• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 7.jūnijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2011., Nr. 90 https://www.vestnesis.lv/ta/id/231424

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Prezidija Lēmums par Saeimas 2011.gada 9.jūnija sēdes sasaukšanu un sēdes darba kārtību

Vēl šajā numurā

09.06.2011., Nr. 90

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 7.jūnijā

FM: Par grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”

7.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, paredzot pēdējo posmu soda sistēmas optimizācijai.

Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts samazināt soda naudas apmēru, kas ir noteikts likumā, attiecīgi no 30% uz 20%, no 50% uz 30% no nedeklarētās budžetā iemaksājamās nodokļu summas.

Nodokļu administrācijai paredzētas tiesības pirms lēmuma par audita rezultātiem pieņemšanas noteikt uz pusi mazāku soda naudas apmēru, ja nodokļu maksātājs nav izdarījis atkārtotu pārkāpumu, pārbaudāmajā periodā un nodokļu revīzijas (audita) veikšanas laikā ir ievērojis deklarāciju iesniegšanas termiņus un kārtējo nodokļu samaksas termiņus, kā arī ir sadarbojies ar nodokļu administrāciju.

Nodokļu administrācijai noteikts pienākums aprēķināt samazināto nodokli, neuzliekot soda naudu, ja tiek konstatēts, ka nodokļu maksātājs nodokļu pārkāpumu ir izdarījis valsts pārvaldes iestādes vai citas personas kļūdas dēļ.

Grozījumi paredz nodokļu maksātājam iespēju noslēgt vienošanās līgumu ar Valsts ieņēmumu dienestu par soda naudas samazināšanu arī gadījumos, ja vienošanās līguma noslēgšanas dienā tam ir kārtējie parādi vai dokumenti nosūtīti izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu.

Līdz ar grozījumiem likumā tiek precizēta nodokļu pārkāpuma definīcija, nosakot, ka soda naudas uzlikšana tiek pamatota ne tikai uz objektīvu faktu, ka ir samazināta budžetā iemaksājamā nodokļa summa vai nepamatoti palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa, bet arī uz vainas (jebkurā vainas formā) konstatāciju.

Grozījumi likumā paredz iespēju piešķirt termiņa pagarinājumu nodokļu maksājumiem vienā nodokļa veidā (ne vairāk kā divas reizes kalendārā gada laikā), sadalot tos līdz vienam gadam, kā arī atkārtoti sadalīt termiņos līdz sešiem mēnešiem, ja pirmajā pagarinājumā ir samaksāti 80 procenti no nodokļu pamatparāda.

Tāpat grozījumi paredz tiesības nodokļu administrācijai sadalīt termiņos vai atlikt revīzijas (audita) laikā aprēķinātos maksājumus līdz vienam gadam un sešiem mēnešiem (pašreiz likumā ir viens gads).

Līdz ar grozījumiem likumā paredzēts iestrādāt regulējumu, kas noteiktu tiesības nodokļu administrācijai dzēst pārmaksātās nodokļu summas, ja triju gadu laikā no nodokļa maksāšanas termiņa nodokļu maksātājs nav pieprasījis to atmaksu vai novirzīšanu.

 

FM: Par grozījumiem Noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi

7.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozi, kas nepieciešama pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam 2012.gadam.

Līdz ar grozījumiem noteikumos tiek precizēti datumi, kad pašvaldībām jāiesniedz Finanšu ministrijā aprēķinātā NĪN prognoze. Noteikts, ka pašvaldības NĪN prognozi iesniedz līdz 2011.gada 7.augustam (pasta zīmogs).

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazināts NĪN iekasējamības koefincients, kas ēkām noteikts 0,8 (2011.gadā bija 0,85) un zemei, mājokļiem, inženierbūvēm 0,85 (2011.gadā bija 0,9). Grozījumi nosaka, ka NĪN prognozē netiek iekļautas dzīvojamo māju palīgēkas un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību, garāžu īpašnieku biedrību un fizisko personu garāžas, ja tās netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.

Tā kā atbilstoši likumam “Par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu” NĪN prognozē tiek piemērota zemākā NĪN likme, kas saskaņā ar 2010.gada 20.decembrī veiktajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” dzīvojamām mājām ir 0,2%, tad noteikumos precizēta zemākā nodokļu likme mājokļiem no 0,1% uz 0,2%.

Papildu MK lēma, ka Finanšu ministrijai jāizvērtē pašvaldību iesniegtās NĪN prognozes un, ja tiek konstatētas pamatotas problēmas attiecībā uz iespēju attiecīgo prognozi (vai tās daļu) iekasēt, jāsniedz MK priekšlikumi situācijas sakārtošanai.

 

FM: Par kārtību, kādā eksprezidents saņem dzīvokli, auto un sekretāru

7.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts, kas nosaka kārtību, kādā eksprezidents saņem vienu lietošanā nodotu valsts dzīvokli, vienu valsts automašīnu un valsts algotu sekretāru.

Ņemot vērā situāciju, ka dzīvošanai piemērotu dzīvokli uzreiz nav iespējams nodrošināt (saskaņā ar noteikumiem plānots to izdarīt 18 mēnešu laikā), valsts prezidentam pēc termiņa beigām tiks nodrošināta valsts apmaksāta pagaidu dzīvesvieta 1200 latu dzīvošanas izdevumu apmērā mēnesī. Savukārt apsardzi un auto nodrošinās Aizsardzības ministrija, bet sekretāru un pensiju 50% apmērā no algas nodrošinās Valsts prezidenta kanceleja.

Kārtība par dzīvokli:

• dzīvoklis, kas tiek nodots lietošanā personai, kura ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, tiek sagatavots nodošanai lietošanā Valsts prezidenta kancelejai, sadarbojoties ar valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi”. Dzīvokli izvēlas komisija, kurā ietilpst Valsts prezidenta kancelejas, Finanšu ministrijas un “Valsts nekustamie īpašumi” pārstāvji;

• noteikumu projekts paredz, ka gadījumā, kad valsts prezidents pārtrauc pildīt amata pienākumus vai netiek pārvēlēts uz otro termiņu, viņam tiek nodrošināta pagaidu faktiskā dzīvesvieta līdz brīdim, kamēr tiek sagatavota un nodota lietošanā patstāvīgā dzīvesvieta.

Kārtība par automašīnu:

• automašīnu, kas tiek nodota lietošanā personai, kas ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, un automašīnas autovadītāju nodrošina Valsts prezidenta kanceleja, bet gadījumos, ja personai, kura ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, tiek piešķirta apsardze, autovadītāju un automašīnu nodrošina Aizsardzības ministrija.

Kārtība par sekretāru:

• sekretāru personai, kura ir ieņēmusi Valsts prezidenta amatu, algo Valsts prezidenta kanceleja, noslēdzot ar to rakstveida darba līgumu un apmaksājot sekretāra darbu no Valsts prezidenta kancelejas līdzekļiem;

• sekretārs ir uzskatāms par Valsts prezidenta kancelejas darbinieku un veic savus pienākumus saskaņā ar amata aprakstu. Sekretāra algu nosaka Valsts prezidenta kanceleja, vadoties no principiem, kas noteikti normatīvajos aktos, kuri reglamentē darba samaksu sabiedriskajā sektorā.

Noteikumu projekts nosaka arī to, kādā veidā tiek risināti jautājumi, kas saistīti ar eksprezidenta lietošanā nodotā dzīvokļa apsaimniekošanu, kā arī citus finansiālos aspektus.

Noteikumu īstenošana iesaistītajām institūcijām jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par jaunu Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtību

7.jūnijā Ministru kabinets (MK) apstiprinājis jaunu Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas dokumentēšanas kārtību, kas paredz vienkāršot administratīvās procedūras, atsakoties no Latvijas pilsonības vai atjaunojot to pēc personas lūguma, kā arī Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumos.

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk iedzīvotājiem vairs nebūs jāaizpilda noteikta parauga veidlapas par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai Latvijas pilsonības atjaunošanu, jo to varēs uzrakstīt brīvas formas iesniegumā. Tāpat arī vairs nebūs iesniegumam jāpievieno personas fotogrāfija, jo visos gadījumos persona tiek identificēta pēc personu apliecinoša dokumenta, tādēļ fotogrāfijas pievienošana nav lietderīga.

Ministru kabineta noteikumos arī noteikts, ka iedzīvotāji iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības vai tās atjaunošanu varēs iesniegt gan jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālajā nodaļā, gan arī Latvijas diplomātiskajās vai konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs neatkarīgi no dzīvesvietas. Iesniegumu PMLP varēs nosūtīt arī pa pastu, taču tādā gadījumā parakstam noteikti būs jābūt notariāli apliecinātam.

No Latvijas pilsonības ir jāatsakās tām personām, kas ir ieguvušas citas valsts pilsonību vai kurām citas valsts pilsonība tiek garantēta.

Savukārt, atjaunot pilsonību, ir iespējams tajos gadījumos, ja pilsonība bijusi zaudēta vecāku vai adoptētāju izvēles, juridiskas kļūdas vai pilsonības prettiesiskas atņemšanas rezultātā.

 

IeM: Par Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamā ziņu apjoma paplašināšanu

7.jūnijā Ministru kabinetā (MK) pieņemti MK “Noteikumi par Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumentu atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai”.

Noteikumu mērķis ir noteikt Integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, to iekļaušanas pamatu un mērķi, iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, institūcijas, kurām piešķirama piekļuve šajā sistēmā iekļautajām ziņām, kā arī rīcību, konstatējot personu, mantu vai dokumentu vai noskaidrojot tāda cilvēka personību, kurš nespēj sniegt ziņas par sevi, vai identificējot neatpazīta cilvēka līķi.

Minētais regulējums attiecas uz kriminālprocesā, administratīvā pārkāpuma lietas lietvedības, operatīvās darbības procesā un policijas resoriskā pārbaudē izvirzāmo mērķu sasniegšanu.

Noteikumi izdoti, lai nodrošinātu likuma “Par policiju” 14.2.panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotā deleģējuma izpildi, paredzot prasības, kas izriet arī no Kriminālprocesa likuma 382.1.panta trešās daļas, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 241.1.panta trešās daļas un Operatīvās darbības likuma 8.1.panta trešās daļas.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību

Lai līdzsvarotu prasības visu pedagogu nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai un nodrošinātu pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtības atbilstību Izglītības likumam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība”, kas nosaka vispārējās, profesionālās, profesionālās ievirzes izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību.

Saskaņā ar noteikumu projektu katrs pedagogs ir atbildīgs par profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, apgūstot profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmas, kuru apjoms nav mazāks par 36 stundām triju gadu laikā. Pedagoga profesionālās kvalifikācijas pilnveides apjomā var ieskaitīt 12 stundu pašpilnveides un pieredzes moduli (semināri, konferences, pieaugušo neformālās izglītības programmas). Pedagogs savu profesionālo meistarību var pilnveidot, apgūstot A vai B programmu, kuras saskaņotas ar IZM.

Profesionālās kvalifikācijas pilnveide pedagogam jāplāno sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā viņš strādā. Savukārt pedagogs, kurš strādā sertificētā privātpraksē, profesionālās kvalifikācijas pilnveidi plāno individuāli. Līdz šim pedagogiem, kuri strādāja sertificētā privātpraksē, prasības profesionālās kvalifikācijas pilnveidei netika noteiktas.

Tie pedagoga profesionālās kvalifikācijas pilnveidi apliecinošie dokumenti, kas izsniegti līdz jauno noteikumu spēkā stāšanās dienai, būs derīgi līdz tajos noteiktajam termiņam.

Stājoties spēkā “Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtībai”, šie noteikumi aizstās MK 2007.gada 28.augusta noteikumus Nr.570 “Vispārējās izglītības pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” un MK 2005.gada 18.oktobra noteikumus Nr.773 “Profesionālās izglītības pedagogu izglītības ieguves un profesionālās pilnveides kārtība”.

MK noteikumu projekts “Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība” 7.jūnijā apstiprināts MK.

 

IZM: Par izmaiņām ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritērijos

Lai saistībā ar kopējo skolēnu skaita samazināšanos netiktu apdraudēta ģimnāziju un valsts ģimnāziju darbība, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz mainīt kritērijus attiecībā uz skolēnu skaitu ģimnāziju un valsts ģimnāziju 10.–12.klasē.

Skolēnu skaits valstī pēdējos sešos gados ir samazinājies par 25%, un tuvākajos gados prognozējams būtisks skolēnu skaita samazinājums tieši vidējās izglītības pakāpē – par 30–35%. Jau 2010./2011.mācību gadā 7 no 24 valsts ģimnāzijām (tajā skaitā pat republikas pilsētās) nespēja izpildīt valsts ģimnāzijas statusa kritēriju attiecībā uz skolēnu skaitu 10.–12.klasēs – ne mazāk par 350 skolēniem republikas pilsētā un ne mazāk par 200 skolēniem administratīvajā teritorijā.ā.

Grozījumi MK noteikumos Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji” nosaka, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10. līdz 12.klasē mācās ne mazāk par 250 skolēniem republikas pilsētā un ne mazāk par 150 skolēniem citā administratīvajā teritorijā. Kritērijs attiecībā uz izglītības kvalitāti netiek mainīts – iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nevar būt bijis zemāks par C līmeni.

Līdzīgas izmaiņas veiktas arī attiecībā uz ģimnāzijām – grozījumi nosaka, ka uz ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kuras 10.–12.klasē mācās ne mazāk par 180 skolēniem republikas pilsētā (pašreizējā prasība – 200 skolēnu) un ne mazāk par 120 skolēniem citā administratīvajā teritorijā (šobrīd – 150 skolēnu). Lai paaugstinātu prasības iegūtās izglītības kvalitātei, noteikts, ka ģimnāzijās ne mazāk kā 60 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējumam centralizētajos eksāmenos jābūt vismaz C līmenī. Šobrīd ģimnāzijām šāda prasība netiek izvirzīta.

Grozījumu projektu atbalsta Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas izglītības vadītāju asociācija.

Lai valsts ģimnāziju tīkls vienmērīgi pārklātu visu valsts teritoriju, IZM atbalsta valsts ģimnāziju skaita palielināšanos līdz 2013.gadam līdz apmēram 30 valsts ģimnāzijām visos valsts reģionos. Šobrīd Latvijā ir 24 valsts ģimnāzijas.

Valsts ģimnāziju darbībai ir nozīmīga loma spējīgāko skolēnu potenciāla attīstības nodrošināšanā visos Latvijas reģionos un skolēnu zināšanu kvalitātes paaugstināšanā. Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

IZM sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts 7.jūnijā apstiprināts MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!