Par Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas piekto sēdi

10.jūnijā Liepājā notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jomu piektā sēde. Tās noslēgumā komisijas līdzpriekšsēdētāji – Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Artis Kampars un Krievijas Federācijas transporta ministrs Igors Levitins – parakstīja abu valstu deklarāciju par partnerību modernizācijai.

“Ar gandarījumu varam secināt, ka Latvijas un Krievijas ekonomiskās attiecības pēdējos gados ir kļuvušas pragmatiskākas un starpvaldību komisijas darbs ir virzīts uz reālu, sasniedzamu mērķu noteikšanu. Latvijas eksports uz Krieviju palielinās un patlaban veido vienu desmito daļu no Latvijas kopējā eksporta apjoma. Krievija pašlaik ir mūsu otrais nozīmīgākais tirdzniecības partneris,” norāda ekonomikas ministrs A.Kampars.

Starpvaldību komisija uzklausīja visu tās darba grupu vadītāju informāciju par paveikto gada laikā kopš iepriekšējās komisijas sēdes, kas pērnā gada jūnijā notika Pleskavā. Komisija 10.jūnijā vienojās sekmēt valstu iekšējās procedūras pagājušā gada decembrī Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā parakstīto starpvalstu līgumu ratifikācijai līdz šā gada beigām.

Komisijas sēdē tika definēti nākamie būtiskākie sagatavojamie starpvalstu līgumi, to vidū līgums par investīciju aizsardzību, par Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas vietām, par sadarbību dzelzceļa transporta jomā un sadarbību aviācijas meklēšanas un glābšanas jomā.

Ekonomikas ministrs A.Kampars uzsver: “Ņemot vērā, ka Latvija un Krievija šodien ir parakstījušas deklarāciju par partnerību modernizācijai, kas paredz paplašināt ekonomisko sadarbību, tad likumsakarīgi ir jāvirzās uz starpvalstu līgumu par investīciju aizsardzību. To uzskatu par prioritāru. Komisijā arī esam vienojušies: lai šodien parakstītā deklarācija dotu taustāmus rezultātus, līdz rudenim ir jāvienojas par rīcības plānu tajā minēto mērķu sasniegšanai.”

Nozīmīga abu valstu ekonomiskajā sadarbībā ir tranzīta nozare, tādēļ Starpvaldību komisija 10.jūnijā sprieda arī par robežšķērsošanas jautājumiem un vienojās rekomendēt Latvijas un Krievijas robežšķērsošanas punktu kompetentajām institūcijām lemt par iespējām palielināt robežpunktu caurlaides spējas, tos rekonstruējot un modernizējot, kā arī pilnveidojot tehnoloģijas, lai samazinātu autotransporta dīkstāvi uz robežas.

Lai demonstrētu valstu reģionālās sadarbības nozīmi, Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas ikgadējā sanāksme šogad notika Liepājā. Ekonomikas ministrs uzskata, ka šī komisijas iniciatīva iepazīt abu valstu reģionus ir attaisnojusies un Liepāja šajās dienās apliecinājusi, ka ir pilsēta ar augstu potenciālu izaugsmei un attīstībai.

Par sadarbību ekonomikā

Latvija ir apņēmusies bez kavēšanās veikt iekšējās procedūras, lai uzņēmējiem nozīmīgi starpvalstu līgumi, ko Latvija un Krievija parakstīja pagājušā gada nogalē Valsts prezidenta Valda Zatlera oficiālās vizītes laikā Krievijā, stātos spēkā nākamgad, tā 9.jūnijā, uzrunājot Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes dalībniekus, norādīja ekonomikas ministrs Artis Kampars.

2010.gada nogalē Valsts prezidenta un uzņēmēju vizītes laikā Krievijas Federācijā tika parakstīti vairāki starpvalstu līgumi, tai skaitā par izvairīšanos no nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, kas ir būtiski tieši uzņēmējiem.

“Lietišķās sadarbības padome, kas formulē uzņēmēju intereses un viedokli starpvalstu sadarbībai, ir ļoti veiksmīgs formāts un liels atbalsts Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darbā. Valdībām ir jāieklausās uzņēmējos, jo viņi ir tie, kuri rada darbavietas un nodrošina valstu izaugsmi. Uzskatu, ka nākamais nozīmīgais uzdevums ir abām valstīm vienoties par investīciju aizsardzības līgumu,” uzsvēra A.Kampars.

Ministrs atzīmēja, ka Lietišķās sadarbības padomes sēde 9.jūnijā Liepājā notika vienlaikus ar Eiropas Savienības un Krievijas ikgadējo samitu, kas veltīts ekonomiskajai sadarbībai un norisinājās Ņižņijnovgorodā. Samita darba kārtībā bija ES un Krievijas pirms gada uzsāktā iniciatīva par modernizācijas partnerību, par ko divpusējas sadarbības deklarācijas Krievija līdz šim jau noslēgusi ar vairākām ES valstīm. “Rīt šāda deklarācija tiks parakstīta arī ar Latviju, līdz ar to kļūsim par pirmo no Baltijas valstīm, kas pievienojusies ES nu Krievijas kopējai iniciatīvai, kuras nolūks ir starpvalstu ekonomisko sadarbību padarīt vēl plašāku un dziļāku,” norādīja ministrs.

Pēc ministra teiktā, Latvijas un Krievijas ekonomiskajā sadarbībā pašlaik aktuālākie jautājumi ir transporta un tranzīta, kā arī robežšķērsošanas jautājumi. Nozīmīgi ir veicināt reģionālo sadarbību, tādēļ simboliski, ka abu valstu valdību pārstāvji un uzņēmēji šoreiz tikās Liepājā.

9. un 10.jūnijā Liepājā notika piektā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas sēde, Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sanāksme un abu valstu uzņēmēju biznesa forums, ko rīkoja Ārlietu un Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un Liepājas pilsētas dome. Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas darbu vadīja līdzpriekšsēdētāji – Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Artis Kampars un Krievijas Federācijas transporta ministrs Igors Levitins.

Par sadarbību transporta nozarē

Krievijas puse piekrīt Latvijas ekspertu ierosinājumam palielināt divpusējo un tranzīta kravu autopārvadājumu atļauju skaitu 2011.gadam. Šis jautājums plašāk tiks skatīts abu valstu Jauktās komisijas autotransporta jautājumos nākamajā sēdē, kas paredzēta šā gada vasarā Rīgā.

Abas puses atzina, ka kravu autopārvadājumu apjoms 2011.gadā ir pieaudzis. Latvijas puse arī apliecināja, ka netiks ierobežots Latvijas divpusējo un tranzīta atļauju skaits Krievijas autopārvadātājiem.

Šāds lēmums pieņemts Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) Transporta darba grupas sēdē, kas norisinājās 7. un 8.jūnijā Rīgā.

Transporta darba grupas dalībnieki klātienē iepazinās ar Rīga–Maskava (E22) ceļa pašreizējo stāvokli un tā rekonstrukcijas darbiem Latvijā. Puses atzina, ka uzlabojumi šajā virzienā abām valstīm jāveic saskaņoti. Minētā autoceļa rekonstrukcija un paplašināšana veicinās arī tranzītu uz Latvijas lielākajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju.

Puses arī vienojās pēc iespējas ātrāk realizēt Latvijas un Krievijas starptautisko autopārvadātāju kopīgo projektu par prāmju līniju uz Eiropas valstīm. Ņemot vērā palielināto autopārvadājumu apjomu un lielo automašīnu pieplūdumu Latvijas un Krievijas robežkontroles punktos, līdz jūlija beigām paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai nodrošinātu paātrinātu kontroli kravu pārvadātājiem, kuri veic multimodālos pārvadājumus, savienojot autotransportu un jūras ceļus.

Sēdes laikā tika pievērsta uzmanība nepieciešamībai palielināt robežkontroles punktu caurlaidību. Tādēļ tika nolemts līdz augustam veikt to monitoringu, savukārt septembrī abu valstu kompetentās institūcijas sagatavos priekšlikumus robežkontroles punktu modernizācijai.

Tāpat abu valstu eksperti iepazinās ar Rīgas–Maskavas ātrvilciena projekta īstenošanas variantu priekšizpētes rezultātiem un nolēma izveidot abu valstu ekspertu darba grupu, lai veiktu papildus ekonomisko izvērtējumu. Puses atzina, ka jārisina arī robežšķērsošanas jautājums, nodrošinot alternatīvas iespējas vajadzīgo pārbaužu veikšanai atbilstoši starptautiskas ātrgaitas kustības prasībām.

Abu valstu eksperti atzina, ka abu valstu sadarbība transporta jomā tiek veiksmīgi attīstīta un arī ikdienā dažādi jautājumi tiek kopīgi risināti, lai veicinātu efektīvu sadarbību kā autotransporta, tā arī dzelzceļa un aviācijas jomā.

SVK Latvijas puses darba grupas vadītājs ir Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss. Savukārt Krievijas delegācijas vadītājs ir Krievijas Transporta ministrijas Starptautisko sakaru departamenta direktors Aleksandrs Andrejevs. Nākamā SVK Transporta darba grupas sēde notiks Krievijā.

Par sadarbību infrastruktūras modernizēšanā

Vilciens Rīga–Maskava tuvākajā perspektīvā jāskata kā esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projekts ar mērķi palielināt vilciena kustības ātrumu līdz 140 kilometriem stundā. Par to 9.jūnijā vienojās Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Krievijas transporta ministrs Igors Ļevitins. Abu ministru tikšanās notika Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas (SVK) pasākumu ietvaros. SVK ilga no 9. līdz 10.jūnijam un norisinājās Liepājā.

Turklāt ir jāstrādā ne vien pie infrastruktūras modernizēšanas, kas ļaus palielināt vilciena kustības ātrumu, bet arī pie robežkontroles un muitas kontroles jautājumu risināšanas, lai panāktu, ka vilcienam robežpunktā nav jāapstājas. Jau vēstīts – lai veiktu šā projekta papildu ekonomisko izvērtējumu, tiks izveidota abu valstu ekspertu darba grupa.

Tikšanās laikā ministri pārsprieda arī tuvākajā nākotnē veicamos darbus prāmju satiksmes izmantošanā starptautiskajos autopārvadājumos. Šāda satiksme Krievijai ir ārkārtīgi nozīmīga, un tā to attīsta gan Baltijas, gan Melnās jūras un perspektīvā arī Kaspijas jūras virzienā. Tāpēc Latvijas un Krievijas starptautiskie autopārvadātāji intensīvi darbojas kopīgā projekta par autoprāmju satiksmes attīstību no Latvijas uz Eiropas Savienības valstu ostām ietvaros. Iecerēts, ka šis projekts tiks sākts gada otrajā pusē.

Ministru sarunu darba kārtībā tika iekļauts arī robežšķērsošanas jautājums. Šobrīd tas ir kļuvis sevišķi aktuāls, jo, attīstot autoprāmju satiksmi, pieaugs pārvadājumu apjoms starp abām valstīm un līdz ar to – robežšķērsošanas institūciju darba apjoms. Pie robežšķērsošanas jautājuma risināšanas darbs noris regulāri – arī 7. un 8.jūnijā Rīgā notikušās Latvijas un Krievijas SVK Transporta darba grupas sēdē puses meklēja efektīvākos risinājumus, lai jau tuvākajā laikā ievērojami saīsinātu Latvijas un Krievijas robežas šķērsošanai nepieciešamo ilgumu. Šobrīd tiek strādāts pie tā, lai kravas automašīnas robežšķērsošanai varētu iepriekš pieteikt elektroniski, bet līdz jūlija beigām paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai nodrošinātu paātrinātu kontroli kravu pārvadātājiem, kuri veic multimodālos pārvadājumus – savienojot autopārvadājumus ar jūras transporta izmantošanu. Savukārt kravu pārvadājumu pa dzelzceļu intensificēšanai abu valstu dzelzceļa administrācijas vienojās aktivizēt darbu pie elektroniskās priekšdeklarēšanās projekta realizēšanas.

Lai palielinātu robežšķērsošanas punktu caurlaidības spēju un veiktu ar to saistītās izmaiņas nacionālajos plānošanas dokumentos, šogad augustā ir jāveic kopīgs visu Latvijas un Krievijas robežpunktu monitorings. Vadoties pēc tā rezultātiem, septembrī būtu jāorganizē abu valstu kompetento iestāžu tikšanās, kas ļaus izstrādāt kopīgus juridiskos risinājumus.

Puses strādās arī pie četru joslu automaģistrāles attīstīšanas starp Rīgu un Maskavu. Tā veicinās tranzītu uz Latvijas lielākajām ostām – Rīgu, Ventspili un Liepāju. Ministri vienojās, ka abām valstīm turpmāk regulāri jāapmainās ar informāciju par ceļa posmu plānotajiem remontiem, kā arī jāizstrādā autoceļu no Maskavas uz Rīgas, Ventspils un Liepājas ostām attīstības plāni. Autoceļu Rīga–Maskava iecerēts rekonstruēt dažu tuvāko gadu laikā.

Elīna Bīviņa,
ekonomikas ministra padomniece;

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa