Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 18. marta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

A.Prēdele (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

Šodien pats būtiskākais bija Valodas likuma pieņemšana otrajā lasījumā. Kā jūs atceraties, mūsu frakcija iesniedza šī projekta pamattekstu, un arī otrajā lasījumā šis teksts ir apmierinošs un mūsu tautai par labu nākošs. Kā piemēru minēšu dažas lietas — pirmkārt, esam ierakstījuši un deklarējuši, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda un jebkuram cilvēkam ir tiesības vērsties jebkurā iestādē valsts valodā. Otrkārt, visi publiskie pasākumi notiek latviešu valodā, un, ja ir tāda vajadzība, tiek nodrošināts tulkojums. Treškārt, jebkuram paziņojumam, afišai un citām publiskām reklāmām jābūt latviešu valodā.

Esam arī nostiprinājuši normu par lietvedību, ka tai jābūt mūsu dzimtajā latviešu valodā. Man ir patīkami minēt to, ka nav aizmirsta ne tikai latviešu valoda, bet arī jaukā latgaliešu valoda un nedzirdīgie, kuriem ir sava latviešu rakstu zīmju valoda.

Šodien komisijām tika nodots likumprojekts "Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu statusu un sociālo nodrošinājumu", ko sagatavoja mūsu frakcija. Likumprojektā noteikts, ka tiem Augstākās Padomes deputātiem, kas 1990.gada 4.maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, bet 1991.gada 21.augustā — par konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", tiek piešķirtas īpašas apliecības un tiesības saņemt valsts pensiju 60% apmērā no Latvijas Republikas Saeimas deputāta mēneša pamatalgas pensijas piešķiršanas brīdī.

Jāteic, ka šī nedēļa bija notikumiem, pārdzīvojumiem un emocijām bagāta. 16.martā mūsu frakcijas deputāti bija kopā ar mūsu tēviem un vectēviem, kopā ar leģionāriem. Mēs gājām gājienā, piedalījāmies dievkalpojumā Doma baznīcā, apmeklējām Lesteni. Protams, arī mājās — savējo vidū — godinājām leģionāru piemiņu un bijām kopā ar viņiem.

Tuvojas 25.marts — viena no latviešu tautas sēru dienām. Arī tad mūsu frakcijas deputāti sadalījuši darbus un pienākumus, un katrs no mums būs kādā vietā kopā ar savējiem, lai godinātu izvesto piemiņu.

I.Burvis ("Latvijas Sociāldemokrātu" apvienības frakcija):

Kaut arī nedēļa bija notikumiem bagāta, parlamentārajā darbā šodiena bija tāda ikdienišķa. Acīmredzot, pirms atvaļinājuma visiem tāds mierīgāks noskaņojums. Šajā ziņā man gribētos atzīmēt likumprojektu, ar kuru mēs šodien strādājām — Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā. Te varētu nedaudz paironizēt par Lauku Avīzes sacelto brēku — kuri balsoja pret atklātību? Likums tagad ir pieņemts. Man ļoti žēl, patiešām —no sirds žēl, ka netika pieņemti Tautas partijas iesniegtie labojumi, jo tie faktiski šo likumu likvidētu, jo jau pagājušajā reizē tā brēka bija sacelta par 19.pantu, kurā parlamentārieši negribēja ielikt tās pašas normas, kas jau ietvertas šī likuma 29.pantā. Un no tā tiek secināts, ka Latvijas parlamentārieši ir pret atklātību. Tas, protams, ir ļoti savdabīgs iztulkojums, un spekulācijas ap likumu pieņemšanu vienmēr ir daudz un dažādas.

16.marts. Pietiekami skumīga diena Latvijai, un man ļoti patīk leģionāru pateiktais: "Nemaisieties, jūs, politiķi, iekšā mūsu dienā. Tā nav karavīru atceres diena, tā tomēr ir leģionāru atceres diena. Nevajag spekulēt ar svešiem svētkiem, svešām rūgtām un sāpīgām piemiņām". Man tikai nepatīk avīzēs atainotais, ka, redziet, tur bija ļoti maz cilvēku — tikai daži simti. Bet Doma laukumā es redzēju ap pieciem vai sešiem tūkstošiem iedzīvotāju.

Un pēdējais, kas patiešām būtu atzīmējams 16.datuma sakarā. Man ir ļoti sāpīgi, ka šajā dienā no Latvijas aizmuka gandrīz vai visi valsts vadītāji, kuri pirms dažiem gadiem šajos svētkos centās ļoti svinīgi "zīmēties", atņemot šos svētkus un šo piemiņas dienu pašiem leģionāriem.

Vakar frakcijas sēdē mēs izskatījām kārtējo kandidātu Cilvēktiesību biroja vadītāja amatam, un šajā sakarā atkal rūgti vārdi jāsaka presei, lai gan varbūt šoreiz prese nav īsti vainīga. Bija tāds skaists rakstnieku duets — Ilfs un Petrovs, kuri savā grāmatā 12 krēsli izmantoja skaistu frāzi: "Sivēns skrēja pa priekšu savam bļāvienam". Šoreiz tāpat ir noticis ar vienu no mūsu LSDA vadītājiem Juri Bojāru, kurš vienmēr noskrien pa priekšu LSDA domes un frakcijas lēmumiem un izziņo to, kā vēl nemaz nav. Te ir noticis gluži tas pats. Nu bet tāds ir darbs, un mēs dzīvosim un mainīsimies.

M.Zīle (savienības "Latvijas ceļš" frakcija):

Es galveno uzsvaru šajā īsajā uzrunas laikā gribētu likt uz Valodas likumu, kas šodien tika pieņemts otrajā lasījumā. Šajā likumprojektā bija 130 priekšlikumu — tātad, milzīgs skaits. Man arī ir tas gods darboties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas strādā pie šī likumprojekta. Bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību vienam aspektam. Protams, likumprojekts ir ļoti svarīga lieta, kas reglamentē valodas lietošanu iestādēs, tiesās, visur, kur cilvēks dzīvo un strādā. Bet ar likuma projektu vien mēs savu valodu nenosargāsim.

Tad, kad pie šā likumprojekta strādājām, kāda mana paziņa, zinot, ka esmu šajā komisijā, jautāja: "Bet vai šajā likumprojektā ir reglamentēta arī grāmatu valoda?" Tātad, viņa domāja par to, vai grāmatas iznāks un literatūra būtu pareizā valodā, kurā būtu ievēroti visi gramatikas likumi, arī pieturas zīmju lietošana. Nē! Tas likumā nav reglamentēts. Gribu uzsvērt, ka tās grāmatas, ko izdevniecības laiž klajā, arī prese, tā ir tirgus prece. Tāpēc, ja mums ir pretenzijas pret šo preci, gluži tāpat, kā, piedodiet par vulgāru salīdzinājumu, ja nopirksim vecu gaļu, mēs noteikti iesim sūdzēties un prasīt atpakaļ savu naudu. Gluži tas pats ir ar grāmatām.

Minēšu vēl kādu lietu. Cilvēki ir aktīvi tad, ja, piemēram, kādā valsts iestādē ierēdnis ar viņiem runā nepareizā latviešu valodā. Tad viņi izsaka savas pretenzijas, un par šo normu pārkāpumu uzzina visi. Bet, ja dzirdam, ka televīzijas ekrānā mūs uzrunā latviešu cilvēks, kas beidzis latviešu skolu un kura profesijā ietilpst darbs ar valodas instrumentu, par to mēs esam sašutuši tikai savas virtuves līmenī. Jāsaprot, ka neviens politiķis un tiesnesis šīs lietas neizšķirs. Tātad, tā ir prece, un mums ir tiesības pieprasīt, lai tā būtu augstā līmenī.

Mūsu frakcija Latvijas ceļš pret Valodas likumu izturas ļoti nopietni. Arī vakar, frakcijas sēdē par to runājot, mēs šīs lietas apspriedām ļoti rūpīgi.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Mēs uzskatām, ka šonedēļ galvenais notikums bija 16.marts, bet par to mūsu frakcijas deputāti jau izteikušies. Domājam, ka šie valsts svētki ir Latvijas traģēdija un kauns, un to pierādīja arī ministri, kas tieši šajā dienā izbrauca no Latvijas.

No otras puses, mēs piekrītam, ka leģionāriem ir tiesības savu piemiņas dienu vai svētkus atzīmēt tā, kā viņi uzskata par vajadzīgu.

Otrs svarīgākais notikums ir Valsts valodas likuma pieņemšana. Frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā deputāti pilnībā piekrīt, ka Latvijā valsts valodai jābūt latviešu valodai, bet mēs uzskatām, ka tai jāvieno mūsu sabiedrība, nevis jābūt instrumentam baiļu izraisīšanai, pazemošanai un profesiju aizliegumiem minoritātēm. Lai gan šodien Valsts valodas likums tika pieņemts otrajā lasījumā, gribu paskaidrot, kāpēc mūsu frakcijas deputāti balsoja pret to.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka pati likuma koncepcija nav pareiza, jo tā paredz, ka Latvijā pastāv vienīgi valsts valoda un svešvalodas. Mēs iesakām noteikt valsts valodu, nacionālo minoritāšu valodas un svešvalodas. Piemēram, krievu valodā Latvijā runāja jau 13.gadsimtā, vairāk nekā četrsimt gadu šeit runā poļu un citās valodās.

Otrkārt, Valsts valodas likuma projektā nav ņemtas vērā augstā komisāra Maksa van der Stūla rekomendācijas, kurās ieteikts neaiztikt privāto sfēru, ja vien tā nav saistīta ar valsts drošību un patērētāju interesēm.

Treškārt, pieņemot šo likumprojektu otrajā lasījumā, valdošais vairākums neņēma vērā nacionālo lingvistisko minoritāšu viedokli, kas izteikts mūsu frakcijas deputātu iesniegtajos likumprojekta trīsdesmit sešos labojumos. Lai gan pilnībā vai daļēji pieņemti gandrīz deviņdesmit priekšlikumu, neviens no tiem nebija principiāls labojums.

Un, ceturtkārt, īpašu satraukumu rada tas, ka Valsts valodas likumprojekts paredz krievu valodas, lielas lingvistiskas grupas valodas, izslēgšanu no visām dzīves sfērām. Tāpēc uzskatām par savu pienākumu ļoti rūpīgi strādāt pie likumprojekta trešā lasījuma.

A.Razminovičs (Tautas partijas frakcija):

Runāšu par trijām lietām. Pirmkārt, 16. martu, kas pasludināts par valsts svētku dienu. Diemžēl, skatoties uz valdības rīcību, jāatzīst, ka tā drīzāk bija tāda kā bēgšanas diena. Tas uzreiz parāda valdības nekonsekvenci valsts svētku svinēšanā.

Otrkārt, šodien otrajā lasījumā tika pieņemts Valsts valodas likums. Šeit gribētu uzsvērt, ka Tautas partija pilda savas priekšvēlēšanu nostādnes un īsteno konsekventu valodas politiku. Tautas partijas frakcija bija iesniegusi divdesmit septiņus priekšlikumus, no kuriem divdesmit sešus atbalstīja arī Saeima.

Un, treškārt, par Korupcijas likumu, kas tika pieņemts trešajā lasījumā. Jāatzīst, ka šis likums paver daudz iespēju cīņai pret korupciju, jo tajā ieviesta norma, kas palielina atklātību, noteikti stingrāki ierobežojumi valsts amatpersonām, kā arī uzsvērts, ka nedrīkst izmantot valsts mantu personiskajām vajadzībām. Tika atbalstīts Tautas partijas priekšlikums par vadības līgumiem un noslēpumainības plīvura noņemšanu, jo tagad valsts amatpersonām, iesniedzot deklarācijas, būs jānorāda visi ienākumi, tostarp arī līdzekļi, kas iegūti, pildot vadības līgumus.

Nedaudz izbrīnu izraisīja noteikums, kas netika pieņemts un kas noteica, ka masu saziņas līdzekļi var iepazīties ar valsts amatpersonu naudām, jo tās galu galā ir nodokļu maksātāju naudas. Kā tika komentēts plenārsēdē, ja šo normu pieņem, valsts amatpersonām nebūs neviena brīva brītiņa, lai pievērstos valsts darbam. Gribu teikt, ka tā tas nav, jo jau noteikts, ka pašvaldību sēdēs var piedalīties gan žurnālisti, gan iedzīvotāji, un tur nekādu problēmu nav. Ne no vienas pašvaldības neesam dzirdējuši protestus pret to, ka žurnālisti traucētu strādāt.

Nobeigumā gribu uzsvērt, ka priekšvēlēšanu programmās un Ministru kabineta deklarācijā dotie solījumi par to, ka valsts budžeta līdzekļu izmantošanai jābūt caurskatāmai, šeit netiek realizēts.

S.Dreimane (Jaunās partijas frakcija):

Arī es gribētu sākt jūs uzrunāt saistībā ar 16.martu. Vairāki iepriekšējie runātāji pieminēja bēgšanu, un arī es varbūt biju viens no tiem cilvēkiem, kas tajā laikā atradās ārpus Latvijas robežām — Dānijā, kur biju oficiālā parlamentārā vizītē. Gribu atgādināt saviem kolēģiem, ka šādas vizītes saskaņo mēnešiem iepriekš un tās nenotiek, nedēļu pirms paziņojot, ka izbrauks no valsts. Šī vizīte tika saskaņota vēl tad, kad nebija ievēlēts jaunais parlaments, un tā tika akceptēta. Vizīte noritēja ļoti augstā līmenī — bija tikšanās ar premjerministru, ārlietu ministru, karalieni, ārlietu institūtu un ārlietu politisko komisiju. Šajā vizītē arī frakcijas Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā vadītājs reprezentēja savu valsti, un darīja to ļoti labi.

16. marts — jā, tā ir sēru piemiņas diena, bet šajā dienā dzīve neapstājas, un katrs dara savu darbu. Tā nav brīvdiena, tāpēc uzskatu, ka nevajag mākslīgi celt ažiotāžu ap šo datumu. Arī mums, politiķiem, nav tiesību veidot klaju populismu ap šo datumu, jo vārdi, kas tika teikti — pasaule mūs nesapratīs ar šo 16.martu… Esot Dānijā, es nedzirdēju nevienu vārdu saistībā ar Latviju un 16. martu. Bija gluži citi sarunu temati un ziņojumi par to, kas notiek Latvijā. Tas vēlreiz pierāda to, ka nepiesauksim pasauli atrisināt šo problēmu, bet risināsim to savas valsts iekšienē.

Bet, atgriežoties pie šodien izskatāmajiem jautājumiem, gribu teikt, ka ļoti pozitīvi vērtēju to, ka šodien izskatīšanai komisijās tika nodots likumprojekts Par Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātu statusu un sociālo nodrošināšanu. Arī manis pārstāvētā frakcija atbalsta šo likumprojektu, jo mēs uzskatām, ka tie cilvēki, kas 4. maijā teica "jā" Latvijas neatkarībai, ir Latvijas neatkarības vēstures pamatlicēji. Ja mēs godinām savus varoņus, tad mums ar pietāti un cieņu jāizturas pret tiem cilvēkiem, kas šodien ir pensijas vecumā un ar iztikas minimumu. Nepieciešams radīt tādus apstākļus, lai viņi varētu dzīvot normālā Latvijā. Mēs nedrīkstam atlikt šī jautājumu izskatīšanu, jo viņi visi ir cienījamā vecumā un var šo brīdi nesagaidīt.

Ja atgriežamies pie likumprojektu izskatīšanas, tad, protams, 8.punkts — grozījumi Korupcijas novēršanas likumā — bija viens no tiem jautājumiem, kas izraisīja karstas debates. Negribētu piekrist savam kolēģim no Tautas partijas par šo likumu caurskatāmību. Ja žurnālisti reizi gadā tiek klāt šīm deklarācijām, viņi netraucē strādāt, bet, ja katram cilvēkam no malas būs iespēja prasīt šīs ziņas, kad vien viņi vēlas, tad, acīmredzot, tas tomēr bremzēs darbu attiecīgajās iestādēs un padarīs šo darbu ne tikai caurskatāmu, bet arī nevadāmu un neprognozējamu. Tādēļ es atbalstīju vairākuma viedokli par to, ka šis priekšlikums jānoraida, taču kopumā likumprojekts ir labs, un daudzas citas normas nosaka gan caurspīdīgumu, gan informācijas pieejamību.

Un pēdējais ir Valsts valodas likums, kas, pretēji daudzu viedoklim, un arī šodien, redzot žurnālistu daudzumu zālē, varēja domāt, ka par šo jautājumu būs milzīgas debates. Taču jāsaka, ka beidzot esam iemācījušies civilizēti risināt tos jautājumus, kuriem tik daudz uzmanības veltījuši arī pasaules pārstāvji. Tik daudz, cik tās bija Valsts valodas likumam un Pilsonības likumam, iespējams, nav izteikts nevienam mūsu likumam — tādu sijāšanu un rekomendāciju daudzumu. Man bija liels prieks, ka šodien ar lielu balsu vairākumu šis likums tika pieņemts. Tas nozīmē, ka latviešu valoda ir pamatbalsts, viens no tiem pamatvērtību akmeņiem mūsu valstī, kas nodrošinās latviešu valodas tālāku attīstību un ar laiku būs tā, ka latviešu valoda vairs nebūs jautājums — tai vai kādai citai valodai jābūt valsts valodai.

Saeimas preses dienests