Biodegvielas konsultatīvā padome: Par alternatīvās degvielas nozares turpmāku attīstību

2.jūnijā Ekonomikas ministrijā Biodegvielas attīstības konsultatīvā padome (Padome) diskutēja par nepieciešamajiem pasākumiem biodegvielas izmantošanas veicināšanai un turpmāko atbalstu biodegvielas ražošanas nozarei. “Latvijā ir liels potenciāls šīs tautsaimniecības nozares attīstībai un konkurētspējai ne tikai Baltijas valstu reģionā, bet arī globālā mērogā. Tādēļ jau šobrīd ir svarīgi attīstīt jaunas tehnoloģijas un izveidot ilgtspējīgu mehānismu biodegvielas nozares attīstībai,” sanāksmē uzsvēra ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Atklājot Padomes sēdi, A.Kampars sniedza ieskatu biodegvielas nozares atbalsta sistēmā, apskatot arī citu valstu pieredzi, kā arī iepazīstināja ar Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem biodegvielas atbalstam un izmantošanas veicināšanai turpmāk.

Viens no priekšlikumiem biodegvielas izmantošanas veicināšanai paredz palielināt obligāto bioetanola piejaukumu benzīnam no 5% līdz 10%, bet biodīzeļdegvielai no 5% līdz 7%, kas veicinātu atjaunojamās enerģijas patēriņa transportā palielināšanos no 3,57% līdz 4,8%.

A.Kampars norādīja, ka vienlaikus būtu jāpalielina patērētāju iespējas iegādāties un lietot dažādu veidu biodegvielas, kā piemēru minot iespēju no 2016.gada degvielas uzpildes stacijās paplašināt biodegvielu piedāvājumu. EM priekšlikumi paredz arī turpmāk uzņēmējiem sniegt tiešo valsts atbalstu, piešķirot līdzekļus ražotņu modernizācijai, jaunām ražotnēm un investīcijām biogāzes ražotnēs gan no Eiropas Savienības struktūrfondiem, Lauku atbalsta dienesta, Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzekļiem, kā arī sniedzot valsts garantijas. Tāpat EM rosina sniegt valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem par biodegvielu, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem.

A.Kampars atzina, ka Eiropā notiek plašas diskusijas par otrās paaudzes biodegvielas ražošanu un Latvijai arī laikus jāsāk domāt par investīcijām šādās ražotnēs, lai sekmētu Latvijas konkurētspēju šajā jomā nākotnē. Nepieciešamību veikt ieguldījumus jauno tehnoloģiju attīstībā atbalstīja arī RTU profesors V.Kampars.

Runājot par netiešā valsts atbalsta iespējām, ministrs minēja pasākumus, kas saistīti ar izmaiņām patērētāju izvēlē, iegādājoties degvielu, un kas vērsti uz patēriņa nodokļu likmju pārskatīšanu fosilajai degvielai un fosilās un biodegvielas maisījumiem, tādējādi samazinot biodegvielas cenu mazumtirdzniecībā. Vienlaikus būtu jārada motivējoši stimuli biodegvielas izmantošanai lauksaimniekiem, sniedzot atbalstu lauksaimniecības tehnikas piemērošanai tīras biodegvielas vai biodegvielas un fosilās degvielas ar 30% biodegvielas maisījumu izmantošanā. Tāpat var diskutēt par biodegvielas izmantošanu valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta jomā. Svarīgi arī patērētājus izglītot un sniegt plašāku informāciju par biodegvielas lietošanas pozitīvajiem aspektiem.

Padomes locekļi atzinīgi vērtēja EM priekšlikumus ilgtspējīgai biodegvielas atbalsta un izmantošanas veicināšanai.

Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas pārstāvis A.Kulbergs atgādināja, ka Latvijas autoparks noveco un līdz ar to samazinās to auto īpašnieku skaits, kas var izmantot biodegvielu, un aicināja ieviest biodegvielas izmantošanas veicināšanas pasākumus biodegvielu izmantošanai lauksaimniecības tehnikā un sabiedriskajā transportā, kur ir vērojams plašs izmantošanas potenciāls.

Biodegvielas ražotāja SIA “Bio-Venta” pārstāvis A.Janvars iepazīstināja Padomi ar savu redzējumu par iespējām attīstīt biodegvielas ražošanu un valsts atbalsta nepieciešamību nozarei. Ražotājs norādīja, ka tiešajam valsts atbalstam būtu jāpagarina atbalsta periods līdz 2020.gadam, kā arī būtu jāmaina kvotu sadales princips, par pamatu ņemot nevis ekspluatācijā nodotās ražotnes jaudu kā šobrīd, bet faktiski saražoto biodegvielas apjomu. Tāpat būtu jāievieš 7% biodegvielas piejaukums visai dīzeļdegvielai, t.sk. arktiskajai, kā arī valsts un pašvaldību sabiedriskajam transportam būtu jānodrošina vismaz 10% biodegvielas patēriņš no visa sabiedriskā transporta autoparka degvielas patēriņa.

Savukārt Zemnieku saeimas pārstāvis J.Cinītis norādīja, ka nākotnē subsīdijas būtu jāsadala starp ražotājiem un izejvielu ražotājiem – lauksaimniekiem, lai radītu līdzvērtīgus atbalsta nosacījumus.

Tāpat sanāksmē izskanēja ierosinājums paredzēt atbalstu galapatērētājiem, piemēram, lauksaimniekiem, paredzot atlaides degvielai ar biopiedevu, tādējādi tiktu stimulēts patēriņš un samazinātos nepieciešamība subsidēt ražotāju.

Arī bioetanola ražotāja SIA “Jaunpagasts Plus” pārstāvji D.Vaitaitis un U.Ulme iepazīstināja Padomi ar bioetanola ražošanas aspektiem un nepieciešamo valsts atbalstu, norādot, ka šobrīd ražošanas izdevumi pārsniedz ieņēmumus, līdz ar to atbalsts sniedz būtisku palīdzību uzņēmumiem. Ražotājs norādīja, ka ir svarīgi izveidot vienotu modeli – shēmu sadarbībai starp ražotāju, izejvielu piegādātājiem, patērētājiem, kas veicinātu atbalsta apjoma samazināšanos. Šobrīd ir vērojamas lielas izejvielu cenu svārstības, un tādēļ tik nozīmīgs ir valsts atbalsta spilvens, norādīja ražotāja pārstāve. Ražotājs norāda, ka ar pašreizējo valsts atbalstu biodegvielas ražotāju produkcija ir konkurētspējīgāka, salīdzinot ar fosilo degvielu, turklāt atdeve Latvijas tautsaimniecībā ir krietni lielāka ar nosacījumu, ka ražošanā tiek izmantotas vietējās izcelsmes izejvielas.

Biedrība “Zemnieku saeima” sēdē rosināja izstrādāt grozījumus Biodegvielas likumā attiecībā uz valsts atbalstu biodegvielas ražotājiem, nosakot, ka jāmaina pašreizējais biodegvielas ražošanas kvotu sadales mehānisms, jo pašreiz tas nenodrošina biodegvielas ražotnes darbību ar pilnu jaudu, tādējādi palielina produkcijas izmaksas un nepieciešamā valsts atbalsta apjomu.

Diskusijas notika arī par Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas priekšlikumu Ministru kabineta noteikumos noteikt, ka biodegviela tiek pievienota arī arktiskās klases fosilajai dīzeļdegvielai. Asociācijas pārstāvis informēja, ka šāda prakse tiek veiksmīgi īstenota Zviedrijā, ievērojot standartu EN 590:2009, kas nenosaka ierobežojumus biodīzeļdegvielas piejaukšanai līdz 7% pēc tilpuma jebkurai fosilajai dīzeļdegvielai.

Savukārt Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis O.Karčevskis iebilda, norādot, ka arktiskās klases dīzeļdegvielām nedrīkst piejaukt biodegvielu, jo jānodrošina automobiļu dzinēju droša, nepārtraukta darbība ziemas apstākļos. “Nedrīkst ierobežot patērētāju tiesības uz drošu dīzeļdegvielu arī sezonālajā griezumā, kur, ņemot vērā bioloģiskās komponentes īpatnības, kvalitātes riski būtiski pieaug,” uzsvēra O.Karčevskis.

EM valsts sekretārs J.Pūce atzina, ka šis jautājums būtu rūpīgāk jāizvērtē, un norādīja, ka jautājums jāizskata atsevišķas diskusijas ietvaros, ņemot vērā visus kvalitātes, izmaksu un citu valstu pieredzes aspektus.

Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība diskusijā aicināja izvērtēt iespēju atļaut Latvijā degvielas uzpildes stacijās tirgot arī fosilo dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma, tādējādi sniedzot patērētājam izvēles iespēju iegādāties dīzeļdegvielu ar vai bez biodīzeļdegvielas piejaukuma visu gadu, nevis tikai ziemas periodā.

J.Pūce atgādināja, ka iepriekš biodīzeļdegvielas pievienošana fosilajai dīzeļdegvielai bija paša degvielas tirgotāja brīva izvēle, tomēr pieredze liecina, ka tas neveicināja biodīzeļdegvielas patēriņu. Tādēļ tika pieņemts lēmums ieviest biodīzeļdegvielas obligāto piejaukumu 4,5–5% apmērā atbilstoši Eiropas Savienībā apstiprinātajam standartam, šāds piejaukuma apjoms nerada negatīvu ietekmi transportam.

EM Enerģētikas departamenta pārstāvis K.Stepanovs informēja klātesošos par sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu par biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ilgtspējas kritērijiem, to ieviešanas mehānismu un kontroles kārtību. K.Stepanovs norādīja, ka šobrīd noteikumu projekts atrodas starpinstitūciju saskaņošanā, un aicināja Padomi iesniegt savas atsauksmes par to. Tāpat Padome tika aicināta sniegt vērtējumu par ministrijas priekšlikumiem biodegvielas nozares turpmākai attīstībai.

Biodegvielas attīstības konsultatīvā padome ir valsts struktūru, universitāšu un nozares komersantus apvienojošu nevalstisko organizāciju pārstāvju veidota koordinējoša un konsultatīva starpnozaru institūcija, kuras mērķis ir koordinēt Biodegvielas likuma īstenošanā iesaistīto institūciju darbu, piedalīties vienotas nacionālās un ES politikas veidošanā un īstenošanā biodegvielas jomā, kā arī veicināt biodegvielas nozares attīstību un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa