Ministru kabineta rīkojums Nr.236

Rīgā 2011.gada 7.jūnijā (prot. Nr.35 3.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu "Šķēdes mācību bāze" Vērgales pagastā, Pāvilostas novadā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Jāņa Gūta (adrese – Jāņu iela 15, Grobiņa, LV-3430) 2006.gada 31.augustā iesniegtos privatizācijas ierosinājumus (reģistrēti Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.705 un 2006.gada 31.augustā ar Nr.1.706).

2. Jānis Gūts ierosina privatizēt valstij piederošu nekustamo īpašumu "Šķēdes mācību bāze" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6496 008 0036) Vērgales pagastā, Pāvilostas novadā.

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums "Šķēdes mācību bāze" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6496 008 0036) Vērgales pagastā, Pāvilostas novadā, sastāv no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0033) 12,87 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0036) 4,78 ha platībā un 13 būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 6496 008 0036 001, 6496 008 0036 002, 6496 008 0036 003, 6496 008 0036 004, 6496 008 0036 005, 6496 008 0036 006, 6496 008 0036 007, 6496 008 0036 008, 6496 008 0036 009, 6496 008 0036 010, 6496 008 0036 011, 6496 008 0036 012 un 6496 008 0036 013) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. valsts īpašuma objekts ierakstīts Vērgales pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.134 uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā;

3.3. saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem valsts īpašuma objektā atrodas noliktava (būves kadastra apzīmējums 6496 008 0033 002), kas nav ierakstīta zemesgrāmatā. Noliktava nav patstāvīgs īpašuma objekts un atrodas uz zemes, kas pieder valstij, līdz ar to tā veido lietu kopību un pieder valstij saskaņā ar Civillikuma 968.pantu un likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" 14.panta ceturto daļu;

3.4. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.5. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas valsts īpašuma objekta pirmpirkuma tiesības;

3.6. valsts īpašuma objekts ietilpst specializēta valsts aizsardzības objekta kompleksa (mācību bāze, zenītartilērijas šaušanas mācību poligons, lauka šautuve, jūras novērošanas sistēmas postenis) (turpmāk – valsts aizsardzības objekts) sastāvā un ir nepieciešams aizsardzības ministra pakļautībā esošo Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļām (Gaisa spēku aviācijas bāzei un Zemessardzei) valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildei. Valsts īpašuma objektam līdzās atrodas Aizsardzības ministrijas valdījumā esošais valsts nekustamais īpašums "Šķēdes novērošanas postenis" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6496 008 0034) Vērgales pagastā, Pāvilostas novadā. Piekļuve minētajam nekustamajam īpašumam tiek nodrošināta, šķērsojot valsts aizsardzības objekta teritoriju;

3.7. Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu struktūra, darbības mērķi, funkcijas, veicamie uzdevumi, sadarbība un attīstības un darbības plānošana noteikta Nacionālo bruņoto spēku likuma 3., 6., 6.¹, 17. un 20.pantā un Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumos Nr.946 "Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamos ārkārtējo situāciju izraisījušo notikumu seku likvidēšanas pasākumos", kā arī ar aizsardzības ministra 2010.gada 21.septembra pavēli Nr.179 "Par Nacionālo bruņoto spēku struktūru un pakļautību". Valsts aizsardzības objekts ir nepieciešams Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildei – īstenot valsts aizsardzības politiku, nodrošināt personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību, nodrošināt vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, īstenot kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkciju, kā arī pildīt civilmilitārās sadarbības uzdevumus;

3.8. valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpilde tiks nodrošināta, attīstot valsts aizsardzības objektu kā vienīgo Latvijā starptautiskas nozīmes specializēto militāro poligonu Baltijas gaisa telpas aizsardzības sistēmas vajadzībām. Valsts aizsardzības objekts tiek izmantots kā starptautisko militāro mācību poligons, Gaisa spēku aviācijas bāzes un Zemessardzes pretgaisa aizsardzības vienību paaugstinātas drošības praktiskās šaušanas apmācību bāze, kā arī Zemessardzes vienību personālsastāva apmācībām lauka mācību apstākļos;

3.9. saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumu Nr.508 "Noteikumi par aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem un šo aizsargjoslu platumu" 2.13.apakšpunktu valsts aizsardzības objektam Baltijas jūras novērošanas sistēma "Šķēdes novērošanas postenis" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6496 008 0034) noteikta 25 m aizsargjosla un valsts īpašuma objekts pilda aizsargjoslas funkcijas. Valsts īpašuma objektā veikti nozīmīgi finanšu ieguldījumi militārā poligona teritorijas iezīmēšanā, zenītartilērijas ugunspozīciju un piebraucamo ceļu izveidošanā, lauka šautuves aizsargvaļņu iekārtošanā, vides pārvaldības plāna izstrādē, valsts meža apsaimniekošanā un dabas vērtību izpētē, kā arī augsnes smago metālu piesārņojuma noteikšanā vairāk nekā 50 000 latu apmērā;

3.10. saskaņā ar Valsts zemes dienesta zemes robežu plānu un Pāvilostas novada pašvaldības 2010.gada 17.marta vēstulē Nr.3-13./261 sniegto informāciju valsts īpašuma objekta sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0033) 12,87 ha platībā un daļa no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0036) 1,67 ha platībā atrodas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā un Baltijas jūras ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorijā;

3.11. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, ja personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā. Atbilstoši zemes robežu plānam un datiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā valsts īpašuma objektam ir noteikti apgrūtinājumi, kas attiecināmi uz Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punkta noteikumiem;

3.12. saskaņā ar 2010.gada 29.jūnijā sastādīto zemes robežu plānu uz valsts īpašuma objekta sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0033) daļas atrodas mežs 3,3 ha platībā;

3.13. saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 2.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces. Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas laikā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskām vai juridiskām personām, kā arī meža zeme, kas pieder vai piekrīt valstij. Valsts īpašuma objekta sastāvā esošā meža zeme saskaņā ar Meža likuma 44.panta trešo daļu ir valsts meža zeme un nav privatizējama;

3.14. ņemot vērā šā rīkojuma 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10., 3.11., 3.12. un 3.13.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātāja viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav adekvāta.

4. Saskaņā ar valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, kādēļ tas vajadzīgs, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu labums, ko iegūst sabiedrība, Ministru kabinetam atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Nacionālo bruņoto spēku funkciju izpilde – īstenot valsts aizsardzības politiku, nodrošināt personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību, efektīvi veikt civilmilitārās sadarbības uzdevumus. Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā.

6. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķis ir samazināt piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabāt meža aizsargfunkcijas, novērst erozijas procesu attīstību, aizsargāt piekrastes ainavas, nodrošināt piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.

7. Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 13.punktu un 2.panta pirmo daļu Meža likuma un tajā iekļauto normu mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē..

8. Ņemot vērā šā rīkojuma 3.10., 3.11., 3.12. un 3.13.apakšpunktu, 6. un 7.punktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 65.panta pirmo daļu Ministru kabinetam nav jāvērtē, vai atteikums nodot privatizācijai daļu no valsts īpašuma objekta – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0033) 12,87 ha platībā, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0036) daļu 1,67 ha platībā (atrodas Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslā) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6496 008 0036) daļu 3,3 ha platībā (meža zeme) – ir lietderīgs, kā arī vai valsts īpašuma objekts ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai komercdarbības veikšanai, jo iestādei nav rīcības brīvības.

9. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Aizsargjoslu likuma 36.panta trešās daļas 1.punktu un Meža likuma 44.panta trešo daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

10. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79.panta pirmo daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A.Pabriks