Latvija: Nodomu vēstule

Starptautiskā Valūtas fonda direktoram Rīgā 2011.gada 9.maijā

Dominikam Štrausam-Kānam

Washington, D.C. 20431

Godātais Štrausa-Kāna kungs:

1. Pašlaik ir vērojamas skaidras Latvijas ekonomikas atlabšanas pazīmes. 2009.gada beigās ekonomika sāka augt un, neskatoties uz svārstībām pasaules ekonomikā, 2011. un 2012.gadā ir turpmāk sagaidāms vēl straujāks pieaugums. Augošās pārtikas un energoresursu cenas ir izraisījušas cenu pieaugumu, taču pamatinflācija joprojām ir zema. Finanšu situācija ir būtiski uzlabojusies, samazinoties kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu (CDS) starpībām, kā arī valdības vērtspapīru un starpbanku tirgus procentu likmēm atrodoties tuvu visu laiku zemākajam līmenim. Nesenais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums, kā arī citu reitingu aģentūru lēmums paaugstināt Latvijas valsts parādsaistību reitinga perspektīvu ir vēl viens apliecinājums ekonomiskās vides uzlabojumam.

2. Ekonomiskās situācijas uzlabošanās atspoguļo mūsu programmas pastāvīgu īstenošanu. Kopš trešā programmas pārskata mēs esam:

• Samazinājuši mūsu fiskālo deficītu līdz 6,5% no IKP (pārliecinoši izpildot decembra beigu kvantitatīvo izpildes kritēriju attiecībā uz koriģēto primāro bilanci). Mēs esam arī izpildījuši indikatīvo mērķi attiecībā uz sabiedriskā sektora algu fondu (1.tabula). Pēc ESA metodoloģijas mūsu fiskālais deficīts 2010.gadā bija 7,7% no IKP vai, atskaitot banku sektora restrukturizācijas izmaksas, 5,5% no IKP.

• Pārliecinoši esam izpildījuši tīro ārējo rezervju (NIR) un monetāro (NDA) mērķus.

• Esam izpildījuši daudzus no programmas strukturālajiem rādītājiem, tajā skaitā sagatavojuši pensiju reformas stratēģiju un visu valstij piederošo uzņēmumu sarakstu (3.tabula). Citi strukturālie rādītāji ir izpildīti, bet ar kavēšanos. Starp tiem ir izmaiņas nodokļu sistēmā, lai veicinātu parādu restrukturizācijai, un Hipotēku un zemes bankas (HZB) pārveidošanas plāna nosūtīšana EK. Taču vēl jāturpina darbs pie Fiskālās disciplīnas likuma, lai to iesniegtu parlamentā un nodrošinātu šim likumam augstāku juridisku spēku pār citiem likumiem. Vairāk laika nepieciešams arī, lai izstrādātu stratēģiju valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanai. Mūsu koriģētā ekonomiskā programma ietver strukturālos rādītājus, lai nodrošinātu tālāku progresu šajās sfērās (4.tabula).

3. Mūsu politikas mērķis 2011.gadam ir virzība uz eiro ieviešanu līdz 2014.gada janvārim un stabilas izaugsmes nodrošināšana. Mūsu 2011.gada budžetam un budžeta grozījumiem jāsamazina fiskālais deficīts līdz aptuveni 4,5% no IKP (pēc ESA95 metodoloģijas). Tas saskan ar mūsu pirmā programmas pārskata ietvaros definēto apņemšanos 2011.gadā samazināt fiskālo deficītu līdz 6% no IKP (pēc ESA95 metodoloģijas). 2012.gadā mēs samazināsim mūsu deficītu zem 3% no IKP (pēc ESA95 metodoloģijas) atbilstoši programmas mērķim. Izvirzot mērķi sasniegt deficītu 2,5% apmērā no IKP, mēs demonstrēsim mūsu apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu un parāda ilgtspēju, kā arī ilgtspējīgi izpildīt Māstrihtas kritērijus. Paredzot, ka mēs varam saglabāt šā gada deficītu 4,5% no IKP līmenī, sākotnējās aplēses rāda, ka šā mērķa sasniegšanai būs nepieciešami tālāki neto papildu pasākumi no 150 līdz 180 miljonu latu apmērā, kas ir būtiski mazāk, nekā bija paredzēts iepriekšējās aplēsēs. Mēs arī apņemamies stiprināt mūsu finanšu sistēmu, tajā skaitā līdz 2011.gada beigām atdalot HZB komerciālo daļu. Mēs uzskatām, ka šī politika turpinās stiprināt uzticību mūsu ekonomikai.

4. Ņemot vērā iepriekš teikto un turpmāk iezīmētās politikas, mēs lūdzam pabeigt ceturto programmas pārskatu un Finanšu pamatojuma pārskatu saskaņā ar Atbalsta vienošanos. Decembra beigās mēs nolēmām līdz 2011.gada jūnija beigām saglabāt ierobežojumus atsevišķiem noguldījumiem Parex bankā. Tā kā mēs saņēmām SVF apstiprinājumu 2011.gadā (pēc tam, kad iepriekšējais apstiprinājums bija zaudējis spēku), mēs lūdzam atrunu kvantitatīvā izpildes kritērija neievērošanai attiecībā uz ierobežojumu noteikšanu vai pastiprināšanu maksājumu veikšanai un pārskaitījumiem ikdienas starptautiskajos darījumos. Bez tam, ņemot vērā šā programmas pārskata novēloto pabeigšanu, mēs lūdzam pārstrukturēt Latvijas atlikušās aizdevumu daļas vienošanās ietvaros. Programma arī turpmāk tiks uzraudzīta, izmantojot kvantitatīvos izpildes kritērijus un indikatīvos mērķus, kā arī darbības nepārtrauktības kritērijus vispārējās valdības iekšējo un ārējo maksājumu parādiem. Kvantitatīvie izpildes kritēriji līdz 2011.gada augusta beigām un strukturālie rādītāji līdz programmas termiņa beigām 2011.gada 22.decembrī ir noteikti [2.] un [4].tabulā, kā arī pievienotajā Tehniskajā saprašanās memorandā. Piektais un pēdējais programmas pārskats Atbalsta vienošanās ietvaros notiks 2011.gada 15. novembrī vai vēlāk.

5. Ņemot vērā uzlabojušos ekonomisko situāciju un finanšu stāvokli, resursus, kas pieejami pēc šīs pārskata misijas, neplānojam aizņemties. Noslēdzot šo pārskatu, potenciāli Latvijai būs pieeja papildu resursiem 970 miljonu eiro apmērā no SVF, EK Ziemeļvalstīm un citām ES dalībvalstīm. Taču, ņemot vērā finansu stāvokļa uzlabošanos Latvijā, mēs plānojam izmantot tikai 100 miljonus eiro, ko, paredzams, Pasaules Banka apstiprinās. Taču jebkuri neaizņemtie, bet pieejamie resursi būs mums pieejami ar nosacījumu, ka Latvija turpina sekmīgi īstenot Programmu.

6. Ņemot vērā vispārējo finanšu sistēmas stabilizēšanos, kas samazina kopējo potenciālo banku sektora finansējuma nepieciešamību, līdzekļi, kas šobrīd atrodas banku sektora atbalstam atvērtā apakškontā Latvijas Bankā var tikt atbrīvoti ar mērķi izmantot tos vispārējās valdības finansēšanas vajadzību nodrošināšanai. Līdzekļi tiks atbrīvoti saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas EK ceturtajā Papildu saprašanās memorandā (SMoU), un šādu grafiku pēc tam, kad sasniegto progresu būs novērtējusi EK un SVF:

• 300 miljoni eiro, pamatojoties uz HZB pārveides plāna iesniegšanu EK 2011.gada aprīlī un Citadeles bankas pārdošanas stratēģijas un Parex risināšanas stratēģijas apstiprināšanu 2011.gada maijā;

• 100 miljoni eiro, pamatojoties uz EK iesniegto HZB pārdošanas stratēģiju;

• atlikušie 249 miljoni eiro, pamatojoties uz sasniegto progresu Citadeles bankas un HZB komerciālo aktīvu un pasīvu pārdošanā.

I. Makroekonomiskais ietvars

7. Ekonomika zemāko līmeni sasniedza 2010.gadā, un mēs sagaidām, ka 2011.gadā IKP pieaugs par 3,3%, bet 2012.gadā par 4%. Mēs sagaidām, ka 2011. gadā iekšējais pieprasījums pieaugs mērenā tempā. Jo īpaši, patērētāju uzticēšanās pieaugums vedina domāt, ka privātais patēriņš pieaugs, neskatoties uz augstākiem nodokļiem, kā arī pārtikas un degvielas cenu šoku. Vienlaikus ir sagaidāms investīciju pieaugums, neskatoties uz to, ka kredītu pieejamība saglabājas ierobežota. Turpinoties ekonomikas atlabšanai Latvijas tirdzniecības partnervalstīs, Latvijas eksporta apjomam vajadzētu pieaugt, kaut gan to lielākoties atsvērs pieaugošais imports, kas saistīts gan ar augsto importa īpatsvaru Latvijas eksportā, gan augošo iekšējo pieprasījumu. Reģistrētā bezdarba līmenis 2011.gada marta beigās bija 14,4%, un paredzams, ka 2011.gadā tas turpinās samazināties, kamēr saskaņā ar darbaspēka apsekojuma novērtējumu (vecumā no 15 līdz 74 gadiem) paredzams, ka, pakāpeniski atgūstoties pieprasījumam pēc darbaspēka, darba meklētāju īpatsvars samazināsies no 18,7% līdz 16,4%. Spēcīgie eksporta rādītāji gada sākumā norāda uz to, ka izaugsme šogad varētu pārsniegt mūsu prognozes. Tomēr rūpniecības un tirdzniecības pieauguma tempa palēnināšanās 2011.gada sākumā un nenoteiktās globālās attīstības perspektīvas norāda, ka ekonomikas atkopšanās joprojām ir trausla.

8. Inflācija ir pieaugusi pieaugošo pārtikas un energoresursu cenu ietekmē, taču tai vajadzētu saglabāties zemā viencipara skaitļa līmenī. Inflācija 2011.gadā varētu būt vidēji 3,5% apmērā (PCI rādītājs) pieaugošo pārtikas un enerģijas cenu, kā arī neseno nodokļu pieaugumu rezultātā. Neskatoties uz to, ir sagaidāms, ka vājais iekšējais pieprasījums un augstais bezdarbs bremzēs pamatinflācijas pieaugumu. Tā rezultātā mēs sagaidām, ka 2012.gadā inflācija samazināsies līdz aptuveni 2% (PCI rādītājs), kas nodrošinātu, ka Māstrihtas inflācijas kritērijs ir sasniedzams. Tomēr šīs prognozes ir atkarīgas no notikumu attīstības pārtikas un energoresursu tirgos.

9. Mēs apņemamies nodrošināt, ka inflācija tiks ierobežota. Pie mūsu fiksētā (ar šauru koridoru) valūtas kursa režīma atbildība par cenu stabilitāti ir dalīta starp Latvijas Banku un Finanšu ministriju. Kaut arī joprojām augstajam bezdarbam un banku aizvien īstenotajam aizņemto līdzekļu īpatsvara samazinājuma procesam vajadzētu ierobežot inflācijas spiedienu, mēs apsveram vairākus pasākumus, kas varētu palīdzēt ierobežot inflāciju (un palielināt ilgtermiņa konkurētspēju), lai palielinātu mūsu iespējas ilgtspējīgi izpildīt Māstrihtas inflācijas kritēriju.

10. Mēs sagaidām, ka konkurētspēja, kura algu un cenu korekciju rezultātā ir būtiski izlabojusies, saglabāsies stabila. Pēc divus gadus ilga krituma 2010.gadā ir stabilizējušās vienības darbaspēka izmaksas, jo ir beidzies nominālo darba algu kritums. Tā rezultātā pēdējos divos gados novērotā konkurētspējas uzlabošanās palēninājusies. Ar patēriņa cenu indeksu deflētais reālais efektīvais valūtas kurss ir stabilizējies aptuveni 10% zem tā augstākā līmeņa 2008.gada beigās, kamēr ar ražotāju cenu indeksu deflētais reālais efektīvais valūtas kurss ir samazinājies par 12%. Kaut arī 2011.gadā ir sagaidāms nominālais darba algas pieaugums, inflācijas starpībai ar tirdzniecības partnervalstīm vajadzētu saglabāties Latvijai labvēlīgai. Tādēļ paredzams, ka konkurētspēja turpinās uzlaboties, kaut arī mērenākā tempā nekā iepriekšējos gados.

II. Politikas 2011.gadā

A. Fiskālā politika

11. Mēs pārliecinoši sasniedzām programmā noteikto 2010. gada budžeta deficīta mērķi. Ievērojami mazāki valdības izdevumi, nekā plānots, ieskaitot palielināto izdevumu daļu ES finansētiem projektiem, vairāk kompensēja zemākus, nekā plānots, ieņēmumus. Tas palīdzēja ar lielāku rezervi sasniegt izpildes kritēriju attiecībā uz naudas plūsmas fiskālo bilanci (attiecībā uz neES saistītiem izdevumiem) (sk. 1.tabulu). Rezultātā budžeta deficīts sasniedza (pēc EKS 95 metodoloģijas) 7,7% no IKP salīdzinājumā ar Programmā noteikto mērķi 8,5% no IKP. Neņemot vērā banku restrukturizācijas izmaksas, 2010.gada budžeta deficīts bija tikai 5,5% no IKP. 2009.gada budžeta deficīts pēc ESA 95 metodoloģijas tika pārskatīts un samazināts no 10,2 uz 9,7% no IKP, kas radās, koriģējot ieņēmumu no emisiju kvotu pārdošanas uzskaiti, un tas nozīmē, ka Programmā noteiktais 2009.gada budžeta deficīta mērķis – ne vairāk kā 10% no IKP – arī ir sasniegts.

12. Saskaņā ar ESA 95 metodoloģiju mūsu potenciālās kopējās banku restrukturizācijas rezultātā radušās izmaksas ir novērtētas 289 milj. latu apmērā (2,3% no IKP). Šīs izmaksas, kas ir atspoguļotas 2010.gada deficīta novērtējumā pēc ESA metodoloģijas, galvenokārt saistītas ar paredzamo Valsts kases depozītu Parex bankā kapitalizāciju, kas attiecīgi ir iekļautas EK apstiprinātās Parex restrukturizācijas plāna bāzes scenārijā 2011.–2013.gadam.

13. Parlaments 2011.gada valsts budžetu apstiprināja 21.decembrī un tā grozījumus – 2011.gada 14. aprīlī. Konsolidācijas pasākumi kopā veido 370 milj. latu (visa gada laikā, lai arī ne visi no tiem dos pastāvīgu ieguvumu), kam vajadzētu samazināt budžeta deficītu pēc ESA metodoloģijas līdz 4,5% no IKP. Tas nodrošinās, ka mēs turpinām uzlabot fiskālo ilgtspēju un budžeta deficīts zem 3% no IKP (pēc EKS 95 metodoloģijas) 2012.gadā, izpildot Māstrihtas kritēriju, ir sasniedzams. Abi budžeti iekļauj šādus pasākumus:

• Ieņēmumu pasākumi (1,8% no IKP). Mēs esam: (i) veikuši pasākumus, lai palielinātu ieņēmumus no PVN, ceļot gan standarta, gan samazināto PVN likmi, kā arī samazinot kategorijas, kurām var piemērot samazināto PVN likmi; (ii) palielinājuši darbinieku sociālās apdrošināšanas iemaksas; (iii) palielinājuši nodokļa apjomu privātajiem transportlīdzekļiem un uzņēmumu transportlīdzekļiem, kas tiek lietoti privātām vajadzībām; (iv) ieviesuši finansiālās stabilitātes nodevu un maksu nebanku uzņēmumiem, kas nodrošina patēriņa kredītu pakalpojumus; (v) dubultojuši nekustamā īpašuma nodokli; un (vi) palielinājuši akcīzes nodokli un samazinājuši produktus, uz kuriem attiecināms nodokļu atvieglojums. Budžetā arī ir ietverti pasākumi, kas varētu dot ieņēmumus īstermiņā, taču maz ticams, ka radīs pastāvīgu ietekmi uz budžeta deficīta samazinājumu. Tas ietver īslaicīgu valsts uzņēmumu dividenžu izmaksas proporcijas palielinājumu un pensiju otrā līmeņa iemaksu samazinājumu.

• Izdevumu un neto aizņēmumu samazinājumi (0,8% no IKP). Mēs esam: (i) samazinājuši personāla un atalgojuma fonda izmaksas valsts pārvaldē; (ii) samazinājuši apropriējumu salīdzinājumā ar pagājušā gada apmēru vairākās jomās, tostarp veselības izdevumiem, sociālajām programmām un aizsardzības izdevumiem; (iii) samazinājuši subsīdijas vispārējai izglītībai un finansējumu inovatīvās izglītības programmās un (iv) samazinājuši subsīdijas dzelzceļam.

14. Lai arī, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, droši vien samazināsies sociālā drošības tīkla izdevumi, mēs vēl aizvien esam apņēmušies aizsargāt nabadzīgāko sabiedrības daļu. Lai arī programma “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās” beigsies šogad, mēs esam saglabājuši gandrīz nemainīgu apropriāciju / nemainīgus apropriējumus garantētā minimālā ienākuma programmai kopš 2010.gada. Turklāt mēs gatavojam aktīvā darba tirgus politikas stratēģiju (strukturālais rādītājs novembra beigas), kas aizvietos programmu “Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās”, kuru ir plānots pabeigt līdz 2011.gada beigām. Tas ļaus mums pāriet no sociālā drošības tīkla izdevumiem uz tradicionālajiem aktīvā darba tirgus politikas stratēģijas izdevumiem, kas tiek finansēti no Eiropas Sociālā fonda un, ja nepieciešams, veicot pārdales pietiekamā apmērā ES struktūrfondu ietvaros. Mūsu programmā ir iekļauts arī pasākums, kas nepieciešamības gadījumā dotu iespēju papildu sociālā drošības tīkla izdevumiem līdz 1/2% apmērā no IKP.

15. Mēs cenšamies stiprināt nodokļu administrāciju un apkarot ēnu ekonomiku. 2011.gada budžetā un budžeta grozījumos mēs ieviesām: (i) pasākumus, lai paātrinātu nodokļu parādu nomaksu; (ii) minimālās algas palielināšanu, kas ierobežos algu nepilnīgu deklarēšanu; (iii) pasākumus kontrabandas apkarošanai; un (iv) pieeju, lai uzlabotu sadarbību ar nozaru asociācijām. Uzsverot, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir svarīga mūsu fiskālās pielāgošanās stratēģijas sastāvdaļa, mēs atdzīstam, ka ar to saistītais ieņēmumu apjoms ir nenoteikts un grūti kvantificējams. Tāpēc mēs līdz jūnija beigām vēlētos izveidot darba grupu, iesaistot valdības un programmas partneru pārstāvjus, ar mērķi līdz augusta vidum novērtēt dažādu pasākumu efektivitāti un ziņot par paredzamajiem rezultātiem 2012.gadā un turpmāk. Mēs plānojam arī pārskatīt nodokļu atbilstības stratēģiju, ņemot vērā sagaidāmās SVF Tehniskās palīdzības misijas ieteikumus (augusta beigu strukturālais kritērijs).

16. Ņemot vērā 2012.gadā papildu nepieciešamo konsolidāciju, mēs gada laikā nepalielināsim izdevumus un nesamazināsim nodokļus vairāk, nekā ir paredzēts 2011.gada budžetā un budžeta grozījumos. Mēs izmantosim ieņēmumus, kas pārsniegs plānoto, vai citus ietaupījumus, lai panāktu budžeta deficītu zem noteiktā mērķa vai, konsultējoties ar EK un SVF, lai paātrinātu ES fondu apgūšanu, vai lai palielinātu sociālā drošības tīkla vai aktīvā darba tirgus politikas izdevumus. Tas nodrošinās nepieciešamā samazinājuma apmēru 2012.gadā, lai izpildītu Māstrihtas kritēriju attiecībā uz deficītu.

17. Mēs veiksim pasākumus, lai nostiprinātu fiskālo disciplīnu un uzturētu fiskālo ilgtspēju vidējā termiņā.

• Lai ierobežotu iespējamu izdevumu pārsniegšanu un nodrošinātu precīzu budžeta plānošanu, mēs grozījām likuma “Par 2011.gada valsts budžetu” 30.pantu ar mērķi samazināt maksimālo valsts budžeta apropriāciju neparedzētiem gadījumiem no 0,4 uz 0,2% no IKP.

• Lai ierobežotu turpmākās saistības un fiskālos risku un lai sasniegtu fiskālā deficīta mērķus, jaunus publiskās un privātās partnerības projektus 2011.gadā neuzsāksim (izņemot koncesijas, kurās valdība neuzņemas risku vai citas saistības). Mēs turpināsim ierobežot valsts garantijas 754 milj. latu apmērā (2009.gada jūnija līmenis, kad bija pieņemti 2009.gada budžeta grozījumi).

• Mēs, ņemot vērā SVF tehniskās palīdzības par izdevumu politiku rezultātus un atbalstu no Pasaules Bankas, esam sagatavojuši koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšanu, kas būs pamats visaptverošai pensiju reformai, ko mēs plānojam ieviest līdz ar 2012.gada budžetu. Šajā kontekstā mēs atkārtoti paužam savu apņemšanos saglabāt trīs līmeņu pensiju sistēmas ilgtspēju un atjaunot otrā līmeņa iemaksas 6% apmērā no bruto algas 2013.gadā, ja budžeta situācija uzlabojas saskaņā ar mūsu prognozēm.

• Esam sagatavojuši izsmeļošu valsts īpašumā esošo uzņēmumu sarakstu, ieskaitot informāciju par to finanšu stāvokli. Tomēr stratēģijas sagatavošana, kas nosaka valsts īpašumā esošo uzņēmumu vadības uzlabošanu, ieskaitot tos, kam jāpaliek valsts īpašumā, jāpārvērš valsts aģentūrās vai jāprivatizē, aizkavējas. Mēs plānojam līdz jūnija beigām piesaistīt konsultantu, kas palīdzētu mums pabeigt šīs stratēģijas sagatavošanu līdz 2011.gada oktobra beigām (strukturālais uzdevums).

• Pēc diskusijām ar mūsu konstitucionālajiem ekspertiem un Parlamenta deputātiem esam nolēmuši Fiskālās disciplīnas likumu iesniegt Parlamentā vēlāk, nekā sākotnēji plānots, – 2010.gada septembra beigās, lai iegūtu vairāk laika uzlabot likumu un panākt vienošanos par grozījumiem Satversmē, kas nepieciešami, lai nostiprinātu Fiskālās disciplīnas likumu augstākā hierarhijā attiecībā pret citiem likumiem. Īpaši mēs plānojam turpināt darbu, lai uzlabotu likumu, iestrādājot SVF un EK ieteikumus. Mēs plānojam vienoties par Fiskālās disciplīnas likumprojektu ar SFV un EK līdz 2011.gada augusta beigām (strukturālais kritērijs), kuru mēs iesniegsim parlamentam līdz 2011.gada novembra beigām (strukturālais kritērijs). Tas mums ļaus nostiprināt fiskālo politiku arī pēc Programmas noslēgšanas, nodrošināt valsts parāda ilgtspēju un pretciklisku fiskālo politiku.

• Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likumu mēs plānojam sagatavot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kas nosaka saistošus daudzgadu izdevumu griestus, aizliegumu palielināt gada laikā apropriāciju pie vairāk, nekā plānots, augošiem ieņēmumiem, kā arī ierobežojumus stimulējošiem fiskālajiem pasākumiem pēc budžeta pieņemšanas. Kā minimums mēs papildināsim valsts budžeta 2012.gadam likumprojektu ar Vidēja termiņa attīstības un fiskālās politikas ietvaru (ieskaitot nesaistošu vidēja termiņa budžeta ietvaru 2012–2014).

• Mēs veiksim pasākumus, lai nodrošinātu, ka Fiskālās disciplīnas likuma un Vidēja termiņa budžeta ietvara likuma noteikumi (ko mēs plānojam iesniegt Saeimā līdz 2012.gada vidum) ir augstākā hierarhijā attiecībā pret citiem likumiem, līdz 2011.gada novembra beigām iesniedzot Saeimā grozījumus Satversmē. Papildus tam mēs līdz 2011.gada maija beigām iesniegsim ziņojumu atbilstošai Saeimas komisijai, piedāvājot iespējamos tālākos risinājumus, lai nodrošinātu, ka Finanšu ministrijai tiek dots pietiekami ilgs laiks, lai novērtētu visus nodokļu priekšlikumus, pirms tie tiek nodoti balsošanai Saeimā.

18. 2012. gada budžetā paredzam samazināt deficītu zem 3% no IKP (saskaņā ar ESA 95 prasībām) atbilstoši programmā noteiktajam mērķim. Mērķtiecīga vēlme sasniegt deficītu 2,5% no IKP demonstrēs mūsu apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu, parāda vadības ilgtspēju, kā arī nodrošina ilgtspējīgi pamatotu Māstrihtas kritēriju sasniegšanu. Ja šogad izdosies nodrošināt budžeta deficītu 4,5% apmērā no IKP, mūsu pašreizējās aplēses liecina, ka būs nepieciešami papildu neto pasākumi 150 līdz 180 milj. latu apmērā (1,1% līdz 1,3% no IKP) fiskālās konsolidācijas nodrošināšanai. Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, mēs pašlaik izstrādājam priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformēšanai un vispārējas ēnu ekonomikas apkarošanas stratēģijas ieviešanai. Tāpat mēs šobrīd strādājam pie tā, lai pašvaldību budžetā ieskaitāmo iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu novirzītu valsts budžetā. Izdevumu daļā apsveram iespēju samazināt sabiedriskajā sektorā strādājošo atalgojuma fondu, kā arī samazināt valsts subsīdijas (tai skaitā subsīdijas starptautiskajai lidostai “Rīga”). Lai identificētu papildu fiskālās konsolidācijas iespējas, paredzam līdz augusta vidum sagatavot fiskālo konsolidācijas pasākumu sarakstu, kas galvenokārt būs vērsts uz izdevumu samazināšanu (augusta vidus – strukturālais kritērijs). Sagaidāms, ka minētajā sarakstā tiks ietverti elementi no 2011.gadā apskatītajām konsolidācijas iespējām (SVF, EK un Pasaules Bankas ieteikumi, kas netika iekļauti 2011.gada budžetā). Konsolidācijas pasākumu sarakstā būtu nepieciešams ietvert pasākumus sociālo pabalstu sistēmas racionalizēšanai un pensiju sistēmas ilgtspējas uzlabošanai, kas kopumā atbilstu sociālās drošības sistēmas ilgtermiņa stabilitātes nodrošināšanai. Līdz 2014.gadam turpināsim pašlaik noteiktos sociālo pabalstu ierobežojumus iedzīvotājiem ar augstiem ienākumiem (ierobežojumi zaudē spēku 2012.gada beigās). Līdz septembra beigām plānojam iesniegt Saeimā 2012.gada budžeta likumu (strukturālais kritērijs), paredzot tā pārliecinošu atbilstību Māstrihtas deficīta kritērijam.

19. Mēs apņemamies nodrošināt pakāpenisku pāreju uz finansējuma piesaisti finanšu un kapitāla tirgos Programmas atlikušajā periodā. Saskaņā ar mūsu vidēja termiņa parāda vadības stratēģiju mēs plānojam palielināt aizņēmumu apjomu iekšējā tirgū, vienlaikus pagarinot tirgus aizņēmumu atmaksas termiņus, lai samazinātu pārfinansēšanas riskus. Mēs arī plānojam veikt aizņēmumus starptautiskajos finanšu tirgos, tiklīdz tirgus apstākļi tam būs labvēlīgi, lai nodrošinātu spēju izpildīt savas parāda atmaksas saistības turpmākajos gados. Lai ierobežotu makroekonomisko svārstīgumu, mēs plānojam saglabāt regulāru iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas grafiku, vienlaikus ierobežojot kopējo aizņemšanās apjomu, lai saglabātu parāda vadības ilgtspēju.

III. Monetārā un valūta kursa politika

20. Fiksēts lata maiņas kurss (ar šauru koridoru) saglabāsies kā monetārās politikas stratēģija līdz eiro ieviešanai. Ja tīrās ārvalstu valūtas rezerves jebkad 30 dienu laikā samazināsies par vairāk nekā 500 miljoniem eiro, mēs konsultēsimies ar EK un SVF darbiniekiem. Mēs konsultēsimies ar SVF darbiniekiem arī pirms jebkāda veida izmaiņām oficiālajās procentu likmēs un obligāto rezervju prasībās. Lai saglabātu monetāro un finanšu stabilitāti, nepieciešama ticama neatkarība politikas veidošanā. Tādējādi mēs atkārtoti apstiprinām LB un FKTK esošo stipro institucionālo un finanšu neatkarību, kas ir turpmākās stabilitātes pamats.

21. Mūsu fiksētā valūtas kursa (ar šauru koridoru) režīms paredz, ka monetārajiem nosacījumiem vajadzētu atbilst likviditātes nosacījumiem eirozonā. Starpbanku likmes darījumiem ar termiņu uz nakti eirozonā pēdējo mēnešu laikā stingrāku likviditātes nosacījumu dēļ ir palielinājušās un patlaban pārsniedz Latvijas likmes. Ja nepieciešams, mēs pielāgosim mūsu politikas nostāju, lai nodrošinātu, ka monetārie nosacījumi Latvijā joprojām atbilst mūsu fiksētajam valūtas kursam.

22. Valsts kase ir uzsākusi Programmas līdzekļu konvertācijas tirgū pretēji iepriekšējai konvertāciju veikšanai Latvijas Bankā. Lai arī ārvalstu valūtas pārdošana tirgū var palielināt valūtas kursa svārstības, mēs uzskatām, ka tas ierobežos likviditātes pārpalikuma uzkrāšanos un veicinās likviditātes vadību. Mēs saprotam, ka nepieciešams nodrošināt, ka Valsts kases veiktās ārvalstu valūtu konvertāciju operācijas tiek veiktas atbilstoši finansēšanas vajadzībām un netiek uztvertas kā valūtas intervences tirgū. Tāpēc sadarbībā ar SVF esam izveidojuši caurspīdīgu mehānismu, kurā Valsts kase pārdod ārvalstu valūtu ik dienas publiskajās izsolēs un par plānoto pārdošanas apjomu Valsts kase tirgus dalībniekiem paziņo četras nedēļas iepriekš. Pēc nozīmīga apjoma darījumu veikšanas janvārī un februārī, kas bija nepieciešami, lai nodrošinātu izdevumu ikmēneša naudas plūsmas, Valsts kases pārdotais ārvalstu valūtas apjoms ir piesaistīts tekošā mēneša finansēšanas vajadzībām. Pārdotais valūtas apjoms tiek publicēts Valsts kases mājaslapā nedēļas laikā pēc darījumu veikšanas, turpat atrodami arī dati par iepriekšējo periodu. Uz 2011.gada aprīli esam pārdevuši ārvalstu valūtu 350 miljonu latu ekvivalentā apjomā.

IV. Finanšu sektors

23. Mēs turpinām stiprināt finanšu sistēmas uzraudzību Latvijā. Grozījumi noteikumos par lielajiem riska darījumiem un atalgojuma politiku stājās spēkā pagājušā gada decembrī, atspoguļojot nesenās izmaiņas ES kapitāla prasību direktīvā. 2011.gada februārī mēs veicām izmaiņas arī stresa testēšanas vadlīnijās, lai pilnveidotu riska pārvaldīšanu bankās un ietvertu stresa testēšanas vadlīnijas, ko Eiropas Banku uzraudzības komiteja apstiprināja pagājušā gada augustā. Mēs stingri nodrošināsim šo noteikumu piemērošanu, vienlaikus turpinot papildināt mūsu uzraudzības ietvaru, sekojot izmaiņām labākajā starptautiskajā praksē. Papildus mēs turpināsim pastiprināti uzraudzīt bankas, kuras saņēmušas valsts atbalstu, un stingri nodrošināt citu normatīvo prasību ievērošanu. Visbeidzot, izveidojot 2010.gada jūnijā augsta līmeņa Ziemeļu un Baltijas valstu pārrobežu stabilitātes grupu (pirmā sanāksme notika 2010.gada novembrī) un stiprinot sadarbību ar attiecīgajām ārvalstu uzraudzības iestādēm, mēs esam uzlabojuši sadarbību ar kaimiņvalstīm pārrobežu finanšu stabilitātes un krīzes vadības jautājumos.

24. Mēs esam apņēmusies īstenot Citadeles bankas un Parex bankas pārdošanas stratēģijas, kuras plānots apstiprināt Ministru kabinetā 10.maijā. Mēs plānojam īstenot Citadeles un Parex bankas pārdošanu atsevišķi, un Parex bankas aktīvi netiks apvienoti ar Citadeles aktīviem, jo tas varētu mazināt Citadeles bankas pievilcību potenciālo investoru acīs. Lai panāktu adekvātu sloga sadalījumu, mēs esam apņēmušies nodrošināt, ka neviens no Parex bankas akcionāriem, kas bija Investoru līguma puses brīdī, kad valdība sākotnēji iesaistījās Parex bankas glābšanā, vai neviens investors, kas ir saistīts ar šiem akcionāriem, nedrīkstēs iegādāties nevienu minēto banku bilances daļu.

• Citadeles bankas pārdošanas process tiks sākts tuvākajā laikā, lai nodrošinātu ātru bankai sniegtā valsts atbalsta atgūšanu, atbrīvotu vadības resursus un nodrošinātu atbilstību Eiropas Komisijas atbalstītajam restrukturizācijas plānam. Mēs plānojam pārdod banku kā vienotu veselumu, bet, lai maksimizētu potenciālo valsts atbalsta atgūšanu, mēs atvērtā izsolē ļausim investoriem iesniegt piedāvājumus arī par atsevišķām bilances daļām.

• Parex bankas pārdošanas stratēģija, kuru īstenos Parex bankas vadība, paredz pakāpenisku, bet agresīvu to aktīvu atgūšanu (tai skaitā piedziņu, izstrādi un pārdošanu), kuru vērtības samazinājums nākotnē ir mazāk ticams, apvienojumā ar atlikušā portfeļa pārdošanu īsā termiņā. Jo īpaši mūsu mērķis ir novērst aktīvu izpārdošanu par zemu cenu, vienlaikus maksimizējot valsts atbalsta atgūšanu.

• Mēs nodrošināsim, ka visām valsts īpašumā esošajām bankām būs pietiekama likviditāte, lai izpildītu to ārējās saistības bez likviditātes atbalsta piesaistes no citām valsts īpašumā esošajām bankām.

25. Mēs esam apņēmusies aktīvi vērsties pret Parex bankas iepriekšējiem akcionāriem un augstākā līmeņa vadītājiem par zaudējumiem, ko viņi radījuši Parex bankai un valstij. Jo īpaši mēs plānojam tiesas ceļā pieprasīt kompensāciju no diviem iepriekšējiem vairākuma akcionāriem un augstākā līmeņa vadītājiem, lai kā minimums atgūtu tos līdzekļus, ko valsts sākotnēji ir izdevusi bankas stabilizācijai. Šajā sakarā mēs ātri noteiksim bankai un valstij radīto zaudējumu apjomu, un plānojam operatīvi iesniegt prasību tiesā.

26. Mēs saglabājam apņemšanos nodrošināt taisnīgu un objektīvu attieksmi pret Latvijas banku sistēmas noguldītājiem un kreditoriem. Noguldījumu garantiju sistēmas ietvaros mēs apņemamies ievērot visu noguldītāju – kā rezidentu, tā arī nerezidentu – tiesības. Daļējā iesaldēšana, kas ierobežo izņemamo noguldījumu summas Parex bankā, tika atvieglota 2010.gada beigās un tiks pilnībā atcelta tikai tad, kad vairs nepastāvēs risks, ka depozītu izņemšana varētu apdraudēt sekmīgu Parex bankas restrukturizācijas plāna ieviešanu.

27. 15.aprīlī mēs iesniedzām HZB pārveides plānu Eiropas Komisijā.

• Plāns, kurš tika aizkavēts, jo bija grūtības panākt vienošanos par turpmāko virzienu starp iesaistītajām pusēm, paredz komercdaļas aktīvu un pasīvu pārdošanu atvērtā un caurspīdīgā procedūrā. Mēs plānojam pēc iespējas pārnest depozītus uz pircēju banku(ām). Pēc komercdaļas aktīvu un pasīvu nodalīšanas mēs plānojam bankas attīstības daļu apvienot ar pārējām valsts attīstības institūcijām (skatīt 28.punktu).

• Mēs jau esam uzsākuši gatavošanos HZB komercdaļas pārdošanai vēlāk šā gada laikā. Lai to veicinātu, mēs esam iecēluši par restrukturizācijas procesu atbildīgo valdības amatpersonu un piesaistīsim kvalificētu, pieredzējušu un neatkarīgu pārdošanas konsultantu, kurš piesaistīs starptautiski atzītu ekspertu komandu, lai sagatavotu un īstenotu pārdošanas stratēģiju (maija beigas – strukturālais kritērijs). Mēs konsultēsimies ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu par abiem norīkojumiem un to darba uzdevumiem.

• Pārdošanas konsultantam tiks uzdots izstrādāt HZB komercdaļas pārdošanas stratēģiju, kuru mēs plānojam apspriest ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju. Šo stratēģiju mēs līdz jūnija beigām iesniegsim Eiropas Komisijā, lai nodrošinātu faktiskās pārdošanas procesa uzsākšanu jūlijā, un iecelsim kvalificētu un neatkarīgu restrukturizācijas vadītāju ar starptautisku pieredzi, kurš atskaitīsies HZB padomei, lai pārraudzītu restrukturizācijas un pārdošanas procesu (strukturālais indikators jūnija beigas). Tam vajadzētu nodrošināt nospraustā mērķa – bankas komercdaļas pārdošanu līdz 2011.gada decembra vidum (strukturālais indikators) – sasniegšanu.

• Ņemot vērā potenciālo interešu konfliktu, kā arī Eiropas Komisijas apstiprinātajā restrukturizācijas plānā noteiktos ierobežojumus, Citadeles bankai netiks atļauts iegādāties nevienu HZB bilances daļu. Ņemot vērā Eiropas Komisijas restrukturizācijas plānā noteikto aizliegumu attiecībā uz jebkādām jaunām komercaktivitātēm, jebkuru HZB aktīvu iegāde, ko veiktu Parex banka, būs ierobežota.

28. Līdz oktobra beigām mēs apstiprināsim attīstības kreditēšanas sistēmas Latvijā optimizācijas plānu. Plāns paredz izveidot vienotu attīstības institūciju, kas nodrošinātu sinerģiju starp esošajām institūcijām un ļautu efektīvāk izmantot ES fondus, tai skaitā veicot mērķfondu līdzekļu izsniegšanu aizdevumos caur komercbankām kā starpniekiem. Attīstības institūcija neveiks kredītu izsniegšanu klientiem tiešā veidā, izņemot jau izmaksātos līdzekļus vai uzņemtās saistības esošo mērķa programmu ietvaros (ko mēs novērtējam 245 miljonu latu apjomā) un tālāk minētās speciālās programmas. Turpmāk tiešā aizdošana tiks aprobežota ar gadījumiem, kad kredītu izsniegšana ir: (i) saistīta ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kādus nepiedāvā komercbanku sektors; (ii) saistīta ar augsti specializētām zināšanām, kādas komercbankām nav; vai (iii) ir pārāk mazā apjomā vai pārāk riskanta, lai būtu interesanta komercbankām. Mēs ierobežosim jaunu tiešo kreditēšanu saskaņā ar mūsu konsultanta secinājumiem. Mēs plānojam ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju strādāt pie šā plāna īstenošanas, kā tas noteikts EK Papildu saprašanās memorandā (SMoU).

29. Mēs plānojam piesaistīt tehnisko palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanu grūtībās nonākušo kredītiestāžu situācijas risināšanā. Kredītiestāžu likums un Banku pārņemšanas likums nodrošina juridisko kompensāciju FKTK un tās aģentiem, tai skaitā FKTK pilnvarotām privātpersonām, pienākumu pildīšanas laikā. Sadarbībā ar SVF mēs strādājam, lai nodrošinātu, ka mūsu tiesiskais ietvars nodrošina efektīvu lēmumu pieņemšanu pārējo valdības amatpersonu vidū, tai skaitā Finanšu ministrijā un Latvijas Privatizācijas aģentūrā, kas ir iesaistītas kredītiestāžu glābšanā vai restrukturizācijā.

V. Privātā parāda pārstrukturēšana

30. Mēs sadarbojamies ar SVF, lai stiprinātu uz tirgu balstītu parādu restrukturizācijas motivāciju.

• 2010.gada beigās tika izdoti noteikumi, lai precizētu parāda norakstīšanas ietekmi uz nodokļiem. Turklāt mēs esam veikuši grozījumus tiesību aktos, lai nodrošinātu, ka neatmaksātā parāda nodošana trešajai pusei ir ar nodokli neapliekams darījums, kā arī lai atliktu iedzīvotāju ienākuma nodokļa saistības attiecībā uz norakstīto parādu uz diviem gadiem, tādējādi stimulējot ātrāku parāda atmaksu. Mēs arī plānojam samazināt pašreizējo valsts nodevu divu procentu apmērā, tiklīdz uzlabosies ekonomiskā situācija. Visbeidzot, līdz jūlija beigām mēs plānojam precizēt metodes PNV piemērošanai ieķīlātas mantas pārdošanas gadījumā.

• 2010.gada 1.novembrī stājās spēkā jauns likums, kas cita starpā regulē privātpersonu maksātnespēju, kas pēc maksātnespējas procesa beigām ļauj finansiāli atbildīgiem privātiem parādniekiem sākt visu no sākuma. Jaunais likums būtiski samazina privātpersonu maksātnespējas procesa izmaksas un laiku, tādējādi veicinot parāda atmaksu un šādu parādnieku atgūšanos.

• Mēs esam iesnieguši Saeimā grozījumus Civilprocesa likumā, lai piešķirtu prioritāru statusu prasībām bez nodrošinājuma attiecībā uz dzīvokļu mājām, maksu par apkuri un dabasgāzes piegādēm dzīvokļa īpašniekam. Mēs plānojam sadarboties ar SVF, lai risinātu sākotnējā priekšlikuma izraisītās bažas – jo īpaši faktu, kas tas tiek piemērots ar atpakaļ ejošu datumu, – un līdz jūlija beigām (strukturālais rādītājs) iesniegsim Saeimā grozījumus sākotnējā priekšlikumā.

• Pagājušajā gadā stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, kas ļauj izsoles uzvarētājam saņemt bankas garantijas vēstuli – bankas aizdevuma vietā, kas liktu pircējam kā nodrošinājumu ieķīlāt izsolīto aktīvu – lai veicinātu vienlaicīgu samaksu par izsolīto īpašumu, īpašumtiesību nodošanu un pirmās prioritātes nodrošinājuma nostiprināšanu bankā. Mēs uzskatām, ka tas palielinās veiksmīgo izsoļu skaitu un veicinās cenu noskaidrošanu. Turklāt mēs sadarbojamies ar SVF, lai noteiktu, kā paātrināt apstiprināšanas procedūras pēc izsoles un to izmaksu samazināšanas.

• Mēs esam iesnieguši Saeimā grozījumus Civilprocesa likumā, lai vienkāršotu un paātrinātu nelielu sūdzību izskatīšanu.

VI. Citi jautājumi

31. Mēs turpināsim turēt visus Programmas ilgtermiņa līdzekļus speciālos Valsts kases eiro apakškontos Latvijas Bankā. Ja Programmas resursi budžeta finansēšanas nodrošināšanai trīsdesmit dienu periodā samazināsies par vairāk nekā 250 miljoniem eiro, Finanšu ministrija konsultēsies ar SVF un EK. Valsts kase turpinās glabāt savus noguldījumus Latvijas Bankā (izņemot ikdienas naudas plūsmas nodrošināšanai nepieciešamos līdzekļus).

32. Latvijas valdība cieši sadarbosies ar EK, lai īstenotu reformas atbilstoši EK Saprašanās memorandā minētajam, sevišķi tādās jomās kā uzņēmējdarbības vides uzlabošana, ES līdzfinansēto finanšu instrumentu efektīvāka izmantošana un pētniecības un attīstības atbalsta programmas.

VII. Vienošanās ar SVF

33. Papildus saistībām, kuras uzņēmāmies iepriekš saskaņā ar Programmu, uzskatām, ka iepriekš minētās politikas ir pietiekamas mūsu ekonomikas programmas mērķu sasniegšanai. Tomēr mēs esam gatavi veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu Programmas izpildi. Mēs konsultēsimies ar EK, SVF un citiem programmas partneriem gan, pieņemot šos pasākumus, gan pirms šajā vēstulē noteikto pasākumu pārskatīšanas saskaņā ar SVF politiku attiecībā uz šādām konsultācijām. Turklāt mēs laikus sniegsim SVF pieprasīto informāciju par politikas īstenošanu un Programmas mērķu sasniegšanu.

34. Mēs atļaujam SVF publicēt šo Nodomu vēstuli, tās pielikumus (tostarp Tehnisko saprašanās memorandu) un attiecīgo darbinieku ziņojumu.

Ar cieņu Valdis Dombrovskis,
Ministru prezidents;

Andris Vilks, finanšu ministrs;

Ilmārs Rimšēvičs,
Latvijas Bankas prezidents;

Irēna Krūmane, Finanšu un kapitāla
tirgus komisijas priekšsēdētāja