Eiropas Komisija: Par preču drošumu Eiropas Savienības tirgū

Pērkot bērnu ratiņus vai jaunas kurpes, mēs gribam būt pārliecināti, ka Eiropas Savienībā tiek tirgoti droši ražojumi. Labā ziņa ir tāda, ka bīstamas preces ES tirgū nonāk arvien mazāk, jo tās daudz ātrāk tiek identificētas un izņemtas no apgrozības. 12.maijā publicētais 2010.gada ziņojums par ES ātrās brīdināšanas sistēmas darbību bīstamu nepārtikas preču jomā (RAPEX) liecina, ka, pateicoties sistēmas arvien efektīvākam izmantojumam, pērn aizliegts, no tirgus izņemts vai no patērētājiem atsaukts rekordliels nedrošu ražojumu skaits (2244 ražojumi, kas ir par 13% vairāk nekā 2009.gadā).

Dalībvalstis ir kļuvušas aktīvākas, un arī Eiropas uzņēmēji daudz nopietnāk uztver savus pienākumus patēriņa preču drošuma jomā, par ko liecina īpaši uzņēmumiem paredzētās ātrās brīdināšanas sistēmas (VPDD uzņēmumu lietojumprogramma) ievērojamais izmantošanas pieaugums (par 200%). Tagad aktualitāti iegūst drošuma nodrošināšana jau pirmsākumos, pievēršoties produktu izstrādes un ražošanas posmam. Tāpat vairāk tiek strādāts ar starptautiskajiem partneriem, jo īpaši Ķīnu.

Par veselības un patērētāju aizsardzības politiku atbildīgais komisārs Džons Dalli norādīja: “Produktu drošuma aspektus ir svarīgi iestrādāt jau ražošanas procesā – īpaši ņemot vērā jauno realitāti, ko nosaka globalizācija. Uzņēmumiem drošuma riski jānovērš jau produktu izstrādes stadijā, un ražotājiem jānodrošina kvalitāte ražošanas procesā un jāpārbauda saražotās gatavās preces. Izveidotās partnerattiecības sāk nest augļus gan Eiropā, gan tādās mums preces piegādājošās valstīs kā Ķīna. Tas nozīmē, ka mēs varam sekmīgi turpināt savu vitāli svarīgo darbu.”

RAPEX sistēma kļūst arvien efektīvāka

Kopš RAPEX ieviešanas 2004.gadā (kad valstu tiesību aktos tika pārņemta Vispārējās produktu drošības direktīva) paziņojumu skaits ir pieaudzis no 468 (2004.gadā) līdz 2244 (2010.gadā). Sistēmas jaudas un efektivitātes pieauguma pamatā ir šādi faktori:

• valstu iestādes arvien aktīvāk uzrauga preču drošumu, tostarp īsteno speciālus projektus;

• labāka resursu sadale;

• uzņēmumi labāk pārzina savus pienākumus;

• uzlabojusies sadarbība ar trešajām valstīm, jo īpaši ar Ķīnu;

• sadarbības tīklu veidošana un apmācība, ko koordinē Eiropas Komisija.

Turpmāk uzsvars tiks likts uz paziņojumu kvalitāti un izmantojamību.

Skatoties pēc izcelsmes valstīm, RAPEX sistēmā ievadīto paziņojumu skaits attiecībā uz precēm no Ķīnas ir nedaudz samazinājies (par 2%: no 60% (2009.gadā) līdz 58% (2010.gadā)), 17% paziņojumu bija par Eiropas precēm, 10% par nezināmas izcelsmes ražojumiem un 15% – par citām valstīm.

Sistēmu izmanto visas ES dalībvalstis

Atklājot jaunas bīstamas preces, ziņojot par tām un nodrošinot attiecīgus pasākumus atkarībā no saņemtās informācijas, RAPEX sistēmu ir izmantojušas visas dalībvalstis.

2010.gadā puse iesaistīto valstu kļuva par aktīvākām sistēmas lietotājām. Visvairāk paziņojumu iesniedza Vācija (204 paziņojumi), Bulgārija (192 paziņojumi), Ungārija (191 paziņojums), Kipra (178 paziņojumi) un Grieķija (159 paziņojumi). Minētās valstis kopā iesūtīja 47% no visiem sistēmā ievadītajiem paziņojumiem par bīstamām precēm.

Visvairāk ziņots par apģērbiem, tekstilizstrādājumiem, rotaļlietām un mehāniskajiem transportlīdzekļiem

Visbiežāk ziņojumi tika saņemti par apģērbiem un tekstilizstrādājumiem (nosmakšanas vai ādas kairinājuma risks; 625 paziņojumi), rotaļlietām (galvenokārt aizrīšanās risks; 488 paziņojumi) un mehāniskajiem transportlīdzekļiem (traumu risks; 175 paziņojumi). Paziņojumi par šīm precēm veidoja 66% no visiem 2010.gada paziņojumiem par bīstamām precēm. Ceturto vietu ziņojumu skaita ziņā ieņēma elektropreces (elektrošoka risks; 158 paziņojumi).

ES tirgus uzraudzības pārbaudes rezultāti attiecībā uz ķiverēm

2010.gadā vienpadsmit valstu tirgus uzraudzības iestādes veica drošuma pārbaudi ķiverēm, ko izmanto brīvā laika nodarbēm (kalnu slēpošana, snovbords, riteņbraukšana, skeitbords, skrituļslidošana, jāšana). Atbilstību attiecīgajiem drošuma tiesību aktiem pārbaudīja 367 ķiverēm.

Konstatēts, ka marķējuma un lietošanas instrukciju prasībām neatbilda 63% no izlasē iekļautajām ķiverēm. Konkrētu drošuma parametru izvērtēšanai 40 ķiveres (ko tirgus uzraudzības eksperti bija atlasījuši kā prasībām potenciāli neatbilstīgas) nosūtīja uz laboratoriju, lai veiktu pilnu drošuma pārbaudi, vērtējot tādus aspektus kā redzamības lauks, triecienabsorbēšanas spēja un ķiveres nofiksēšanai paredzētās sistēmas piemērotība. Atklājās, ka gandrīz puse pārbaudīto modeļu neatbilda viena vai vairāku minēto parametru standartiem.

Šā ES uzraudzības iestāžu tīkla Eiropas Preču drošuma foruma koordinētā projekta galvenais mērķis bija samazināt nedrošo ķiveru skaitu ES tirgū. Turklāt, pateicoties tam, dalībvalstīm bija iespēja gūt pieredzi sadarbībā, lai panāktu efektīvāku uzraudzību un drošuma noteikumu ievērošanu. Dalībvalstu iestādes turpinās sparīgi strādāt pie tā, lai nodrošinātu attiecīgo drošuma prasību ievērošanu un informētu un izglītotu uzņēmējus un patērētājus.