Satiksmes ministrs: Atklājot XIV starptautisko konferenci “TransBaltica 2011”

Cienījamie konferences dalībnieki! Godātie viesi! Dāmas un kungi!

Viens no svarīgākajiem tematiem Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā ir tranzīta, transporta un loģistikas politika. Pateicoties valsts ģeogrāfiskajam stāvoklim, Latvijas ostas nostiprinās kā stratēģiski nozīmīgi loģistikas centri starp Eiropas Savienību, Neatkarīgo valstu savienības (NVS) un Āzijas tirgiem.

Tieši tāpēc šodien mēs esam pulcējušies šeit – Latvijas galvaspilsētā Rīgā, kas jau kopš seniem laikiem ir atradusies ievērojamu transporta plūsmu krustpunktā. Varu apgalvot, ka mums ir lieliski priekšnoteikumi, lai piesaistītu lielāko starptautisko transporta nozares dalībnieku uzmanību. Jūsu klātbūtne ir pierādījums manis sacītajam.

Latvijas transporta sistēma ir iekļauta Transeiropas transporta tīklā TEN-T. Darbs pie ceļu izbūves un uzlabošanas, kā arī satiksmes organizācijas un drošības turpinās, šogad tam paredzot rekordlielu finansējumu. Perspektīvā TEN-T tīklā varētu tikt iekļauti vairāki Latvijas iecerēti infrastruktūras objekti.

Latvijas tranzīta koridoru veido desmit ostas, kuras savieno TEN-T tīkla autoceļi un dzelzceļš, divi naftas un viens naftas produktu maģistrālais cauruļvads uz Ventspili un trīs lidostas, no kurām starptautiskā lidosta “Rīga” ieņem atslēgas vietu Baltijas reģionā.

Laikā kopš 2004.gada lidostas “Rīga” pasažieru skaits izaudzis par 500 procentiem, 2010.gadā sasniedzot četrus miljonus pasažieru. Lielā mērā par to jāpateicas pārdomāti veidotai loģistikai un veiksmīgai reisu saskaņošanas taktikai.

Aicinu arī visus klātesošos izmantot starptautiskās lidostas “Rīga” pakalpojumus tranzītlidojumiem, dodoties ceļojumos uz citām valstīm, kā arī biznesa sakaru veicināšanai Latvijā.

Izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu, jau daļēji īstenoti vairāki Latvijas infrastruktūras projekti, kam ir milzīga nozīme visa reģiona kontekstā. Norit aktīvs darbs pie tādiem nozīmīgiem projektiem kā dzelzceļa koridora “Rietumi–Austrumi” un “Rail Baltica” infrastruktūras attīstība, lielo ostu un lidostas “Rīga” infrastruktūras attīstība, galveno valsts autoceļu rekonstrukcija.

Latvija, atrodoties Baltijas valstu centrā, spēj nodrošināt efektīvāko preču izplatīšanu Baltijā. Esam izvirzījuši prioritāti kļūt par loģistikas centru reģionā un piedāvājam kravu izplatīšanas 24 un 48 stundu konceptu. Lai piesaistītu investorus loģistikas centru veidošanai un arī jaunas kravu plūsmas, arī nodokļu jomu esam pilnveidojuši tā, ka preču importētāji Eiropas Savienībā preces var ievest Latvijā, atmuitot, nemaksājot pievienotās vērtības nodokli, un uzglabāt jau atmuitotas preces distribūcijas centrā, līdz tiek saņemts pieprasījums konkrētai partijai konkrētam veikalam. Tad arī notiek operatīva piegāde. Šādu loģistikas centru attīstībai esam izvirzījuši prioritārās vietas: Latvijas ostas un lielākos dzelzceļa mezglus. Jāatzīmē, ka visās trijās ostās investīcijas veicamas, piemērojot veselu rindu nodokļu atlaides, kas attiecas uz brīvajām ekonomiskajām zonām un brīvostām. Šādas atlaides ir pieejamas, arī veidojot loģistikas centru Rēzeknes SEZā.

Īpaši jāatzīmē fakts, ka Latvijai ir lielākā pieredze Baltijas reģionā, organizējot konteineru pārvadājumus pa dzelzceļu. Šobrīd kursē jau trīs specializētie konteineru vilcieni, kuru maršrutu ģeogrāfija ir tiešām iespaidīga. Pirmais konteineru vilciens “Baltika-Tranzīts” nodrošina pārvadājumus maršrutā trīs Baltijas valstis–Centrālā Āzija. Otrais konteineru vilciens “Rīgas ekspresis” kursē starp Rīgu un Maskavu. Trešais konteineru vilciens “ZUBR” pārvietojas maršrutā Latvija–Baltkrievija–Ukraina.

Kā augsts vērtējums Latvijas tranzīta jomas uzņēmēju profesionalitātei ir Amerikas Savienoto Valstu lēmums izmantot Latvijas transporta infrastruktūru nemilitāru kravu nosūtīšanai uz Afganistānu tur izvietoto ASV bruņoto spēku atbalstam. Kopš 2009.gada ir izveidojusies pastāvīga kravu plūsma.

Gribu uzsvērt, ka transporta nozares veiksmīgas attīstības garants ir auglīgas valstu savstarpējās attiecības. Šodien uzsāk darbu piektās Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas sēdes dalībnieki. Jau vakar sanāca kopā šīs komisijas ietvaros strādājošā Darba grupa transporta jautājumos, un ļoti aktīvi darbojas abu pušu uzņēmēju izveidotā Darījumu padome.

Pēdējā laika aktualitāte ir ātrgaitas satiksmes izveide starp Rīgu un Maskavu. Latvija šo projektu uzskata par ļoti svarīgu ne tikai Latvijas un Krievijas divpusējās attiecībās, bet arī Eiropas Savienības un Krievijas sadarbības līmenī. Uzskatām, ka projekts lieliski iekļausies Ziemeļeiropas reģiona dzelzceļa pasažieru satiksmes tīklā. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm attīsta “Rail Baltica” ātrgaitas vilcienu ziemeļu–dienvidu virzienā. Ātrvilciens Rīga–Maskava loģiski papildinās arī “Rail Baltica”, un abi šie koridori iegūs papildu pasažieru plūsmas. Ātrvilciens Rīga–Maskava dos lielākas iespējas pasažieriem no Eiropas Savienības ceļot uz Krieviju, kā arī no Krievijas uz Eiropas Savienību. Latvijas puse jau ir veikusi zināmus priekšdarbus un izpētījusi iespējamos ātrvilciena tehnoloģiskos un finansiālos īstenošanas jautājumus.

Esmu gandarīts, ka šodienas konference pulcējusi nopietnus transporta nozares profesionāļus un lietpratējus. Novēlu visiem spraigu ideju apmaiņu un galvenais – redzamus, taustāmus, reģiona tautsaimniecības attīstību veicinošus rezultātus nākotnē! Mūsu uzdevums ir vīzijas padarīt par realitāti! Paldies! Un sekmīgu darbu!

Satiksmes ministra Ulda Auguļa uzruna konferences “TransBaltica 2011” atklāšanā Rīgā 2011.gada 8.jūnijā