Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2011.gada 26.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 10.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs.

Sēdes vadītājs. Labdien! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodien darba kārtībā ir viens jautājums – deputātu Parādnieka, Cilinska, Laizānes, Dombravas un Lāča jautājums ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā”.

Ministra kungs, jūs gribat paskaidrot papildus? No tribīnes... Ja jūs gribat paskaidrot vēl kaut ko papildus, tad jums ir divas minūtes.

Ģ.V.Kristovskis (ārlietu ministrs).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Man nekas nav piebilstams pie tā, kas ir jums ticis iesniegts rakstiskā veidā.

Sēdes vadītājs. Liels paldies.

Vai jums, iesniedzēji, ir jautājumi? Es gribu atgādināt, ka jums ir viena minūte jautājuma uzdošanai.

Deputāts Imants Parādnieks, lūdzu! Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam.

I.Parādnieks (VL–TB/LNNK frakcija).

Pirmais jautājums. Atbildot uz mūsu jautājumu, kāds ir jūsu personīgais viedoklis, jūs rakstījāt, ka mums ir jārīkojas solidāri un jābūt atbildīgai Eiropas Savienības dalībvalstij, ja mēs gribam labas divpusējās attiecības ar valstīm, kuras pašreiz ir grūtību priekšā.

Jautājums: kuras valstis jūs šeit bijāt domājuši un vai vispār ir kāds pamats runāt par labām attiecībām ar valstīm, ja šeit pamatā ir tomēr runa par ekonomiskajiem bēgļiem?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes.

Ģ.V.Kristovskis. Jā, neapšaubāmi... viss, kas uzrakstīts, atbilst Latvijas ārlietu ministra, mūsu valsts valdības un Ārlietu ministrijas nostājai.

Es domāju, ka viss ir uzrakstīts skaidri un saprotami. Es īsti nesapratu jūsu jautājuma būtību.

Sēdes vadītājs. Vai ir vēl kādi jautājumi? Lūdzu!

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Imantam Parādniekam.

Paldies.

I.Parādnieks. Es ceru, ka šis jautājums būs saprotams.

Vai Latvija sarunās par bēgļu sadali Eiropas Savienības dalībvalstu starpā ir izvirzījusi vai domā izvirzīt tēzi, ka attiecībā uz dalībvalstu solidaritāti bēgļu uzņemšanā ir jāņem vērā arī Latvijas specifiskā demogrāfiskā situācija un nesenā politiskā pagātne? Proti, Latvija starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm izceļas ar to, ka pret savu gribu ir bijusi spiesta uzņemt procentuāli visaugstāko – salīdzinājumā ar savu iedzīvotāju skaitu – nelegālo migrantu skaitu, kas sastāda apmēram vienu trešdaļu no iedzīvotāju kopskaita, un Latvija pēc neatkarības atjaunošanas ir humanitāru apsvērumu dēļ tiem piešķīrusi ļoti labvēlīgu – salīdzinājumā ar pārējiem ārzemniekiem – tiesisko statusu, tā saukto nepilsoņa statusu, kas ietver ar likumu automātiski piešķirtu beztermiņa uzturēšanās un darba atļauju, kā arī citas sociālās privilēģijas. Un starplaikā lielai daļai šo personu ir piešķirta Latvijas pilsonība.

Un tāpēc tas būtu taisnīgi un godīgi – ņemt vērā šo Latvijas vienreizējo (salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm!) pienesumu nelegālo imigrantu, bēgļu, kolonistu uzņemšanā un integrācijā Eiropā.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamo sēdes vadītāj, sakiet, lūdzu, kas tas tāds bija par referātu, ko šeit Parādnieka kungs...?

Sēdes vadītājs. Deputātam ir tiesības uzdot jautājumu vienas minūtes laikā. Viņš iekļāvās. Tagad lūdzu, ministra kungs, atbildēt. Ja jūs uzskatāt, ka jūs...

Ģ.V.Kristovskis. Nē, es gribētu atbildēt uz jautājumiem, kas bija iesniegti rakstiskā veidā. Tāda jautājuma, kādu nupat šeit uzdeva Parādnieka kungs, tur nav.

Un, otrkārt, tam nav nekāda sakara ar tēmu par... Kāds sakars...? Ir runa par bēgļiem, kas ir ieradušies Maltā un Itālijā no Ziemeļāfrikas reģiona. Tātad ir runa par konkrētu tematu, par konkrētu priekšmetu mūsu sarunai. Ja jūs gribat tagad šajā sarunā ieviest citu, turklāt rakstiska jautājuma formā neiesniegtu tēmu, tad es gribu teikt, ka tā ir atsevišķa saruna, droši vien plašas konferences vērta, un tai nav sakara ar to tēmu, kuras dēļ es šeit esmu uzaicināts.

Sēdes vadītājs. Ļoti atvainojos... Bet mums nav iespējas papildus vēl trešo jautājumu uzdot un... Ir skaidrs, ka jums ir ļoti interesanta diskusija. Jūs varētu atrisināt šo problēmu citā formātā.

Ja jums vairāk nav jautājumu, tad paldies ministram... Ā, ir?

Ir viens papildjautājums. To vēlas uzdot deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam!

R.Dzintars (VL–TB/LNNK frakcija).

Atbildes vēstulē ir lasāms, ka situācijas risinājums būtu jāmeklē, izvērtējot katras valsts, tostarp Latvijas, reālās iespējas uzņemt bēgļus, pēc iespējas nodrošinot bēgļiem minimālos standartus – mājvietu, darba iespējas, medicīnisko aprūpi, izglītību.

Sakiet, ja mēs par šiem standartiem runājam attiecībā uz bēgļiem... Vai, jūsuprāt, šie paši standarti šobrīd ir nodrošināti Latvijas pilsoņiem?

Paldies.

Ģ.V.Kristovskis. Cienījamais jautājuma uzdevēja kungs! Es gribu teikt, ka tātad mēs runājam par situāciju, kāda ir Itālijā un Maltā, kur ir ieradušies no Ziemeļāfrikas reģiona cilvēki. Šīs valstis ir lūgušas pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu palīdzību.

Ņemot vērā, ka ir šāds lūgums, par šo jautājumu Latvijas valdība 10.maijā ir formulējusi savu pozīciju, kuru 12.maijā pārstāvēja Eiropas Komisijā... Tieslietu un iekšlietu ministru padomē mūsu valsts pārstāvji. Un 12.maijā notika Eiropas Komisijas organizēta konference, kurā virkne dalībvalstu uzņēmās gatavību no Maltas pieņemt bēgļus. Konkrēti, tās ir astoņas dalībvalstis: Bulgārija, Dānija, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Spānija un Vācija. Savukārt Beļģija, Īrija, Portugāle, Somija un Zviedrija uzņēmās pieņemt bēgļus no Ziemeļāfrikas.

Manuprāt, es pietiekami skaidri nolasīju šo valstu nosaukumus... Latvijas vārda to starpā nav. Un, ņemot vērā visu to, ko jūs pārskaitījāt... ņemot vērā visu to, Latvijas valsts nav uzņēmusies gatavību šajā brīdī pieņemt kādu no bēgļiem.

Es domāju, ka tas pietiekami kompetenti parāda mūsu un tātad arī manu, ministra, atbildīgo politiku jautājumā par to, vai Latvijas valstij ir resursi, kurus novirzīt bēgļu uzņemšanai, vai nav. Tātad, ja mums būtu šādi lieki resursi – kāds varbūt domā, ka mums ir lieki resursi –, tad mēs savu valsti būtu pieteikuši to valstu starpā, kuras šos bēgļus uzņem. Tā kā mēs neesam sevi pieteikuši, mēs tātad esam meklējuši citus risinājumus, lai izrādītu solidaritāti. Kā zināms, solidaritāte ir viens no principiem, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstu sadarbības pamatā jebkurā no sadarbības jomām. Lūk! Un mēs esam izteikuši gatavību palielināt savu iesaisti FRONTEX īstenotajās kopējās operācijās un esam izteikuši gatavību nodrošināt Latvijas ekspertu līdzdalību Eiropas Patvēruma atbalsta biroja ekspertu komandas darbā tādā gadījumā, ja šāda vajadzība būs nepieciešama.

Līdz šim no Latvijas valsts nekāda papildu iesaiste nav pieprasīta. Un līdz ar to es neredzu nekāda pamata spekulācijām par to, kādas ir Latvijas valsts problēmas.

Un vēlreiz saku, ka mana valsts... ka mana atbilde ir nepārprotama attiecībā uz to varbūtības situāciju, kāda var iestāties vissliktākajā gadījumā.

Tur ir rakstīts skaidri un gaiši: ja izveidojas situācija, ka bēgļu masveida pieplūdums Eiropā varētu būt tāds, ka valstis, uz kurām ir izdarīts... uz kurām šis lielais bēgļu pieplūduma spiediens ir kritis... ja tās nespēs ar drošiem un ilgstošiem nosacījumiem, tā teikt, nodrošināt šo bēgļu atgriešanos savās izcelsmes valstīs, tad Latvijai, kā jau Eiropas Savienības dalībvalstij, kā jau Eiropas civilizācijas, kā saka, sastāvdaļai, noteikti tā vai citādi būs jāvērtē, kādas ir šīs mūsu iespējas, – vai mums tādas ir vai mums tādu nav.

Ja mēs vispār runājam dziļāk par to, kas notiek un kā notiek ar legāliem vai nelegāliem, teiksim, migrantiem, kuri pieprasa patvērumu vai kuri tiek aizturēti uz Latvijas robežām, tad jāteic, ka tā ir cita situācija. Šajā brīdī mēs nevaram runāt ne par ko tādu, jo Latvijas telpā migrantu vai patvēruma meklētāju, vai aizturēto cilvēku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav būtiski mainījies. Un tāpēc mums nav nekāda pamata...

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ir divas minūtes pagājušas... Es speciāli iedevu jums laiku parunāt vairāk, tāpēc ka es saprotu, ka ir daudzas neskaidras lietas.

Vēl viens jautājums. To vēlas uzdot deputāts Raivis Dzintars. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam.

R.Dzintars. Paldies.

Šajā gadījumā neiebilstu pret atbilžu saturu, bet mazlietiņ pievērsīšos formai.

Šīs jautājumu un atbilžu sēdes, manā skatījumā, ir būtisks demokrātijas institūts, jo lēmējvaras un izpildvaras pārstāvji var savā starpā komunicēt. Un šajā sakarā ir jautājums: vai tas jūsu atbilžu stils un, manuprāt, augstprātīgā attieksme, kādu izrādījāt šīs atbildēšanas laikā, piestāv inteliģentam ministram?

Paldies.

Sēdes vadītājs. Jūs varat neatbildēt uz jautājumu, tāpēc ka tas nav korekts.

Ģ.V.Kristovskis. Nē, es atbildēšu. Es atbildēšu uz šo jautājumu, jo mans stils ir inteliģents, atbilst mūsu valsts nostājai un es atbildu par katru vārdu, kas ir manis rakstīts, un arī par katru vārdu, ko es jums šeit esmu teicis. Man būtu diezgan grūti to teikt par jautājumu uzdevējiem, ņemot vērā, ka jau tad, kad es pat vēl neesmu šeit bijis un šeit atbildējis uz jūsu jautājumiem, man nākas lasīt masu medijos jūsu izteiktos viedokļus, kas ne vienmēr ir profesionāli, kas ne vienmēr balstās uz reālistisku situācijas izvērtējumu.

Tā ka situācija bieži vien ir tāda, kāda tā ir, to veido ne tikai ministrs, runādams no tribīnes, bet arī jautājumu uzdevēji. Un, es domāju, ļoti spilgts piemērs bija Parādnieka kunga uzdotais jautājums, kurš bija ārpus tā rakstiski noformulētā jautājuma, kāds tika iesniegts ministram.

Tā ka es domāju, ka tas būtu jāzina jums, deputātiem, pirms jūs iesniedzat, tā teikt, nepaplašinātu jautājumu pēc būtības.

Ja jūs gribat uzdot plašākus jautājumus, tad acīmredzot tos vajag arī iesniegt rakstiskā formā. Ja jūs gribat saņemt atbildes uz jautājumiem par tēmu, kas vispār ir migrācija, kas vispār ir patvēruma pieprasīšana un kāda ir tās vēsture, un kādas ir šajā sakarā tendences visā plašajā pasaulē, ne tikai Āfrikas ziemeļos, ne tikai Eiropas dienvidos, ne tikai tajā politikā, ar ko saskaras Eiropas Savienība... ja jums ir interese par Āfriku, Dienvidameriku, Austrāliju un, teiksim, Dienvidāziju vai kādām citām valstīm, tad, lūdzu, tos jautājumus attiecīgi noformējiet.

Sēdes vadītājs. Paldies ministram par atbildi.

Paldies deputātiem, ka piedalījās šajā sēdē.

Ar šo es sēdi pasludinu par slēgtu. Uz redzēšanos!