Valsts prezidenta pavadītāju vērojumi, atziņas, vērtējumi — "Latvijas Vēstnesim"

Aleksandrs, Latvijas pareizticīgo Baznīcas arhibīskaps

— Kā jūs, pareizticīgo Baznīcas galva Latvijā, vērtējat mūsu Valsts prezidenta valsts vizīti?

— Šī ir pirmā tik augsta līmeņa vizīte no Latvijas Grieķijā. Ko grieķi zina par Latviju? Ļoti maz. Vairāk viņi runā par trim Baltijas republikām kopumā. Tagad viņi, tiekoties ar mūsu Valsts prezidentu un Latvijas oficiālo delegāciju, mūs vēro, sarunājas ar mums. Es domāju, ir ļoti labi, ka Valsts prezidents šajā vizītē paņēma līdzi Latvijas pareizticīgo Baznīcas arhibīskapu. Jo Grieķijā ir 98 procenti pareizticīgo, kuri nespēj iedomāties savu šodienas dzīvi bez pareizticīgo baznīcas.

Savukārt mūsu sabiedrībā cilvēki pašlaik ir lielos meklējumos. Un dažkārt mūsu cilvēki nemeklē tur, kur vajadzētu. Aizraujas ar hiromantiju, ar pareģojumu meklēšanu zvaigznēs. Bet cilvēks var ticēt tikai Dievam. Jo kas tad ir zvaigznes? Arī tās taču ir Dieva radītas. Un Dievs ir arī Visuma saimnieks.

Te, Grieķijā, mēs redzam, ka šī tauta, neraugoties uz cittautu kundzības gadiem, ir saglabājusi savu seno, bagāto kultūru. Ka grieķi mīl savu kultūru un ciena to. Tas viņiem dara godu.

Es redzu, ka mūsu valstis var sadarboties pirmām kārtām kultūras jomā. Arī reliģijas jomā. Mēs acīmredzot varam sadarboties arī kuģniecības jomā. Šis ir pirmais Latvijas Valsts prezidenta brauciens uz Grieķiju. Es ceru, ka tas liks labu sākumu mūsu sadarbības straujākai attīstībai.

Un šim braucienam ir liela vēsturiska nozīme. Mēs taču dzīvojam Eiropā, un arī Grieķija ir Eiropā jau kopš senseniem laikiem. Varbūt šī zeme nav tik ļoti attīstīta tehnikas ziņā kā citas Rietumeiropas valstis, bet humānā ziņā tā ir ļoti attīstīta. Tāpēc šī vizīte bija vajadzīga, tālredzīga un pārdomāta.

— Diemžēl laika apstākļu dēļ tika atcelts Valsts prezidenta un delegācijas lidojums uz Atosa kalnu klosteri.

— Tas ir unikāls rajons, kurā atrodas apmēram 60 klosteri. Bet tāda laikam bija Dieva griba, ka mēs vēl neesam gatavi tur būt. Laikam Dievs grib, lai mēs vēl labāk visu pārdomātu. Arī savus grēkus, savas kļūdas, un tad mēs ar laiku varēsim turp arī aizlidot. Mēs uz to ļoti ceram.

Mēs noteikti varam kļūt vēl labāki.

Māris Ēlerts, Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors

— Kā jūs vērtējat šo Latvijas Valsts prezidenta vizīti no biznesmeņa viedokļa?

— Ir bijuši trīs pasākumi tieši biznesmeņiem: tikšanās Pirejas tirdzniecības kamerā, kas ir lielākā reģionālā tirdzniecības kamera Grieķijā, Saloniku eksporta asociācijā un Saloniku tirdzniecības kamerā. Salīdzinot ar citām vizītēm, es teiktu, ka šajā reizē kontaktu bija pēc skaita mazāk, bet tie bija ļoti kvalitatīvi. Vairākiem uzņēmumiem jau bija diezgan konkrētas sarunas un konkrēti sadarbības priekšlikumi, piemēram, bija runa par Latvijas pārtikas produktu eksportu un dažādu mājsaimniecības sīkumu eksportu, piemēram, no stikla darinātu virtuves plauktiņu un citu priekšmetu eksportu uz Grieķiju.

— Pašlaik Grieķijai ir, manuprāt, visai neliela vieta Latvijas ārējā tirdzniecībā — tikai viens procents. Kā jūs izskaidrojat šo relatīvi nelielo apjomu?

—Vispirms jau tāpēc, ka mēs ar Grieķiju esam sākuši strādāt samērā nesen. Un vispār mūsu ārējo tirdzniecību mēs sākām veidot tikai pirms pieciem sešiem gadiem. Vispirms attīstās tirdzniecība ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem — Skandināvijas valstīm un Vāciju, kas mums ir tuvāki un vieglāk saprotami. Un, kad būs apgūti šie tirgi, tad uzņēmēji sāks pievērsties arī jauniem tirgiem.

— Līdz šim imports no Grieķijas ir ļoti jūtami apsteidzis mūsu eksportu. Kā jūs izskaidrojat šo parādību?

— Pirmkārt Latvijai vispār imports ir lielāks nekā eksports. Mūsu valsts gūst samērā lielus ienākumus no pakalpojumu eksporta, ko mēs bieži vien sarunās it kā neņemam vērā, taču tas tomēr dod naudu, par ko mēs savukārt pērkam produktus no citām valstīm. Tā ka Latvijā imports ir un arī būs lielāks par eksportu.

Mēs arī importējam no Grieķijas daudzus specifiskus produktus, piemēram, olīveļļu. Protams, mūsu uzņēmējiem ir jāstrādā pie tirgus dažādošanas, lai iekļūtu jaunos tirgos.

— Un tomēr, vai šī vizīte var mainīt Latvijas ārējās tirdzniecības apjomu un proporciju — Grieķijas virzienā?

— Es domāju, noteikti. Bija jau divi ļoti konkrēti priekšlikumi par sadarbību ar divām lielām Grieķijas veikalu ķēdēm — vienā ir 500 un otrā — ap 1 700 veikalu — par konkrētu Latvijas produktu piegādi.

Sols Bukingolts, "InterSource International, Inc." prezidents

— Kā jūs vērtējat Latvijas Valsts prezidenta vizīti?

— Es gribu uzsvērt divus aspektus. Pirmais ir politiskais vērtējums. Es domāju, daudzi cilvēki Latvijā nedomā vai neņem vērā šādu aspektu. Kāda politiķu grupa vai Ministru prezidents, ministrs vai, teiksim, Saeimas komisija ir atbildīga par šodienu un rītdienu. Valsts prezidents šādā valsts vizītē atbild vispirms par nākamajiem pieciem gadiem. Tāpēc man nav saprotami apgalvojumi, ka šī vizīte neesot vajadzīga. Es tam absolūti nepiekrītu, jo mūsu delegācijas vizīte Grieķijā bija ļoti sekmīga.

Mums bija daudzas nozīmīgas sarunas. Piemēram, ar Saloniku tirdzniecības kameras prezidentu, ar kuru mēs jau vienojāmies par konkrētu tirdzniecības misijas programmu. Tā būtu 8—10 cilvēku grupa, kas no Grieķijas atbrauktu uz Rīgu un tad vēlreiz no Rīgas uz Salonikiem. Mēs koncentrējāmies vairākās konkrētās nozarēs. Pirmkārt, būvniecība un celtniecības materiāli. Otrkārt, farmaceitiskās rūpniecības produkcijas imports un eksports. Treškārt — tūrisms. Ceturtkārt — pārtikas produkti.

Man ir liels prieks, ka mūsu delegācijā ir Strautiņa kungs. Viņš mums jau vakar stāstīja, ka interese par Latviju arī šajā — pārtikas rūpniecības virzienā — ir liela. Ka grieķi bijuši ļoti iespaidoti no tā, cik liela ir mūsu "Turība" un cik daudz tai veikalu. Protams, tas grieķos noteikti radīja lielu interesi.

Es domāju, Latvijas iespējas pārdot ir lielas . Tās tikai vajag koncentrēt, un to mēs izdarīsim.

— Kā jūs izskaidrojat Grieķijas relatīvi mazo lomu Latvijas ārējā tirdzniecībā — līdz šim tikai vienu procentu?

— Diemžēl šī loma tiešām līdz šim ir maza. Es domāju, ka tam ir divi vai trīs iemesli. Pirmais, manuprāt, ir tas, ka starp mūsu valstīm nepastāvēja bezvīzu režīms. Esmu runājis ar tūrisma aģentūrām, viņi arī man teica, ka vīzu jautājums apgrūtinājis viņu darbu. Tāpēc cilvēki, piemēram, vairāk brauca uz Kipru. Es domāju, pēc 1.aprīļa daudz vairāk latviešu brauks uz Grieķiju un daudz vairāk grieķu brauks pie mums un tērēs savu naudu. Viņiem jau arī ir interese par Latviju.

— Latviešiem vajag Grieķijas siltās dienas, kaut šis vizītes laiks bija izņēmums, gandrīz nepārtraukti lija. Bet mums jāprot ieinteresēt arī grieķus par Latviju.

— Jā, tieši tā! Otra problēma līdz šim zemajam tirdzniecības apjomam ar Grieķiju bija tas, ka mēs Latvijā vēl nedomājām pietiekami tālu uz priekšu. Mums jācenšas Latvijas uzņēmējiem ieskaidrot, ka caur šo reģionu var ieiet arī Balkānu valstu tirgū, Āfrikas valstīs, gan arī arābu pasaulē. Un mēs šajā reģionā varam darboties sekmīgi vispirms jau ar visām precēm, kas plūst uz Balkānu valstīm. Piemēram, farmaceitiskajā rūpniecībā. Kāpēc, piemēram, Latvija nevarētu sūtīt savas farmaceitiskās rūpniecības produktus uz tām Balkānu reģiona vietām, kur notiek kaujas? Latvijā taču ir tik daudz farmaceitiskās rūpniecības produktu. Mums jābūt reālistiem un jāsaskata iespējas.

— Mēs Latvijā esam līdzīgā situācijā ar Grieķiju. Arī mūsu ekonomikā liela nozīme ir tranzītam, un šo lomu mēs vēl varam būtiski palielināt.

— Tieši tā! Bizness šodien ir globāls, tāpēc mēs ar Grieķiju varam kooperēties.

— Jūs minējāt arī tūrisma biznesa potences. Vai jūs to domājat kā vienvirziena bulvāri — no Latvijas uz karsto Grieķiju? Vai kā divvirzienu ielu?

— Es domāju, arī mums ir ko Grieķijai piedāvāt. Jo viņi saprot dienvidu kultūru. Un viņiem būtu interesanti iepazīt mūsu ziemeļniecisko dzīves stilu Latvijā. Mēs viņiem varam sekmīgi piedāvāt mūsu Jūrmalas ainavas. Protams, Jūrmala ir jāattīsta. Mēs varam piedāvāt Saulkrastus, arī vēl neapgūto dabu Latvijā.

— Jūsuprāt, arī lauku tūrismu?

— Tieši tā.

— Kas, jūsuprāt, līdz šim bijis lielākais šķērslis plašāku tūrisma saišu izvēršanai?

— Es domāju, abās pusēs cilvēkiem jādomā globāli. Ik dienu, vairāk un vairāk. Jo,nedomājot globāli, cilvēks nespēs apvienot Ziemeļu un Balkānu tranzīta biznesu. Bet būtībā jau mums nav jāizdomā nekas no jauna. Vienīgais, kas mums ir jādara, — mums sevi jāparāda vislabākajā veidā, cik vien tas iespējams.

Uldis Danče, akciju sabiedrības "Spodrība" komercdirektors

— Jūs, Dančes kungs, esat uzaudzis ASV un ilgus gadus strādājis šajā valstī. Kā, ar amerikāņu biznesmeņa pieredzi raugoties, jūs vērtējat šo Valsts prezidenta vizīti Grieķijā ?

— Es to vērtēju ļoti labi. Grieķijā ir 10 miljoni cilvēku, tātad tas var būt interesants tirgus Latvijai. Piedevām viņi arī daudz eksportē. Te nu jāskatās, kuras mūsu preces var grieķus ieinteresēt. Jāņem vērā, ka Grieķijā jau ir ienākušas daudzas pasaules lielās kompānijas. Piemēram, ar manām precēm — mājķīmijas ražojumiem — Grieķijas tirgu jau ir piepildījušas "Procter & Gamble", "Palmolive", "Colgate"un vēl citas milzu firmas. Tātad man ir jāskatās pēc brīvas nišas. Un mums tā niša, manuprāt, būs ķermeņa kopšanas līdzekļi. Es redzu, ka šajā nišā mēs viņiem ko varēsim pārdot.

— Kā jūs raugāties uz faktu, ka Grieķijai Latvijas ārējā tirdzniecībā līdz šim bijis relatīvi neliels īpatsvars — tikai viens procents?

— Tā ir sena lieta, ja gribi pārdot, ir jābrauc un jāpiedāvā. Mēs nevaram sēdēt mājās un gaidīt, ka pie mums kāds brauks pasūtīt preces.

— Un kā jūs vērtējat faktu, ka Grieķijas preču imports Latvijā vairākkārt pārsniedz mūsu preču eksportu uz Grieķiju? Vai šī vizīte, jūsuprāt, mainīs līdzšinējo disproporciju?

— Man liekas, tas vispirms būs atkarīgs no mums pašiem, no tā, kā mēs pratīsim pārdot savas preces. Man liekas, Grieķijā ir vairākas nišas, kurās mēs varam strādāt. Es, piemēram, zinu, ka Grieķijā nevar atrast šprotes. Bet es pats gan nepārdodu šprotes. Taču es esmu pārliecināts, ka šprotes mēs Grieķijā varētu ļoti viegli pārdot. Šeit ir tirgotāji, kuri tieši par šprotēm izrāda ļoti lielu interesi. Un, ja būsim aktīvi, tad mēs varēsim pagriezt mūsu savstarpējās tirdzniecības ciparus Latvijai labvēlīgākā proporcijā.

— Mēs visi zinām, ka Krievijas krīze ir ļoti sāpīgi skārusi Latvijas ražotājus — kaut sākumā mēs it kā baidījāmies atzīt patiesos apmērus. Varbūt dažās pozīcijās vēl trūka arī objektīvas informācijas. Kā jūs vērtējat šo situāciju ar Krievijas tirgu?

— Es domāju, ka šo krīzi Latvijas firmas izjūt ļoti dažādi. Firmām, kuras par 100 vai 80 procentiem bija orientējušās uz Krievijas tirgu, klājas šausmīgi. Tām, kuras preces uz Krieviju sūtīja mazāk (un mēs esam viena no šādām firmām), situācija nav tik briesmīgi slikta. Bet Krievijas krīzes ietekmi mēs tomēr izjūtam visi. Jo Krievijas tirgus deva darba vietas. Un tagad šo darba vietu vairs nav tik daudz.

— Latvijas biznesmeņi savā prezentācijā Grieķijā lietoja arī formulu "mīnuss Krievijā — plus Eiropas Savienībā". Cik lielā mērā, jūsuprāt, Latvija spēs kompensēt Krievijas tirgus daļēju pazaudēšanu ar jauniem tirgiem Eiropas Savienības valstīs?

— Es domāju, ļoti ātri tas nenotiks. Tas prasīs daudz laika. Un ļoti daudz laika mums faktiski nav. Bet jāizdara ir patiešām daudz.

Evangels Voglis, grieķu biznesmenis Latvijā, SIA "HEFA" prezidents

— Kā jūs no grieķu biznesmeņa viedokļa vērtējat Latvijas Valsts prezidenta vizīti jūsu valstī?

— Es arī domāju, ka šī vizīte ir ļoti sekmīga. Varbūt tūlīt nekas nenotiks, jo biznesa attiecības prasa neatlaidīgu un pastāvīgu darbu. Taču ir jau ļoti pozitīvas kontaktu iezīmes. Īpaši tūrismā. Tieši šeit varētu visai drīz parādīties pirmie rezultāti. Arī es cenšos izplatīt informāciju par iespējām šajā biznesa jomā, jo šāda sadarbība var dot labumu abām mūsu valstīm. Taču arī te vajag laiku, vismaz kādus sešus mēnešus, pirms konkrētais projekts sāk īstenoties.

— Līdz šim ekonomiskās attiecības starp mūsu valstīm nav bijušas īpaši plašas — Grieķijas īpatsvars Latvijas ārējā tirdzniecībā bijis tikai viens procents. Kas, jūsuprāt, bijis galvenais šķērslis plašākai mūsu sadarbībai ?

— Es domāju, galvenais iemesls bijis informācijas trūkums abām pusēm. Grieķijā ļoti trūka informācijas par Latviju, tāpat bija arī Latvijā. Domāju, ka prezidenta Ulmaņa vizīte situāciju būtiski mainīs.

— Jūs minējāt potenciālās sadarbības iespējas tūrismā. Vai jūs to redzat kā vienvirziena kustību — ka Latvijas tūristi brauc uz Grieķiju? Vai jūsu tautieši arī vēlētos apmeklēt Latviju? Mums , tiesa, nav tik daudz saules un nav tik karsts kā Grieķijā. Taču šajās vizītes dienās situācija bija gluži pretēja

— Ha—ha—ha! Jā, arī tā gadās. Ja nopietni, es vispirms domāju tieši par biznesmeņu tūrismu. Kāpēc nesākt tieši ar to? Tas jums palīdzētu arī atrast Grieķijā partnerus, kas tad reklamētu tūrisma iespējas Latvijā.

— Cik ilgi jūs dzīvojat Latvijā?

— Kopš 1996. gada.

— Kāpēc jūs savai uzņēmējdarbībai izvēlējāties tieši Latviju?

— Vispirms es Rīgā ierados kā zviedru firmas pārstāvis. Un tad arī izlēmu uzsākt jūsu valstī pats savu biznesu.

— Kāda ir galvenā atšķirība starp grieķiem un latviešiem?

— Cilvēku temperaments. Grieķijā mēs esam mazliet ātrāki. Latvieši ir apdomīgāki. Taču abām mūsu tautām ir daudz labu īpašību.

— Un kas mums ir kopīgs?

— Gan grieķi, gan latvieši dzīvo pie jūras. Un vēl— Grieķijā ir sena, bagāta kultūra. Un arī Latvijā ir dziļas kultūras tradīcijas.

Ivars Strautiņš, Savienības " Turība" valdes priekšsēdētājs

— Kā jūs vērtējat Valsts prezidenta Grieķijas vizīti?

— Ļoti atzinīgi. Šāda vizīte valsts augstākās amatpersonas līmenī mums, uzņēmējiem, ir lieliska iespēja tikties ar lielu Grieķijas sabiedrību vadītājiem un pārrunāt savas lietas. Citādi mums vienkārši nebūtu šādas iespējas ar viņiem tikties. Es uzskatu, ka mēs esam šo iespēju izmantojuši pietiekami plaši un radījuši nosacījumus mūsu tālākai sadarbībai, kas varētu būt izdevīga abām pusēm. Jo, izvērtējot tīri praktiski tirgus iespējas, Grieķijā konkurētspējīgas varētu būt daudzas Latvijas preces. Varu minēt kaut vai vienu piemēru: es uzcienāju grieķu uzņēmējus ar "Gotiņām" . It kā necilas konfektes pārējo saldumu vidū. Bet, kad grieķi tās pagaršoja un kad es pastāstīju, ka tur nav nekādu konservantu, nekādas ķīmijas, ka tur ir tikai tīri dabas produkti — piens un cukurs, ka tas ir roku darbs, tas radīja mūsu partneros patiesu izbrīnu un interesi.

Un vēl viens aspekts. Grieķu uzņēmēji mums piegādā daudzas preces ar citu valstu komercstruktūru starpniecību. Ja būs tiešie kontrakti, mūsu zeme varēs iepirkt veselu virkni grieķu preču par lētākām cenām.

Visbeidzot, dienvidvalstīs ir liels pieprasījums pēc ziemeļu mežu dāvanām. Viņus interesē dzērvenes , brūklenes, mellenes. Un tās ir tikai pirmās ieskices, pirmais piedāvājums. Es domāju,pēc mēneša kādi astoņi vai pat desmit grieķu uzņēmēji kopā ar banku darbiniekiem atbrauks uz Latviju, un tad jau būs atkal jauni piedāvājumi. Un mūsu sadarbība kļūs aizvien ciešāka. Tā ka šī vizīte bija tiešām ļoti sekmīga.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors