Uz deputātu jautājumu rakstiski iesniegtā atbilde

Ministrs Ģ.V.Kristovskis

Uz jaut. nr.21/J10 – dok. nr.978

Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā

Atbildot uz Jūsu š.g. 19.maija vēstuli Nr.8/4-2-64-2011 par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā, vēlos sniegt Jums atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem.

1. Ar 1997.gada 19.jūnija Saeimas likumu Latvija ir pievienojusies 1958.gada 27.jūlija Konvencijai par bēgļa statusu un tās 1967.gada 31.janvāra Protokolam.

Saskaņā ar šo likumu Latvija Konvencijas un Protokola depozitārijam ir iesniegusi vairākas atrunas par Konvencijas normām, kuras uzskata par rekomendējošām, nevis saistošām. Latvija ir paziņojusi, ka neuzskata par sev saistošiem pantus, kas paredz, ka dalībvalstis nedrīkst pielietot šādus pasākumus pret bēgli, kas formāli ir minētās valsts pilsonis un tikai tāpēc, ka viņš ir šīs valsts pilsonis; kas nosaka vislielākās labvēlības režīmu bēglim strādāt algotu darbu; kas attiecas uz darba likumdošanu un sociālo nodrošināšanu, kā arī kas paredz bēgļu naturalizācijas veicināšanu. Latvija paturējusi sev tiesības sabiedrības interesēs noteikt dzīvesvietu atsevišķām bēgļu grupām.

Saskaņā ar ratifikācijas likuma 3.pantu Latvija iesniegusi arī deklarāciju, kurā noteikts, ka visos gadījumos, kad Konvencija paredz attiecināt uz bēgļiem vislabvēlīgākos nosacījumus, kas tiek attiecināti uz citu valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), Latvijas Republika Konvencijas normas interpretē tādējādi, ka uz bēgļiem netiek attiecinātas tiesības un privilēģijas, kas ir to valstu pilsoņiem (pavalstniekiem), ar kurām Latvijas Republika ir noslēgusi vienošanos muitas jautājumos, ekonomikas jautājumos, kā arī politiskās vai sociālās drošības jautājumos. Latvija nav pievienojusies citiem starptautiskiem daudzpusējiem līgumiem, kas noteiktu starptautiskas saistības attiecībā uz bēgļiem.

Latvija nav pievienojusies citiem starptautiskiem daudzpusējiem līgumiem, kas noteiktu starptautiskas saistības attiecībā uz bēgļiem.

2. Š.g. 12.maijā notika ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padome, kurā, balstoties uz 4.maijā publicēto Eiropas Komisijas paziņojumu par migrāciju, tika apspriesta aktuālā situācija migrācijas jomā. Latvijas nacionālā pozīcija uz šo padomi tika apstiprināta š.g. 10.maija valdības sēdē. Tajā tika lemts par Latvijas iespējamo rīcību iekšējās solidaritātes izrādīšanai dalībvalstīm, kas saskaras ar pastiprinātu imigrantu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas reģiona valstīm. Kā Latvijas pašreizējai situācijai atbilstošākie risinājumi solidaritātes izrādīšanai tika izvēlēti pasākumi, kas paredz palielināt Latvijas iesaisti FRONTEX īstenotajās kopējās operācijās, kā arī nodrošināt Latvijas ekspertu dalību Eiropas Patvērumu atbalsta biroja ekspertu komandu darbā. Vienlaikus valdības sēdē tika atzīmēts, ka atkarībā no situācijas attīstības un, rūpīgi izvērtējot Latvijas iespējas, varētu būt nepieciešams atgriezties arī pie citu brīvprātīgu solidaritātes pasākumu izskatīšanas nākotnē, t. sk. jautājuma par bēgļu iespējamo uzņemšanu.

3. Kā jau vairākkārt esmu minējis, es uzskatu, ka mums ir jārīkojas kā solidārai un atbildīgai Eiropas Savienības dalībvalstij – ja mēs gribam labas divpusējās attiecības ar valstīm, kuras pašreiz ir grūtību priekšā, tad mums, protams, būs jāparāda sava labā griba. Situācijas risinājums būtu jāmeklē, izvērtējot katras valsts, tostarp Latvijas, reālās iespējas uzņemt bēgļus, iespējām nodrošināt bēgļiem minimālos standartus – mājvietu, darba iespējas, medicīnisko aprūpi, izglītību.

Patiesā cieņā,

Ārlietu ministrs Ģ.V.Kristovskis

Rīgā 2011.gada 25.maijā