Par saistību izpildi izaugsmes un nodarbinātības jomā

Komisija ir pieņēmusi 27 ieteikumu kopumus – pa vienam katrai dalībvalstij, kā arī vienu ieteikumu kopumu visai eirozonai, lai palīdzētu dalībvalstīm sagatavot ekonomikas un sociālo politiku uzdevumu risināšanai izaugsmes, nodarbinātības un publisko finanšu jomā.

Šogad dalībvalstis un Komisija jau tika vienojušās par 10 galvenajām prioritātēm, ar ko jānodarbojas krīzes apstākļos, lai sagatavotu ceļu ilgtspējīgākai ekonomikai. Tā kā situācija dažādās dalībvalstīs ir atšķirīga, Komisija 7.jūnijā ieteica mērķtiecīgus pasākumus katrai no dalībvalstīm. Tam būtu jāpalīdz ikvienai valstij nākamajos 12 līdz 18 mēnešos pievērsties stratēģiskām svirām un tā atbalstīt arī ES ekonomiku kopumā.

“ES ekonomika ir ļoti sarežģītā situācijā. Atveseļošanās vēršas plašumā, taču visā kontinentā tā ir ļoti nevienmērīga, kā arī saglabājas daudz neskaidrību,” uzskata Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. “Martā dalībvalstis vienojās par nozīmīgu saistību kopumu nākamajiem 12 līdz 18 mēnešiem. Tagad tām jāgādā par to pienācīgu izpildi valsts līmenī katrai valstij piemērotā veidā. Ar šodienas ieteikumiem konkrētām valstīm, kuri ir mērķtiecīgi un izmērāmi, Komisija sniedz dalībvalstīm vērtējumu par šo valstu plāniem. Mēs zinām, ka mūsu pašu kopīgi izvirzīto mērķu sasniegšana dažkārt nozīmē smagu izvēli. Taču šie centieni, ja tiem pievēršas nopietni un visi kopā, ļaus Eiropai pārvarēt krīzi un pasargāt mūsu nākotnes labklājību.”

Šie ieteikumu kopumi ir daļa no “Eiropas pusgada”, kurā šogad pirmoreiz dalībvalstis un Komisija koordinējušas ekonomikas un budžeta politiku. Pēc tam, kad dalībvalstis bija vienojušās par prioritātēm ES līmenī, tās iepazīstināja ar valsts programmām, kuras Komisija tagad ir pilnībā novērtējusi saistībā ar saviem pielāgotajiem, mērķtiecīgajiem un izmērāmajiem ieteikumiem.

Kopumā dalībvalstis ir centušās atspoguļot savās programmās ES prioritātes, par kurām panākta vienošanās, un to makroekonomiskie pieņēmumi vispārējos vilcienos ir reālistiski. Tomēr valstu programmām bieži vien pietrūkst vēriena un savdabības. Daudzām dalībvalstīm pamatīgāk jāpievēršas fiskālajai konsolidācijai, vienlaikus saglabājot izaugsmi veicinošus pasākumus (attiecībā uz pētniecību un inovācijām, uzņēmējdarbības vidi, konkurenci pakalpojumu jomā). Darba tirgū jāvelta vairāk pūļu darbaspēka līdzdalības palielināšanai, strukturālā bezdarba apkarošanai, jaunatnes bezdarba un izglītošanās agrīnas pārtraukšanas samazināšanai, kā arī tam, lai nodrošinātu, ka algas atbilst produktivitātei.

Pamatinformācija

Ieteikumu pieņemšana konkrētām valstīm 2011.gadam iezīmē priekšpēdējo soli sešu mēnešu periodā – tā sauktajā Eiropas pusgadā, kad notiek intensīva ekonomikas politikas koordinēšana starp ES un dalībvalstīm. Tas sākās janvārī, kad Komisija iepazīstināja ar savu gada izaugsmes pētījumu, kurā izklāstītas ES ekonomikas politikas prioritātes nākamajam gadam. Marta Eiropadomē šīs prioritātes atbalstīja valstu un valdību vadītāji. Aprīlī un maijā dalībvalstis iesniedza stabilitātes un konverģences programmas (par publiskajām finansēm) un valsts reformu programmas (par strukturālajām reformām un izaugsmes veicināšanas pasākumiem), savukārt Komisija uz to pamata sagatavoja ieteikumus konkrētām valstīm. Arī 23 dalībvalstu – “Euro plus” pakta dalībnieču saistības Komisija novērtēja kā daļu no šā procesa un iekļāva savos ieteikumos.

Ieteikumus ir paredzēts ieviest dalībvalstīs 12 līdz 18 mēnešu laikā. Tie aicina nekavējoties pievērsties pasākumiem, kas sekmēs progresu ES ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, ņemot vērā šīs stratēģijas grandiozos mērķus visas ES mērogā, kā arī atsevišķās valstīs, kuri nodarbinātības, inovāciju, izglītības, enerģētikas un sociālās integrācijas jomā jāsasniedz līdz šīs dekādes beigām visā ES.

Ieteikumi ir ES ieguldījums valstu politikas veidošanā. Dalībvalstis saglabā atbildību par savas ekonomikas politikas un budžeta izveidi. Taču tagad tiek plaši atzīta mūsu savstarpējā atkarība ES vispār un eirozonā jo īpaši. Tāpēc dalībvalstis parakstīja kopēju ES ekonomikas prioritāšu kopumu, kuru apņēmās ieviest valstu līmenī.

Ieteikumus apstiprinās valstu un valdību vadītāji, un tas apliecinās ES kopējo ekonomikas pārvaldību, kā arī to, ka ES ir vienota ekonomikas telpa – daudz vairāk nekā 27 nošķirtu ekonomiku summa. Uzsākot pirmo “Eiropas pusgadu”, ES atzīst savstarpējo ekonomisko atkarību un sniedz kopīgus norādījumus ikvienai dalībvalstij par tās turpmāko budžeta, ekonomikas un sociālo politiku.

Katrs ieteikumu kopums pamatojas rūpīgā ikvienas dalībvalsts ekonomiskās situācijas analīzē, kas aplūkota 7.jūnijā publicētajos dienestu darba dokumentos. Makroekonomiskie pieņēmumi novērtēti salīdzinājumā ar Komisijas pavasara ekonomikas prognozi. Programmās minētie valstu pasākumi tika rūpīgi izpētīti, lai saprastu, vai tie sniedz atbilstošu atbildi uz jautājumiem, kas rodas, risinot pašreizējos uzdevumus.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
Preses un informācijas nodaļaa