"Latvija apsveic NATO"

"The Washington Times"

— 99.03.18.

Latvijas vēstnieks Ojārs Kalniņš ir apsveicis jaunās NATO dalībvalstis un aicinājis aliansi nākammēnes Vašingtonas samitā publiski pasludināt savu apņēmību turpināt Rietumu drošības pakta paplašināšanu.

Kalniņš šonedēļ paziņoja, ka Latvijas vēstniecība vēloties oficiāli pievienoties Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa un Latvijas Ārlietu ministrijas jau izteiktajai atzinībai. Kalniņš teica, ka Ungārijas, Polijas un Čehijas Republikas uzņemšana esot "milzīgs solis stabilitātes un drošības garantēšanas virzienā Eiropas kontinentā. Turklāt Latvija cieši tic, ka NATO jāturpina sava atvērto durvju politiku."

Latvija, līdzīgi savām Baltijas kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai, ir aģitējusi par uzņemšanu aliansē, kopš NATO sāka apsvērt domu par paplašināšanos, iekļaujot bijušās padomju bloka valstis.

Kalniņš sacīja: "Baltijas valstis ir pārliecinātas, ka gaidāmais NATO 50.gadadienas samits Vašingtonā ir vēsturiska iespēja aliansei skaidri noteikt savu misiju un mērķus. Par galveno samita prioritāti vajadzētu kļūt publiski izteiktām saistībām turpmāk ļaut citām valstīm pievienoties aliansei, ja tās atbildīs NATO kritērijiem."

"Pozitīvā ekonomiskā attīstība

veicina progresu drošības politikā"

"Tagesspiegel"

— 99.03.22.

Džons Kornblums, Amerikas vēstnieks Bonnā, par Rietumu sadarbību Baltijas jūras telpas austrumos un attiecībām ar Krieviju.

Apmēram pirms diviem gadiem ASV prezidents Klintons atdzīvināja "Ziemeļeiropas iniciatīvu". Tās mērķis ir veicināt demokrātiju un ekonomisko attīstību Baltijas jūras reģiona austrumu daļā, un līdz ar to arī stabilitāti un drošību. Bez tam obligāta ir arī pastiprināta sadarbība ar Krieviju, ar Sanktpēterburgas un Kaļiņingradas apgabaliem. Pēc ASV valdības uzaicinājuma pagājušajā nedēļā Ķīlē tikās Rietum- un Austrumeiropas pārstāvji no politiķu un ekonomistu vidus, lai ar moto "integrācija ar kooperācijas palīdzību" dotu jaunu impulsu pastiprinātai sadarbībai Baltijas jūras telpas austrumos. Šajā sakarībā Heiks Afelds sarunājās ar ASV vēstnieku Bonnā Džonu Kornblumu.

Tagesspiegel

: Kas ir sasniegts kopš pirmās Ziemeļeiropas konferences, kas notika 1998. gadā Stokholmā?

Kornblums

: Ir panākta nepārtraukta attīstība. Mēs jau 1995./96. g. sākām vispārējās koncepcijas attīstīšanu Baltijas jūras un jo īpaši Baltijas valstīm. Mums ir labs pamats un mēs atrodamies pozitīva un dinamiska procesa centrā.

Tagesspiegel

: Kā būs tālāk?

Kornblums

: Iniciatīva neaprobežojas ar vienu vai pāris valstīm. Nākošajam solim ir izstrādāta Agenda un tā turpmāk tiks enerģiski īstenota.

Tagesspiegel

: Vai Jūs saskatāt automātismu starp ekonomisko progresu šajās valstīs un to demokrātisko attīstību?

Kornblums

: Tā, diemžēl, ir ne vienmēr. Taču es domāju, ka var teikt citādi: ja šis ekonomiskās attīstības nav, ja neiet atvērtā tirgus virzienā, tad ir grūti iedomāties, ka eksistē progress arī drošības politikas jomā.

Tagesspiegel

: Īpaši delikāta tēma ir Krievija. Šķiet, ka daži uzņēmēji tur labprātāk vēlētos sava veida "ekonomisko diktatūru" nekā parlamentāro nedrošību?

Kornblums

: Jā, tā tiek runāts. Taču tas, protams, ir tāpēc, ka nav demokrātiskās attīstības un galvenokārt tāpēc, ka trūkst ekonomikas bāzes. Tas, ka ir parlaments, vēl nenozīmē, ka ir arī demokrātiska ekonomiskā kārtība. Ir jāievieš arī tiesību pamatprincipi, jānodrošina ekonomiskā procesa uzraudzība utt., bet Krievijā, tas diemžēl, nav izdarīts.

Tagesspiegel

: Vai Jūs īstenībā jūtat krievu atturību vai bailes par ļoti intensīvo ASV un ES sadarbību ar Baltijas valstīm?

Kornblums

: Es domāju, ka Krievijas attieksmē pret Baltijas valstīm vienmēr ir bijis jūtams kaut kas pretrunīgs, un kā gan varētu būt citādi. Taču pēdējā laikā, piemēram, starp Krieviju un Lietuvu, ir panākts liels progress: minoritāšu jautājuma nokārtošana, robežlīgums, ekonomiskā sadarbība, tranzīta līgumi. Es domāju, kā nevar gribēt, lai visos šajos jautājumos - tos pašus jautājumus var izvirzīt arī attiecībā uz NATO paplašināšanu - būtu perfekts stāvoklis. Krievija atrodas komplicētā stāvoklī, tai ir grūta pagātne, un tā kļūst arvien pretrunīgāka. Jautājums ir, kā pareizi rīkoties. Mums ir ļoti laba pieredze. Attīstība Baltijas jūras reģionā ir daudz pozitīvāka nekā mēs bijām gaidījuši.

Tagesspiegel

: Kāda ir "pareizā stratēģija" pret Krieviju? Grigorijs Javlinskis ir teicis, ka viņa valstij visefektīvāk palīdzētu perspektīva iestāties ES, nevis noteiktā termiņā, bet kā mērķis.

Kornblums

: Mēs attiecībā uz Krievijas iestāšanos ES vienmēr esam teikuši, ka nekad nav jāsaka nē. Un arī attiecībā uz tās iestāšanos NATO mēs nekad neesam teikuši nē. Taču es domāju, ka būtu nepieciešami pāris īstermiņa pasākumi. Patreiz eksistē daudz sarunu, ir bijusi lielo aktivitāšu fāze, bet tagad mēs atrodamies lielās vilšanās fāzē un es domāju, ka ir svarīgi, lai tagad ļoti saudzīgi, arī saistībā ar SVF un pārējiem, atpazītu tieši tās problēmas, kuras var ietekmēt no ārienes. No ārpuses Krieviju izmainīt nav iespējams, sabiedrību izmainīt nevar. Taču var izvirzīt pāris noteiktu mērķu, kurus ir iespējams sasniegt, piemēram, izveidot bāzi investīcijām, tiesību sistēmu, Krievijas valdības budžetu, šādas lietas var vismaz definēt un palīdzēt tās realizēt. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgi.

 

Ziemeļeiropas iniciatīva (NEI)

Svarīgākie amerikāņu programmas punkti ir:

* Radioaktīvie atkritumi

: ASV sadarbība ar Krieviju un Skandināvijas valstīm radioaktīvo atkritumu glabāšanā Krievijas arktiskajā daļā.

* Policiju sadarbība : ASV sadarbība ar Council of Baltic Sea States (CBSS) cīņā pret organizēto noziedzību.

* Apkārtējā vide : Baltic Sea / Great Lakes sadarbības projekts, kura ietvaros ASV pieredzi apkārtējās vides jautājumos un jūras lietās no Great - Lakes apgabala pārnes uz Baltijas jūru un atrisinājumam piedāvā tehnisko know - how .

* Enerģija: Virsinstitucionālā ASV darba grupa pārbauda efektīvāku un drošāku enerģijas piegādes metožu realizācijas iespējas.

* Ekonomikas veicināšana : Privātā ekonomika iegūst līdzspriešanas tiesības ekonomiskās politikas formulēšanā ASV - Baltijas komisijā.

* Veselības aizsardzība : Sadarbība ar visām Baltijas jūras piekrastes valstīm un NGO’s cīņā pret aids un tuberkulozi.

"Banku sabrukums postoši ietekmē

Latvijas ekonomisko pieaugumu"

"Dagens Industri"

— 99.03.23.

Rīga. Latvijas darījumu laikraksts "Dienas Bizness" apšauba Latvijas valdības un Valsts bankas optimistiskās prognozes par šī gada iekšzemes kopprodukta pieaugumu 4% apmērā.

Ievadrakstā "Uz 4 procentiem nav ko cerēt" avīze raksta, ka Rīgas Komercbankas 7. martā notikušais bankrots smagi ietekmēs Latvijas ekonomiku.

Dienas Bizness

raksta, ka Latvijas uzņēmumi šajā bankā bija noguldījuši apmēram 50 miljonus latu (675 miljonus kronu), kas bija paredzēti dažādiem uzņēmumu maksājumiem. Liela šo maksājumu daļa, kā arī ieplānotie pirkumi tagad ir jāatliek, un tādēļ savukārt cietīs skarto uzņēmumu piegādātāji.

Dienas Bizness

apgalvo, ka 4% pieauguma prognozi vajag koriģēt uz leju par 1,5 līdz 2 procentiem, un atzīmē, ka janvāra statistikas dati par ārējo tirdzniecību un rūpniecisko ražošanu norāda uz lejupslīdi.

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde informē, ka valsts eksports un imports janvārī ir samazinājies apmēram par 10%, salīdzinot ar 1998. gada janvāri. Tajā pašā laikā rūpnieciskā ražošana janvārī samazinājās par 15,1%. Šķiet, ka šīs lejupslīdes pamatā ir Krievijas krīze. Eksports uz Krieviju ir ievērojami sarucis. Janvāra skaitļos redzams, ka pārtikas produktu, alkoholisko dzērienu un tabakas eksports uz Krieviju ir tikai niecīga daļa no 1998. gada janvāra līmeņa - 500 000 latu salīdzinājumā ar 3,8 miljoniem latu pirms gada.

Cita satraucoša parādība ir bezdarbs, kas marta pirmajās divās nedēļās ir sasniedzis 10%. Bezdarbs ir strauji palielinājies no 9,2% janvārī un 9,7% februārī.

Nodarbinātības dienesta priekšnieks Andris Siliņš teica, ka bezdarba pieaugumā gandrīz pilnībā ir vainojama Krievijas krīze, kas ir izraisījusi arī vakanto vietu skaita samazināšanos.

"Bez tam es esmu satraukts par Rīgas Komercbankas bankrotu. Tas var izraisīt vēl lielāku darba vietu samazināšanos", viņš teica.

Jaunākie Latvijas statistikas rādītāji varētu būt kas tāds, par ko padomāt Zviedrijas tirdzniecības ministram Leifam Pagrockim, kurš, ievadot Eksporta padomes programmu "Tirgus laukums Baltijas jūra", šo reģionu nosauca par vienu no visātrāk augošajiem pasaulē.

Tālākā perspektīvā viņam droši vien ir taisnība, taču ātrā pieauguma laiks patlaban ir beidzies, vismaz Latvijā. Nupat minētās programmas mērķis ir šim reģionam piesaistīt vairāk mazos zviedru uzņēmumus, un jaunie, importu veicinošie pasākumi, vienlaikus notiek tieši īstajā brīdī Latvijai, kas varbūt piedzīvo savu pirmo ekonomisko lejupslīdi kopš 90. gadu vidus.

Juris Kaža

"Rīgā apcietināta krievu žurnāliste"

"Dagens Industri"

— 99.03.23.

Rīga. Kāda krievu žurnāliste kopš pagājušās nedēļas nogales atrodas apcietinājumā Rīgā. Iemesls ir Latvijas Komunistiskās partijas bijušā vadītāja Alfrēda Rubika septiņus gadus vecais iesniegums policijā.

Tatjana Čaladze 1992. gadā strādāja laikrakstā Baltijskoje Vremja un publicēja rakstus, kurus Alfrēds Rubiks, kurš toreiz atradās cietumā par valsts nodevību, uzskatīja par savu godu aizskarošiem.

Žurnāliste tagad dzīvo Kaļiņingradā, bet tika apcietināta, kad uz laiku atgriezās Latvijā. Tiesnesis nolēma piemērot arestu ar motivāciju, ka Tatjana Čaladze agrāk nebija ieradusies uz tiesu, neraugoties uz vairākiem uzaicinājumiem.

Latvijas avīzes raksta, ka šis tiesnesis jau agrāk ir pievērsis uzmanību, mīkstinot sodu pazīstamiem izvarotājiem un mafijas barvežiem.

Vairāki amata brāļi žurnālisti, to skaitā Dagens Industri māsas laikraksta Dienas Bizness galvenais redaktors, ir uzrakstījuši vēstuli Augstākajai tiesai un prokuratūrai un pieprasījuši Tatjanas Čaladzes atbrīvošanu. Pat Alfrēds Rubiks, kuram savulaik tika piespriests ilgstošs cietumsods, uzskata, ka pret žurnālisti veiktie pasākumi ir bargi.

"Provokācija Rīgā"

"Die Zeit"

— 99.03. Nr. 11.

Bijušo SS leģionāru gājiens parāda Latviju nepareizā gaismā.

Jo tuvāk nāk 16. marts, jo vairāk pieaug nemiers Latvijā. Gaisā ir jūtams kaut kas no kožu saēstajām SS-Waffen uniformām, skan spokainas sen aizmirstas dziesmas. Karogs augstu pacelts, rindas cieši sakļautas …

Kāds tam ir iemesls, ka normāli cilvēki skaistajā Latvijas galvaspilsētā draud izjaukt mierīgo ikdienu? Kāpēc divās daļās sadalītā sabiedrība gatavojas demonstrācijai Rīgas sirdī - pie Brīvības pieminekļa? Traģiskā 16. marta vēsture sākās 1939. gadā naktī no 23. uz 24. augustu Kremlī, kur Vācijas un Padomju Savienības pakts un tam pievienotais slepenais protokols, kuru parakstīja Molotovs un Ribentrops, bija starta signāls virknei dramatisku notikumu. Virsrakstos: Otrais pasaules karš. Polijas sadalīšana. Uzbrukumi Somijai. Baltijas valstu aneksija un piespiedu iekļaušana Padomju Savienībā.

Latvijā sākās terors, patriotu slepkavības, deportācijas. Šajos briesmu darbos piedalījās arī kolaboracionistu "zonderkomandas" (īpašās vienības - tulk.) Pēc Hitlera pavēles 1943. gadā tika izveidots latviešu Waffen-SS leģions, kas sastāvēja tieši no 140.000 brīvprātīgajiem un iesauktajiem. Sarkanās armijas rindās no Latvijas bija vairāk nekā 100.000 cilvēku.

Pēc "Trešā Reiha" kapitulācijas daļai leģionāru izdevās aizbēgt uz Rietumiem. Padomju gūstā nonākušie SS cilvēki grūtus gadus pavadīja Gulagā, un pēc atgriešanās Latvijā viņi bija beztiesīgi un tika diskriminēti. Perestroikas laikā viņi iesaistījās Tautas Frontes darbībā, lai brīvajā Latvijā dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi.

Diemžēl nav izdevies panākt izlīdzinājumu starp divām veterānu grupām: pārāk dziļa ir aiza un liels uzkurinātais naids. Papildus vēl oficiālā puse leģionu uzskata par kaujas vienību, kas karā ir iesaistījusies, lai cīnītos par Latvijas brīvību un pret PSRS, bet ne par Vāciju. Taču Sarkanās armijas veterāni ar vieglu roku tiek padarīti par vainīgiem padomju vardarbībā.

Lai gan attiecības lēnām normalizējas, šajā delikātajā jautājumā tās vēl ir stipri vēsas. Uz kopēju atceres dienu mēs vēl nevaram cerēt. Jau pagājušajā gadā krietni paveco leģionāru gājienu ar karogiem un kāškrustiem, kā arī ar prominentu politiķu un militāristu piedalīšanos, asi kritizēja ne tikai krievu prese Rīgā. Tas noveda arī līdz attiecību saasināšanās ar Krieviju un Latvijas nosodīšanai Rietumu masu medijos. Diemžēl valdība un parlaments no tā nekādus secinājumus nav izdarījuši.

Raksturīgi ir tas, ka parlaments noraidīja Nacionālās vienotības partijas priekšlikumu atceres dienu pārcelt uz tradicionālo latviešu karavīru piemiņas dienu 11. novembrī. Lai gan katram ir skaidrs, ka Krievija asi reaģēs uz Waffen - SS leģiona dibināšanas ugunskristību gadadienas godināšanu; ka tas tikai mums apgrūtinās ceļu uz ES, par ko mēs sapņojam; ka tas eventuāli var novest līdz diskusijām, kas var kaitēt Latvijas slavai.

Mavriks Vulfsons

"Latvija uzskata NATO

par durvīm uz 21. gadsimtu"

"De Standaard"

— 99.03.23.

Imants Lieģis dedzīgi iestājas par Latvijas iespējami ātrāku uzņemšanu NATO. Dalību aliansē viņš uzskata par savas zemes enkuru Rietumu pasaulē.

Starptautiskajā presē turpinās diskusija par NATO paplašināšanu. Ir sastopami apgalvojumi, ka Baltijas valstis pārredzamā nākotnē neesot iespējams uzņemt NATO. Šāds pieņēmums ir kļūdains un netaisns. Lai atspēkotu diskriminējošus izteikumus, vajadzīgs īsumā atbildēt uz trim jautājumiem: kas šodien ir NATO, kāpēc Latvija vēlas tur iestāties, ko Latvija dara, lai iekļūtu NATO?

Pirmkārt, NATO ir efektīvākais krīzes vadības instruments Eiropā un ārpus tās ģeogrāfiskajām robežām. Otrkārt, NATO šobrīd ir svarīgākā institucionalizētā saikne starp ASV un Eiropu. Treškārt, NATO ir Rietumu valstu klubs, kas balstīts uz kopējām vērtībām.

Dalība NATO Latvijai ir vajadzīga kā enkurs Rietumu pasaulē un pamats tālākai attīstībai. Mūsu pieeja ir pragmatiska, skats ir vērsts nākotnē. Spekulācijas par "sarkanām līnijām", kas it kā atdala Baltijas valstis no pārējās Eiropas ir retrospektīvas domāšanas paraugs. Baltijas valstu neatkarības atjaunošana 1991.gadā un to integrācija Eiropā šīs līnijas jau sen ir izdzēsusi. Ja Latvijas saikne ar Eiropas savienību, Eiropas padomi un EDSO nav pietiekams pierādījums Latvijas piederībai Eiropai, tad zem jautājuma zīmes tiek likta visa Eiropas integrācijas procesa kredibilitāte, visi Eiropas sasniegumi.

Latvija ir daudz darījusi, lai tuvotos NATO dalībvalsts kritērijiem. Ir pilna pārliecība, ka dažu gadu laikā esošie kritēriji Latvijā tiks izpildīti. Ir izveidota NATO integrācijas padome, kura sastāv no Ministru prezidenta, aizsardzības ministra, ārlietu ministra un Bruņoto spēku komandiera. Padome koordinē dažādu resoru sadarbību un nodrošina konsekventu virzību uz NATO kā valsts stratēģisko mērķi. Latvija ievērojami palielinājusi savu aizsardzības budžetu (1999.gadā salīdzinājumā ar 1998.gadu - par 43 procentiem). Uz šīs bāzes Latvija cenšas dot ieguldījumu starptautiskajās miera operācijās. Latvijas karavīri piedalījušies miera spēkos Bosnijā, un Latvija piedāvā savus karavīrus NATO miera spēkiem Kosovā.

Tomēr arī tad, ja Latvija kļūtu par vienu no visvairāk militarizētajām Eiropas valstīm, skeptiķu acīs tā diez vai būtu NATO dalības cienīga. Dažādi speciālisti ir izteikuši domu, ka Baltijas valstis faktiski nav aizsargājamas pret iespējamu agresiju, līdz ar to tās nevar uzņemt NATO. Šāds apgalvojums ir pilnīgi absurds. Baltija ir daudz vieglāk aizstāvama, nekā Rietumberlīne, Ziemeļnorvēģija vai dāņu Bornholmas sala Aukstā kara gados. Vajadzīga tikai politiskā griba un drosme atzīt šo faktu.

Latvija nevar izmainīt savu atrašanās vietu Baltijas jūras austrumu krastā. No šīs stigmas Latviju var atbrīvot tikai izmaiņas NATO politiķu domāšanā. Jau pirms vairākiem gadiem Zviedrijas toreizējais premjerministrs Karls Bilts izteica lielisku metaforu, ka Baltijas valstis ir lakmusa papīrs Krievijas attiecībās ar Rietumiem.

Ļoti trāpīgs salīdzinājums. Taču šodien gribas iet tālāk un pārveidot viņa domu atbilstoši 21.gadsimta apstākļiem: NATO valstu politika pret Baltiju ir lakmusa papīrs Alianses spējai aizstāvēt demokrātiskās Rietumu vērtības visā Eiropā. Šī politika ir lakmusa papīrs mūsu izredzēm 21.gadsimtā atbrīvoties no ģeopolitikas smagās nastas.

Ir ļoti svarīgi, lai visām NATO kandidātvalstīm tiktu piemēroti vienādi standarti. Šajā jautājumā veidojas zināma interešu kopība starp Eiropas mazajām valstīm. Ja NATO paplašināšana tiek atstāta tikai lielvalstu ziņā, tad multilaterālisma principi starptautiskajā politikā tiek būtiski vājināti.

Šī interešu sakritība veido pamatu arī savstarpējai sapratnei starp Latviju un Beļģiju. Beļģijā kā NATO dibinātājvalsts un organizācijas galvenās mītnes mājvieta varētu dot lielu ieguldījumu alianses paplašināšanas tālākā virziena noteikšanā. Tāpat kā Baltijas valstis, arī Beļģija pieder pie Eiropas mazajām valstīm. Arī Beļģija 20.gadsimtā vairākkārt bijusi agresijas un netaisnības upuris. Taču pēckara posmā Beļģija spējusi atbrīvoties no vēstures un ģeogrāfijas uzliktās nastas, un viens no nozīmīgākajiem instrumentiem šajā pārvērtībā neapšaubāmi bija dalība NATO.

Imants Lieģis

"Cīņa par varu Krievijā

ir dramatiski saasinājusies"

"Die Presse"

— 99.03.22.

Krievijas prezidenta dienesta vadītāja krēsls ir kļuvis par nācijas katapultējamo krēslu.

Borisa Jeļcina padomnieks ekonomikas jautājumos Aleksandrs Vološins jau ir sestais, kuru Kremļa šefs piektdienas vakarā iesēdināja karstajā krēslā. Viņa priekštecis amatā Nikolajs Bordjuža, kuru Jeļcins šajā amatā iecēla rudenī, ceturtdien tika nozīmēts par kādas komisijas vadītāju, kurai ir jāizmeklē ģenerālprokurora Jurija Skuratova iespējamais morālais pārkāpums, bet 24 stundas vēlāk viņš tika atlaists un vienlaicīgi pazaudēja arī Nacionālās Drošības Padomes sekretāra amatu. Izmaiņas prezidenta dienestā, kam ir gandrīz tikpat lielas pilnvaras kā valdībai, asi kritizēja valdības nometne un opozīcija. Lauksaimnieku partijas priekšsēdētājs Mihails Lapšins runāja par "režīma agoniju" un Saratovas gubernators Dmitrijs Ajatckovs baidījās no jaunas Krievijas varas krīzes eskalācijas.

Nepiedodamā muļķība

Oficiāli Bordjužas izmešana no amata tika pamatota ar citu funkciju pārņemšanu. Tomēr novērotāji ir vienisprātis par to, ka Bordjuža ir pievīlis arvien spiedīgākos apstākļos nonākušā darba devēja cerības. Liberālais laikraksts "Sevodņa" 49 gadus vecajam Bordjužam pat pārmet to, ka viņš ir pieļāvis "nepiedodamu muļķību".

Jeļcins to varēja uztvert šādi: no vienas puses, Bordjuža nespēja aizkavēt, ka arvien pašapzinīgākais valdības vadītājs Jevgēņijs Primakovs februāra sākumā starp likumdevējvaru un izpildvaru gribēja noslēgt neuzbrukšanas paktu, kas nebija saskaņots ar Kremli. Pirmais tā variants paredzēja radikālas izmaiņas konstitūcijā, kas ievērojami samazināja prezidenta pilnvaras. No otras puses, arī Bordjužas kontā bija rupjas kļūdas, ko viņš pieļāva no NVS izpildkomitejas sekretāra amata atceļot multimiljardieri un Jeļcina tuvu draugu Borisu Berezovski. Maskavas savrupgājiens izraisīja dusmas bijušajos padomju republiku vadītājos, no kuriem daži jau tāpat gribēja izstāties no NVS. Pēdējais piliens bija Bordjužas neizveicība afērā ap ģenerālprokuroru Skuratovu, kura atlaišana cieta neveiksmi Federācijas padomē. Neminot Bordjužu vārdā, Skuratovs paziņoja, ka ietekmīgas personas no Jeļcina aprindām viņu ar kompromitējošu videoierakstu ir piespiedušas atkāpties, tādēļ ka Skuratovs izmeklē korupcijas gadījumus.

Pēc novērotāju domām Bordjuža ir upuris. Jeļcins ar Bordjužas atlaišanu mēģina glābt Primakova valdību un viņa apšaudes līnijā nonākušo komunistisko vietnieku. Arvien ciešākās attiecības starp KP un bijušo KGB spiegu Primakovu, Jeļcina politisko spēles telpu ir samazinājušas līdz telefona būdiņas izmēriem.

Jeļcina meita mijkrēslī

Prokomunistiskās Valsts Domes impīčmenta pret prezidentu iznākums būs zināms 15. aprīlī. Bez tam ekonomikas laikraksts "Komersant" sestdien rakstīja, ka Primakovs un KP vadītājs Genādijs Zjuganovs jau esot apsprieduši iespēju ierosināt pret Jeļcina meitu Tatjanu Djatčenko un Kremļa naudas darījumu kārtotāju Pāvelu Borodinu kriminālizmeklēšanu, apsūdzot viņus netīros darījumos.

Elke Vindiša

"Pie Krievijas slimības gultas"

"The Washington Post"

— 99.03.22.

Premjerministrs Jevgēņijs Primakovs, kurš šonedēļ gatavojas apmeklēt Vašingtonu, iespējams, nav labākā izvēle, lai izvestu postkomunistisko Krieviju no sociālās un morālās krīzes. Tomēr viņam ir izdevies efektīvi atjaunot zināmu pārliecības un stabilitātes pakāpi smagas finansu panikas apstākļos, turklāt viņa valdība var lepoties ar dažiem, kaut arī nemanāmiem, sasniegumiem.

Rietumu novērotāji nav izteikuši Primakovam pārāk lielu ticību. Premjerministrs, piemēram, ir ticis apsūdzēts nepietiekami aktīvā rīcībā, lai cīnītos pret ekonomisko lejupslīdi. Patiesībā radikāli pasākumi būtu varējuši situāciju vēl vairāk saasināt laikā, kad noguldītāji šturmēja bankas un cilvēki iztukšoja veikalus.

Kad Primakova valdība tika atsaukta pie Krievijas slimības gultas, tā iebilda pret aicinājumiem pēc radikālas iejaukšanās, asiņu nolaišanas vai pūšļošanas, tā vietā pieņemot medicīnas zinātnes principu: vispirmām kārtām, nenodarīt ļaunumu. Šodien, kad putekļi ir nosēdušies, pacients vēl arvien ir smagi slims, tomēr vēl arvien turas pie dzīvības - pretēji prognozēm.

Tiek izteikta nožēla par komunistu klātbūtni Primakova kabinetā; korupcijā galvenokārt tiek apsūdzēti kreisie ministri. Tomēr komunista Jurija Masļukova iecelšana par premjerministra vietnieku, atbildīgo par ekonomiku, bija cena, kas bija jāmaksā par valdības apstiprināšanu Domē. Vienošanās ar Domi ir nepieciešama, lai nodrošinātu normālu valdības funkcionēšanu līdz vispārējām vēlēšanām gada nogalē un prezidenta vēlēšanām 2000.gadā.

Lai ko arī nedomātu par Krievijas Komunistu partiju, tās klātbūtni Krievijas politikā nedrīkst ignorēt. Primakova valdība ir pirmā post-komunistiskajā Krievijā, kas var pretendēt uz nacionālās vienotības partijas nosaukumu. Tas ļāva premjerministram veiksmīgi sadarboties ar Domi. 1999.gada budžets tika apstiprināts divos mēnešos, un valdība saņēma apstiprinājumu pamatbudžeta pārpalikumam.

Primakova vadībā Dome ir atteikusies no pretenzijām pret ārvalstu investīcijām. Pagājušā gada decembrī tā apstiprināja produkcijas sadales likumus, piešķirot ārvalstu investoriem lielāku pieeju vietējai naftas rūpniecībai.

Krievijas kompānijām vēl arvien ir jāmaksā ļoti augsti nodokļi. Nav tikuši pildīti solījumi par nodokļu nastas atvieglošanu. Dažas lielās kompānijas turpina maksāt visu iekasēto nodokļu lauvas tiesu. Tomēr pats fakts, ka tādas kompānijas kā Lukoil valdībā aizstāv savas intereses, liecina par to, ka pirmo reizi pēdējo gadu laikā valdība ir spējīga īstenot ekonomisko politiku.

Turklāt Primakova valdība ir pirmā patiesi neatkarīgā valdība. Iepriekšējie Jeļcina administrācijas kabineti bija saistīti ar vienu vai otru finansiāli-industriālo vai ekonomisko grupējumu. Dažus pēdējo sešu gadu nopietnākos ekonomiskos pārkāpumus var saistīt ar oligarhiem, kuri darbojas uz vienu roku ar politiskajām varas aprindām. Krievijas ekonomiskās sistēmas pārveide nenotiks tik ilgi, kamēr politiskā sistēma neiegūs zināmu neatkarības pakāpi un nespēs uzstāties pret slēptajām interesēm.

Nav nekāds pārsteigums, ka Primakova popularitātes reitings pārsniedz jebkuru viņa priekšteci - Jegoru Gaidaru, Viktoru Černomirdinu vai Sergeju Kirijenko. Nesen veiktā sabiedriskās domas aptauja parādīja, ka viņu atbalsta vairāk par 50%. Savukārt atbalsts Jeļcinam parasti ir mērāms ar viencipara skaitli.

Jeļcina ēra Krievijas vēsturē beidzās pagājušā gada 17.augustā. Primakovs tika pieaicināts no jauna savienot tiltu starp veco ēru un nezināmo nākotni. Viņam ir veiksmīgi izdevies padarīt pāreju tik miermīlīgu un nesāpīgu, cik vien iespējams, ņemot vērā patreizējos apstākļus. Dažu viņa veikto pasākumu mērķis bija arī nodrošināt finansu tirgu stabilizāciju un radīt vietējai rūpniecībai manevrēšanas iespējas pieauguma atsākšanai.

Tas ir bijis ļoti sarežģīts uzdevums.

Līdz nākamajām prezidenta vēlēšanām ir atlicis vairāk nekā gads, un Jeļcinam ir tiesības atlaist Primakovu bez brīdinājuma. Premjerministra pozīcija būtu daudz drošāka, un tuvākā nākotne Krievijai kļūtu daudz vieglāka, ja Rietumi Primakova valdībai izteiktu lielāku atbalstu.

Leonīds E.Feduns

"Pretraķešu aizsardzība nav vērsta

pret Krievijas nekontrolētajiem

kodolieročiem"

"International Herald

Tribune"

— 99.03.19.

No Maskavas iegūtie ziņojumi liecina par to, ka ir radusies jauna iespēja, ka Krievija varētu apstiprināt ilgstoši bloķēto START-2 līgumu, kas paredz samazināt Krievijas un Amerikas raķešu arsenālus. Tā ir laba zīme laikā, kad Maskavas-Vašingtonas attiecības nav īpaši labas.

Ir ārkārtīgi nepieciešams, lai līgums stātos spēkā, jo sagrautā Krievijas ekonomika strauji zaudē spēju kontrolēt kodolieročus, kā arī tādēļ, ka ir ratificētas sarunas par nākamo posmu - START-3 līgumu.

Prezidents Boriss Jeļcins ir prezidentam Bilam Klintonam vairākkārt apsolījis līguma ratifikāciju, tomēr pagaidām Dome ir atteikusies rīkoties. Katru reizi, kad tā likās esam gatava līgumu apstiprināt, notika kaut kas tāds, kas saasināja abu valstu attiecības. Tagad premjerministrs Jevgēņijs Primakovs ir izteicis jaunu solījumu pirms Vašingtonas apmeklējuma, cenšoties panākt Krievijas parāda refinansēšanu. Jauna cerīga pazīme ir jauni likumprojekti, kas ir tikko iesniegti prezidentam Jeļcinam.

Tomēr likums paredz, ka līgums nebūs spēkā, ja Savienotās Valstis izstātos no pret-ballistisko raķešu līguma (ABM) vai arī izvietotu kodolieročus bijušā Varšavas pakta valstīs, kas tagad atrodas NATO.

Gan šāds lēmums, gan izteikumi, ka Jeļcins domā par došanos uz NATO 50.gadadienas konferenci Vašingtonā, liecina par to, ka ne jau NATO paplašināšanās bloķē START-2. Krieviem tā nepatika, bet viņi to tomēr pārdzīvoja.

Tagad viņi ir nobažījušies par citu valstu uzņemšanu tuvākajā nākotnē; viņi nav apmierināti ar Irākas bombardēšanu, un viņi kategoriski iebilst pret plānu bombardēt Serbiju, kā arī pret NATO miera uzturēšanas karaspēka izvietošanu Kosovā.

Tomēr ABM līguma zaudēšana, viņu ieskatā, rada vislielākos draudus. Un viņiem ir tiesības šos draudus uztvert nopietni.

Vašingtonā, Kongresā un it īpaši republikāņu vidū arvien vairāk tiek runāts par likumu pieņemšanu, kas ļautu izvietot nacionālo raķešu aizsardzības sistēmu - gan ne prezidenta Ronalda Reigana "zvaigžņu karu" mērogā, kuru tagad ikviens uztver kā zinātnisko fantastiku.

Ar ievērojamu balsu vairākumu Senāts trešdien balsoja par pretraķešu aizsardzības sistēmas izveidi, tikko tas būs "tehniski iespējams." Izteiktās idejas varētu būt pretrunā ABM līgumam. Aizstāvji jautā: "Nu un tad? Tas ir līgums ar valsti, kas vairs neeksistē."

Vašingtonas sabiedrotie diplomāti iesaka savām valdībām, lai pretraķešu aizsardzības sistēmas izveides centieni neizrādītos vienīgi tukši vārdi. Administrācija to neveicina, tomēr arvien lielāku politisko atbalstu gūst uzskati, ka Amerikai ir pašai jāsāk veidot sava aizsardzība pret ļauno valstu tehnoloģisko attīstību nākotnē.

Komisija Ballistisko draudu novērtēšanai, kuru vada bijušais aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds, pēc sešu mēnešu pētniecības darba informēja Kongresu, ka, "ja valsts to vēlas, tā spēj daudz straujāk un lielākā slepenībā radīt tāla rādiusa ballistiskās raķetes", nekā to spēj aptvert izlūkošanas kopiena.

Šādu draudu novērtēšana ir tikusi uztverta kā pamudinājums pretraķešu aizsardzībai - programmai, kas varētu izmaksāt simtiem miljardu dolāru. Nesenajā atomzinātnieku biļetena izdevumā pieredzējušais fiziķis Gervains tam nepiekrīt. Zinātnieku grupai netika jautāts, vai viņi atbalsta šādas sistēmas izvietošanu, un Gervains to neatbalsta. Viņš uzskaita daudz problēmu un iespējamo pretpasākumu.

Viņš drūmi atkārto seno teicienu: "Dažkārt ir vērts ņemt vērā ienaidnieku."

Pat ķīnieši ir nobažījušies par Vašingtonas mērķiem. Būdama Pekinā, valsts sekretāre Madlēna Olbraita noraidīja izteiktās bažas apgalvojot, ka ķīniešiem vajadzētu pārtraukt raķešu izplatīšanu nevis žēloties par lēmumu, kas vēl nav pieņemts un par aizsardzības izvietošanu, kas vēl nav radīta.

Maskava ir nobažījusies par to, ka pastāv briesmas, ka raķetes tiks nekontrolēti izplatītas, ja notiks tiekšanās uz aizsardzības mirāžu. Tiek kategoriski noraidīta pat doma par izstāšanos no ABM līguma, lai veidotu pretraķešu aizsardzību. Tā riskē zaudēt patiesu iespēju atbrīvoties no pārāk daudz raķetēm, kas varētu kļūt par nekontrolētiem kodolieročiem.

Flora Luisa

"Primakovs griežas atpakaļ"

"International Herald

Tribune"

— 99.03.24.

Premjerministrs Jevgēņijs Primakovs otrdien atcēla augsta līmeņa tikšanos, liekot pagriezt lidmašīnu un lidot atpakaļ uz Maskavu sakarā ar paredzētajiem NATO uzbrukumiem Dienvidslāvijai.

Valsts Departaments paziņoja, ka Primakovs esot atcēlis savu vizīti. Šāds lēmums tika pieņemts pēc telefona sarunas ar viceprezidentu Alu Goru.

Primakova vizītes mērķis bija panākt, lai SVF atsāktu kredītu piešķiršanu Krievijai.

Vizītes atcelšana varētu negatīvi ietekmēt Primakova cerības uz SVF kredītu atsākšanu. Bez kredītu saņemšanas Krievijai draud tālāka rubļa vērtības krišanās un vājo valūtas rezervju izsmelšana.

Otrdienas rītā Primakovs un citas Krievijas amatpersonas nopietni atkārtoja Maskavas iebildumus pret NATO uzbrukumiem. Būdams Īrijā, Primakovs paziņoja: "Krievija kategoriski iebilst pret uzlidojumiem Kosovā, un militārā darbība nekādā ziņā nav attaisnojama. Uzlidojumi izmainīs visu globālo kārtību, kas bija izveidojusies kopš II Pasaules kara. Uzbrukums bez ANO Drošības Padomes svētības ir nepieņemams, it īpaši, ja tas tiek vērsts pret valsti, kas nerada draudus citām valstīm. Spēka pielietošana Kosovā būtu pretēja veselajam saprātam, un tas destabilizētu visu reģionu."

Prezidents Bils Klintons un Boriss Jeļcins apmainījās vēstījumiem par Balkānu krīzi. Šo vēstījumu saturs netika izpausts. Tomēr Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs izteicās, ka uzbrukums padarītu par nebijušu ANO ieroču embargo pret Dienvidslāviju. Viņš sacīja: "Tā būtu agresija, tādēļ valstij, kurai uzbrūk, ir jābūt ieročiem, lai aizstāvētos." Ivanovs piebilda, ka gadījumā, ja NATO uzbruktu, tas "būtu nopietns trieciens" ANO Drošības Padomes rezolūciju īstenošanai.

"Personāliju karuselis griežas ātrāk"

"Die Welt"

— 99.03.22.

Itālis Prodi ir favorīts uz vadītāja posteni Briselē. Tiek runāts arī par holandieti Koku un beļģi Dehēnu.

Brisele. Kandidātu karuselis uz Eiropas Komisijas prezidenta amatu uzņem apgriezienus. Vēl joprojām amatā esošais Žaks Santērs piektdien atkal izteicās par bijušo Itālijas ministru prezidentu Romano Prodi. "Es jau pirms vairākiem mēnešiem teicu, ka Prodi ir īstais vīrs," teica Santērs. Tomēr bijušajam Vācijas kancleram Helmūtam Kolam Santers deva līdzīgu novērtējumu, taču viņš jau vairākkārt ir apgalvojis, ka nekādā gadījumā nevēlas šo amatu.

It kā arī Itālija jau esot gatava izrādīt Vācijai pretimnākšanu jautājumā par maksājumu atvieglojumiem ES , ja Prodi kļūs par nākamo ES Komisijas prezidentu. Taču Vācija noliedz darījuma "D - marka pret komisijas vadītāju" iespējamību. Nepieciešamo kvalifikāciju jaunajam amatam definēja Vācijas kanclers Gerhards Šrēders: viņam ir jābūt pārliecinātam eiropietim ar politisko pieredzi Eiropas lietās, ar pietiekamām zināšanām ekonomikā un pārvaldes lietās un ar absolūtu personisko integritāti.

Briselē tagad sarunās tiek minēts arī Nīderlandes valdības vadītājs Vims Koks un jau reizi britu pretestības dēļ neveiksmi cietušais Beļģijas valdības vadītājs Žans Luks Dehēns. Taču šķiet, ka Vims Koks pats lielas cerības uz šo amatu neliek, jo viņš no savas puses ir ieteicis par Komisijas prezidentu iecelt kādu dienvideiropieti. Iespējams, zinādams, ka Francija pēc negribētā Vima Duizenberga iecelšanas Eiropas Centrālās bankas prezidenta amatā otru nīderlandieti tik augstā amatā redzēt nevēlēsies.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders šādās spekulācijās piedalīties nevēlējās. "Personāla jautājumi var izdoties tikai tad, ja klusē," viņš paziņoja pēc patreizējā Komisijas prezidenta Žaka Santēra apmeklēšanas. Viņš teica, ka runa ir bijusi tikai par progresu sarunās par Agenda 2000.

ES konkurences komisārs Karels van Mierts brīdināja no pārāk augstām prasībām nākošajam ES prezidentam. Jaunajam prezidentam pēc patreizējām prasībām ir jābūt svētā un Supermena apvienojumam. Par Karelu van Miertu, kuru sauc arī par "Karelu Lielo", runā kā par Komisijas prezidentu līdz jaunas Komisijas izveidošanai.

Van Mierts teica, ka komisāru lielākā daļa ir pārliecināti, ka debašu tēmai vajadzēja būt Kresonas rīcībai – nevis visas Komisijas demisijai. Arī pārējie komisāri jūtas kompromitēti francūzietes turēšanās pie labi apmaksātā Komisijas krēsla dēļ. "Mums vajadzēja atkāpties, jo tie, kuri ir par to atbildīgi, neatkāpās," teica Vācijas ES komisāre Monika Vulfa Matīsa, kurai arī ziņojumā bija izteikti pārmetumi. Daži komisāri joprojām noraida, ka viņiem trūkst kompetences.

Andreass Midels

"Nav gaidāms kompromiss"

"Der Standard"

— 99.03.22.

ES dalībvalstu pokers strīdā par finansēm pirms galotņu sanāksmes.

Trīs dienas pirms ES valstu un valdību vadītāju galotņu sanāksmes Berlīnē, kuras laikā ir paredzēts runāt gan par visaptverošajām ES reformām Agenda 2000 ietvaros, kā arī jānoskaidro jautājumu par otrdien demisionējušo ES Komisijas locekļu pēctečiem, kompromiss starp dalībvalstīm svarīgākajos jautājumos vēl nav redzams. Vācijas kanclers un patreizējais ES Ministru padomes priekšsēdētājs Gerhards Šrēders pēc brauciena pa dalībvalstu galvaspilsētām izteicās, ka izredzes uz panākumiem ir palielinājušās. Tomēr sagatavošanās sēdē, kas Briselē sākās svētdienas pēcpusdienā, tas nebija jūtams.

ES dalībvalstis galvenokārt ir sašķēlušās jautājumā par turpmāko ES finansējumu laika posmā no 2000. gada līdz 2006. gadam un taisnīgāku maksājumu slodzes sadalījumu. Francija strikti noraida lauksaimniecības ministru panākto kompromisu lauksaimniecības reformu jautājumā, jo finansu ministri nav izpildījuši prasību taupīt. Starp viņu plāniem un lauksaimniecības ministru risinājumu atrodas plaisa 6,29 miljardu eiro apmērā.

Lielbritānija negrib akceptēt tai līdz šim garantēto maksājumu atlaižu samazināšanu. Šis samazinājums atļautu Vācijai uzņemties mazāku neto slodzi un pakāpeniskāk likvidēt Dienvideiropas valstīm paredzēto kohēzijas fondu, tā vietā, lai to izdarītu strauji (ko noraida Spānijas valdība).

Diplomāti tomēr iesaka nepārvērtēt šīs stingrās pozīcijas tik īsu laiku pirms lēmuma pieņemšanas. Tās pieder pie sarunu pokera.

Viens no priekšnoteikumiem, lai atrastu atrisinājumu otrajā lielajā tēmā, par ES Komisijas prezidenta Žaka Santēra pēcteci, ir arī piekāpšanās. Luksemburgas kristīgie demokrāti ir negaidīti pieņēmuši lēmumu kā vadošo kandidātu ES vēlēšanās no partijas izvirzīt smagi sakauto Santēru. Vislielākās izredzes ieņemt Santēra vietu ir bijušajam Itālijas ministru prezidentam Romano Prodi un Nīderlandes prezidentam Vimam Kokam.

Tomass Maijers

"Sabiedrotās nolemj spert liktenīgo soli"

"International Herald

Tribune"

— 99.03.24.

NATO lēmums pirmo reizi 50 gadu vēsturē uzbrukt suverēnai valstij liecina par aizsardzības alianses, kuras mērķis bija aizstāvēt Rietumeiropu pret Padomju Savienības uzbrukumu, pēkšņo pārveidi.

Sperot izšķirošo soli, lai nolemtu bombardēt Dienvidslāviju, Rietumu sabiedrotās ieiet neiezīmētā teritorijā. Pretēji aviācijas uzbrukumiem Bosnijas serbiem, kas noveda pie Deitonas miera līguma, nav nekādas garantijas, ka šie uzbrukumi piespiedīs prezidentu Slobodanu Miloševiču atsaukt pēdējo ofensīvu pret Kosovas etniskajiem albāņiem.

NATO diplomāti atzīst, ka pastāv risks, ka Rietumu aviācijas triecieni varētu pamudināt serbus paplašināt karu, vai nu veicot artilērijas uzbrukumus pret NATO miera uzturētājiem Bosnijā vai arī aktivizējot etniskās tīrīšanas kampaņu, kuras rezultātā izraisītā kosoviešu piespiedu bēgšana varētu destabilizēt kaimiņos esošās Albāniju un Maķedoniju.

Konflikta padziļināšanās varētu apdraudēt ASV un Eiropas politikas galveno mērķi: ierobežot Balkānu etniskos karus un nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos, kas varētu pārņemt lielāko daļu no dienvidaustrumu Eiropas. Pastāv nopietnas bažas, ka NATO sabiedrotās Grieķija un Turcija varētu pievienoties pretējām nometnēm - ja grieķi centīsies aizstāvēt savu ziemeļu robežu un turki iejauktos, lai palīdzētu albāņu musulmaņiem.

Pat ja šie draudi neīstenotos, plānotais NATO uzbrukums, sākot no spārnoto raķešu triecieniem no ASV kara kuģiem Vidusjūrā, kam sekotu bombardēšana, kurā būtu iesaistīta vairāk nekā 400 lidaparātu armāda, radītu nozīmīgu precedentu, kas, kā uzskata daži eksperti, vēlāk vajātu pašas Savienotās Valstis un Eiropu.

Uzsākot aviācijas uzbrukumus ārpus savas teritorijas pret suverēnu valsti bez ANO pilnvaras, 19 NATO dalībvalstis var tikt apsūdzētas starptautisko likumu pārkāpšanā, nodrošinot attaisnojumu citām valstīm turpmāk ignorēt ANO Drošības Padomes gribu.

Krievijas līderi, kuri ir kategoriski iebilduši pret NATO uzbrukumiem, ir apgalvojuši, ka pārtrauks jebkādas attiecības ar Rietumu aliansi, ja pret viņu slāvu brāļiem tiks vērsts uzbrukums. Kaut arī Vācija un citas Eiropas valstis ir paudušas bažas par Krievijas norobežošanu, NATO amatpersonas saka, ka Maskavas iebildumi nekad nav bijuši galvenais iemesls militārā spēka pielietošanas atlikšanai.

Mēnešiem ilgi, kamēr Miloševičs ignorēja draudus, ka NATO izmantos spēku, lai pārtrauktu uzbrukumus Kosovā, Savienotajām Valstīm bija jāizjūt atsevišķu Eiropas valstu stūrgalvīgie iebildumi, jo tās apgalvoja, ka aliansei ir nepieciešams saņemt ANO pilnvarojumu. ASV apgalvoja, ka šāda prasība ļautu Krievijai un Ķīnai - divām no piecām Drošības Padomes pastāvīgajām loceklēm - izmantot savu veto pret turpmākajām NATO operācijām.

Bažas par ANO mandātu, kuras izteica Lielbritānija, Francija, Itālija un Vācija, tika pārvarētas vienīgi tad, kad sabiedrotās pārliecinājās, ka humānās katastrofas draudi, kas ir saistīti ar 250,000 bez pajumtes palikušiem Kosovas albāņiem, ir daudz nopietnāki nekā starptautiskā likuma ierobežojumi.

Pēdējo divu dienu laikā sabiedroto līderi izteica savu oficiālo piekrišanu militārai darbībai, ja pēdējie Ričarda Holbruka diplomātiskie centieni izrādītos neveiksmīgi.

NATO amatpersonas izteicās, ka galvenais iemesls, kādēļ valdību vadītāji piekrita militārām operācijām, ir nepieciešamība nepieļaut katastrofu saistībā ar Kosovas bēgļiem, kā arī glābt ticību NATO pēc tik daudziem tukšiem brīdinājumiem.

Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs paziņoja: "Atkāpšanās šajā brīdī iznīcinātu ticību NATO. Lielbritānija kopā ar mūsu NATO sabiedrotajām ir gatava uzsākt militāro darbību."

Francijas ārlietu ministrs Ibērns Vedrins sacīja, ka viņš esot apmierināts ar to, ka esot izmēģināts viss iespējamais, lai rastu miermīlīgu risinājumu. Ņemot vērā Miloševiča izrādīto nesamierināmību, viņš norādīja, ka Francija atbalstot viedokli, ka nav citas alternatīvas kā vienīgi uzbrukumi Dienvidslāvijai.

Itālijas ārlietu ministrs Lamberto Dini Itālijas Senātam otrdien paziņoja, ka Roma tagad esot pārliecināta, ka nav citas alternatīvas, kā vien gaisa uzbrukumi.

Dini izteicās, ka gadījumā, ja Miloševičs izturēsies izaicinoši arī pret turpmākām sarunām uzbrukumu starplaikos, uzbrukumi turpināsies. Tomēr viņš sacīja, ka NATO neplānojot iesaistīt lielu sauszemes karaspēka daudzumu.

Viljams Drozdjaks

"FBI ošņā pēc zviedru izgudrojuma"

"Dagens Industri"

— 99.03.24.

Brisele. Amerikas muita un FBI izrāda ārkārtīgi lielu interesi par Ērebrū pilsētas uzņēmuma "Biosensor Applications" mākslīgi radīto suņa degunu. To iespējams izmantot narkotiku kontrabandas apkarošanā.

Deguns spēj konstatēt, vai dažādos kravas nesējos, piemēram, konteineros, atrodas amfetamīns, kokaīns vai heroīns.

Zviedrijas muita pārbauda tikai 1% no visiem konteineriem, un tikai nejaušas sagadīšanās dēļ pirms neilga laika Gēteborgas muita konfiscēja rekordlielu kokaīna kravu.

"Biosensori izraisa neiedomājami lielu interesi. Lai atklātu narkotiskās vielas, muita šobrīd izmanto rentgena aparātus vai suņus, taču biosensori ir lētāki un efektīvāki. Viens narkotiku meklēšanas suns gadā izmaksā 700 000 kronu, un Zviedrijas muita spēj atļauties tikai apmēram 50 suņus", teica Biosensor Applications tirgus šefs Magnuss Kristensons. Tiek lēsts, ka 1997. gadā Zviedrijā patērētā visa heroīna, amfetamīna un kokaīna tirgus vērtība bija 1,1 miljards kronu. Šo vielu kaitējums sabiedrībai varētu būt piecas reizes lielāks.

Aprēķināts, ka ASV sabiedrībai narkotiku nodarītie zaudējumi 1997. gadā bija 900 miljardi kronu.

Policija un muita konfiscē tikai maksimāli 15% no nelegāli ievestajām narkotikām, tādēļ efektīvāku kontroles metožu tirgus ir liels. Magnuss Kristensons nupat piedalījās Baltā nama narkotiku apkarošanas organizācijas rīkotajā konferencē Vašingtonā.

ASV ir piešķīrušas vairāk līdzekļu narkotiku kontrabandas apkarošanai, un, kā sacīja Kristensons, Amerikas varas iestādes uzskata, ka Biosensor tehnika ir ļoti progresīva un pārspēj līdz šim pielietoto. Tā tiek izmantota uzņēmuma izgatavotajos mīnu meklētājos, taču šajā gadījumā mākslīgā suņa deguna smaržu sajušanas spēja ir paplašināta tā, lai būtu iespējams atklāt arī narkotikas.

"Drīzumā mēs saņemsim lūgumu no Baltā nama vienu aparātu uzstādīt muitā, un jau esam saņēmuši piedāvājumu divas iekārtas izmēģināt Lielbritānijas muitā", Magnuss Kristensons stāstīja.

Ula Helblūms

No alfas līdz omegai

Krievijas presē

— 99.03.24.

Slovo

. Par vaska figūru muzeju Rīgā.

Argumenti i fakti

. Intervija ar V.Artmani. "Vija Artmane, karaliene bez mājas."

Ņezavisimaja gazeta

. Materiālā "Eiropā ir vieta rasismam" ierādīta vieta ar krievvalodīgo situācijai Latvijā.

Kommersant

. Par L.Kamaldiņa izteikumiem, ka sinagogas sprādzienā iespējams vainojama ebreju sabiedrība.

Segodņa

. Laikā, kad Krievija prasa atbalstu ASV gan produktu piegādē, gan palīdzību pārrunās ar SVF, valdība asi nosoda tās pašas ASV politiku Balkānos. Paredzējums, ka uzbrukums serbiem varētu sākties Primakova vizītes laikā, ir gandrīz vai piepildījies. Pagaidām gan lēmums par uzlidojumu sākšanos aizkavējas. Primakovs pat neaizlidoja līdz Amerikai. KF ĀM tādu ASV rīcību uzskata par ārpus jebkurām normām izejošu, tajā pašā laikā apliecinot, ka vizītei jānotiek ar jebkādiem līdzekļiem.

Slovo

. Primakova vizīti ievadīja šantāžas no ASV - gan par uzbrukumu Dienvidslāvijai, gan ar lēmumu jaunu pretraķešu aizsardzības sistēmu. Neviena no iepriekšējām Krievijas valdībām ar šantāžu saskārusies nebija. Tas viss dēļ SVF kredītu saņemšanas. Paralēli tiek veikta arī informatīvā šantāža - no vizītes rezultātiem atkarīgs valdības un paša premjera liktenis.

Tribuna

. Baltajā namā uzskatīja, ja vizīte notiks, kad "fonā" bombardē Dienvidslāviju, tā būs Krievijas pazemošana un draud ar pilnīgu "savas sejas" zaudēšanu. Un tomēr, ja Primakovs nespēs vienoties ar SVF, tas beigsies ar defolta izsludināšanu.

Izvestija

. Krievijas ekonomikas liktenis atkarīgs no viena cilvēka - S.Miloševiča. Amerikāņi uzskata - šī vizīte vairāk nepieciešama Krievijai, lai tā arī nomierina savas ambīcijas. No otras puses, Miloševičs negrib rast kompromisu un iejusties "krievu brāļu" ādā, ļaujot Primakovam gūt laiku un veikt savu misiju. Balkānu krīzes gados serbu līderis visu laiku ignorējis Maskavas lūgumus, jo viņi ir pārliecināti par Krievijas atbalstu.

Ņezavisimaja gazeta

. Primakova vizītē uz viena svaru kausa tika noliktas valsts ekonomiskās vajadzības, bet uz otra - politiskais prestižs. Rietumi izveidojuši situāciju, kad Krievijai jāpiekrīt viņu neapmierinošam scenārijam, vai arī tas notiks bez Krievijas dalības.

Vremja MN

. Atceļot vizīti uz ASV, Primakovs saglabājis Krievijas starptautisko autoritāti, riskējot ar savu, kā premjera stāvokli. Un tomēr var domāt, ka Kosovo bija tikai atrunāšanās, patiesais iemesls - nacionālā krīze uz "seksa un kukuļošanas" pamata. Vizītes atcelšana bija ieplānota jau agrāk, un nevis tādēļ, lai premjers grūtā brīdī neatstātu valsti, bet lai paliktu par vienīgo "neaptraipīto" figūru Krievijas politikā. Tiek prognozētas trīs turpmākās premjera rīcības: 1) piekrīt "piespiest" Jeļcinu un pārņemt valsts vadības grožus; 2) nostāties konstitucionālo garantiju aizstāvja pozā un apvienoties ar novājināto Jeļcinu; 3) atmest visam ar roku un aiziet pensijā. Autors uzskata par visiespējamāko trešo variantu.

Kommersant

. Šo materiālu šodien citē gandrīz vai visas ziņu aģentūras. Atceļot savu vizīti uz ASV, Primakovs pieņēmis patiesi komunistisku lēmumu - neievērojot savas valsts un tautas intereses, aizstāvēt internacionālismu, kurš saprotams tikai viņam un bijušajiem PSKP locekļiem.

Segodņa

. Krievijas un Šveices ģenerālprokuratūra vakar tiekoties apsprieda attiecības starp firmu "Mabeteks" un KF prezidenta lietu pārvaldi. No Pārvaldes tika izņemta virkne dokumentu, kas saistīti ar ‘Mabeteks" un pratināti tās darbinieki. Pēc informācijas izsaukums uz nopratināšanu tika nosūtīts arī P.Borodinam. Pēc vienām ziņām viņš atrodoties slimnīcā, bet viņa preses sekretārs apgalvo, ka uz darbu viņš tomēr ejot. Situācija, kuru daudzi vērtē kā pieaugošu politisku krīzi, beidzot virzās uz atrisinājumu.

Trud

. Saņemot FP un Domes "kreisā" vairākuma atbalstu, Skuratovs ir gatavs atklātam konfliktam ar Kremli. Prokuratūrā sakot, ka viņš ir ieņēmis "principiālu pozīciju cīņai ar korupciju augstākajos varas ešelonos". Prezidenta aprindu nemākulīgā un netalantīgā darbība izveidojusi ģenerālprokuroru par Kremlim opozicionāru politisku figūru.

Ņezavisimaja gazeta

. "Skuratovs gatavojas apvainot korupcijā Kremļa aprindas."

Segodņa

. Primakova došanās uz pārrunām ar SVF dara godu viņam kā diplomātam, bet nedara godu kā premjeram, kurš savā kolektīvā tur cilvēkus, kuri profesionāli ir nederīgi.

Novije izvestija

. Ekonomists A.Illarionovs uzskata, ka "visus reformu gadus Krievijā bijusi sociālistiska politika".

Slovo

. Par "Otečestvo" konferenci Sanktpēterburgā. J.Lužkovs: "Ekstrēmisms - tā nav izeja no radušās krīzes."

Argumenti i fakti

. "G.Zjuganovs gatavojas cīņai."

Sadarbībā ar Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Preses analīzes nodaļu

"LV" nozares redaktors GINTS MOORS