Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 7.jūnijā

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijai

Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijai ar 2011.gada 1.septembri tiks piešķirts valsts ģimnāzijas statuss – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts “Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijai”, kas 7.jūnijā apstiprināts valdībā.

Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija īsteno četras vispārējās vidējās izglītības programmas – vispārizglītojošā virziena, matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena, humanitārā un sociālā virziena un profesionāli orientēta virziena izglītības programmas, kā arī pamatizglītības otrā posma (7.–9.klase) programmu. Ģimnāzijā kopā mācās 844 skolēni, no tiem 10. līdz 12.klasē – 557 skolēni.

2008./2009.mācību gadā – 91,1 procentam ģimnāzijas skolēnu, bet 2009./2011. mācību gadā – 92,7 procentiem ģimnāzijas skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos atbilda A, B un C līmenim.

Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija aktīvi piedalās Rīgas pilsētas tālākizglītības un metodiskajā darbā, gan organizējot izglītojoši metodiskus pasākumus citiem pedagogiem, gan pašiem piedaloties pieredzes apmaiņas semināros un pasākumos, turklāt ģimnāzijas pedagogi ir vairāku mācību grāmatu autori vai līdzautori.

Kritērijus un kārtību, kādā tiek piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, reglamentē MK 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji”.

Šobrīd Latvijā darbojas 24 valsts ģimnāzijas, to darbība ir nozīmīga, lai nodrošinātu spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos un lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti. Tā kā valsts ģimnāzijas veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagoga tālākizglītības centra funkcijas, tām ir nozīmīga loma valsts izglītības kvalitātes veicināšanā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par grozījumiem Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā

Jauno personu apliecinošo dokumentu – elektronisko identifikācijas karšu (eID) – sertifikāciju veiks Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

To nosaka “Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā”, kas 7.jūnijā tika atbalstīti valdībā. Iepriekš bija paredzēts eID sertifikācijas veikšanai rīkot konkursu, taču, tā kā vienīgais Latvijā reģistrētais un atbilstoši akreditētais uzticamais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir LVRTC un elektroniskā paraksta izveidošanai ir tērēti valsts kapitālsabiedrības līdzekļi, konkursa rīkošana nav lietderīga.

Līdz ar to LVRTC būs jānodrošina elektronisko identifikācijas karšu autentifikācijas un e-paraksta lietošanas līdzekļi, savukārt to cena tiks noteikta, savstarpēji vienojoties LVRTC un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). Minētā cena nepārsniegs pašreizējo cenu par šo līdzekļu izmantošanu.

eID karti izsniegs PMLP. Pēc sava statusa tas ir personu apliecinošs dokuments. Iecerēts, ka to izdošana tiks uzsākta 2012.gada 1.janvārī.

Jaunā karte nodrošinās personas vizuālo identifikāciju, autentifikāciju elektroniskajā vidē, droša e-paraksta funkciju un kalpos kā elektroniskais ceļošanas dokuments Eiropas ekonomikas zonā. Tā atbildīs ES normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un veicinās iedzīvotāju saskarsmi ar valsts un pašvaldību institūcijām.

eID karšu koncepcija valdībā tika apstiprināta 2010.gada 10.februārī. Saskaņā ar tajā minēto četru gadu periodā tiek prognozēts izsniegt 817 800 eID kartes.

 

SM: Par Latvijas nacionālo pozīciju transporta politikas Baltās grāmatas sakarā

Latvija kopumā atbalsta Eiropas Komisijas (EK) izstrādātajā Baltajā grāmatā izvirzītos mērķus transporta jomā līdz 2050.gadam, taču ir piesardzīga, vērtējot to sasniegšanai paredzēto laiku.

Tas lasāms informatīvajā ziņojumā par Satiksmes ministrijas sagatavoto nacionālo pozīciju “Baltā grāmata “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu””, kas 7.jūnijā tika izskatīts valdībā.

Šī ir jau otrā EK Baltā grāmata par transporta politiku – pirmā tika izstrādāta laika periodam no 2001. līdz 2010.gadam. Jaunā grāmata paredz transporta jomā sasniedzamos mērķus līdz 2050.gadam. 16.jūnijā, kad notiks kārtējā Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padome, transporta ministri diskutēs par Baltajā grāmatā izvirzītajiem mērķiem un pasākumiem to sasniegšanai.

Eiropas transporta politikas galvenais mērķis ir palīdzēt izveidot sistēmu, kas atbalsta Eiropas ekonomikas attīstību, paaugstina konkurētspēju un nodrošina augstas kvalitātes mobilitātes pakalpojumus, vienlaikus efektīvāk izmantojot resursus. Latvija piekrīt secinājumam, ka Eiropas transporta sistēmas pārveidošana būs iespējama, tikai izmantojot dažādu iniciatīvu apvienojumu.

Latvija kopumā atbalsta EK redzējumu par problēmām un izaicinājumiem transporta telpas attīstībā nākotnē, īpaši atzīmējot transporta attīstības nozīmi ekonomiskās attīstības un konkurētspējas nodrošināšanā, nepieciešamību apvienot un līdzsvarot Eiropas austrumu un rietumu daļas transporta sistēmas. Latvijai virzībā uz šo mērķi ļoti būtiska ir galveno dzelzceļa līniju elektrifikācija. Sliežu sabiedriskais transports Latvijā ir noteikts kā prioritārs.

Lai nepieļautu, ka klimata pārmaiņu izraisītais temperatūras pieaugums pārsniedz 2°C, viens no izvirzītajiem mērķiem ir līdz 2050.gadam samazināt siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisijas transporta nozarē par vismaz 60% salīdzinājumā ar 1990.gadu, kas aptuveni atbilstu emisiju samazinājumam par 70%, salīdzinot ar 2008.gadu. Tāpēc izvirzīti desmit mērķi, kas jāuzskata par izpildes kritērijiem.

Tā kā mērķis nākamajai desmitgadei ir izveidot vienotu Eiropas transporta telpu, turpmākajai transporta attīstībai jāpamatojas uz vairākiem virzieniem – ir jāveido jauni transporta modeļi, jāoptimizē multimodālo loģistikas ķēžu veiktspēja, pilnībā jāizstrādā integrēta Eiropas dzelzceļu tirgus modelis, jāatceļ kuģošanas starp vienas valsts ostām ierobežojumi un jālikvidē šķēršļi īsiem pārvadājumiem pa jūru.

Jaunas transportlīdzekļu tehnoloģijas un satiksmes vadība būs svarīgs faktors, lai gan Eiropas Savienībā (ES), gan citur pasaulē samazinātu transporta nozares radītās emisijas. Latvija piekrīt, ka pasažieru pārvadāšanai plašāk jāizmanto sabiedriskais transports, tālsatiksmes autobusi, dzelzceļa un gaisa transports, bet kravu pārvadājumiem – multimodālie risinājumi, tālpārvadājumiem piesaistot ūdens un dzelzceļa transportu. Lidostām, ostām, dzelzceļu stacijām un autoostām būtu jākļūst par savstarpēji savienotām multimodālām platformām, tomēr rūpīgi būtu jāizvērtē šādu projektu ekonomiskais pamatojums. Savukārt multimodālu pārvietošanos jāsekmē ar tiešsaistē pieejamu informāciju un elektroniskām biļešu rezervēšanas un apmaksāšanas sistēmām. Nepieciešami īpaši izveidoti kravu pārvadājumu koridori – ar augstu uzticamību, mazākiem sastrēgumiem, zemām ekspluatācijas un administratīvajām izmaksām. Dzelzceļam jāpārņem ievērojami lielāka daļa no kravu un pasažieru pārvadājumiem vidējos un lielos attālumos. Tāpat jāuzlabo ostu savienojumi ar iekšzemi, bet iekšzemes ūdensceļiem, kur ir neizmantots potenciāls, jākļūst svarīgākiem. Kopumā transportam jāpatērē mazāk un tīrāka enerģija, kā arī labāk jāizmanto infrastruktūra.

Baltā grāmata paredz pakāpeniski izņemt no apgrozības “tradicionālās degvielas” (ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinējiem) transportlīdzekļus un alternatīvajiem veidot attiecīgu degvielas uzpildes vai lādēšanas infrastruktūru. EK mērķis ir līdz 2030.gadam uz pusi samazināt “tradicionālās degvielas” automobiļu izmantošanu pilsētu transportā, bet līdz 2050.gadam to pakāpeniski pārtraukt. Šādu transportlīdzekļu izņemšana no apgrozības būtu jākompensē ar videi draudzīgu transportlīdzekļu (elektro, hibrīddzinēji, ūdeņraža, saspiesta gaisa) izmantošanu. Taču Latvijas pozīcijā teikts, ka šādi “zaļie” transportlīdzekļi pašreiz ir un tuvākajos gados būs ievērojami dārgāki par tradicionālajiem gan iegādē, gan ekspluatācijā. Tāpēc 2030.gada mērķis ir jāvērtē ārkārtīgi piesardzīgi – lai to sasniegtu, jau no šā brīža visiem pārdotajiem jaunajiem auto būtu jābūt bez “radicionālās degvielas”, turklāt vairākkārtīgi vajadzētu palielināt to pārdošanas apjomu. Degvielas ar zemu oglekļa saturu izmantošana paredzēta arī jūrniecībā un aviācijā.

Iešanas un braukšanas ar velosipēdu veicināšanai ir jākļūst par pilsētu mobilitātes un infrastruktūras projektēšanas neatņemamu sastāvdaļu. Līdz 2050.gadam uz autoceļiem bojāgājušo skaitam jātuvojas nullei – šo iniciatīvu Latvija atbalsta pilnībā, to apliecinot arī ar 31.martā parakstīto Saprašanās memorandu par transportlīdzeklī iebūvētu eCall.

Aviācijas nozarē jāuzlabo gaisa kuģu un satiksmes vadības operāciju efektivitāte un, ja vajadzīgs, jāpalielina lidostu jauda. Lai panāktu vērā ņemamu uzlabojumu un ilgtspējīgu attīstību jūras un gaisa transporta jomā, Latvija uzskata, ka šo sfēru regulējumam ir jābūt globālā līmenī – to ieviešanai ir nepieciešami starptautiski saistoši lēmumi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas darba rezultātiem

Pirmajos trīs Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) darbības mēnešos apstrādāti gandrīz 4000 incidentu un novērsti vairāki nopietni incidenti.

Ministru kabinetā 7.jūnijā tika izskatīts Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas (CERT.LV) darba rezultātiem tās darbības pirmajos trīs mēnešos”.

Trīs mēnešu laikā (izveidota 2011.gada 1.februārī) CERT.LV ir apkopojusi informāciju par inficētajām IP adresēm Latvijas IP adrešu apgabalos, konstatējot aptuveni 4500 inficētu datoru, no kuriem lielākā daļa ir padarīti par dažādu robottīklu sastāvdaļām.

Tāpat trīs mēnešu laikā apstrādāti 3966 incidenti, sniedzot atbalstu valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī uzņēmējiem. To vidū bija:

• informācijas sistēmās izplatīta kaitnieciska programmatūra;

• sabojāta tīmekļa vietne un tajā ievietota kaitīga informācija;

• dalītie pakalpojumu atteices uzbrukumi (DDoS);

• tīmekļa vietnes saturs aizstāts ar tai neparedzētu saturu;

• vairākkārtēji neautorizētas piekļuves mēģinājumi informācijas sistēmai;

• no informācijas sistēmas veikta svešas identitātes zādzība;

• neautorizēta piekļūšana serverim, sabojājot aptuveni 300 uz tā izvietotas tīmekļa vietnes;

• neautorizēta piekļuve serverim un tīmekļa vietnei.

Jaunā institūcija savā tīmekļa vietnē www.cert.lv regulāri publicējusi informāciju par aktuālajām IT ievainojamībām un kaitnieciskām programmatūrām, CERT.LV darbinieki organizējuši un piedalījušies dažādos izglītošanas pasākumos, kā arī sadarbībā ar iniciatīvas grupu “LV-CSIRT” izveidots IT lietotāju izglītošanas portāls www.esidross.lv, kurā tiek publicēti raksti par informācijas tehnoloģiju drošību ikdienā.

Saskaņā ar Informācijas tehnoloģiju drošības likumu CERT.LV veicina informācijas tehnoloģiju drošību Latvijā. CERT.LV darbojas Satiksmes ministrijas pakļautībā, un tās uzdevumi un tiesības ir deleģētas Latvijas Universitātes aģentūrai “Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts”.

Baiba Kaškina, CERT.LV vadītāja

 

TM: Par grozījumiem Civillikumā un ģimenes tiesību modernizāciju

7.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Civillikumā, kas paredz ģimenes tiesību modernizāciju un atsevišķu Civillikuma normu piemērotāju, tajā skaitā tiesu praksē, konstatēto tiesiskā regulējuma nepilnību novēršanu.

Būtiskākie grozījumi ir atteikšanās no laulības izsludināšanas un laulātā atsevišķas mantas izsmeļoša uzskaitījuma likumā, laulības noslēgšanai nepieciešamo dokumentu turpmāka iesniegšana dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no tā, vai laulību noslēgs dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā. Tāpat konkrētu nosacījumu noteikšana, kuriem iestājoties bijušajam laulātajam izbeidzas pienākums nodrošināt uzturu otra laulātā iepriekšējā labklājības līmeņa nodrošināšanai, brīvprātīga paternitātes atzīšana, ja starp bērna māti, bērna mātes laulāto vai bijušo laulāto un bērna bioloģisko tēvu nav strīda par paternitāti.

Grozījumi paredz arī noteikt, ka laulība uzskatāma par izirušu, ja tās iziršanas iemesls ir laulātā fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība pret laulāto, kas pieprasa laulības šķiršanu, vai pret viņa bērnu vai laulāto kopīgo bērnu. Turklāt šādos gadījumos tiesa laulāto samierināšanas nolūkā nevarēs atlikt lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

Tāpat grozījumi paredz pilnveidot bērna adopcijas procesu un piedzenamo uzturlīdzekļu bērnam apmēra noteikšanas kārtību, kā arī ikviena tiesības uz atlīdzību (mantisku kompensāciju), ja pretlikumīgi pārkāptas viņa tiesības uz privātās dzīves, mājokļa, korespondences neaizskaramību un dzimumneaizskaramību.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

ZM: Par traktortehnikas pārbūves prasībām meža darbu veikšanai

7.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2006.gada 28.marta noteikumos Nr.245 “Traktortehnikas un tās piekabju pārbūves noteikumi”. Izmaiņas noteikumos paredz precizēt prasības traktortehnikas un tās piekabju pārbūvei un saskaņošanai.

Grozījumi noteikumos paredz pārbūves prasības traktoriem, lai tie tiktu pielāgoti mežizstrādes darbiem un traktoru īpašniekiem būtu iespēja piedalīties valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” rīkotajos publiskajos iepirkumos par mežizstrādes pakalpojumu veikšanu ar atbilstoši meža darbiem sagatavotiem traktoriem.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz atcelt traktortehnikas pārbūves aizliegumu, ja mainās traktortehnikas gabarītizmēri (garums, augstums, platums un citi tehniskie parametri). Turpmāk pirmās kategorijas pārbūve ar valsts aģentūru “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” (VTUA) nebūs jāsaskaņo, ja traktortehnikai vai tās piekabei tiek veikta kabīnes, rāmja vai pusrāmja un degvielas tvertnes maiņa, kā arī kabīnes uzstādīšana traktortehnikai.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par laikposmu, kad traktortehnika drīkst vilkt divas piekabes

7.jūnijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi”. Izmaiņas noteikumos paredz pagarināt laikposmu par diviem mēnešiem, kad traktortehnika drīkst vilkt divas piekabes.

Šobrīd noteikumi nosaka, ka traktortehnika divas piekabes drīkst vilkt laikposmā no 1.maija līdz 1.oktobrim. Lai lauksaimniekiem samazinātu transportēšanas izmaksas ar traktortehniku, ZM izstrādājusi grozījumus ceļu satiksmes noteikumos.

Turpmāk traktortehnika divas piekabes drīkstēs vilkt laikposmā no 1.aprīļa līdz 1.oktobrim, bet no 1.oktobra līdz 1.novembrim – tikai diennakts gaišajā laikā. Tādējādi lauksaimniekiem tiks būtiski samazinātas saimnieciskās darbības nodrošināšanas un saražotās produkcijas transportēšanas izmaksas.

Pavasara periods, kad traktortehnika drīkst vilkt divas piekabes, jāpagarina, jo lauksaimniekiem jāveic sēklas materiālu un minerālmēslu piegāde, veicot pavasara sējas un sējumu kopšanas darbus. Savukārt rudens periods jāpagarina, lai lauksaimnieki ar traktortehniku un divām piekabēm varētu veikt saražotās produkcijas transportēšanu uz pārstrādes uzņēmumiem vai saimniecībām.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa