Valsts prezidents:

— Saeimas priekšsēdētājam

Valsts prezidents Guntis Ulmanis vakar, 24. martā nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem.

Vēstulē G.Ulmanis raksta, ka ir iepazinies ar likuma "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli" (tarifiem)"" tekstu, kā arī finansu, ekonomikas, zemkopības un ārlietu ministra sniegtajiem skaidrojumiem, secinot, ka atbildīgo amatpersonu viedokļi par šo likumu ir atšķirīgi un likums pieņemts sasteigti.

Pēc Valsts prezidenta uzskata, ir rūpīgāk jāizvērtē likuma normu ekonomiskais pamatojums, tā atbilstība Latvijas iedzīvotāju interesēm un starptautiskajām saistībām.

Ņemot vērā to, ka G.Ulmanis ir saņēmis divu Saeimas frakciju vēstules ar lūgumu šo likumu neizsludināt, un pamatojoties uz LR Satversmes 71. pantu, Valsts prezidents vēstulē prasa otrreiz caurlūkot 1999. gada 18. martā Saeimā pieņemto likumu "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"".

— aicinot uz vēsturnieku komisijas darbu

Valsts prezidents Guntis Ulmanis ir nosūtījis vēstules līgas "Anti–Defamation" direktoram Abrahamam Foksmanam un Francijas institūta loceklim vēsturniekam Alēnam Pezakonam.

Valsts prezidents vēstulēs izsaka uzaicinājumu A.Foksmanam un A.Pezakonam kļūt par Valsts prezidenta un premjerministra izveidotās vēturnieku komisijas locekļiem.

G.Ulmanis uzsver, ka ārvalstu zinātnieku un sabiedrisko darbinieku iesaiste veicinās komisijas darba objektivitāti un ļaus labāk iepazīties ar Rietumos izstrādātajām vēstures izpētes metodēm. Latvijas sabiedrībai nepieciešama vēstures pilnīga izzināšana, jo, nepastāvot neatkarīgai valstij, vēstures apziņa sabiedrībā tika izkropļota. G.Ulmanis raksta, ka komisija veicinās 1939.–1991. gada perioda izpēti, īpašu uzmanību pievēršot tālaika Latvijā pārstāvošajiem totalitārajiem režīmiem, to izplatītajai ideoloģijai un noziegumiem pret cilvēci. Vēstures komisijas uzdevums tālākā perspektīvā ir sniegt ieguldījumu vēstures mācīšanā skolās, veicināt sabiedrības informētību par minētā perioda notikumiem, kā arī skaidrot Latvijas vēsturi ārzemēs, teikts vēstulēs.

Iecerēts, ka pirmā komisijas sēde pilnā sastāvā notiks vasaras sākumā.

Vēstules ir nosūtītas arī Johana Gūtenberga Maincas universitātes profesoram Ervīnam Oberlanderam, Stenfordas universitātes profesoram Normanam Naimarkam, Viskonsīnas universitātes profesoram Alfredam Erikam Senam, profesoram Kristoferam Vālbekam no Zviedrijas, ASV Ārpolitikas Nacionālās komitejas prezidentam un organizācijas "Jews survivers in Latvia" viceprezidentam Dr. Džordžam Švābam, kā arī bijušajam Zviedrijas premjerministram Karlam Biltam, kuru Valsts prezidents aicina kļūt par komisijas līdzpriekšsēdētāju. Starptautiskās vēsturnieku komisijas vadībā būtu Latvijas vēstures institūta direktors Andris Caune un Karls Bilts.

— Nacionālās drošības padomes sēdē

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā vakar, 24.martā, notika kārtējā Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde.

NDP apsprieda četras kandidatūras Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam: Anatoliju Jerumani, Laini Kamaldiņu, Leonīdu Lasmani, Aldi Lieljuksi. Padome nolēma ieteikt Saeimai apstiprināt šim amatam Laini Kamaldiņu.

NDP izskatīja arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

Valsts prezidenta preses dienests