Ministru kabineta noteikumi Nr. 122

Rīgā 1999.gada 23.martā (prot. Nr. 18, 20.§)

Noteikumi par patentu un zinātības (know-how) licences līgumu atbrīvošanu no Konkurences likumā noteiktā vienošanās aizlieguma

Izdoti saskaņā ar Konkurences likuma 15.panta ceturtās daļas 1.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. zinātība — tehniskas informācijas kopums, kas ir būtisks un noteiktā veidā identificēts komercnoslēpums;

1.2. patenti — intelektuālā īpašuma tiesības uz izgudrojumiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijas reģistrācijas apliecības vai augu šķirņu reģistrācijas apliecības;

1.3. licences līgumi — patentu licences līgumi, zinātības licences līgumi vai jauktie patentu un zinātības licences līgumi;

1.4. licencētā tehnoloģija — sākotnējā un visa tai sekojošā zinātība, ko licenciārs (licences devējs) paziņo licenciātam (licences ņēmējam) licences līgumu ietvaros; jauktajos līgumos licencētā tehnoloģija ietver gan zinātību, gan arī patentus, kuriem ir dota licence;

1.5. licencētie produkti — preces un pakalpojumi, kuru ražošana vai sniegšana iespējama, tikai izmantojot licencēto tehnoloģiju;

1.6. licencētā teritorija — teritorija, kurā licenciāts ir pilnvarots izmantot licencēto tehnoloģiju;

1.7. izmantošana — jebkura licencētās tehnoloģijas izmantošana, t.sk. ražošana, pārdošana noteiktā teritorijā vai licencēto produktu iznomāšana;

1.8. saistītie uzņēmumi — uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — uzņēmumi), kuri atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

1.8.1. uzņēmumi, kuros līgumslēdzējām pusēm ir izšķiroša ietekme;

1.8.2. uzņēmumi, kuriem līgumslēdzējās pusēs ir izšķiroša ietekme;

1.8.3. uzņēmumi, kuros šo noteikumu 1.8.2.apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem ir izšķiroša ietekme;

1.8.4. uzņēmumi, kuros līgumslēdzējām pusēm vai šo noteikumu 1.8.1., 1.8.2. vai 1.8.3.apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem kopīgi ir izšķiroša ietekme; šādi kontrolētie uzņēmumi tiek uzskatīti par saistītiem ar katru no līgumslēdzējām pusēm.

2. Šie noteikumi nosaka atsevišķu uzņēmumu vienošanās — patentu un zinātības (know-how) licences līgumus —, kas tiek atbrīvotas no Konkurences likuma 15.panta pirmajā daļā noteiktā aizlieguma, ievērojot minētā likuma 15.panta otro daļu, ja tās atbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Minētās vienošanās ir atļautas, neiesniedzot attiecīgu paziņojumu Konkurences padomē.

3. Šie noteikumi attiecas gan uz līgumiem starp uzņēmumiem, gan uz uzņēmumu saskaņotu darbību.

4. Šie noteikumi nav piemērojami licences līgumiem:

4.1. starp patentu vai zinātības pules biedriem, ja licences līgums attiecas uz pules tehnoloģijām. Patentu vai zinātības pule ir vienošanās starp patentu vai zinātības īpašniekiem par intelektuālā īpašuma kopīgu izmantošanu savstarpējas licencēšanas veidā vai piešķirot licences kopīgam uzņēmumam;

4.2. starp konkurentiem, kas piedalās kopuzņēmumā, vai starp vienu no konkurentiem un kopuzņēmumu, ja patentu licences līgums attiecas uz kopuzņēmuma darbību;

4.3. starp konkurentiem attiecībā uz licences līgumā minētajiem produktiem par to, ka viena līgumslēdzēja puse piešķir otrai līgumslēdzējai pusei patenta vai zinātības licenci, bet otra līgumslēdzēja puse, arī noslēdzot citus līgumus vai sadarbojoties ar tās saistītajiem uzņēmumiem, piešķir pirmajai līgumslēdzējai pusei patentu, preču zīmes vai zinātības licenci vai ekskluzīvas produktu pārdošanas tiesības;

4.4. par licencēšanu, kas satur nosacījumus attiecībā uz citām intelektuālā īpašuma tiesībām, nevis patentiem;

4.5. kas noslēgti tikai licencēto produktu pārdošanai.

5. Šie noteikumi ir piemērojami:

5.1. šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minētajiem licences līgumiem, kur viens no kopuzņēmumu veidojošiem uzņēmumiem piešķir kopuzņēmumam patenta vai zinātības licenci ar nosacījumu, ka licencēto produktu un iesaistīto uzņēmumu aizstājošo produktu tirgus daļa konkrētajā tirgū ir līdz 20 %, ja licence paredz produktu ražošanu, un līdz 10 %, ja licence paredz produktu ražošanu un izplatīšanu. Šie noteikumi ir piemērojami arī tad, ja šajā apakšpunktā minētās tirgus daļas divu sekojošu finansu gadu laikā pieaug ne vairāk kā par vienu desmito daļu;

5.2. daudzpusējām licencēm šo noteikumu 4.1. un 4.3.apakšpunkta izpratnē, ievērojot nosacījumu, ka līgumslēdzējas puses netiek teritoriāli ierobežotas licencēto produktu ražošanā, lietošanā vai tirdzniecībā, vai licencēto vai pules tehnoloģiju izmantošanā;

5.3. licences līgumiem, ja licenciārs nav patentu vai zinātības īpašnieks, bet patentētājs vai īpašnieks to ir pilnvarojis izsniegt licences;

5.4. patentu vai zinātības licences līgumiem, ja maksājamā summa par licences izmantošanu ir atkarīga no apgrozījuma, kas sasniegts, izmantojot šos līgumus attiecībā uz licencētajiem produktiem, no šo produktu saražotā daudzuma vai no operāciju skaita, kas veiktas, izmantojot zinātību vai patentus;

5.5. licences līgumiem, kuros licenciāta un licenciāra tiesības un pienākumus uzņemas ar tiem saistītie uzņēmumi.

II. Licences līgumi, uz kuriem nav attiecināms vienošanās aizliegums

6. Vienošanās aizliegums nav attiecināms uz tādu licences līgumu, kas noslēgts tikai starp diviem uzņēmumiem — licenciāru un licenciātu — un kurā līgumslēdzējas puses uzņēmušās kādu no šādām saistībām:

6.1. licenciārs nedos licenci trešajām personām, lai tās izmantotu licencēto tehnoloģiju licencētajā teritorijā;

6.2. licenciārs pats neizmantos licencēto tehnoloģiju licencētajā teritorijā;

6.3. licenciāts neizmantos licencēto tehnoloģiju teritorijās, kuras sev rezervējis licenciārs;

6.4. licenciāts neražos un neizmantos licencēto produktu vai neizmantos licencēto tehnoloģiju teritorijās, kurās licences izsniegtas citiem licenciātiem;

6.5. licenciāts nerealizēs aktīvu tirdzniecības politiku teritorijās, kurās licences izsniegtas citiem licenciātiem, un īpaši — nereklamēs produktus, neveidos filiāles un šo produktu uzkrājumus šajās teritorijās;

6.6. licenciāts nesāks tirgot licencēto produktu teritorijās, kurās licences izsniegtas citiem licenciātiem;

6.7. licenciāts izmantos tikai licenciāra preču zīmi vai viņa noteikto preču pasniegšanas veidu, lai atšķirtu licencēto produktu, ievērojot nosacījumu, ka licenciāts var identificēt sevi kā licencētā produkta ražotāju;

6.8. licenciāts ierobežos licencēto produktu ražošanu līdz tādam daudzumam, kāds nepieciešams paša produktu ražošanai, kā arī pārdos licencēto produktu tikai kā savu produktu vienotu vai aizvietojošu daļu vai citādi ar savu produktu pārdošanu saistītā veidā, ievērojot noteikumu, ka licenciāts brīvi nosaka nepieciešamo daudzumu.

7. Ja ir noslēgts patentu licences līgums, atbrīvojums no vienošanās aizlieguma šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5.apakšpunktā minētajiem līguma nosacījumiem ir spēkā ne ilgāk kā piecus gadus pēc licencētā produkta parādīšanās tirgū.

8. Ja ir noslēgts zinātības licences līgums, atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir spēkā:

8.1. vienīgi tad, ja līgumslēdzējas puses ir identificējušas konkrēto zinātību (zinātība ir identificēta, ja tā izklāstīta vai citādi pierakstīta tādā veidā, ka ir iespējams pārbaudīt, vai tā atbilst komercnoslēpuma un būtiskuma kritērijiem, un pārliecināties, ka licenciāts nav ierobežots izmantot pats savu tehnoloģiju; zinātība var būt aprakstīta arī licences līgumā vai tam pievienotā dokumentā) un ar zinātības palīdzību iegūto pieredzi darījušas zināmu otrai līgumslēdzējai pusei līguma darbības laikā, bet tikai tik ilgi, kamēr zinātība paliek komercnoslēpums (ja tā kopumā un precīzā veidā (vai tās sastāvdaļas kopumā) vispār nav zināma vai nav pieejama; katra atsevišķa zinātības sastāvdaļa var būt arī daļēji zināma vai pieejama) un ir būtiska (ja tā satur informāciju, kas ir būtiska kopumā vai daļēji produktu ražošanas procesā, pakalpojuma sniegšanai vai zinātības pilnveidošanai);

8.2. attiecībā uz šo noteikumu 6.1., 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5.apakšpunktā minētajiem līguma nosacījumiem ne ilgāk kā 10 gadu pēc licencētā produkta parādīšanās tirgū;

8.3. attiecībā uz šo noteikumu 6.6.apakšpunktā minēto līguma nosacījumu ne ilgāk kā piecus gadus pēc licencētā produkta parādīšanās tirgū;

8.4. attiecībā uz šo noteikumu 6.7. un 6.8.apakšpunktā minētajiem līguma nosacījumiem visu līguma darbības laiku, ciktāl zinātība paliek komercnoslēpums un ir būtiska.

9. Ja ir noslēgts jauktais patentu un zinātības licences līgums, atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir spēkā:

9.1. ja līgumslēdzējas puses jebkādā pieņemamā veidā identificējušas konkrēto zinātību, bet tikai tik ilgi, kamēr ir spēkā attiecīgie patenti un zinātība paliek komercnoslēpums un ir būtiska;

9.2. attiecībā uz šo noteikumu 6.6.apakšpunktā minēto līguma nosacījumu ne ilgāk kā piecus gadus pēc licencētā produkta parādīšanās tirgū.

10. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir spēkā arī tad, ja licences līgumā ietverts kāds no šādiem nosacījumiem, kas nav konkurences ierobežojums:

10.1. ja licenciātam ir šādas saistības:

10.1.1. neatklāt licenciāra sniegto zinātību arī pēc līguma darbības izbeigšanās;

10.1.2. neizsniegt licences trešajām personām vai nenodot tālāk savu licenci;

10.1.3. neizmantot licencētos patentus vai zinātību pēc līguma darbības izbeigšanās tik ilgi, kamēr patenti tiek uzturēti spēkā un zinātība paliek komercnoslēpums;

10.1.4. izsniegt licenciāram licenci attiecībā uz licencētās tehnoloģijas izmantošanas pieredzi un tās jaunam lietojumam ar nosacījumu, ka:

10.1.4.1. licence attiecībā uz pieredzes izmantošanu nav ekskluzīva un licenciāts pats brīvi var izmantot iegūto pieredzi, kā arī licencēt to trešajām personām, neizpaužot no licenciāra iegūto zinātību, kamēr tā paliek komercnoslēpums;

10.1.4.2. licenciārs apņemas piešķirt licenciātam ekskluzīvu vai neekskluzīvu licenci attiecībā uz licenciāra paša pieredzi;

10.1.5. ievērot noteiktas kvalitātes prasības attiecībā uz licencēto produktu vai iegādāties noteiktas preces vai pakalpojumus no licenciāra vai no tā noteikta uzņēmuma, ciktāl tas nepieciešams licencētās tehnoloģijas atbilstošai izmantošanai un lai nodrošinātu licenciāta ražoto produktu atbilstību kvalitātes rādītājiem, kas piemēroti licenciāram un citiem licenciātiem, kā arī ļautu licenciāram veikt nepieciešamās kontroles;

10.1.6. informēt licenciāru par patenta pārkāpumiem vai zinātības piesavināšanos, veikt pašam tiesiskas darbības pret šo tiesību pārkāpējiem vai sadarboties ar licenciāru;

10.1.7. turpināt veikt maksājumus līdz līguma darbības beigām līgumslēdzēju pušu noteiktajā apmērā, termiņos un veidā, ja zinātība kļuvusi publiski zināma citas personas, nevis licenciāra vainas dēļ, kā arī veikt papildu maksājumus, ja zinātība kļuvusi publiski zināma licenciāta vainas dēļ, tam laužot līgumu;

10.1.8. ierobežot licencētās tehnoloģijas izmantošanu tikai vienā vai vairākās jomās, kuras skar licencētā tehnoloģija, vai vienā vai vairākos preču tirgos;

10.1.9. maksāt minimālo licences maksu vai ražot noteikto minimālo licencētā produkta daudzumu, vai veikt minimālo skaitu tehnoloģisko operāciju, izmantojot licencēto izgudrojumu;

10.1.10. pēc līguma noslēgšanas piedāvāt licenciātam dažādu veidu priekšrocības, ko tas nepiedāvā citiem uzņēmumiem;

10.1.11. marķēt licencēto produktu ar licenciāra nosaukumu vai ar norādi par licences līgumā minēto patentu;

10.1.12. neizmantot licenciāra tehnoloģiju iekārtu konstruēšanā trešajām personām, vienlaikus saglabājot tiesības palielināt savu iekārtu jaudas vai konstruēt jaunas iekārtas savām vajadzībām, veicot par to attiecīgus maksājumus licenciāram;

10.1.13. piegādāt atsevišķiem patērētājiem noteiktu licencēto produktu daudzumu, ievērojot nosacījumu, ka patērētājiem licencētajā teritorijā ir cits piegādes avots;

10.2. ja licenciāram ir šādas tiesības:

10.2.1. iebilst pret to, ka licenciāts licencētās tehnoloģijas izmanto ārpus licencētās teritorijas;

10.2.2. lauzt līgumu, ja licenciāts apstrīd licencētās zinātības slepenību vai būtiskumu, vai licencēto patentu spēkā esamību, ja patenti pieder licenciāram vai ar to saistītam uzņēmumam;

10.2.3. lauzt līgumu, ja licenciāts ceļ iebildumus pret patentu nepieciešamību;

10.2.4. lauzt līgumu, ja licenciāts sāk konkurēt ar licenciāru vai tā saistītajiem uzņēmumiem konkurējošu produktu ražošanā, izmantošanā, izplatīšanā, izpētē un attīstībā, vai ir tiesības pieprasīt, lai licenciāts nodrošinātu licencētās zinātības izmantošanu tikai licencēto produktu ražošanā un pakalpojumu sniegšanā.

11. Ja dažādu apstākļu dēļ šo noteikumu 10.punktā minētie līguma nosacījumi ir aizliegti saskaņā ar Konkurences likumā noteikto vienošanās aizliegumu, uz tiem tomēr attiecināms atbrīvojums no vienošanās aizlieguma arī tad, ja līgumā nav ietverts neviens no šo noteikumu 6.punktā minētajiem nosacījumiem.

III. Licences līgumi, kuriem atbrīvojums no vienošanās aizlieguma nav piemērojams

12. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma un šo noteikumu 11.punktā minētais nosacījums nav attiecināms uz licences līgumu, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

12.1. viena līgumslēdzēja puse tiek ierobežota cenu, to veidošanas vai atlaižu noteikšanā licencētajiem produktiem;

12.2. viena līgumslēdzēja puse tiek ierobežota konkurencē ar otru pusi vai tās saistītajiem uzņēmumiem konkurējošu produktu ražošanā, lietošanā, izplatīšanā, izpētē un attīstībā;

12.3. no vienas vai abām līgumslēdzējām pusēm tiek prasīts:

12.3.1. bez objektīva iemesla atteikties apmierināt to pārdevēju un patērētāju pieprasījumu, kas darbojas savās noteiktās teritorijās un varētu tirgot licencētos produktus arī citās teritorijās;

12.3.2. kavēt patērētājus un pārdevējus iegādāties licencētos produktus no citiem pārdevējiem, izmantojot šim nolūkam intelektuālā īpašuma tiesības vai veicot citus pasākumus;

12.4. līgumslēdzējas puses pirms licences līguma noslēgšanas ir bijušas konkurentes un viena no tām tiek ierobežota klientu izvēlē, t.sk. noteiktu klientu grupu apgādāšanā, noteiktu izplatīšanas veidu izmantošanā vai — lai sadalītu klientu tīklu — produktu iepakošanas veidu izvēlē, izņemot šo noteikumu 6.7. un 10.1.13.apakšpunktā minētos gadījumus;

12.5. licenciātam jānodod licenciāram tiesības uz patentiem licencēto patentu uzlabošanai un jaunam lietojumam;

12.6. noslēdzot jaunu līgumu vai automātiski pagarinot līgumu uz laiku, kas pārsniedz šo noteikumu 7. un 8.punktā minēto termiņu, un iekļaujot līgumā jauniegūto pieredzi, tiek prasīts, lai licenciārs citiem uzņēmumiem nepiešķirtu licences licencētajai tehnoloģijai licencētajās teritorijās vai neizmantotu licencēto tehnoloģiju otras līgumslēdzējas puses vai citu licenciātu teritorijā.

IV. Paziņošana par atsevišķu vienošanos

13. Atbrīvojums no vienošanās aizlieguma ir attiecināms arī uz tādiem licences līgumiem, kuros ietvertas šo noteikumu 6. un 10.punktā neminētas konkurenci ierobežojošas saistības un kuros nav ietvertas šo noteikumu 12.punktā minētās saistības, ja līgumslēdzējas puses noteiktā kārtībā paziņo par to Konkurences padomei un tā šādu licences līgumu atļauj noslēgt uz noteiktu laiku.

14. Konkurences padome pēc paziņojuma iesniegšanas var piešķirt atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma arī tad, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

14.1. licenciātam līguma noslēgšanas brīdī jāpieņem kvalitātes nosacījumi vai papildu licences vai jāiegādājas preces vai pakalpojumi, kas nav nepieciešami licencētās tehnoloģijas atbilstošai izmantošanai vai noteiktās kvalitātes nodrošināšanai;

14.2. licenciātam aizliegts apstrīdēt licencētās zinātības komercnoslēpumu vai būtiskumu, vai licencētā patenta spēkā esamību.

15. Konkurences padome var aizliegt piemērot atbrīvojumu no vienošanās aizlieguma, ja tā konstatē licences līguma neatbilstību Konkurences likuma 15.panta otrās daļas nosacījumiem, īpaši, ja ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:

15.1. līguma darbība licencētajā teritorijā kavē licencētā produkta efektīvu konkurenci ar identiskiem vai aizstājošiem produktiem, īpaši, ja licenciāta tirgus daļa — licencēto produktu apjoma (kopā ar citu licenciāta ražoto produktu apjomu, kas var aizstāt licencētos produktus) attiecība pret visu savstarpēji aizstājamo preču apjomu konkrētajā tirgū — pārsniedz 40 procentu;

15.2. licenciāts bez objektīvi pamatota iemesla atsakās apmierināt pārdevēju un patērētāju pieprasījumu citu licenciātu teritorijās;

15.3. viena vai abas līgumslēdzējas puses:

15.3.1. bez objektīvi pamatota iemesla atsakās apmierināt pārdevēju un patērētāju pieprasījumu citās teritorijās;

15.3.2. izmantojot intelektuālā īpašuma tiesības vai veicot citus pasākumus, kavē patērētājiem un pārdevējiem iegādāties identiskus vai aizstājošus produktus no citiem pārdevējiem;

15.4. līgumslēdzējas puses licences līguma noslēgšanas brīdī ir bijušas konkurentes un licenciāta saistības ražot noteikto minimālo licencēto produktu daudzumu, neizpaust licences līgumā minēto zinātību un citas saistības kavē licenciāta iespējas izmantot konkurējošu tehnoloģiju.

16. Ja Konkurences padome konstatē, ka attiecīgais licences līgums atbilst šo noteikumu 15.punktā minētajiem nosacījumiem, tā līgumslēdzējām pusēm pieprasa iesniegt paziņojumu par vienošanos un izskata to Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kādā atzīstamas par spēkā esošām vienošanās starp tirgus dalībniekiem.

V. Noslēguma jautājums

17. Patentu un zinātības licences līgumus, kas ietekmē gan Latvijas tirgu, gan tirdzniecību starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Konkurences padome izvērtē saskaņā ar Eiropas līguma 64.pantā noteiktajām normām.  

Ministru prezidenta vietā —
Ministru prezidenta biedrs, satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Ekonomikas ministrs A.Šlesers