Par demokrātiskām tiesībām un brīvībām

30.maijā Briselē apmēram divdesmit vadošie kristiešu, ebreju un musulmaņu reliģijas pārstāvji, kā arī budistu kopienu pārstāvji pēc priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu uzaicinājuma tikās sanāksmē, kuru kopīgi vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Ježijs Buzeks un Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs. Viņi apsprieda, kā efektīvi nodrošināt tiesības un brīvības, lai starp Eiropu un tās kaimiņvalstīm izveidotu partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam.

Šī bija septītā šāda veida ikgadējā sanāksme, un šo iniciatīvu priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu uzsāka 2005.gadā. Jau otro reizi sanāksme notika Lisabonas līguma kontekstā, kura 17.pantā ir noteikts, ka Savienība risina “atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu” ar reliģisko konfesiju, baznīcu un ticīgo draudžu pārstāvjiem. 30.maija sanāksme vēlreiz apliecina, cik svarīgs minētais dialogs ir Eiropas iestādēm.

Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu teica: “Mūsu uzdevums un mērķis ir veicināt demokrātiju, plurālismu, tiesiskumu, cilvēktiesības un sociālo taisnīgumu ne tikai Eiropā, bet arī mūsu kaimiņvalstīs. Esmu pārliecināts, ka šos mērķus nevar sasniegt bez reliģisko kopienu aktīvas iesaistes. Šodienas apspriedēs tika apstiprināta mūsu kopīgā apņemšanās veicināt demokrātiskās tiesības un brīvības, tostarp reliģiskās pārliecības un uzskatu brīvību.”

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs J.Buzeks piebilda: “Reliģiskās kopienas ir ļoti svarīgas, lai nodrošinātu sociālo struktūru ES valstīs. Tas attiecas arī uz dinamiskajām pārmaiņām mūsu kaimiņvalstīs. Eiropas Parlaments vienmēr ir uzsvēris, ka reliģiskās pārliecības vai uzskatu brīvība ir viena no vissvarīgākajām cilvēktiesībām. Lai nodrošinātu pilnīgu efektivitāti, kaimiņattiecību politikas ietvaros ES ir jāsadarbojas ar vietējām reliģiskajām grupām, lai risinātu dažādus jautājumus, sākot ar izglītību un veselības aprūpi un beidzot ar konfliktos cietušo sabiedrību atjaunošanu.”

Eiropadomes priekšsēdētājs H.van Rompujs teica: “Neaizmirsīsim vēsturi! Pašlaik tā tiek veidota Ziemeļāfrikā un arābu valstīs. Šis būs ilgs ceļš pretim brīvībai un tiesiskumam. Pretim vērtībām, kas pamatojas uz Eiropas līgumiem. Tāpēc mums, eiropiešiem, ir jākļūst atvērtākiem, iecietīgākiem, neaizliedzīgākiem, garīgākiem un jācīnās pret rasismu. Šīs vērtības nevar pastāvēt bez garīga, reliģiska vai ētiska impulsa. Šī ir tā joma, kur jūs varat sniegt lielu ieguldījumu. Nevienam nav monopoltiesību uz cilvēciskajām vērtībām, kas piešķīra nozīmi mūsu dzīvei un sabiedrībai. Tomēr bez šā impulsa un stimula viss var sabrukt. Mums tas ir jāapzinās.”

Kopš šā gada sākuma Eiropas tuvākajās kaimiņvalstīs ir risinājušies ārkārtēji notikumi, kas mums atgādina demokratizācijas vilni Centrāleiropā un Austrumeiropā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Mums ir kopīga nākotne ar mūsu kaimiņvalstīm. Komisija un Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos aprīlī sāka vērienīgu partnerību demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu. ES ir vislielākā līdzekļu devēja un ieguldītāja tuvākajās kaimiņvalstīs, un Eiropa jo īpaši ir apņēmusies veicināt un aizsargāt demokrātiskās tiesības un brīvības ne tikai mūsu kontinentā, bet arī ārpus tā. Demokrātija ir galvenais elements, kas nodrošina mieru un uzplaukumu Eiropā, tāpēc ES ir nolēmusi šajos ieguvumos dalīties ar visiem partneriem, jo īpaši ar mūsu kaimiņvalstīm.

Apspriedes notika godīgā un atklātā gaisotnē. Reliģiskie līderi no trīspadsmit ES dalībvalstīm (Apvienotās Karalistes, Vācijas, Zviedrijas, Ungārijas, Francijas, Beļģijas, Austrijas, Itālijas, Rumānijas, Grieķijas, Kipras, Polijas un Nīderlandes) un no trešajām valstīm (Krievijas un Bosnijas un Hercegovinas) atzinīgi novērtēja ES mērķtiecīgo un atjaunoto apņemšanos attiecībā uz tās tuvākajām kaimiņvalstīm. Viņi izteica gatavību cieši sadarboties ar Eiropas iestādēm, lai veicinātu demokrātiju, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kas ir nepieciešamas, lai izveidotu plurālistiskas un demokrātiskas sabiedrības.

Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Lāzlo Tokess, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniece Viviena Redinga, komisārs Džons Dalli, komisārs Štefans File un komisāre Sesīlja Malmstrēma.