Eiropas Komisija: Par Inovācijas savienības konkurētspējas ziņojumu

ES inovācijām vajadzīgi būtiski uzlabojumi daudzās jomās, lai stratēģija “Eiropa 2020” varētu panākt gudru, ilgtspējīgu izaugsmi – tā secināts Eiropas Komisijas 2011.gada Inovācijas savienības konkurētspējas ziņojumā. Eiropai ir vajadzīgi lielāki un gudrāki ieguldījumi gan publiskajā, gan privātajā pētniecībā un izstrādē – tie ne tikai veicina izaugsmi vidējā termiņā, bet tiem arī ir pretcikliska iedarbība krīzes laikā. Ir vajadzīga plašāka sadarbība ES iekšienē un ar starptautiskajiem partneriem, kā arī labāka pētniecības rezultātu izmantošana, arī pastiprinot intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Izglītības sistēmām ir jāpiemērojas uzņēmējdarbības inovāciju vajadzībām. Ir vairāk jāmudina darboties novatoriski un strauji augoši MVU. Ir nepieciešami saskaņoti centieni, lai vairotu Eiropas panākumus inovācijās, risinot tādas globālas problēmas kā klimata pārmaiņas. Ir jālikvidē dzimumu skaitliskā nevienlīdzība zinātnē un pētniecībā.

“Šajā ziņojumā uzsvērts, ka ceļš uz Inovācijas savienību ir garš un grūts un ceļā ir lieli šķēršļi. Taču tas arī apstiprina, ka ES ir vienojusies par pareizo politiku, lai nonāktu šā ceļa galā. Inovācijas savienības iedzīvināšana Eiropas un dalībvalstu līmenī ir ekonomiska nepieciešamība, kas ilgtspējīgā izaugsmē ir tikpat svarīga kā pareiza publisko finanšu izlietošana,” uzskata Eiropas Komisijas locekle Maire Gogegana-Kvinna, kuras pārziņā ir pētniecība, inovācijas un zinātne.

Ziņojumā analizētas dalībvalstu pētniecības un inovāciju sistēmu stiprās un vājās puses un sniegti stabili fakti, uz kuriem var balstīt valstu politiku. Tajā atjaunināts arī Inovāciju savienības rezultātu pārskats. Tajā iekļauta arī faktu lapa, kas sīki atspoguļo katras valsts veikumu inovāciju jomā.

Ziņojuma galvenie secinājumi

• Eiropai jāpaātrina ieguldījumi pētniecībā un inovācijās. ES lēnām virzās pretim mērķim ieguldīt pētniecībā un izstrādē 3% no IKP (2,01% 2009.gadā), taču plaisa starp ES un galvenajiem konkurentiem paplašinās, it sevišķi tāpēc, ka ir mazāki ieguldījumi uzņēmējdarbības pētniecībā un izstrādē. 2008.gadā 24% no pasaules kopējiem izdevumiem pētniecībā un izstrādē tika īstenoti Eiropas Savienībā (29% 1995.gadā). Rēķinot pēc IKP, uzņēmumi Japānā vai Dienvidkorejā iegulda divreiz vairāk nekā Eiropā.

• Ekonomikas krīzes laikā akumulētiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās ir pretcikliska iedarbība. Valstīm, kuras ir palielinājušas ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, ir labākas izredzes atgūties no krīzes. Septiņpadsmit dalībvalstis 2009.gadā un sešpadsmit 2010.gadā spēja saglabāt vai palielināt pētniecībai un izstrādei atvēlēto budžeta daļu.

• Ieguldījumiem inovācijās ir jābūt gudrākiem. Sekmīgākie novatori ir koncentrējuši ieguldījumus uz gudru specializētu stratēģiju, apvienojot piedāvājuma puses politiku (kā publiskās dotācijas augstākajai izglītībai, uzņēmējdarbības pētniecībai un izstrādei, riska kapitālam un zinātnes un tehnoloģiju infrastruktūrai) un pieprasījuma puses politiku (kā novatorisku izstrādājumu publiskais iepirkums, sniegumā balstīta standartizācija un uz konkurenci virzīti noteikumi par ražojumu tirgiem).

• Prasmīgu darbinieku sagatavošana ir jāsaskaņo ar uzņēmējdarbības vajadzībām. Tikai 46% no ES pētniekiem strādā uzņēmējdarbībā (ASV – 80%). Dalībvalstīm būtu jāpielāgo sava izglītības sistēma, lai varētu reizē palielināt skaitļus un nodrošināt labāku atbilstību uzņēmēju vajadzībām.

• Pētniecības integrācija un internacionalizācija palielina ieguldījumu atdevi. Internacionalizācija un efektīva zinātniskās izcilības vairošana viena otru pastiprina. Zināšanu plūsmas Eiropas iekšienē (studentu, kopīgu publikāciju, kopēju patentu sadarbības plūsmas) ir liela vērtība, ko vēl vairāk paaugstinās Eiropas Pētniecības telpas pabeigšana. Diemžēl tā ir koncentrēta dažās Rietumeiropas valstīs.

• Nestipri pamatnosacījumi neļauj zināšanas pārvērst tirgū laižamos produktos un pakalpojumos. Eiropa zaudē pozīcijas zināšanu rezultātu izmantošanā. ES ir pirmajā vietā pasaulē speciālistu rediģēto zinātnisko publikāciju skaita ziņā (29% 2009.gadā), taču Nolīguma par sadarbību patentu jomā patentu pieteikumu izaugsmes temps Japānā un Dienvidkorejā ir turpat divreiz lielāks nekā ES. Puse dalībvalstu vispār nerada Eiropas Patentu iestādes augsto tehnoloģiju patentus. Ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai varētu piedāvāt rentablāku intelektuālā īpašuma aizsardzību un pārvaldību. Svarīgs pirmais solis būs “ES patents”, par ko patlaban tiek risinātas sarunas.

• Eiropai ir labas iespējas radīt tehnoloģiskus izgudrojumus sabiedrisko problēmu risināšanai. 2007.gadā 40% no ES patentiem bija saistīti ar klimata pārmaiņu tehnoloģijām. Tas apliecina, ka mērķtiecīgi ieguldījumi pētniecībā un demonstrējumos galvenajās jomās apvienojumā ar tirgus attīstības atbalsta pasākumiem var palīdzēt radīt jaunas tehnoloģijas un inovācijas. Tas ir Inovācijas savienības aizsākto Eiropas inovācijas partnerību garā.

• Mums vajag novatoriskākus un strauji augošus MVU. ES ir jāpanāk ASV augsto tehnoloģiju un vidējo augsto tehnoloģiju nozaru pētniecības intensitātes ziņā. Citiem vārdiem – tai ir vajadzīgas strukturālas pārmaiņas gan nozarēs, gan to starpā. Dažas Eiropas valstis, kā Austrija un Dānija, ir panākušas strukturālu pāreju uz zinībietilpīgāku ekonomiku. Daudzas no šīm valstīm ir arī labāk atguvušās no ekonomikas krīzes. Veiksmes pamatā parasti ir novatoriski un strauji augoši MVU, kas izmanto zinātnisko izcilību publiskajā pētniecībā un labvēlīgus pamatnosacījumus jaunu zināšanu ienākšanai tirgū.

Pamatinformācija

Reizi divos gados Inovācijas savienības konkurētspējas ziņojums, kas aptver visas 27 dalībvalstis un sešas asociētās valstis, dos savu ieguldījumu stratēģijā “Eiropa 2020”, sniedzot dziļu statistisku un ekonomisku analīzi, kas aptver efektīvas pētniecības un inovāciju sistēmas galvenās iezīmes. Šis ir pirmais izdevums atbilstīgi iniciatīvai “Inovācijas savienība”, un tas aizstāj agrāko Zinātnes, tehnoloģiju un konkurētspējas ziņojumu.