Labklājības ministrija: Par simtlatnieku pasākuma vērtējumu

Lielākā daļa jeb 94% aptaujāto mājsaimniecību tā dēvēto simtlatnieku pasākumu novērtējuši kā ļoti nozīmīgu sociālo atbalstu ekonomiskās krīzes apstākļos. Tas secināts neatkarīgu ekspertu veiktajā pētījumā par darba praktizēšanu pašvaldībās ar 100 latu stipendiju un tā efektivitāti.

“Simtlatnieku pasākuma izvērtējums apliecina, ka tas ir devis būtisku atbalstu bez iztikas līdzekļiem palikušiem iedzīvotājiem krīzes laikā, kā arī sekmējis bezdarbnieku prasmju paaugstināšanu. Tāpat tas atslogojis pašvaldību budžetu, mazinot sociālo pabalstu slogu, jo lielai daļai cilvēku stipendija ir bijis vienīgais ienākumu avots.

Tāpat praktizēšana pašvaldībās ir pozitīvi ietekmējusi bezdarbnieku nodarbinātību. Proti, pusei aptaujāto iedzīvotāju pēc dalības pasākumā ir pieaugusi interese meklēt darbu un 26,8% ir paaugstinājušās spējas atrast darbu. Būtiski, ka turpat piektajai daļai bezdarbnieku jau prakses laikā vai uzreiz pēc tās ir izdevies atrast pastāvīgu darbu,” uzsver labklājības ministre I.Jurševska.

Vienlaikus labklājības ministre norāda arī uz pasākuma īstenošanas trūkumiem, kurus ņems vērā, turpmāk plānojot aktīvās nodarbinātības pasākumus. Pētījums liecina, ka praktizēšana pašvaldībās nav pilnībā novērsusi nabadzības risku pasākuma dalībniekam, kā arī zināmai iedzīvotāju daļai mazinājusi motivāciju meklēt pastāvīgu darbu iesaistes laikā pasākumā. Aptauja liecina, ka pastāvīgu darbu regulāri nemeklē aptuveni 39% pasākumā iesaistīto.

Atbalsts arī turpmāk jāsniedz ilgstošajiem bezdarbniekiem, kas nesaņem ne bezdarbnieka pabalstu, ne vecuma pensiju. Labklājības ministrija ar 2012.gada janvāri plāno īstenot jaunu pasākumu – algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kas aizvietos un uzlabos līdzšinējo simtlatnieku pasākumu. Savukārt no 1.jūlija simtlatnieki stipendiju saņems 80 latu apmērā, skaidro ministre.

Kā norāda Labklājības ministrijas (LM) Darba departamenta direktors Imants Lipskis, atšķirībā no darba praktizēšanas jaunajā pasākumā noteikti citi kritēriji, proti, pašvaldība pati izvērtēs, kurus bezdarbniekus virzīt iesaistei algotajos pagaidu darbos. Ieviešot pagaidu darbus, valstī daļēji atgriezīsies iemaksas sociālajā budžetā, jo no darbiniekam izmaksātās algas tiks veiktas iemaksas sociālajai apdrošināšanai.

Viņš arī uzsver, ka pagaidu darbavietas varēs izveidot tikai pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, tādējādi nekropļojot darba tirgu un negatīvi neietekmējot uzņēmējdarbību. Plānots, ka bezdarbnieks pasākumā tiks iesaistīts līdz četriem mēnešiem un par paveikto darbu katru mēnesi saņems 100 latus uz rokas. Plānots segt izdevumus par veselības pārbaudes veikšanu, kā arī par bezdarbnieka apdrošināšanu nelaimes gadījumiem. Divu gadu laikā pasākumā paredzēts iesaistīt gandrīz 50 tūkstošus bezdarbnieku, ieguldot apmēram 23 miljonus Eiropas Sociālā fonda līdzekļu.

Pasākumā varēs iesaistīties bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, nav priekšlaikus pensionējušies un bez darba ir vismaz sešus mēnešus.

I.Lipskis arī informē, ka LM šobrīd izstrādā informatīvo ziņojumu par plānoto algoto pagaidu sabiedrisko darbu īstenošanu pašvaldībās un tas tuvākā laikā tiks iesniegts izskatīšanai valdībā.

Pētījumu no 2010.gada septembra līdz 2011.gada maijam veica Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pētnieku grupa. Tā mērķis bija izvērtēt pasākuma efektivitāti un sniegt priekšlikumus turpmāku pasākumu īstenošanai. Pētījuma ietvaros aptaujātas 3064 mājsaimniecības, 116 pašvaldības un 23 eksperti no 21 organizācijas. Dr.ekon. profesore Biruta Sloka uzsver, ka “ļoti atzinīgi tiek vērtēts Pasaules Bankas atbalsts, kas tika sniegts ekspertu viedokļu formā par novērtējuma izlases stratēģijas veidošanu un anketas uzbūvi”.

No 2009.gada septembra līdz 2011.gada 30.aprīlim dalību pasākumā kopumā sākuši 91 116 cilvēki. Pērn novembrī rindā uz dalību pasākumā gaidīja 47 261 cilvēks.

Liene Užule,
labklājības ministres preses sekretāre