai, atdzesē dzesēšanas šķidrumu motora dzesēšanas sistēmā un atdzesē izplūdes gāzu pēcapstrādes sistēmu. Piespiedu pēcapstrādes dzesēšanā dzesēšanas gaisu neizmanto, kamēr pēcapstrādes sistēma nav atdzisusi un tās temperatūra nav zemāka par katalizatora aktivēšanas temperatūru. Nav atļauta dzesēšanas procedūra, kuras rezultātā veidojas neraksturīgas emisijas;

26.8.2. aukstās palaišanas cikla izplūdes gāzu emisijas testu pēc dzesēšanas var sākt tikai tad, kad motora eļļas, dzesēšanas šķidruma un pēcapstrādes sistēmas temperatūra ir stabilizējusies starp 20 °C un 30 °C vismaz 15 minūtes;

26.9. cikla norise:

26.9.1. aukstās palaišanas cikls:

26.9.1.1. testu sāk ar aukstās palaišanas ciklu pēc tam, kad ir pabeigta dzesēšana un ir izpildītas visas prasības, kas noteiktas šā pielikuma 26.8.apakšpunktā;

26.9.1.2. motoru iedarbina saskaņā ar ražotāja rekomendēto iedarbināšanas procedūru, kas aprakstīta lietotāja pamācībā, izmantojot sērijveida startera motoru vai dinamometru;

26.9.1.3. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina "tukšgaitas" taimeri. Motoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;

26.9.1.4. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.4.pielikumā. Motora apgriezienu un izraudzīto griezes momenta iestatījuma punktu frekvence ir 5 Hz (ieteicams 10 Hz) vai lielāka. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz. Atgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu testa cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;

26.9.2. analizatora reakcija, iedarbinot dzinēju un vienlaikus iedarbinot mērierīces:

26.9.2.1. sāk savākt vai analizēt atšķaidīšanas gaisu, ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu;

26.9.2.2. sāk savākt vai analizēt neapstrādātas vai atšķaidītas izplūdes gāzes atkarībā no izmantotās metodes;

26.9.2.3. sāk mērīt atšķaidīto izplūdes gāzu apjomu un nepieciešamo temperatūru un spiedienu;

26.9.2.4. sāk pierakstīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu analīzi;

26.9.2.5. sāk pierakstīt atgriezeniskās saites datus par dinamometra apgriezienu skaitu un griezes momentu;

26.9.3. ja izmanto neapstrādātu izplūdes gāzu mērījumus, emisijas koncentrāciju (HC, CO un NO_x) un izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu mēra pastāvīgi un datorsistēmā glabā mērījumu rezultātus, kam atbilstošā diskretizācijas frekvence ir vismaz 2 Hz. Visus pārējos datus var reģistrēt ar diskretizācijas frekvenci vismaz 1 Hz. Analogo analizatoru rādījumus reģistrē. Datu izvērtēšanā tiešsaistē vai autonomā režīmā var piemērot kalibrēšanas datus;

26.9.4. ja izmanto pilnas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, HC un NO_x mēra nepārtraukti atšķaidīšanas tunelī ar frekvenci, kas ir vismaz 2 Hz. Vidējās koncentrācijas nosaka, integrējot visā testa ciklā saņemtos analizatora signālus. Sistēmas reakcijas laiks nedrīkst būt ilgāks par 20 sekundēm, ja nepieciešams, tas jāsaskaņo ar konstanta tilpuma mērītāja plūsmas svārstībām un paraugu ņemšanas laika/testa cikla nobīdēm. CO un CO₂ nosaka, integrējot vai arī analizējot koncentrācijas paraugā, kas visā cikla norisē savākts paraugu ņemšanas maisā. Gāzveida piesārņotāju koncentrāciju atšķaidīšanas gaisā nosaka, integrējot vai arī izmantojot fona paraugu ņemšanas maisu. Visus citus mērāmos parametrus pieraksta, veicot vismaz vienu mērījumu sekundē (1 Hz);

26.9.5. daļiņu paraugu ņemšana:

26.9.5.1. iedarbinot dzinēju, daļiņu paraugu ņemšanas sistēmu pārslēdz no apvedrežīma uz daļiņu vākšanas režīmu;

26.9.5.2. ja izmanto daļējas plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos proporcionāls izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumam;

26.9.5.3. ja izmanto pilnās plūsmas atšķaidīšanas sistēmu, paraugu ņemšanas sūkni (sūkņus) noregulē tā, lai plūsmas ātrums caur daļiņu paraugu ņemšanas zondi vai pārvades cauruli saglabātos ± 5 % robežās no paredzētā plūsmas ātruma. Ja izmanto plūsmas kompensatoru (t.i., veic paraugu plūsmas proporcionālu kontroli), tad jāpierāda, ka plūsmas ātruma caur galveno tuneli un daļiņu parauga plūsmas ātruma attiecība no tai paredzētās vērtības neatšķiras vairāk kā par ± 5 % (izņemot paraugu ņemšanas pirmajās 10 sekundēs);

26.9.5.4. ja izmanto dubulto atšķaidīšanu, parauga plūsma ir neto starpība, ko veido plūsmas ātrums caur paraugu ņemšanas filtriem un otrās pakāpes atšķaidīšanā izmantotās gaisa plūsmas ātrums;

26.9.5.5. reģistrē vidējo temperatūru un spiedienu ieplūdes gāzes skaitītājos vai plūsmas mērinstrumentos. Ja uz filtra esošās lielās daļiņu slodzes dēļ nav iespējams visā cikla norisē uzturēt paredzēto plūsmas ātrumu (± 5 % robežās), testa rezultātu anulē. Testu atkārto, noregulējot mazāku plūsmas ātrumu un/vai izmantojot filtru ar lielāku diametru;

26.9.5.6. ja motors aukstās palaišanas testa ciklā apstājas, tam veic pirmapstrādi, atkārto dzesēšanas procedūru un to iedarbina no jauna. Testu atkārto. Ja testa cikla norisē rodas kļūme kādā no nepieciešamajām testa iekārtām, testa rezultātu anulē;

26.9.6. darbības pēc aukstās palaišanas cikla:

26.9.6.1. pabeidzot testu, pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu un gāzu ieplūdi paraugu ņemšanas maisā un daļiņu paraugu ņemšanas sūknī. Integrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;

26.9.6.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;

26.9.6.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;

26.9.6.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru;

26.9.7. turēšana siltumā:

26.9.7.1. tūlīt pēc motora izslēgšanas izslēdz motora dzesēšanas ventilatoru(-us), ja to(-os) izmanto, kā arī CVS ventilatoru (vai atvieno izplūdes sistēmu no CVS), ja to izmanto;

26.9.7.2. atstāj motoru siltumā 20 ± 1 min. Sagatavo motoru un dinamometru siltās palaišanas testam. Iztīrītos paraugu ņemšanas maisus savieno ar atšķaidīto izplūdes gāzu un atšķaidīšanas gaisa paraugu ņemšanas sistēmām. Iedarbina CVS (ja to izmanto un ja tas vēl nav iedarbināts) vai savieno izplūdes sistēmu ar CVS (ja tā ir atvienota). Iedarbina paraugu ņemšanas sūkņus (izņemot daļiņu paraugu ņemšanas sūkni(-us), motora ventilatoru(-us) un datu vākšanas sistēmu;

26.9.7.3. nemainīga tilpuma paraugu ņemšanas siltummaini (ja to izmanto) un visu nepārtraukto paraugu ņemšanas sistēmu uzsildītos komponentus (ja nepieciešams) pirms testa sākuma uzsilda līdz tiem paredzētajai darbības temperatūrai;

26.9.7.4. paraugu ņemšanas plūsmas ātrumu noregulē līdz vēlamajam plūsmas ātrumam. CVS gāzes plūsmas mērīšanas ierīci noregulē nulles pozīcijā. Katrā filtra turētājā uzmanīgi ievieto tīru daļiņu filtru, samontētos filtru turētājus novieto paraugu ņemšanas plūsmas līnijā;

26.9.8. siltās palaišanas cikls:

26.9.8.1. tiklīdz motors ir iedarbināts, iedarbina "tukšgaitas" taimeri. Motoram ļauj darboties tukšgaitā bez slodzes 23 ± 1 s. Motora testa ciklu pārejas fāzē sāk tā, lai pirmais cikla ieraksts ārpus tukšgaitas notiktu pēc 23 ± 1 s. Tukšgaitas laiks ir ietverts 23 ± 1 s;

26.9.8.2. testu veic saskaņā ar standarta ciklu, kas noteikts šo noteikumu 3.4.pielikumā. Motora apgriezienu skaita un griezes momenta komandu iestatīšanas punktus izveido ar 5 Hz (iesaka 10 Hz) vai lielāku frekvenci. Iestatīšanas punktus aprēķina pēc lineārās interpolācijas starp standarta cikla iestatīšanas punktu, kas ir 1 Hz. Atgriezenisko motora apgriezienu skaitu un griezes momentu cikla laikā pieraksta vismaz reizi sekundē, signālus var elektroniski filtrēt;

26.9.8.3. atkārto šā pielikuma 26.9.2. un 26.9.5.apakšpunktā aprakstīto procedūru;

26.9.8.4. ja motors apstājas siltās palaišanas ciklā, motoru var izslēgt un atkārtoti atstāt siltumā 20 minūtes. Pēc tam var atkārtot siltās palaišanas ciklu. Turēšanu siltumā un siltās palaišanas ciklu drīkst atkārtoti veikt tikai vienu reizi;

26.9.9. darbības pēc siltās palaišanas cikla:

26.9.9.1. pēc siltās palaišanas cikla pabeigšanas pārtrauc mērīt izplūdes gāzu masas plūsmas ātrumu, atšķaidīto izplūdes gāzu tilpumu, gāzes plūsmu paraugu ņemšanas maisos un apstādina daļiņu paraugu sūkni. Integrētā analizatoru sistēmā paraugu ņemšanu turpina tik ilgi, līdz beidzas sistēmas reakcijas laiks;

26.9.9.2. ja izmanto paraugu ņemšanas maisus, koncentrāciju tajos analizē pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 20 minūtes pēc testa cikla beigām;

26.9.9.3. pēc emisijas testa analizatoru atkārtotai pārbaudei izmanto nullpunkta gāzi un to pašu kalibrēšanas gāzi. Testu uzskata par pieņemamu, ja pirms un pēc testa iegūto rezultātu starpība ir mazāka par 2 % no kalibrēšanas gāzei atbilstošās vērtības;

26.9.9.4. daļiņu filtrus ne vēlāk kā stundu pēc testa pabeigšanas nogādā atpakaļ svēršanas kamerā. Tos vismaz stundu kondicionē Petri traukā, kas ir aizsargāts pret piesārņojumu ar putekļiem un nodrošina gaisa apmaiņu, un pēc tam nosver. Reģistrē filtru bruto svaru."

14. Izteikt 3.3.pielikuma 6.2.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.2.4. īpatnējās emisijas aprēķināšana: īpatnējo emisiju (g/kWh) katram individuālajam komponentam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Konkrētā gāze =	(1/10)M gas,cold + (9/10)Mgas,hot	, kur
	(1/10)W act,cold + (9/10)W act, hot

M_gas,cold – gāzveida piesārņotāju kopējā masa aukstās palaišanas ciklā (g),

M_gas,hot – gāzveida piesārņotāju kopējā masa siltās palaišanas ciklā (g),

W_act,cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W_act,hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh);".

15. Izteikt 3.3.pielikuma 6.3.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.3.1. masas emisijas aprēķināšana:

6.3.1.1. daļiņu masas M _PT,cold un M _PT,hot (g/testā) aprēķina pēc vienas no šādām metodēm:

MPT =	Mf	×	MEDFW	, kur
	MSAM		1000

M_PT – M _PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M _PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg),

M_EDFW – atšķaidīto izplūdes gāzu ekvivalenta masa visā ciklā (kg),

M_SAM – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri daļiņu savākšanas filtriem (kg);

6.3.1.2. atšķaidītu izplūdes gāzu ekvivalenta kopējo masu visā ciklā nosaka šādi:

M EDFW =	1=n	G EDFW,i ×	1
	Σ
			f
	i=1

G _EDFW,i = G _EXHW,i ×q _i

q i =	G TOTW,i	, kur
	(G TOTW,i – G DILW,i)

 

G_EDFW,i – momentānais ekvivalentais atšķaidīto izplūdes gāzu plūsmas ātrums (kg/s),

G_EXHW,i – momentānais izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums (kg/s),

q_i = momentānā atšķaidīšanas attiecība,

G_TOTW,i – momentānais atšķaidīto izplūdes gāzu masas plūsmas ātrums atšķaidīšanas tunelī (kg/s),

G_DILW,i – momentānais atšķaidīšanas gaisa masas plūsmas ātrums (kg/s),

f – datu paraugu ņemšanas biežums (Hz),

n – mērījumu skaits,

MPT =	M f	, kur
	r s ×1000

M_PT – M _PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M _PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg),

r_s – vidējā paraugu attiecība testa cikla laikā,

rs =	MSE	×	MSAM	, kur
	MEXHW		MTOTW

M_SE – ievākto izplūdes gāzu paraugu masa visā ciklā (kg),

M_EXHW – izplūdes gāzu masas kopējā plūsma visā ciklā (kg),

M_SAM – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri daļiņu savākšanas filtriem (kg),

M_TOTW – atšķaidīto izplūdes gāzu masa, kas izplūdusi cauri atšķaidīšanas tunelim (kg);

6.3.1.3. ja izmanto kopējo paraugu ņemšanas sistēmu, M_SAM un M_TOTW ir identiski;".

16. Izteikt 3.3.pielikuma 6.3.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"6.3.3. īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

PT =	(1/10) K p,cold × MPT,cold+ (9/10) Kp,hot ×MPT,hot	, kur
	(1/10)Wact,cold + (9/10)Wact,hot

M_PT,cold – daļiņu masa aukstās palaišanas ciklā (g/testā),

M_PT,hot – daļiņu masa siltās palaišanas ciklā (g/testā),

K_{p, cold} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām aukstās palaišanas ciklā,

K_{p, hot} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām siltās palaišanas ciklā,

W_{act, cold} – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W _{act, hot} – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh)."

17. Izteikt 3.3.pielikuma 7.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.4. īpatnējo emisiju (g/kWh) katram individuālajam komponentam aprēķina šādi:

Konkrētā gāze =	(1/10) Mgas, cold + (9/10)Mgas, hot	, kur
	(1/10)Wact, cold + (9/10)Wact, hot

M_gas,cold – gāzveida piesārņotāju kopējā masa aukstās palaišanas ciklā (g),

M_gas,hot – gāzveida piesārņotāju kopējā masa siltās palaišanas ciklā (g),

W_act,cold – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W_act,hot – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh);".

18. Izteikt 3.3.pielikuma 7.5.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.5.1. masas plūsmas aprēķināšana:

7.5.1.1. daļiņu masu M _PT,cold un M _PT,hot (g/testā) aprēķina šādi:

M PT =	Mf	×	MTOTW	, kur
	MSAM		1000

M_PT – M_PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M_PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg), kā arī

M_f – M_f,p + M_f,b, ja sver atsevišķi (mg),

M_f,p – uz galvenā filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_f,b – uz papildu filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_TOTW – sašķidrināto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1.apakšpunktā (kg),

M_SAM – atšķaidītu izplūdes gāzu masa, ko ņem no atšķaidīšanas tuneļa daļiņu ievākšanai (kg);

7.5.1.2. ja izmanto dubultās atšķaidīšanas sistēmu, otrreizējās atšķaidīšanas gaisa masu atņem no divreiz atšķaidītās izplūdes gāzes parauga kopējas masas, kurš izplūdis cauri daļiņu filtriem:

M_SAM = M_TOT – M_SEC, kur

M_TOT – caur daļiņu filtru izfiltrētā divkārt atšķaidītu izplūdes gāzu masa (kg),

M _SEC – otrējā atšķaidīšanas gaisa masa (kg);

7.5.1.3. ja atšķaidīšanas gaisa makrodaļiņu fona līmeni nosaka atbilstoši šo noteikumu 3.pielikuma 25.punktam, daļiņu masu var koriģēt attiecībā pret fona koncentrāciju. Šādā gadījumā daļiņu masu M_PT,cold un M_PT,hot (g/testā) aprēķina šādi:

MPT = [	Mf	–	(	Md	×(1	–	1	))] ×	MTOTW	, kur
	MSAM			MDIL			DF		1000

M_PT – M_PT,cold aukstās palaišanas ciklam,

M_PT – M_PT,hot siltās palaišanas ciklam,

M_f – daļiņu masa, kas cikla gaitā savākta paraugos (mg), kā arī

M_f – M_f,p + M_f,b, ja sver atsevišķi (mg),

M_f,p – uz galvenā filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_f,b – uz papildu filtra savākto daļiņu masa (mg),

M_TOTW – sašķidrināto izplūdes gāzu kopējā masa visā ciklā, kā noteikts šā pielikuma 7.1.apakšpunktā (kg),

M_SAM – atšķaidītu izplūdes gāzu masa, ko ņem no atšķaidīšanas tuneļa daļiņu ievākšanai (kg),

M_DIL – tā pirmējā atšķaidīšanas gaisa masa, kura ievākta ar fona daļiņu paraugu ņemšanas ierīci (kg),

M_d – savākto pirmējā atšķaidīšanas gaisa fona makrodaļiņu masa (mg),

DF – atšķaidījuma pakāpe, kas noteikta šā pielikuma 7.3.1.4.apakšpunktā;".

19. Izteikt 3.3.pielikuma 7.5.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

"7.5.3. īpatnējo emisiju (g/kWh) aprēķina šādi:

PT =	(1/10) Kp,cold × MPT,cold+ (9/10) Kp,hot × MPT,hot	, kur
	(1/10)Wact,cold + (9/10)Wact,hot

M_PT,cold – aukstās palaišanas ciklā (g/testā),

M_PT,hot – siltās palaišanas ciklā (g/testā),

K_{p, cold} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām aukstās palaišanas ciklā,

K_{p, hot} – mitruma korekcijas koeficients daļiņām siltās palaišanas ciklā,

W_{act, cold} – faktiskais aukstās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh),

W_{act, hot} – faktiskais siltās palaišanas ciklā paveiktais darbs, kā noteikts šo noteikumu 3.pielikuma 27.2.apakšpunktā (kWh)."

20. Izteikt 5.pielikuma 3.tabulas 2.rindu šādā redakcijā:

"2.

Blīvums 15 °C temperatūrā

kg/m 3

833

865

LVS EN-ISO 3675 : 2002"

21. Izteikt 13.pielikuma 2.5. un 2.6.apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.5. sniedz apstiprinātājai iestādei jebkuru informāciju, kas saistīta ar elastīguma sistēmas īstenošanu un ko minētā iestāde pieprasa, lai pieņemtu lēmumu;

2.6. sniedz jebkurai tipa apstiprinātājai iestādei dalībvalstīs, kura to pieprasa, informāciju, kuru tipa apstiprinātāja iestāde pieprasa, lai apstiprinātu, ka motors, par kuru tiek apgalvots, ka tas ir laists tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, vai kurš ir marķēts kā motors, kas laists tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu, patiešām ir laists tirgū saskaņā ar elastīguma sistēmu vai attiecīgi marķēts."

22. Svītrot 13.pielikuma 2.7.apakšpunktu.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs R.Vējonis