Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 9.jūnijā

AM: Par pavasara plūdu novēršanas un seku likvidēšanas pasākumu izdevumu kompensēšanu

9.jūnijā Ministru kabinetā (MK) valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.

Krīzes vadības padomes 2011.gada 23.maija sēdē tika nolemts, ka budžeta līdzekļi, ko Nacionālie bruņotie spēki (NBS) izlietojuši pavasara plūdu novēršanas un plūdu seku likvidēšanas pasākumos, jākompensē no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Nacionālie bruņotie spēki 2011.gada pavasarī veica upju monitoringu, lidojot ar helikopteru, kūdras kaisīšanu uz ledus no lidmašīnas, applūstošo teritoriju novērošanas un kontroles pasākumus, ledus sastrēgumu spridzināšanas sagatavošanas, kā arī citus darbus.

AM: Par Latvijas Kara muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi

9.jūnijā Ministru kabinetā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts “Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.311 “Noteikumi par valsts aģentūras “Latvijas Kara muzejs” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi””.

Muzeja ieņēmumi 2010.gadā nepārsniedza 35 000 latu, līdz ar to, pamatojoties uz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli”, muzejs ar 2011.gada 1.februāri ir izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra. Ņemot vērā minēto, jāprecizē muzeja spēkā esošais cenrādis. Muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu klāsts ir būtiski palielinājies. Tiek piedāvāti jauni maksas pakalpojumi, kas saistīti ar izglītības programmu attīstību – tematiskie pasākumi, izglītojošās nodarbības un lekcijas.

Ir paredzēts palielināt maksu gida pakalpojumiem vidēji par 2,00–3,00 latiem, brīvdabas ekskursijai vidēji par 2,00–5,00 latiem, ekskursijai pa kaujas lauku vietām vidēji par 2,40–7,40 latiem, priekšmeta izmantošanai publicēšanai par 0,50 latiem, priekšmeta ekspertīzei ar rakstisku atzinuma sniegšanu par 2,00 latiem, konferenču zāles izmantošanai semināriem, konferencēm un sapulcēm vidēji par 5,00–10,00 latiem, konferenču zāles izmantošanai izklaides pasākumiem vidēji par 7,00–10,00 latiem. Projekts paredz samazināt maksu par kopijas izgatavošanu par 1,50 latiem.

Ieņēmumi no muzeja sniegtajiem publiskajiem maksas pakalpojumiem veido 2% no muzeja kopējā budžeta.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem likumā “Par valsts proves uzraudzību”

Valsts sekretāru sanāksmē 9.jūnijā ir izsludināti grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”, paredzot nodot likumdevējam lēmuma pieņemšanu par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas proves birojs” kapitāla daļu atsavināšanu un atsevišķu likumā “Par valsts proves uzraudzību” noteikto pārvaldes uzdevumu deleģēšanu privātajam sektoram.

Pašlaik valsts pārvaldes uzdevumi proves uzraudzības jomā ir deleģēti VSIA “Latvijas proves birojs”, kas ir izveidota, likvidējot Finanšu ministrijas pakļautības iestādi “Valsts proves uzraudzības inspekcija”. Visas sabiedrības kapitāla daļas pieder valstij, un to turētāja ir Finanšu ministrija. Funkciju audits ir secinājis, ka VSIA “Latvijas proves birojs” atsavināšana ir ieteicamais funkciju deleģēšanas modelis privātajam sektoram, jo ir atklātāks un labāk saprotams sabiedrībai, atbilst valdības politikai, ir lielāka uzņēmumu interese un lielāks finanšu ieguvums (īstermiņa).

Grozījumos likumā “Par valsts proves uzraudzību” ir noteikta proves zīmoga īpašuma tiesību saglabāšana valsts īpašumā, atsavinātājam iegūstot proves zīmoga lietošanas tiesības, kā arī definētas atsavināmās kapitālsabiedrības kompetence un pilnvaras un noteikts pakalpojumu cenu regulējums pēc kapitālsabiedrības atsavināšanas.

Valsts sekretāru sanāksmē līdz ar grozījumiem likumā par valsts proves uzraudzību ir sagatavoti un izsludināti arī nepieciešamie grozījumi Ķīmisko vielu likumā un likumā “Par konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”.

Par visiem likumu grozījumiem vēl lems Ministru kabinets un Saeima.

FM: Par kārtību, kādā īstenot nodokļa atbalsta pasākumu

9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē (VSS) tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā īstenot nodokļu atbalsta pasākumu, kas vienlaikus palielinās valsts budžeta ieņēmumus un arī atbalstīs nodokļu maksātāju pielāgošanos krīzes radītajiem izaicinājumiem.

Šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības noteikt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā. Ekonomiskās krīzes ietekmē nodokļu maksātāju ekonomiskais stāvoklis ir pasliktinājās, radot grūtības veikt kārtējos nodokļu maksājumus. Šobrīd ilgākais iespējamais nodokļa parāda samaksas termiņš ir astoņpadsmit mēneši, taču ne vienmēr tas ir pietiekams laiks, lai nodokļu maksātājs spētu izdarīt izmaiņas savā uzņēmējdarbībā, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sedzot uzkrāto nodokļu parādu.

Lai risinātu šo problēmu, noteikumu projekts paredz tiesības nodokļu administrācijai noteikt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu līdz 60 mēnešiem, ņemot vērā nodokļu parāda apjomu, kā arī pēc pamatparāda un (ja attiecināms) 10% soda naudas nomaksas, dzēst nokavējuma naudu un (ja attiecināms) 90% soda naudas.

Noteikumu projekts arī paredz noteikt nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datumu, nodokļu atbalsta pasākuma īstenošanas kārtību, tai skaitā iesnieguma par piedalīšanos nodokļu atbalsta pasākumā formu, iesniegšanas kārtību un vērtēšanas kritērijus, prasības nodokļu maksātāja dalībai katrā atsevišķā atbalsta programmā un restrukturizācijas plāna formu un vērtēšanas kritērijus, kā arī nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros veicamo nodokļu un ar tiem saistīto maksājumu maksāšanas kartību.

Jāuzsver, ka nodokļu atbalsta pasākums būs ieviešams tikai pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas, jo šāds pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu komercdarbībai, kas ietekmē konkurenci kopējā Eiropas tirgū.

Nodokļu atbalsta pasākumā varēs piedalīties nodokļu maksātāji, kuriem ir nodokļu parādi, kas radušies līdz 2010.gada 1.septembrim un līdz iesnieguma iesniegšanas brīdim nav samaksāti. Saskaņā ar VID datiem uz šādu pasākumu varētu pretendēt aptuveni 110 000 nodokļu maksātāju.

VSS izsludinātais noteikumu projekts paredz kārtību, kādā īstenot nodokļu atbalsta pasākumu, savukārt šā gada maijā MK akceptēja pašu nodokļu atbalsta pasākuma likumprojektu, kas paredz vienreizēju nokavējuma naudas un 90% soda naudas dzēšanu tiem nodokļu maksātājiem, kas līdz noteiktam brīdim samaksā nodokļu pamatparādu un 10% ar to saistītās soda naudas.

Tāpat VSS izsludināti FM sagatavotie grozījumi noteikumos par kārtību, kādā kārtējie nodokļu maksājumi un nokavētie nodokļu maksājumi tiek ieskaitīti budžetā, paredzot izmaiņas kārtībā, kādā nodokļu administrācija novirza ienākošo maksājumu nodokļu saistību segšanai.

Šobrīd noteiktā kārtība neparedz iespēju identificēt maksājumu viena nodokļu konta ietvaros. Tāpēc nodokļu atbalsta pasākuma administrēšanai ir nepieciešami grozījumi, kas ļautu šos maksājumus identificēt.

Esošā kārtība nosaka, ka nodokļu maksātāja veiktais maksājums primāri ir novirzāms kārtējo nodokļu maksājumu segšanai un tikai pēc tam nodokļu maksājumiem, kuriem samaksas termiņš iestājies jau senāk, t.i., nokavētajiem nodokļu maksājumiem. Tādējādi, primāri sedzot kārtējo nodokļu maksājumu summas, senāk radušies nodokļu parādi ilgstoši netiek samaksāti, rezultātā atsevišķos gadījumos tiem var iestāties piedziņas noilgums.

Attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli saskaņā ar Rīgas pašvaldības sniegto informāciju ar stāvokli 2011.gada 1.martā 90% no nodokļu parādniekiem bija saistības zem 50 latiem.

Grozījumi paredz noteikt šādu NĪN maksājumu ieskaitīšanas secību:

1) nodokļu parādi, kas radušies pēc 1999.gada 1.oktobra;

2) pārbaudēs aprēķinātās soda naudas;

3) pārbaudēs aprēķinātie nodokļu maksājumi;

4) kārtējie nodokļu maksājumi;

5) nodokļu parādi, kas radušies līdz 1999.gada 1.oktobrim.

Ja nodokļu maksātājam būs piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, ienākošo maksājumu novirzīs budžetā secīgi atbilstoši noteiktajiem samaksas termiņiem.

Nodokļu atbalsta pasākums tiek īstenots Pasākumu plāna ēnu ekonomikas apkarošanai un godīgas konkurences nodrošināšanai 2010.–2013.gadam ietvaros.

Gan noteikumu projektu, gan grozījumus vēl skatīs un par tiem lems Ministru kabinets.

FM: Par iespējām paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu

Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām Finanšu ministrija ir analizējusi iespējas paplašināt Latvijā pakalpojumu loku, kuriem, lai mazinātu krāpšanās riskus ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), būtu piemērojama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība. FM sagatavotais informatīvais ziņojums 9.jūnijā ir izsludināts saskaņošanai valsts sekretāru sanāksmē.

Šobrīd Latvijā PVN apgriezto maksāšanas kārtību piemēro ar kokmateriālu piegādi saistītiem darījumiem. Ministru kabinets ir arī akceptējis un iesniedzis Saeimā likuma “Par pievienotās vērtības nodokli: grozījumus, kas paredz PVN apgriezto maksāšanas kārtību piemērot arī būvniecības pakalpojumiem, metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem.

Jautājums par cīņu pret krāpšanos PVN jomā ir bijis un joprojām ir aktuāls visā ES. Iespēju dalībvalstīm piemērot PVN apgriezto maksāšanas kārtību regulē Padomes direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, nosakot pakalpojumus, kuriem dalībvalstis var piemērot šo kārtību. Pārējos gadījumos ir jāsaņem EK saskaņojums PVN apgrieztās kārtības piemērošanai, Latvijai šāda iespēja ir piešķirta darījumiem, kas saistīti ar kokmateriālu piegādi.

Izpētot citu ES dalībvalstu pieredzi, ir redzams, ka lielākā daļa dalībvalstu, kas piemēro PVN apgriezto maksāšanas kārtību saskaņā ar direktīvu, to attiecina uz būvdarbiem, kā arī metāllūžņu un atkritumu piegādi. Tādējādi secināms, ka šīs ir tās riskantākās darbības jomas, kurās dalībvalstis ir novērojušas būtiskus PVN izkrāpšanas gadījumus, kā rezultātā, lai pasargātu savus budžeta ieņēmumus, ir izvēlējušās ieviest PVN apgriezto maksāšanas kārtību.

Vērtējot pakalpojumu veidus, kuriem Latvijā, lai mazinātu krāpšanās riskus ar PVN, būtu piemērojama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība, tika analizēti tā sauktie netveramie pakalpojumi, t.i., pakalpojumu veidi, kuru darbības rezultātā radīto pakalpojumu pamatvērtību sastāda intelektuālā darba produkts. Šādu pakalpojumu vērtību ir grūti noteikt, kā arī grūti izvērtēt paša pakalpojuma norisi. Nevalstiskā sektora pārstāvji ierosināja analizēt krāpšanos PVN jomā attiecībā uz šādiem netveramiem pakalpojumiem: juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, reklāmas, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi.

Ņemot vērā Finanšu ministrijas veikto analīzi, var secināt, ka:

• kā riskantākās nozares, kurās būtu ieviešama PVN apgrieztā maksāšanas kārtība ir pakalpojumi būvniecības jomā;

• neskatoties uz to, ka PVN apgrieztā maksāšanas kārtība jau ir ieviesta darījumos ar kokmateriāliem, joprojām saglabājas samērā augsts to nodokļu maksātāju īpatsvars, kuriem VID ir piešķīris pazīmi “fiktīvs”; līdz ar to ir nepieciešama šo nodokļu maksātāju darbības padziļināta analīze, lai izvērtētu pastāvošus riskus un krāpniecību PVN jomā;

• veiktā analīze nesniedz pietiekamus pieradījumus tam, ka tādiem pakalpojumiem kā juridiskie, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, reklāmas, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi būtu pamats ieviest apgriezto PVN maksāšanas kārtību.

Kaut gan veiktā analīze nav pierādījusi, ka juridisko, grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, reklāmas, tirgus izpētes un vadības pakalpojumu jomā krāpšanās ir būtiskāka nekā citās nozarēs, Finanšu ministrija uzskata, ka VID būtu jāturpina darbs pie šo pakalpojumu sniedzēju analīzes, lai novērstu PVN izkrāpšanas iespējas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests piekrīt informatīvajā ziņojumā atspoguļotajiem statistikas datiem par izvairīšanos no PVN nomaksas būvniecības un kokmateriālu aprites jomā.

Veicot datu apkopošanu un analīzi, FM ir secinājusi, ka Latvijā nav pieejama aktuāla un ticama informācija par uzņēmumu darbību sadalījumā pēc NACE kodiem, tādēļ plānots Finanšu ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju uzdot līdz 2011.gada 30.decembrim izvērtēt normatīvo regulējumu par NACE kodu klasifikatoriem un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, lai, nepalielinot administratīvo slogu, paredzētu nodokļu maksātājiem pienākumu reizi gadā sniegt aktuālu informāciju par savu darbību atbilstoši NACE kodu klasifikatoriem.

FM: Par AS “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” valsts kapitāla daļu pārdošanu

9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) sagatavots rīkojuma projekts, kas paredz FM uzsākt akciju sabiedrības “Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Nodokļu parādu kapitalizācijas rezultātā kopš 2004.gada maija FM pieder Jelgavas siltumtīklu uzņēmuma akcijas 4 142 500 latu vērtībā.

Tā kā šobrīd Jelgavas siltumtīklu uzņēmums aktīvu saimniecisko darbību neveic un FM šo apstākļu ietekmē negūst un nevar gūt labumu no tai piederošajām akcijām, par atbilstošāko risinājumu atzīstama šo akciju pārdošana.

Kapitāla daļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā veiks valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”.

Rīkojuma projektu vēl skatīs un par to lems MK.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

FM: Par spirtu saturošu uztura bagātinātāju aprites kārtību

Lai tehniski sakārtotu uztura bagātinātāju, kuri satur spirtu, aprites kārtību, 9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Ņemot vērā šā gada aprīlī pieņemtos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli”, papildus jāsakārto arī Alkoholisko dzērienu aprites likumā noteiktās normas par uztura bagātinātājiem, kas šobrīd tiek reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā un kas satur spirtu, lai minētos produktus varētu tirgot aptiekās.

Likumā “Par akcīzes nodokli” tika paredzēts ierobežojums, ka ar akcīzes nodokli neapliek, ja spirta daudzums uztura bagātinātājā nepārsniedz 80 ml absolūtā spirta iepakojumā. Savukārt, ja uztura bagātinātājā esošais spirta saturs pārsniedz šo robežlielumu, tas tiek aplikts ar akcīzes nodokli pilnā apmērā.

Vēsturiski Latvijā zāles un uztura bagātinātāji tika reģistrēti vienā reģistrā, kurā iekļautie produkti bija atbrīvoti no akcīzes nodokļa. Savukārt pēc iestāšanās ES reģistrs tika sadalīts un produkti, kas satur spirtu, piemēram, kliņģerīšu tinktūra, baldriāna uzlējums, vilkābeles uzlējums u.c. vairs netiek reģistrēti zāļu reģistrā, bet gan kā uztura bagātinātāji uztura bagātinātāju reģistrā.

Latvijā uztura bagātinātājiem ir noteikta īpaša reģistrācijas, aprites un kontroles kārtība ar MK 2005.gada 20.septembra noteikumiem par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtība. Minētie uztura bagātinātāji galapatērētājam tiek piegādāti tikai fasētā veidā, proti, kapsulās, tabletēs, dražejās un citos veidos, ampulās, pulvera maisiņos un citā iesaiņojumā. Turklāt uztura bagātinātāju marķējumam ir noteiktas papildu prasības, piemēram, ir jābūt uzrakstam “uztura bagātinātājs”, norādītai uztura bagātinātāja ieteicamai diennakts devai, ir jābūt brīdinājumam, ka uztura bagātinātājs ir jāglabā bērniem nepieejamā vietā u.tml. Latvijā uztura bagātinātāji tiek reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā un tiem ir sava noteikta aprites kārtība.

Izvērtējot to, ka pirms Latvijas iestājas Eiropas Savienībā zāļu reģistrā reģistrētie produkti pēc iestājas Eiropas Savienībā tika sadalīti – vieni zāļu reģistrā, citi uzturu bagātinātāju reģistrā, tika secināts, ka šajā sakarā ir jāsakārto normas akcīzes jomā un atbilstoši arī Alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas nodaļa

IZM: Par grozījumiem Noteikumos par stipendijām

Lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2011.gada 6.maija spriedumu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām””. Grozījumi paredz noteikt, ka, piešķirot stipendiju, studējošā sociālais, ģimenes un materiālais stāvoklis tiek ņemts vērā, ja diviem vai vairākiem studējošajiem ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rezultāti.

2009.gada 2.jūnijā MK veica grozījumus “Noteikumos par stipendijām”, nosakot prioritāti stipendiju saņemšanā tiem studējošajiem, kuriem ir konkrēts sociālais vai ģimenes stāvoklis vai kuru materiālā situācija tiek uzskatīta par salīdzinoši sliktāku. Grozījumi tika sagatavoti, lai esošajā ekonomiskajā situācijā sociāli neaizsargātākiem vidējās izglītības absolventiem, kas uzrādījuši augstus mācību sasniegumus, neliegtu iespēju turpināt izglītoties. Uz šādas iniciatīvas nepieciešamību, izvērtējot augstākās izglītības sistēmu, tika norādījuši arī Pasaules Bankas eksperti.

Satversmes tiesa 2011.gada 6.maijā šo normu kā neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 64.pantam atzina par spēkā neesošu no 2011.gada 1.augusta. Līdz ar to no 2011.gada 1.augusta spēkā būs tā noteikumu Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” 3.punkta redakcija, kas bija spēkā līdz apstrīdētās normas spēkā stāšanās dienai, kas nosaka: ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri pretendē uz stipendiju, ir līdzvērtīgi sekmju un zinātniskās darbības rādītāji, augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija stipendiju vispirms piešķir: 1) invalīdam, bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam, 2)studējošajam, kura ģimenei, ar ko viņam ir nedalīta saimniecība, uz stipendiju konkursa norises brīdi piešķirts trūcīgas ģimenes statuss, 3) studējošajam no ģimenes, kurā ir trīs vai vairāk bērnu, 4)studējošajam, kura ģimenē ir viens vai vairāki bērni.

Noteikumu projekts attiecas uz studējošajiem, kas studē valsts finansētajās budžeta vietās. 2010./2011.akadēmiskajā gadā par valsts budžeta līdzekļiem studē 35 332 studenti, t.i., 34% no visiem studējošajiem.

IZM sagatavotais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām”” 9.jūnijā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas tiks virzīts apstiprināšanai MK.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Komunikācijas nodaļa

KM: Par Latvijas pievienošanos Starptautiskajam kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centram

9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts, kas paredz Latvijas pievienošanos Starptautiskajam kultūras vērtību saglabāšanas un restaurācijas pētniecības centram ICCROM.

ICCROM (International Centre for the Study of the Preservation and Restoration of Cultural Property) ir 1959.gadā pēc UNESCO Ģenerālās konferences iniciatīvas un ierosinājuma dibināta starpvaldību organizācija ar mandātu kultūras vērtību saglabāšanas veicināšanā, ar to saistīto jomu attīstībā un tajās darbojošos ekspertu profesionālajā pilnveidē.

Organizācijā patlaban ir 129 dalībvalstis, un tā ir šobrīd pasaulē lielākā profesionālā organizācija kultūras mantojuma saglabāšanas, restaurācijas, konservācijas un remonta jautājumos. ICCROM organizē apmācības, īsteno zinātnisko pētniecību nozares attīstībai, kā arī veicina savstarpēju informācijas un domu apmaiņu šīs nozares attīstībai, administrēšanai un pārvaldības un plānošanas dokumentu izstrādei.

Pievienojoties ICCROM, Latvijas kultūras mantojuma jomas speciālisti varēs aktīvi iesaistīties organizācijas darbā, tās rīkotajās apmācībās un konsultācijās. Tādējādi tiks paplašinātas Latvijas speciālistu zināšanas un pilnveidotas to praktiskās iemaņas, veicināta līdzdalība starptautiskos ar kultūras mantojuma saglabāšanu, konservāciju un restaurāciju saistītos pētniecības projektos, kā arī sekmēta Latvijas pieredzes atpazīstamība pasaulē.

Pašreiz Latvijā ar kultūras mantojuma saglabāšanu, restaurāciju, konservāciju, renovāciju un remontu saistītus profesionāļus sagatavo Rīgas Celtniecības koledža, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Mākslas akadēmija. Līdzās tam restaurācijas teorija, kultūras mantojums un ar kultūras mantojumu saistīti teorētiski jautājumi tiek mācīti arī vairākās citās Latvijas augstākās mācību iestādēs. Minētajās mācību iestādēs speciālistu apmācība ir ierobežota un ir iespējams iegūt izglītību tikai piecās no divdesmit divām Latvijā kultūras mantojuma saglabāšanas apritē esošajām specialitātēm. Pārējās specialitātes vairumā gadījumu tiek apgūtas, meistariem apmācot mācekļus.

Vienlaikus, arvien aktīvāk iestājoties par Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, pieaug nepieciešamība pēc izglītotiem speciālistiem un to nepārtrauktas profesionālas pilnveides un tālākizglītības. Taču gan ierobežoto finansiālo un personāla resursu, gan zināšanu dēļ ne vienmēr tas ir iespējams uz vietas Latvijā.

Papildus tam Latvijā nenorit arī būtisks pētniecības darbs restaurācijas nozarē, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiju attīstību, dažādu inovatīvu restaurācijas risinājumu un metožu meklēšanu. Līdz ar to ir svarīgi, ka Latvija, integrējoties ICCROM esošajos tīklos, var sadarboties ar lielākiem pētniecības centriem pasaulē un iepazīties ar to zināšanām, iesaistīties to darbā, izzināt pieredzi ārpus Latvijas, tādējādi nodrošinot Latvijā augsti kvalificētu speciālistu kultūras mantojuma saglabāšanā un restaurācijā darbību.

Dalība ICCROM līdzās profesionālai pilnveidei ļautu arī būtiski ietaupīt resursus, kas citādi individuālām Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanā iesaistītajām institūcijām ir jāiegulda dārgās speciālistu apmācībās un zināšanu pilnveidē.

Dace Vizule,
KM sabiedrisko attiecību speciāliste

SM: Par valsts nodevas likmi pasažieru pārvadātājiem pa dzelzceļu

Satiksmes ministrija rosina samazināt valsts nodevas likmi par sabiedriskā pakalpojuma regulēšanu pasažieru pārvadātājiem pa dzelzceļu.

Turpmāk tā būtu 1,10 lati līdzšinējo 1,70 latu vietā par katriem tūkstoš latiem no sniegtā sabiedriskā pakalpojuma neto apgrozījuma iepriekšējā kalendārajā gadā.

Kopš 2011.gada sākuma maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nosaka AS “LatRailNet”, līdz ar to samazinājies darba apjoms Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Ņemot vērā funkciju samazinājumu, ir izstrādāts noteikumu projekts, kas paredz samazināt arī maksu par sabiedriskā pakalpojuma regulēšanu.

Grozījumi “Noteikumos par valsts nodevas likmi par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu un nodevas maksāšanas kārtību” 9.jūnijā tika aizsludināti valsts sekretāru sanāksmē, par tiem vēl lems valdība.

SM: Par transportlīdzekļu vadītāju veselības pārbaudēm

Izstrādāti jauni noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem. Tie paredz, ka vairs nebūs jāizsniedz dokuments personai par veikto medicīnisko pārbaudi.

Visu informāciju par vadītāju un personu, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, veiktajām pārbaudēm ārstniecības iestādes jau pašlaik ieraksta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Līdz ar to transportlīdzekļu vadītājiem vairs netiks izsniegta medicīniskā uzziņa vai atzinums papīra veidā.

Minēto reģistru izmanto arī kontrolējošās iestādes, un tas nozīmē, ka, piemēram, ja Valsts policijas darbiniekam būs jānoskaidro, vai personas veselības stāvoklis ļauj vadīt transportlīdzekli, viņš izmantos reģistrā pieejamo informāciju.

Izmaiņas noteikumos arī mazina administratīvo slogu.

To paredz 9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju, kā arī par veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumu segšanas kārtību”. Lai tas stātos spēkā, vēl jāgūst valdības atbalsts.

Noteikumi tiek izdoti jaunā redakcijā, jo Ceļu satiksmes likumā tiek svītrots pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību par medicīniskās uzziņas izsniegšanas kārtību un iesniegšanu noteiktos gadījumos CSDD. Citas būtiskas izmaiņas jaunais tiesību akta projekts neparedz.

Satiksmes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju

9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, ar kuru sākta reforma administratīvo pārkāpumu jomā. Tā paredz izstrādāt jaunu Administratīvo sodu procesa likumu, nosakot vienkāršas un ikvienam skaidras lietvedības procedūras.

Galvenie jaunā regulējuma mērķi ir cilvēktiesību ievērošana, ātrs un vienkāršs process, soda neizbēgamība. Turpmāk administratīvo pārkāpumu lietvedībā ieviesīs standartizētas tiešsaistes lietvedības formas, visu lietvedību, sākot ar lietas ierosināšanu un beidzot ar soda pilnīgu izpildi, veicot vienkāršā un standartizētā formā.

Tāpat koncepcijā paredzēti vairāki risinājumi lietu skaita samazināšanai tiesā un efektīvākai naudas soda izpildei, tai skaitā nesamaksātie naudas sodi būs jāatstrādā pašvaldībā sabiedriskajos darbos. Būs iespēja arī labprātīgi lūgt naudas sodu aizvietot ar piespiedu darbu, ja personai naudas soda samaksāšana rada īpašas finansiālas grūtības. Šādas personas varēs iesaistīties pašvaldībai noderīgajos darbos – ielu un parku uzkopšanā, skolu, bērnudārzu remontos vasarā, sniega tīrīšanā ziemā u.c.

Ar šo koncepciju tiek veicināta arī ideja par speciālo nozares likumu kodifikāciju, lai samazinātu kopējo normatīvo aktu skaitu, apvienotu vienā likumā konkrētu nozari regulējošas normas un padarītu normatīvos aktus viegli saprotamus un ērti lietojamus.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ir pieņemts 1984.gadā un ir viens no pēdējiem likumiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas nav ticis izdots no jauna. Līdz šim tajā ir veikts vairāk nekā simt grozījumu, kas padara likumu grūti saprotamu ne tikai iedzīvotājiem, bet pat praktiķiem, kas ar to strādā ikdienā.

Tieslietu ministrijas
Administratīvais departaments

VARAM: Par finansējuma piešķiršanu Alūksnes novada pašvaldībai pavasara plūdu sakarā

9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””, kas paredz Alūksnes novada pašvaldībai piešķirt 10 108 latus pavasara plūdu radīto postījumu novēršanai. Lai novērstu 2011.gada pavasara plūdu radītos postījumus pašvaldības autoceļā Kopmaņi–Pūriņi Malienas pagastā un autoceļā Upeskakts–Līgotņi Jaunalūksnes pagastā, kopumā ir nepieciešami 14 439 lati, no tiem 30% (4331 lats) ir Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa

VARAM: Par zemes dzīļu izmantošanas licenču izsniegšanu

9.jūnijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais MK noteikumu projekts “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība”.

VARAM sagatavotais noteikumu projekts nosaka derīgo izrakteņu atradnes pases saturu un kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs pirms licences vai atļaujas izsniegšanas saņem derīgo izrakteņu atradnes pasi un ieguves limitu.

Tāpat tiek noteikta kārtība, kādā Valsts vides dienests izsniedz zemes dzīļu izmantošanas licences un kārtību, kādā vietējās pašvaldības izsniedz atļaujas bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei.

Ņemot vērā, ka pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgais izraktenis ar īpašu izpētes un ieguves specifiku, noteikumu projektā atsevišķi noteikta pazemes ūdeņu izmantošana. Tāpat sagatavots regulējums gadījumiem, kad ūdens ieguves urbums un zeme nepieder vienai un tai pašai personai.

Lai novērstu administratīvo slogu, palielināta platība, no kuras attiecībā uz valsts un pašvaldību zemi rīko konkursu vai izsoli par zemes nomas tiesībām un licences vai atļaujas saņemšanu.

Šie noteikumi aizstās MK 2005.gada 21.jūnija noteikumus Nr.448 “Noteikumi par valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnēm un to izmantošanas kārtību, valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanas kārtību, kā arī zemes dzīļu izmantošanas atļauju vai licenču izsniegšanas konkursa vai izsoles kārtību” un MK 2007.gada 24.aprīļa noteikumus Nr.280 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas un ģeoloģiskās informācijas izmantošanas vispārīgā kārtība”.

Vides aizsardzības
un reģionālās attīstības ministrijas
Sabiedrības informēšanas nodaļa