Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 31.maijā

AM: Par Grīvas lidlauka nodošanu Daugavpils novada pašvaldības īpašumā

31.maijā Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma “Lidlauks Grīva” Kalkūnes pagastā Daugavpils novadā nodošanu Daugavpils novada pašvaldības īpašumā”.

Rīkojums paredz, ka nekustamais īpašums “Lidlauks Grīva” Kalkūnes pagastā Daugavpils novadā bez atlīdzības tiks nodots Daugavpils novada pašvaldības īpašumā.

Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku optimizāciju un administratīvo struktūru skaita samazināšanu, kā arī vispārējo ekonomisko situāciju valstī, turpmāk īpašums valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams.

Daugavpils novada pašvaldība savukārt lūgusi nodot lidlauku Grīva tās īpašumā, lai varētu attīstītu aviācijas un izpletņlēcēju sportu, kā arī veicināt veselīgu dzīvesveidu.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

EM: Par nodokļu piemērošanu attiecībā uz ārzonas darījumiem un iespējām šo kārtību pastiprināt

Ārzonās reģistrētu uzņēmumu darbībai Latvijā jābūt regulētai daudz stingrāk, nekā tas ir pašlaik, tā uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars.

31.maijā Ministru kabinetā tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par nodokļu piemērošanu attiecībā uz ārzonas darījumiem un iespējām šo kārtību pastiprināt”.

A.Kampars valdības sēdē iebilda pret ziņojuma pieņemšanu, iekams tajā nav iestrādātas daudz stingrākas normas ārzonās reģistrētu uzņēmumu attiecībās ar valsti.

Pēc ekonomikas ministra domām, ir jāpieņem tādi normatīvie akti, kas ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, ja nav zināmi to patiesie īpašnieki, liedz tiesības piedalīties valsts iepirkumos, tāpat nav pieļaujama ārzonās reģistrētu komersantu klātbūtne līdzīpašnieka statusā uzņēmumos, kuros ir valsts kapitāldaļas.

“Slēpšanās ārzonu kompānijās ar nolūku nemaksāt valstij nodokļus un neuzrādīt uzņēmumu patiesos īpašniekus diemžēl ir Latvijā izplatīta prakse. To turpināt nedrīkst, un, ja valdības darba kārtībā ir nonācis jautājums par stingrākām normām attiecībā uz ārzonu darījumiem, tad ir īstais brīdis šo iesīkstējušo sistēmu izravēt,” norāda A.Kampars.

Pēc ekonomikas ministra iebildumiem Ministru kabinets nolēma atlikt informatīvā ziņojuma pieņemšanu un izskatīt to nākamajā valdības sēdē pēc nedēļas.

Elīna Bīviņa, ministra padomniece

FM: Par stipendiju saraksta, ko neapliek ar nodokli, papildināšanu

Ministru kabinets (MK) 31.maijā ir papildinājis biedrību un nodibinājumu sarakstu, kuru stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), pieņemot grozījumus Ministru kabineta rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Grozījumi paredz papildināt biedrību un nodibinājumu sarakstu ar biedrību “Studenšu korporācija Imeria”, kā arī ar diviem nodibinājumiem:

• “mT15. Fonds starpdisciplinārai sadarbībai”,

• “Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga nodibinājums”.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

FM: Par nodokļu piemērošanu attiecībā uz ārzonu darījumiem

31.maijā Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums un protokollēmums par nodokļu piemērošanu attiecībā uz ārzonu darījumiem, paredzot stiprināt nodokļu piemērošanas kārtību ārzonām un ilgtermiņā virzīties uz labvēlīgāku režīma radīšanu Latvijā, kas mazinātu interesi izmantot ārzonas.

Informatīvajā ziņojumā ir analizēts pašreiz spēkā esošais īpašais regulējums attiecībā uz darījumiem ar ārzonu personām, kā arī ir aplūkots izmaksu nerezidentiem, tajā skaitā sabiedrībām ārzonās, apjoms.

Ziņojumā FM piedāvā trīs galvenos risinājumus ārzonu darījumu ierobežošanai. Pirmais piedāvājums paredz, pārņemot ārvalstu praksi, ieviest tā dēvētos kontrolēto ārzemju sabiedrību noteikumus. Piemērojot šos noteikumus, attiecīgās valsts nodokļu administrācija šīs valsts rezidentu apliekamajā ienākumā iekļautu arī ienākumu, ko saņem šo rezidentu kontrolētas ārzonās izveidotās sabiedrības. Līdz ar to vairs nebūtu izdevīgi ienākumu slēpšanai izmantot ārzonās izveidotas sabiedrības, jo to gūtais ienākums tiktu aplikts ar nodokļiem šo sabiedrību izveidotāja rezidences valstī kā rezidenta paša ienākums. Šobrīd kontrolēto ārzemju sabiedrību noteikumi ir ieviesti tādās valstīs kā Dānija, Igaunija, Īslande, Itālija, Lietuva, Norvēģija, Portugāle, Somija, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija u.c.

Kā otru risinājumu FM piedāvā stiprināt esošo regulējumu, paredzot:

• atcelt izņēmumus ienākuma nodokļu ieturēšanai no maksājumiem, kas tiek veikti personām ārzonās;

• paaugstināt nodokļa likmi, ieturot nodokļus no maksājumiem, kas tiek veikti uz ārzonām;

• paaugstināto nodokļa likmi piemērot visiem maksājumiem ārzonām, atceļot esošos izņēmumus dividendēm un procentu maksājumiem.

Taču otrs risinājums tiek uzskatīts par mazāk efektīvu, jo pēc izmaksu nerezidentiem, tajā skaitā sabiedrībām ārzonās, apjoma izvērtēšanas ir redzams, ka tiešie maksājumi uz ārzonām veido mazāk nekā 10% no kopējo maksājumu nerezidentiem apjoma, parādot, ka šādi tiešie maksājumi ārzonām netiek izmantoti būtiskā apjomā.

Līdz ar to pastāv liela varbūtība, ka peļņas pārvietošana notiek, izmantojot starpnieku struktūras valstīs, kas nav minētas noteikumos par ārzonām, vai atsevišķās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, kurās pastāv izdevīgs nodokļu režīms attiecībā uz maksājumiem uz ārvalstīm.

Savukārt trešais risinājums paredz, īstenojot pirmo vai otro pasākumu, vienlaikus izvērtēt arī iespēju uzsākt un pakāpeniski īstenot nodokļu jomā politiku, kas veicinātu uzņēmumu reģionālo vadības biroju, uzņēmumu grupu finanšu vadības centru, uzņēmumu grupu autortiesību centru, holdinga sabiedrību izvietošanu Latvijā. Tādējādi FM iesaka veikt šādus grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”:

• atbrīvot no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieturēšanas dividendes, ko sabiedrība – Latvijas rezidents izmaksā nerezidentam, kas nav ES, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) vai ārzonas valsts rezidents, ja nerezidenta līdzdalība sabiedrībā, kas izmaksā dividendes, ir tieša un būtiska (piemēram, pārsniedz 10%);

• samazināt no 25 līdz 10% līdzdalības, kas nepieciešama, lai piemērotu atbrīvojumu no UIN ienākošajām dividendēm, ko sabiedrība – Latvijas rezidents saņem no nerezidenta, kas nav ES, EEZ vai ārzonas valsts rezidents, apjomu;

• atbrīvot no UIN ieturēšanas procentus, ko sabiedrība – Latvijas rezidents izmaksā nerezidentam, kas nav ES, EEZ vai ārzonas valsts rezidents;

• atbrīvot no UIN ieturēšanas maksājumus par intelektuālo īpašumu, ko sabiedrība – Latvijas rezidents izmaksā nerezidentam, kas nav ES, EEZ vai ārzonas valsts rezidents;

• atbrīvot no UIN (izslēdzot no apliekamā ienākuma) sabiedrību – Latvijas rezidentu, ienākumus no kapitāla daļu un akciju atsavināšanas, ja Latvijas rezidenta līdzdalība sabiedrībā, kuras kapitāla daļas un akcijas tiek atsavinātas, ir tieša un būtiska (piemēram, pārsniedz 10%).

Šādu pasākumu īstenošana ilgtermiņā mazinātu interesi izmantot ārzonas un palielinātu uzņēmējdarbības aktivitāti Latvijā, kā arī piesaistītu uzņēmējus no citām ES dalībvalstīm un ārvalstīm. FM atgādina, ka līdzīga ideja jau ir tikusi atbalstīta pasākumu plānā ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam, paredzot samazināt nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm no 10% uz 5%, lai palielinātu interesi saņemt attiecīgās licences un veikt darbību Latvijā.

MK atbalstīja FM ieteikumu izmantot pirmo un vienlaikus trešo risinājumu un uzdeva FM sagatavot un līdz 2012.gada 1.janvārim iesniegt MK grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai ieviestu informatīvajā ziņojumā izteikto priekšlikumu par kontrolēto ārzemju sabiedrību noteikumiem (pirmais priekšlikums), kā arī grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, lai pakāpeniski ieviestu informatīvajā ziņojumā iekļauto alternatīvo priekšlikumu (trešais priekšlikums).

Tāpat MK lēma, ka protokollēmums vēl jāpapildina ar punktu, kas paredz FM un Ekonomikas ministrijai sagatavot informāciju par iespējām ierobežot ārzonu uzņēmumu piedalīšanos publiskajos iepirkumos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

VM: Par ģimenes ārstu papildu pieejamības un kvalitātes programmu

31.maijā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas noteikumos, kuros iekļauta brīvprātīgā ģimenes ārstu papildu pieejamības un kvalitātes programma. Tā sāks darboties no šā gada 1.jūlija.

Jaunā papildu pieejamības un kvalitātes programma paredz vairākus rādītājus, kas ietver gan veselības aprūpes pakalpojumu resursu nodrošināšanu ārsta praksē (darba organizācija, māsas iesaiste prakses darbā, pieejamais palīdzības apjoms), gan izvērtējumu sniegtās ārstniecības rezultātiem (hronisko pacientu aprūpes rezultāti, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu izsaukumu skaits, pacientu hospitalizāciju skaits u.c.).

Kvalitātes programma ietver iespēju pacientiem ātrāk nokļūt uz pieņemšanu pie sava ģimenes ārsta, māsas lielāku iesaistīšanu prakses darbā, kas ļautu ārstam vairāk laika veltīt pacientiem, kuriem ir sarežģītākas veselības problēmas, hronisko slimnieku, kuri slimo ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, plaušu slimībām, lielāku uzraudzību un viņu veselības stāvokļa kontroli, tāpat arī veselības profilaktisko darbu, tajā skaitā vēža skrīninga datu uzraudzību un atkarību profilaksi. Būtiski kvalitātes rādītāji, ko vērtēs, būs arī hospitalizēto pacientu skaits un diagnozes, ar kādām pacienti vērsušies pēc palīdzības slimnīcās vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.

Līdzīga programma darbojas vairākās Eiropas valstīs, tajā skaitā Igaunijā, kur pāris gadu laikā šai programmai pievienojušies 80% ģimenes ārstu. Iecerēts, ka šī sistēma uzlabos pieejamību primārajai aprūpei un motivēs ģimenes ārstus ieviest vairāk uzlabojumu savā darbā. Savukārt pacienti varēs labāk novērtēt sava ģimenes ārsta darbību, jo tie ārsti, kas pievienosies kvalitātes sistēmai, būs publiski zināmi.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš uzskata: “Veselības aprūpes sistēmas efektīvākai darbībai ir jābūt visaptverošai, un ģimenes ārstu papildus pieejamības un kvalitātes programma ir tikai viens no soļiem. Aicinu ģimenes ārstus pievienoties šai programmai, jo uzskatu, ka tā sekmēs sabiedrības lielāku apmierinātību ar veselības nozari kopumā.”

Oskars Šneiders, VM preses sekretārs

VARAM: Par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā

31.maijā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā”.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai precīzāk pārņemtu un spētu izpildīt Direktīvā 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām un Ženēvas Konvencijā par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos noteiktās prasības.

Izstrādātajā noteikumu projektā precizētas iepriekš spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.507 “Noteikumi par kopējo valstī maksimāli pieļaujamo emisiju gaisā” iekļautās normas un papildus noteikta valsts emisijas pārskatu un prognožu sagatavošanas un iesniegšanas kārtība, kā arī institūcijas, kas ir atbildīgas par nozaru rādītāju prognožu izstrādi atbilstoši to kompetencē īstenotajai politikai. Tāpat tas nosaka atbildīgās institūcijas un nodrošina to iesaistīšanos, lai būtu iespējams sagatavot un iesniegt Ženēvas konvencijas sekretariātam un Eiropas Komisijai nepieciešamos ziņojumus un atskaites.

Noteikumu projekts paredz, ka, sākot ar 2012.gadu, reizi piecos gados attiecīgo nozaru ministrijām reizi piecos gados būs jāsagatavo savu nozaru (enerģētikas, rūpnieciskās ražošanas, transporta, lauksaimniecības u.c.) rādītāju prognozes 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam un jāiesniedz tās LVĢMC, lai centrs varētu prognozēt, kāda nākotnē būs gaisu piesārņojošo vielu emisija Latvijā.

VARAM: Par biocīdu reģistrācijas un lietošanas atļauju saņemšanas cenrādi

31.maijā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Noteikumi par iesniegumu izvērtēšanas cenrādi biocīda reģistrācijai, pagaidu reģistrācijai, lietošanas atļaujas vai inventarizācijas numura saņemšanai”.

Šo noteikumu mērķis ir noteikt maksu, kādu Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) piemēro, sniedzot pakalpojumu, izvērtējot ražotāja vai importētāja iesniegumu biocīda reģistrācijai, pagaidu reģistrācijai, lietošanas atļaujas vai inventarizācijas numura saņemšanai.

Noteikumi paredz, ka ražotājs vai importētājs iesniedz LVĢMC iesniegumu (iespējams iesniegt arī elektroniski) par biocīdu inventarizācijas numura, atļaujas, reģistrācijas, savstarpējās atzīšanas vai pagaidu reģistrācijas saņemšanu, tas tiek piereģistrēts un nodots ekspertiem izvērtēšanai, pēc kuras tiek sagatavota un nosūtīta atbilde iesnieguma iesniedzējam par inventarizācijas, atļaujas, reģistrācijas, savstarpējās atzīšanas vai pagaidu reģistrācijas numura piešķiršanu vai nepiešķiršanu, nepiešķiršanas gadījumā tiek norādīts pamatojums. LVĢMC izveidotajā un uzturētajā datubāzē uzglabā ražotāja vai importētāja iesniegto informāciju par aktīvajām vielām un maisījumiem saistībā ar iesniegumiem par biocīdu inventarizācijas numura, atļaujas, reģistrācijas, savstarpējās atzīšanas vai pagaidu reģistrācijas saņemšanu.

Noteikumi pēc to stāšanās spēkā attieksies uz biocīdu ražotājiem un importētājiem, kas plāno izplatīt Latvijas tirgū biocīdus. LVĢMC biocīdu datubāze satur ziņas par 31 biocīdu ražotāju un 176 importētājiem, t.sk. Latvijas uzņēmumiem, kas ieved biocīdus no pārējām ES dalībvalstīm, kā arī 34 ārvalstu uzņēmumiem, kas Latvijā izplata biocīdu bez Latvijas pārstāvja starpniecības.

VARAM: Par riska ūdensobjektu noteikumiem

31.maijā Ministru kabinets akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Noteikumi par riska ūdensobjektiem”.

Noteikumos ir noteikts to virszemes ūdensobjektu saraksts, kuros saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2010.gadā apstiprinātajiem upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plāniem pastāv risks nesasniegt labu ūdeņu stāvokli, ja nemazināsies slodze uz tiem vai radīsies jauna papildu slodze. Lai nepasliktinātu riska ūdensobjektu stāvokli un lai to pakāpeniski uzlabotu, ir noteiktas arī vispārīgas prasības šo ūdensobjektu aizsardzībai. Noteikumu pielikumos ir informācija par pašvaldībām, kuras atrodas riska ūdensobjektu sateces baseinā vai robežojas ar tiem.

Veidojot riska ūdensobjektu sarakstu, tika izvērtēts to stāvoklis (kvalitāte) apsaimniekošanas plānu izstrādes laikā, ietekmējošās slodzes, prognozētās slodžu izmaiņas plānu aptvertajā laika posmā (2009–2015), kā arī ietekme, kas jānodrošina tiesību aktos jau paredzētajiem ūdeņu kvalitātes uzlabošanas pasākumiem.

Ievērojot piesardzības principu, vērtējuma rezultātā par riska ūdensobjektiem tika atzīti tie ūdeņi (upes, ezeri, piekrastes ūdeņu posmi), kuros laba kvalitāte netiks sasniegta, īstenojot tikai tos pasākumus, kas jau noteikti spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

ZM: Par pieejamo atbalsta summu kredītprocentu daļējai dzēšanai kooperatīviem un piena pārstrādes uzņēmumiem

31.maijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 1.februāra noteikumos Nr.105 “Noteikumi par ikgadējo valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību”. Izmaiņas noteikumos paredz palielināt pieejamo atbalsta summu kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un piena pārstrādes uzņēmumiem.

Šobrīd noteikumi paredz, ka atbalsta pasākumos “Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai atbilstīgām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām” un “Atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai piena pārstrādes uzņēmumiem” maksimālā atbalsta summa ir 40 000 latu vienam atbalsta saņēmējam.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegto informāciju, ņemot vērā nosacījumu par maksimālo atbalsta summu, kopējais atbalsta pasākumiem piešķirtais finansējums netiek apgūts. Lai atbalsta pretendentiem būtu iespēja maksimāli izmantot valsts atbalstu, grozījumi noteikumos paredz palielināt maksimālo atbalsta summu vienam atbalsta saņēmējam līdz 130 000 latu gadā.

Tāpat noteikumos izdarītas izmaiņas atbalsta piešķiršanas nosacījumos piena pārstrādes uzņēmumiem, kas paredz, ka turpmāk šie uzņēmumi varēs saņemt atbalstu arī atsevišķu iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma iegādei, kas nav saistīta ar piena pārstrādes būvju būvniecības vai rekonstrukcijas projektu. Līdz ar to, lai apgūtu piešķirto finansējumu šajā gadā, izmaiņas noteikumos arī paredz izsludināt otru pieteikšanās kārtu atbalsta saņemšanai līdz 2011.gada 30.jūnijam.

Savukārt, lai veicinātu lauksaimnieku iesaistīšanos risku vadības fondā, izmaiņas noteikumos paredz, ka lauksaimniecības risku vadības fonda dalībniekiem fondā iemaksātos naudas līdzekļus segs 80 procentu apmērā, nevis 50 procentu apmērā, kā tas ir līdz šim.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa