Izglītības un zinātnes ministrija: Par izglītības iespējām finanšu pratības veicināšanai

Izglītības programmās gan pamatskolas posmā, apgūstot sociālās zinības, gan vidusskolā, mācoties ekonomiku, bērnos un jauniešos tiek veidota izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar ekonomiku un finansēm, bet reālajā dzīvē jaunieši šīs zināšanas izmanto maz. Tieši tāpēc skolās nav jāievieš jauns mācību priekšmets, kas veicinātu finanšu pratību, bet jāveic izvērtējums esošās izglītības programmas izpildījumā mācību procesā, lai izprastu, kāpēc pašreizējā apmācības sistēma nemotivē jauniešus dzīvē lietot iegūtās zināšanas un ar kādām metodēm tas panākams. To 8.jūnijā notikušajā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā diskusijā “Izglītības iespējas finanšu pratības veicināšanai” secināja izglītības un finanšu jomas speciālisti.

Izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks klātesošos iepazīstināja ar situāciju saistībā ar finanšu pratības apguvi vispārējā izglītībā, stāstot gan par vienota priekšmeta “Sociālās zinības” izveidi, gan veidiem, kā tiek veicināta finanšu pratība. Ministrs uzsvēra, ka finanšu pratības apguve tiek nodrošināta ar Pasaules Bankas atzinīgi novērtētu izglītības saturu, pedagogu profesionālo pilnveidi, mācību līdzekļiem, kā arī nodrošinot skolēnu iesaisti ekonomikas jomas projektos, veicinot skolēnu dalību olimpiādēs un pētniecisko darbu izstrādē. Taču neatbildēts paliek jautājums – kāpēc mēs neizmantojam gūtās zināšanas?

Diskusijas dalībnieki apliecināja gatavību dalīties idejās, zināšanās un pieredzē, lai vienotos par veicamajām aktivitātēm, nodrošinot Latvijas sabiedrības, bet jo īpaši jaunās paaudzes, izpratni šajos jautājumos un rīkotos saskaņoti.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs izteica gandarījumu par Izglītības un zinātnes ministrijas aizsākto iniciatīvu: “Mums ir kopīgi jāveicina diskusija un sadarbības process. Latvija ir maza valsts, un mums ir svarīgi izvirzīt prioritātes, sasniedzamos mērķus un veidu, kā to izdarīt. Mums pašiem ir jāraksta grāmatas par to, kā Latvija nokļuva krīzē, kas ir “pārkaršana”, kāpēc Latvija sekmīgi rod ceļu no krīzes un kādi ir riski, lai mēs šajā procesā neapstātos.”

Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis diskusijā uzvēra, ka finanšu pratība un valsts ekonomiskā izaugsme ir cieši saistītas, turklāt viens no galvenajiem faktoriem finanšu pratības attīstībai ir atbildības izjūta. Sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes docente un vadošā pētniece Aivita Putniņa akcentēja jautājumu, kā naudas aprites makroekonomiskās likumsakarības saistās ar naudas ikdienas lietošanas loģiku un vai Latvijas iedzīvotāji mēdz rīkoties neprasmīgi. Interesants bija pētnieces stāstījums par Igaunijas pieredzi, ieviešot eiro, un kā mainījusies cilvēku domāšana un paradumi naudas lietošanā un plānošanā.

Dalībnieki diskutēja par Latvijas sabiedrības finanšu pratības līmeni, to raksturojošiem un ietekmējošiem faktoriem, par finanšu pratības veicināšanu skolēnu mērķauditorijā – līdz šim paveikto, ārvalstu pieredzi, sasniedzamos mērķus Latvijā, un kādas ir Latvijas izglītības iespējas finanšu pratības veicināšanai.

Banku augstskolas rektors A.Sarnovičs apstiprināja, ka ir dažādas iniciatīvas, taču labus rezultātus sasniegsim tad, ja visi šajā procesā iesaistītie izpratīs kopējos sasniedzamos mērķus un finanšu pratības veicināšana būs sistemātiska.

IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics noslēgumā uzsvēra, ka mērķtiecīgai un efektīvai rīcībai ar savām personīgajām finansēm noteikti ir jāsekmē pārmaiņas arī domāšanā – ne tikai jauniešu, bet arī viņu vecāku un vecvecāku izpratni par ekonomikas un finanšu jautājumiem. “Mums ir jālauž vairāki stereotipi, viens no tiem – ka nauda ir tikai tērēšanai, nevis pelnīšanai. Tāpēc skolotāji aicināti daudz vairāk izmantot savas unikālās iespējas būt radošiem, pašiem iesaistīties jaunu, radošu izglītības programmu gatavošanā sociālajās zinībās,” teica M.Gruškevics.

Tuvāko mēnešu laikā IZM sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru un sadarbības partneriem vienosies par darba grupas izveidi, nosakot prioritātes un veicamos uzdevumus finanšu pratības veicināšanai.

8.jūnija diskusija notika Eiropas Sociālā fonda projekta “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” ietvaros, jo diskusijā vairakkārt tika vērsta uzmanība uz to, ka visefektīvāk pozitīvas pārmaiņas tiks sasniegtas, sākot ar pedagogu izglītošanu, kas tālāk izglītos skolēnus, bet skolēni – vecākus. Diskusijā piedalījās izglītības un zinātnes ministrs R.Broks, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs M.Gruškevics, Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents M.Bičevskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece, sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes docente un vadošā pētniece A.Putniņa un Banku augstskolas rektors Andris Sarnovičs. Rīgas Juridiskās augstskolas zālē diskusijai līdzi sekoja vairāk nekā 100 ar izglītības un finanšu sistēmu saistītu speciālistu, aktīvi piedaloties debatēs.

Finanšu pratības veicināšanas jautājumi pašlaik ir aktuāli daudzās valstīs, un arī Latvijā Izglītības un zinātnes ministrija ir pievērsusi uzmanību šim tematam. 8.jūnija debates apliecināja, ka šī tēma ir būtiska un sabiedrībā pastāv dažādi viedokļi par situācijas vērtējumu, sekām, kura tās rada, un ir jāizstrādā priekšlikumi turpmākajām iniciatīvām.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa