Par Eiropas Savienības finanšu palīdzību Latvijai

7.jūnijā ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns un Latvijas amatpersonas parakstīja jaunu (ceturto) Papildu saprašanās memorandu saistībā ar ES finanšu palīdzību Latvijai. Tas parakstīts pēc tam, kad Komisija pozitīvi novērtējusi pielāgošanas programmas īstenošanu un ļauj Latvijai izmantot jaunu aizdevuma daļu. Starptautiskās aizdevuma programmas ietvaros vienošanās par Nodomu vēstuli un Saprašanās memorandu starp Latviju, SVF un EK tika panāktas jau 14.aprīlī aizdevēju pārskata misijas laikā. SVF izpilddirektoru valde Nodomu vēstuli apstiprināja 25.maijā.

Latvijas Finanšu ministrija:

“Tieši pēc abu dokumentu saskaņošanas un parakstīšanas arī starptautiskā reitingu aģentūra “Moody’s” ir uzlabojusi Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu, tādējādi paužot atbalstu līdzšinējai valdības politikai, kas vērsta uz stabilitātes nodrošināšanu, ekonomikas izaugsmes atjaunošanu,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

“Svarīgi, ka Nodomu vēstulē un Saprašanās memorandā tiek atzīmēts Latvijas sasniegtais progress finansiālās stabilitātes nodrošināšanā, veicot budžeta konsolidāciju un citus pasākumus, progress fiskālās disciplīnas stiprināšanā, nodokļu administrēšanā un valsts pārvaldes reformās. Tas skaidri pierāda, ka virziens, kādā valdība ir strādājusi, ir bijis pareizs un izsaku cerību, ka arī turpmāk kopīgiem spēkiem spēsim koncentrēties efektīvai un kvalitatīvai atlikušo apņemšanos izpildei,” norāda finanšu ministrs.

Ņemot vērā Latvijas stratēģisko mērķi nodrošināt ekonomikas stabilitāti un atjaunot izaugsmi, kā arī plānu pievienoties eirozonai 2014.gadā, dokumentos fiksēts Latvijas mērķis sasniegt 2012.gadā budžeta deficītu zem 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tiecoties uz 2,5%, lai nodrošinātu drošu Māstrihtas deficīta kritērija izpildi. Plānots, ka 2013.gadā deficīts nepārsniegs 1,9% no IKP, bet 2014.gadā – 1,1% no IKP.

Lai sasniegtu deficīta mērķi, Latvijas valdības iezīmētie valsts budžeta izdevumu samazināšanas virzieni ir: apsvērt valsts pārvaldes atalgojuma fonda un valsts subsīdiju apjoma samazināšanu, kā arī sociālo pabalstu sistēmas racionalizēšanas iespēju pārskatīšanu, vienlaikus uzlabojot pensiju sistēmas ilgtspēju, lai nodrošinātu ilgtermiņa sociālās aizsardzības sistēmas stabilitāti, par pamatu ņemot, tai skaitā Pasaules Bankas valsts izdevumu pārskata un SVF tehniskās palīdzības ieteikumus. Valsts kanceleja turpina veikt funkciju auditu, lai identificētu funkcijas, no kurām valsts pārvalde varētu atteikties vai veikt efektīvāk.

Tāpat Latvija ir apņēmusies stiprināt valsts fiskālo disciplīnu, līdz šā gada novembra beigām iesniedzot Saeimā fiskālās disciplīnas likumprojektu un tam nepieciešamos Satversmes grozījumus.

Turpinot Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārveidi par attīstības finanšu institūciju, Latvijas valdība plāno sagatavot LHZB komercdaļas pārdošanas stratēģiju, lai faktiskās pārdošanas procesu varētu uzsākt 2011.gada jūlijā un pabeigt līdz 2011.gada decembra vidum. Citu divu banku – “Parex” un “Citadeles” – pārdošanas stratēģiju valdība jau ir apstiprinājusi.

Ņemot vērā vispārējo finanšu sistēmas stabilizēšanos, kas samazina potenciālo banku sektora finansējuma nepieciešamību, līdzekļi banku sektora atbalstam, kas šobrīd atrodas Latvijas Bankā atvērtā apakškontā, var tikt atbrīvoti ar mērķi izmantot valdības vispārējo finanšu vajadzību nodrošināšanai:

• 300 miljoni eiro, pamatojoties uz LHZB pārveidošanas plāna iesniegšanu Komisijai 2011.gada aprīlī un “Parex bankas” risināšanas stratēģijas un “Citadeles bankas” pārdošanas stratēģijas apstiprināšanu 2011.gada maijā;

• 100 miljoni eiro, pamatojoties uz Eiropas Komisijai iesniegto LHZB komerciālās daļas pārdošanas stratēģiju;

• atlikušie 249 miljoni eiro, pamatojoties uz progresu “Citadeles bankas” pārdošanas un LHZB komerciālo aktīvu un pasīvu pārdošanas procesā.

Tāpat Nodomu vēstulē un Saprašanās memorandā iekļauti vairāki Latvijas valdības plānotie darbi,

• lai cīnītos ar ēnu ekonomiku un nelegālo tirdzniecību,

• lai nodrošinātu adekvātu finansējumu sociālajām vajadzībām un caurspīdīgu un izmaksu efektīvu sociālās palīdzības sniegšanu, lai nodrošinātu atbilstošu, efektīvu un caurskatāmu ES fondu vadību un apguvi,

• lai uzlabotu cilvēkresursu pārvaldību un darba rezultātus valsts pārvaldē,

• lai veicinātu efektīvāku energoresursu un dabas resursu izmantošanu,

• lai ieviestu efektīvu aktīvā darba tirgus un izglītības politiku,

• lai uzlabotu valstij un pašvaldībām piederošo aktīvu un nekustamo īpašumu apsaimniekošanu,

• lai stiprinātu publisko iepirkumu, veicinātu konkurenci brīvajā tirgū un atbalstītu darbavietu radīšanu, MVU un biznesa vidi.

Lai turpinātu sociālās drošības pasākumus, valdība plāno līdz 2011.gada augusta beigām izstrādāt priekšlikumus sociālā drošības tīkla programmai 2012.gadam un turpmāk un tās finansējumam, ņemot vērā izmaksu efektivitāti un fiskālo ietekmi.

ES fondu jomā viens no veicamiem pasākumiem, vērtējot to arī kā iespēju samazināt administratīvo slogu, izvairīties no funkciju dublēšanās un standartizēt sadarbību ar finansējuma saņēmējiem, ir izvērtēt vidēja termiņa plānus ES fondu projektu administrācijas sistēmas centralizēšanā.

Aizdevuma programma noslēgsies šā gada beigās, taču jau iepriekšējās starptautisko aizdevēju pārskata misijas laikā tika panākta vienošanās, ka Latvija neizņems atlikušās aizdevuma daļas no Eiropas Komisijas un SVF, un 2011.gadā ir paredzēts saņemt tikai Pasaules Bankas (PB) pēdējo aizdevuma daļu sociālajam sektoram – 100 miljonus eiro jeb 70 miljonus latu. Par aizdevumu Latvijai PB valdē lēma 26.maijā.

Latvijai starptautiskās aizņēmuma programmas ietvaros, ko ir saskaņojusi Saeima, pamatojoties uz ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, līdz 2011.gada beigām ir pieejams 7,5 miljardu eiro liels aizdevums, paredzot turpināt Latvijā stingru fiskālo politiku un veikt strukturālās reformas, lai atgrieztos uz ekonomikas izaugsmes ceļa.

Līdz šim Latvija no plānotā kopējā aizdevuma saņēmusi 4,4 miljardus eiro, no kuriem ~49% izlietoti valsts budžeta deficīta un valsts budžeta aizdevuma finansēšanai, 38,5% izlietoti valsts parāda atmaksai, ~10% izmantoti finanšu sektora stabilitātei, bet 2,5% ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsts “Parex bankai”.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Eiropas Komisija:

“Eiropas Savienības, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un citu starptautisko finanšu institūciju sniegtā finanšu palīdzība palīdz Latvijai veikt reformas, kuras bija un ir nepieciešamas, lai veidotu stipru, konkurētspējīgu un godīgu ekonomiku,” teica ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs O.Rēns. “Pēdējos gados Latvija ir guvusi jaunus, vērā ņemamus panākumus, koriģējot esošo makroekonomikas un fiskālo nelīdzsvarotību, un mēs ceram uz veiksmīgu programmas izpildi šā gada beigās. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas amatpersonas turpinātu arī stingri īstenot 2011.gada budžetu, gatavotu pamatu 2012.gada budžetam, lai panāktu, ka deficīts būtu krietni zem 3% no IKP, virzītu uz priekšu jaunā fiskālā ietvara pieņemšanu, īstenotu valsts īpašumā esošo banku pārdošanas un restrukturizācijas stratēģiju un veiktu tās strukturālās reformas, kuras vēl jāīsteno.”

Ceturtā papildu saprašanās memoranda parakstīšana atspoguļo iepriekšējā Papildu saprašanās memoranda nosacījumu īstenošanas pozitīvu novērtējumu. Novērtējumu veica Komisija pēc ceturtās pārskata misijas, kura notika no 2011.gada 5.aprīļa līdz 15.aprīlim sadarbībā ar SVF un citiem aizdevējiem. 2011.gada 1.jūnijā notika apspriešanās ar dalībvalstīm Ekonomikas un finanšu komitejas ietvaros.

Šis solis paver ceļu ES maksājumam līdz pat 100 miljonu eiro apmērā, ko Latvijas amatpersonas tomēr nolēmušas nepieprasīt, ņemot vērā, ka pašlaik Latvijas finanšu stāvoklis ir labāks, nekā sākotnēji paredzēts. Neizmantotos līdzekļus pārvedīs uz nākamo aizdevuma daļu, kuru paredzēts izmaksāt līdz palīdzības programmas beigām 2012.gada 19.janvārī, ja tiks izpildīti jaunā papildu saprašanās memoranda nosacījumi un ja Latvijas amatpersonas to prasīs. Ņemot vērā, ka finanšu sistēmas vispārējā stabilizēšanās mazina potenciālo banku sektora finansēšanas nepieciešamību, ceturtajā Papildu saprašanās memorandā ir noteikts, ka līdzekļus, kuri pašlaik ir noguldīti Latvijas Bankā banku sektora atbalstam (aptuveni 650 miljoni eiro), pakāpeniski atbrīvos vispārējo valdības darbību finansēšanas vajadzībām saskaņā ar noteiktu grafiku.

Ceturtajā Papildu saprašanās memorandā ir noteiktas saistības par 2011.–2012.gada budžeta konsolidāciju, konkrēti ekonomiskie nosacījumi attiecībā uz fiskālās pārvaldības reformām un finanšu sektora stiprināšanu, tai skaitā īstenojot valsts īpašumā esošo banku pārdošanu un restrukturizāciju, kā arī strukturāli pasākumi, kas veicinātu, piemēram, cīņu ar ēnu ekonomiku un valsts īpašumā esošo aktīvu efektīvāku pārvaldību, labāku cilvēkresursu pārvaldību un atdevi un efektīvāku lēmumu pieņemšanu valsts pārvaldē, efektīvāku enerģijas un dabas resursu izmantošanu, efektīvas aktīva darba tirgus un izglītības politikas īstenošanu, stiprinātu konkurenci, uzlabotu uzņēmējdarbības vidi un darītu pārredzamāku publisko iepirkumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Latvijas valdības nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam un Papildu saprašanās memorands (Saprašanās memoranda ceturtais papildinājums) starp Eiropas Savienību un Latviju tiek gatavoti publicēšanai.